Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
      Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.28 (135) 2008. gada 9. jūlijs
            

  Uzņēmuma vadība | Risinājums grūtību pārvarēšanai

Kā izdzīvot krīzes apstākļos? Saskati iespējas!
SIA "Nordic Training International" sabiedrisko attiecību vadītāja VINETA GRIGĀNE


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
  

Katram reiz pienāk brīdis, kad ūdens smeļas mutē, kad viss cerētais ir apgriezies kājām gaisā un nepamet sajūta, ka izejas nav. Un par laimi, tiešām par laimi, šādi brīži pienāk ikvienam – vai nu privātajā, vai darba dzīvē. Kāpēc par laimi? Tāpēc, ka krīze ir iespēja saskatīt jaunas pārmaiņas, jaunus ceļus un attīstības virzienus. Tas ir ļoti smags brīdis, kurā mēs patiesi novērtējam savus resursus un izmantojam tos vislabākajā no visiem iespējamiem veidiem.

Šā brīža ekonomiskajā situācijā, kas nemitīgi draud ar ekonomikas pārkaršanu, jaunu risinājumu ģenerēšana kļuvusi par pirmās nepieciešamības prasmi gandrīz visos uzņēmumos un krīžu draudi mūs piemeklē ik uz soļa.



Kas ir krīzes situācija?

Vienkārši sakot - tā ir situācija, kurā esam nonākuši kaut kādās grūtībās. Iespējams, vienam uzņēmumam krīzes situācija ir vienīgā grāmatveža aiziešana no darba, jo grāmatvedis ir bijis ne vien gudrākais un zinošākais cilvēks šai jomā, bet arī viens no trim vienīgajiem uzņēmuma darbiniekiem. Turpretī kādā lielā uzņēmumā šāds fakts nebūt nav uzskatāms pat par ievērības cienīgu, kur nu vēl kritisku.

Tāpat kādu firmu ietekmēs eksporta noteikumi, bet citai tas ir pavisam mazsvarīgi. Tātad krīze ir situācija, kas rada apdraudējumu sekmīgai uzņēmuma darbībai un kuras risināšanai nepieciešams sasprindzināt uzņēmuma resursus.

Krīzes var būt gan iekšējās, gan ārējās. Iekšējās krīzes ir tādas, kas saistītas tikai un vienīgi ar uzņēmuma darbu un tā apdraudējumiem, piemēram, darbinieku streiks, kadru maiņa, smēķējošs naktssargs ar nenoturīgu uzmanību, kas ikdienā uzturas ļoti viegli uzliesmojošu priekšmetu tuvumā utt. Savukārt ārējās krīzes ir saistītas ar dažādiem ārējiem aspektiem - tie ir gan tirgus izmaiņas, gan ekonomiskā iekārta, gan valsts politika, gan sadarbības partneru maiņa. Ārējās krīzes atšķirībā no iekšējām uzņēmumam pašam ir grūtāk prognozēt, un to norise nereti nav uzņēmuma darbības ietekmēta. Tomēr gan iekšējo, gan ārējo krīžu situācijai uzņēmums var sagatavoties un tās sekmīgi pārvarēt.

Lai izprastu krīzes situāciju vājās un stiprās puses un spētu operatīvi tikt tām pāri, ir svarīgi apzināties dažādus krīzes situāciju posmus, kas nosaka rīcību. Krīzes situāciju var salīdzināt ar mīklas veidošanu - ir posms, kad viss gatavojas; posms, kad mīkla rūgst; kad tā cepas; un gala rezultāts ir radījis kaut ko jaunu - mīkla pārtapusi maizē. Šādi posmi ir saskatāmi arī krīzes situācijā - ir periods, kas vēl nebūt neliecina, ka krīze var tuvoties, taču tas nenozīmē, ka tā nebūs; ir periods, kad krīzes situācija rūgst - pieņemas spēkā un kļūst lielāka; un ir periods, kad krīze ir sasniegusi savu augstāko punktu - ir pienākusi galējība. Tajā brīdī mīkla vai nu piedeg, vai arī pārtop par kaut ko jaunu - par maizi.

 

Pirmais posms

Kā rīkoties katrā no šiem posmiem, un kas mums jāievēro, jāapzinās un jāīsteno šajā laikā? Pirmajam krīzes posmam lieti var piemērot seno latviešu sakāmvārdu par to, ka rati jākaļ ziemā un ragavas jātaisa vasarā. Proti - par krīzes situācijām jādomā tajā laikā, kad nekas neliecina, ka tās var notikt. Šis ir periods, kad svarīgi saprast un apdomāt - kas ir tas, kas potenciāli var apdraudēt mūsu biznesu? Kas šo situāciju ietekmē? Kuri no faktoriem ir iekšējie, kuri ārējie? Tas nozīmē, ka ik pa laikam ir nepieciešams izveidot uzņēmuma darbības apdraudējumu analīzi. Tās biežums atkarīgs no uzņēmuma darba specifikas, tomēr nedrīkst paļauties uz to, ka vienreiz šāda analīze izveidota un vairāk nav nepieciešams - tirgus ir mainīgs, arī uzņēmuma iekšējā vide tāpat, un tas, kas pirms gada var būt bijis pilnīgi nekaitīgs, šobrīd var izrādīties liktenīgs. Veidojot potenciālo krīžu monitoringu, svarīgi šajā procesā iesaistīt vairāk darbinieku - tāpēc, ka viens cilvēks nekad nevar zināt visu, bet vairāku darbinieku skatījums uz lietām ainu palīdz veidot pilnīgāku.

Šajā monitoringā nozīmīgi ir arī atrast risinājumus - izveidot vismaz dažas vadlīnijas potenciālo krīžu novēršanai un tam, kā līdz šai krīzei nenonākt.

Iespējams, ka smēķējošais naktssargs pie ugunsnedrošiem priekšmetiem vienkārši jāpārceļ uz citu telpu un par šādu potenciālo krīzi vispār var aizmirst.

Teiksiet, ka šis monitorings ir lieks darbs? Tajā brīdī, kad krīze patiešām pienāks, tas atmaksāsies. Līdzīgi kā ar apdrošināšanu - var uzskatīt, ka apdrošināšana pret ugunsgrēku ir lieka, jo nekas taču nedeg, un var nedegt gadiem, bet brīdī, kad nelaime notiek, mēs novērtējam apdrošināšanas lietderību. Krīzes plāns ir jūsu ideju un uzņēmuma vērtību morālā apdrošināšana.

 

Otrais posms

Nākamais ir posms, kad maize rūgst - krīzes tuvošanās ir acīmredzama un nenovēršama. Šai situācijā ir jākoncentrē visi spēki, lai izpētītu problēmu, atrastu tās cēloņus, prognozētu sekas, izvērtētu potenciālās briesmas un rīkotos, radītu iespējas un jaunus risinājumus. Šai stadijā ir īpaši svarīgi analizēt, secināt un radīt izeju. Tas ir brīdis, kad jāstrādā uzņēmuma kreatīvisma mehānismiem un jārada jaunas iespējas. Šis ir īstais laiks, kad vaimanas jānomaina ar aktīvu rīcību un jāmeklē izeja. Atšķirībā no pirmā posma šeit ir priekšrocība, ka krīze jau sāk iegūt konkrētas aprises - ir zināms, ka tā tuvojas un kāda veida šī krīze būs. Iespējams, nevar prognozēt, piemēram, ugunsgrēku, taču, ja piekto reizi ražošanas ceham izdeg drošinātāji - tas liecina, ka kaut kas ir jāmaina. Un, ja ir jūtams, ka darbinieku vidū briest dumpis, tas pierāda, ka jāveido jauna motivācijas sistēma un jānoskaidro problēmas.

Šī ir stadija, kurā konkrēto krīzi var novērst, ja rīkojas pietiekami ātri un prasmīgi. Viena no lielākajām kļūdām, ko uzņēmuma vadība var pieļaut, ir - nelikties ne zinis, ka kaut kas tāds tuvojas, un domāt - gan jau kaut kā tiksim galā. Parasti šis "gan jau kaut kā" variants nepalīdz, un, pat ja ar to samierinās, tad sekas ir pietiekami lielas un nozīmīgas, lai tas cirstu robu uzņēmuma darbībā.

 

Trešais posms

Trešajā etapā krīze reāli notiek. Rīcību šai posmā raksturo trīs vārdi - operativitāte, komunikācija, sistēma. Ļoti nozīmīgi ir tas, cik operatīvi un ātri tiek pieņemti lēmumi par rīcību, kas ir prioritārās lietas un kas ir jādara. Tad, kad deg cehs, nedrīkst meklēt atbildīgo par ugunsdrošību. Vispirms ir jādzēš.

Komunikācija ir ļoti svarīgs atslēgas instruments, kas noved pie saskaņotas uzņēmuma darbības. Šā resursa lietderību apliecina kaut vai pavisam vienkāršs piemērs ar jau minēto ugunsgrēku - ja visi skries pēc spaiņa un neviens nesauks ugunsdzēsējus, rezultāta nebūs, tāpēc ir jākomunicē savā starpā, kas ko darīs.

Trešā lieta - sistēma - iespējams, ir vissvarīgākā, un ar to tiek saprasts precīzs atbildību sadalījums. Tas nozīmē, ka ir skaidrs, kas par ko atbild un kā rīkosies, lai visu izdarītu laikā un precīzi. Nereti uzņēmumiem ir izstrādāti rīcības plāni ekstremālās situācijās, kas kaut kādā mērā sasaucas ar šo sistēmas būtību, taču šie plāni parasti norāda uz to, kas par ko atbild, bet nenorāda uz praktisko rīcību.

Tad, lūk, jau pašā sākumā, analizējot situāciju, ir jāapzinās dažādi krīžu veidi un jāizveido sistēma to risināšanai. Šai sistēmai ir jābūt kā ugunsdrošības sūknim, kas visu laiku ir un vienā brīdī vienkārši ir jāiedarbina. Tas atvieglos krīžu pārvarēšanu.

Krīzes norises laiks ir brīdis, kas parāda jaunus risinājumus. Tad, kad ir novērsta ekstremālā situācija, pienāk mirklis, kad jāsaprot, kā rīkoties tālāk - ko darīt un kā vērst situāciju par labu. Tā ir stadija, kad no mīklas rodas kaut kas pavisam cits - maize. Nereti tieši krīzes brīdis ir licis saņemties, uzsākt jaunu ražotni, pavēris jaunus tirgus segmentus vai ļāvis atbrīvoties no darbiniekiem, kas kaitē uzņēmuma darbam. Tāpēc krīze nedrīkst radīt paniku, tai ir jānoved pie analīzes. Tā nonākam pie pēdējās stadijas - jaunu iespēju un lietu rašanās, kas atvieglo uzņēmuma darbu un rada iespējas.

 

Laiks ieraudzīt iespējas

Krīzes brīdis atklāj jaunus apvāršņus un dod impulsu radīt kaut ko jaunu. Iespējams, ka esat zemnieks un tieši tajā vasarā, kad visi jūsu labības tīrumi izkalst, jo divus mēnešus nav bijis ne piles lietus, ir iespēja saņemties un piepildīt sapni - labības vietā iestādīt augļu dārzu un sākt nodarboties ar ābolu audzēšanu. Protams, tas nenozīmē, ka katrā krīzes situācijā uzreiz ir jāķeras pie radikālām darbības nozares maiņām, taču radikālie piemēri labāk parāda, kā krīzes brīdī iespējams atrast jaunus attīstības ceļus. Iespējams, ka uzņēmuma krīze ir brīdis, kad vislabāk novērtēt un atklāt kāda darbinieka talantus, kas iepriekš vispār nebija pamanāmi, un atrast jaunu šā cilvēka talantu pielietojumu un attīstības ceļu gan uzņēmumam, gan darbiniekam pašam. Pats galvenais krīzes brīdī ir meklēt iespējas un saskatīt to, kas tiek iedots no jauna. Tas ir gan emocionāli, gan finansiāli smags laiks, tas tiesa, taču, prasmīgi rīkojoties, šie resursi atmaksājas un varbūt pat nes peļņu.

 

Krīzes risināšanas stratēģija

Kā zināt, saprast un iemācīties domāt atbilstoši krīzes situācijām un kā šo domāšanu un rīcību pielietot konkrētajā gadījumā? Ir daudz metožu, bet viena no tām ir krīzes risināšanas stratēģija. Tas ir ļoti efektīvs veids, kā padarīt jūsu domāšanu par tiešām pozitīvu. Šī stratēģija nenorāda, kas cilvēkam ir jādomā, bet norāda uz to, kā ir jādomā. Tā apvieno vairākas domāšanas stratēģijas un risinājumu ģenerēšanas veidus, kas ir daudzu veiksmīgo cilvēku pamatā. Krīžu risināšanas stratēģija ir veidota, apkopojot daudzu sekmīgu cilvēku dzīves uztveres pozīcijas, sameklējot tajās kopīgo un no šī kopīgā izveidojot domāšanas stratēģiju, kas palīdz pārvarēt krīzes situācijas.

Ārēji krīžu risināšanas stratēģija ir ārkārtīgi efektīva pieeja problēmu risināšanai. Skatoties dziļāk, tā ir komunikācijas tehnoloģija, kas garantē vislabākos iespējamos rezultātus. Papildus tam tā ir izrāviena domāšanas tehnoloģija, kas ļauj cilvēkam atklāt un efektīvi izmantot savus slēptos resursus, kas agrāk nebija pieejami. Šī stratēģija palīdz apzināties savas iespējas un nodrošina to izmantošanu un domāšanas veida maiņu. Pētnieki krīžu risināšanas stratēģiju salīdzina ar vakcīnu, kas rada imunitāti pret negatīvu ietekmi un stresu. Viņi uzsver, ka tas ir līdzeklis, kas palīdz kontrolēt attieksmi, garastāvokli jebkad, kad tas ir nepieciešams, tādējādi palīdzot panākt vislabāko personisko darba stāvokli un neļaujot iestigt panikā, stresā, iekšējos konfliktos un pašpārmetumos, kā tas nereti notiek krīzes brīžos.

"Viens cilvēks nekad nevar zināt visu, bet vairāku darbinieku skatījums uz lietām ainu palīdz veidot pilnīgāku."

Krīžu risināšanas stratēģijas darbības būtība ir pavisam vienkārša. Ja mēs salīdzinām savu prātu ar datoru, uzskati un domāšanas stratēģijas ir programmatūra, kas šo datoru vada.

Krīžu risināšanas stratēģija ir viens no programmatūras veidiem, kas ar visjaunākajiem, pašlaik zināmajiem instrumentiem palīdz pārvarēt dažādas grūtības. Vienkāršāk sakot - līdzīgi, kā mēs izmantojam Word programmu, lai rakstītu, mēs izmantojam krīžu risināšanas stratēģijas programmu, lai pārvarētu grūtības.

 

Gudrais nevaino nevienu

Krīžu risināšanas stratēģija sevī apvieno vairākus ļoti nozīmīgus domāšanas procesa soļus, kurus nepieciešams apzināties brīdī, kad nepieciešama pastiprināta mentālo resursu izmantošana problēmu risināšanai.

Vispirms ir nepieciešams saprast cilvēka domu veidošanās shēmu - kā veidojas mūsu domas un kā mēs pieņemam lēmumus, kas liek mums rīkoties. Šī domāšanas shēmu izziņa ir balstīta uz domu struktūras analīzi. Krīzes situācijās parasti mēs tīri cilvēciski vispirms meklējam vainīgo. Ieslīgstam vai nu pašpārmetumos, vai nododamies citu kritizēšanai un vainošanai. Ne jau velti ir radies teiciens: vājais visā vaino citus, stiprais - sevi, bet gudrais nevaino nevienu. Krīzes situācijas ir tās, kurās katram ir jābūt gudrajam. Kā to panākt? Saprast, kā veidojas šī vainīgo meklēšana un mūsu depresīvā domāšana. Šī sapratne ļaus mums paskatīties uz problēmām un sevi tajās no malas un ieraudzīt, kāpēc mūsos rodas šī vainīgo meklēšana. Izzinot to, savukārt varam nonākt pie spējas no tā izvairīties. Tas palīdz mums kļūt par gudrajiem un rīkoties, nevis vainot.

Kāpēc šī vainas meklēšana rodas? Katram mums jau no dabas ir ielikta domāšanas shēma, ka vienmēr visās situācijās kāds ir jāvaino - neatkarīgi no tā, vai mums trīs gadu vecumā ir iespēris kaimiņu Pēterītis, kas ir ļauns, vai mūsu uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, jo valstī ir mainījusies nodokļu politika un valsts ir ļauna, vai mums nav sanācis konkrētajā laika posmā izdarīt kaut kādas lietas, jo mēs paši esam neizdarīgi. Bet svarīgi ir iemācīties un saprast, ka tajā laikā, kamēr mēs meklējam vainu un vainīgos, šaustām sevi un citus, mēs lieliski varētu nododies risinājumu meklēšanai un izmantot šo laiku lietderīgi, tā nonākot pie nākamā stratēģijas soļa - risinājumu ģenerēšanas.

 

Iespējas ir katrā krīzē

Risinājumu ģenerēšanas fāzē nonākam brīdī, kad jāsāk rīkoties. Šajā fāzē ir svarīgi saprast četrus nozīmīgus risinājuma ģenerēšanas aspektus. Vispirms definēt vēlamo rezultātu, tad atrast motivāciju, kāpēc mums šo rezultātu ir svarīgi sasniegt, saprast, kādi ir pierādījumi šo rezultātu sasniegšanai, un izveidot plānu, kā līdz rezultātam nonākt.

Ņemot pavisam triviālu piemēru no dzīves, šo situāciju var ilustrēt ar jau minēto divu bērnu strīdu pagalmā. Tātad - kaimiņu Pēterītis ir apvainojis Jāni. Pēterītis var šaustīt sevi, ka sastrīdējies ar draugu, un domāt, cik pats slikts, un neko nedarīt, taču Pēterītis var arī saņemties, saprast, ka viņam ir jālūdz Jānim piedošana, tātad jāpanāk, ka Jānis piedod - tas ir vēlamais rezultāts. Kāda ir motivācija to darīt? Jānis ir labākais draugs, un, ja tas nenotiks, draugs tiks pazaudēts - tātad motivācija ir nezaudēt draugu. Pierādījums rezultāta sasniegšanai būs tas, ka Jānis vairs nedusmosies. Tātad atliek tikai plāns - saprast, kurā brīdī kā jārīkojas, un Pēterītis būs pārvarējis šo krīzi. Krīzes domāšanas stratēģija ir domāta, lai šāda shēma kļūtu par paradumu. Apvienojot risinājuma meklēšanas shēmu ar cilvēku iekšējo kreativitāti, nonāksim pie ļoti daudziem radošiem risinājumiem katrai situācijai.

Kā panākt, lai šo stratēģiju iedzīvinātu visā kolektīvā? Uzņēmumā ir jāveido risinājumu radīšanas kultūra. Jebkurā situācijā, kurā uzņēmums nonāk, neatkarīgi no tā, vai tā ir krīze vai vienkārši jaunu plānu radīšana, ir jāstrādā, ievērojot risinājumu ģenerēšanas shēmu. Šīs shēmas ieviešana uzņēmumā jāveic ikdienas darbā - vadot sapulces, radot jaunus plānus, risinot problēmas, organizējot pasākumus. Tas palīdzēs šo shēmu ieviest par uzņēmuma ikdienas kultūras dzīves sastāvdaļu un radīt par paradumu, līdz ar to krīzes brīžos šāda veida darbība notiks pašsaprotami un būs viegli rīkoties, nevis meklēt vainīgos.

Tātad krīžu risināšanas stratēģija pēc būtības ir metode, kas iemāca radīt risinājumus un nepaļauties pašplūsmai, un tā lieti noderēs ne vien krīžu pārvarēšanai, bet arī ikdienas darbu organizēšanai.

Krīze ir brīdis, kas mums sniedz iespējas. Kas ir vainīgs, ka mēs slidenā laikā esam krituši un salauzuši kāju? Nenotīrītais ceļš? Slidenais laiks? Pašu neuzmanība? Varbūt. Bet kāds mums labums no tā, ka atradīsim vainīgo? Īstenībā nekāds. Vajag braukt pie ārsta, kāju ieģipsēt un ārstēt. Un jo ātrāk, jo labāk.

Kas ir vainīgs, ja kāda valsts ir pārtraukusi mūsu produkcijas importu? Valsts? Politika? Mūsu neizpildītās saistības? Nu labi, un kas no tā? Nekas. Mums ir jāmeklē iespējas, ko darīt ar to produkcijas apjomu, kas netiks eksportēts. Varbūt var pārdot citur? Būs nauda. Varbūt sarīkot labdarības akciju un ziedot bāreņu namiem? Būs publicitāte un spodrināsim savu tēlu. Iespējas ir katrā krīzē! Svarīgi to izmantot.

 

Krīžu risināšanas stratēģiju profesionālu speciālistu vadībā praktisku treniņu gaitā var apgūt arī "Nordic Training International" rīkotajos semināros. Sīkāku informāciju var iegūt pa tālruni - 6 7316888.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas