Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.28 (135) 2008. gada 9. jūlijs
            

  Inovācijas lietas | Par videi draudzīgu enerģiju

Nākotnes enerģija – no dažādiem avotiem
DAIGA RENBUŠA, Latvijas Radio, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: no personiskā arhīva

Naftai kļūstot dārgākai, degvielas uzpildes staciju klienti arvien bažīgāk lūkojas cenrāžos. Ielās parādās vairāk riteņbraucēju un kājāmgājēju, taču pārvietošanās auto izmešu piesārņotās ielās nav sevišķi veselīga. Tad atliek jautājums – vai tiešām mūsdienu pasaulē, kur pastāv tik daudz revolucionāru izgudrojumu, nevarētu rasties vēl pāris, kas pārtrauktu mūsu atkarību no naftas vadiem.
"Komersanta Vēstnesis" tuvākā un tālākā nākotnē ielūkojas kopā ar Norvēģijas naftas un gāzes koncerna "StatoilHydro" Jauno enerģijas risinājumu biznesa attīstības un saules enerģijas nodaļas vadītāju GUNTI ĀBOLTIŅU-ĀBOLIŅU.

Nobeigums. Sākums Nr. 27(134), 02.07.2008.



Cenu celšanās iemesli

- Latvijā biodegviela tiek ražota tikai no rapša un graudiem. Bet ir arī virkne citu kultūru, ko Latvijas apstākļos varētu audzēt biodegvielas ieguvei. Ko darīt?

- Rapsis Latvijā pagaidām ir vienīgā vislabākā izejviela tieši biodīzeļdegvielas ražošanai, taču spirtu biodegvielai iespējams iegūt gan no graudiem, gan no cukurbietēm. Nākotnē, kad būs pieejamas nākamās paaudzes tehnoloģijas, mēs to varēsim ražot gan no koksnes, gan no salmiem un citiem lauksaimniecības atkritumiem. Teorētiski biodegvielā iespējams pārvērst arī dažādus sadzīves atkritumus. Domāju, tas būs nākamo 10-20 gadu jautājums.

Šobrīd ražot biodīzeļdegvielu tomēr ir dārgāk nekā etanolu. Ja salīdzinām šos divus produktus, tad viena litra cena augstāka būs biodīzeļdegvielai. It īpaši, ja salīdzinām Eiropā un Brazīlijā ražotu etanolu, kas šobrīd pasaulē tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem veidiem, kā no viena hektāra iegūt iespējami lielāku biodegvielas ražu.

Nereti raisās asas diskusijas par biodegvielas konkurenci ar pārtiku: pārtikas kultūru audzēšanai piemērotas aramzemes platības it kā aizvien biežāk tiekot pārvērstas par cukurniedru, rapša vai kukurūzas plantācijām biodegvielas iegūšanai. Uzskatu, ka šī ažiotāža ir sacelta nepamatoti. Ir vienkāršoti novilkta līnija no kukurūzas graudiem līdz pārtikas cenai un paziņots, ka biodegvielas apjoma palielināšanās dēļ ceļas cenas pārtikai. Taču pārtikas cenu celšanās iemesli pasaulē ir daudzi un dažādi.

Pirmkārt, notiek nemitīga degvielas, naftas cenu celšanās. Bet pārtikas ražošanā degvielas izmaksas ir būtiskas! Aptuveni 25% no pārtikas ražošanas, transportēšanas izmaksām veido degviela. Lauki ir jāapar, raža ir jānovāc, pārtika ir jātransportē, un, protams, arī lauki ir jāmēslo. Bet, kā zināms, lielākā daļa minerālmēslojuma tiek saražota no dabasgāzes, kurai arī ir saistība ar naftas cenām. Tas viss tiešā veidā ietekmē pārtikas cenu.

Otrs iemesls ir ieradumu maiņa. Tādās valstīs kā Ķīna, Krievija, Indija, Brazīlija mainās ēšanas paradumi. Cilvēki kļūst turīgāki, un viņu iespējas ēdienu izvēlē ir stipri lielākas. Gaļas patēriņš Ķīnā vien pēdējos gados ir gandrīz četrkāršojies, kas, protams, atstāj iespaidu uz cenām. Vēl viens no iemesliem ir iepirkšanās paradumu maiņa. Mēs ejam uz pašapkalpošanās veikaliem, kur stipri lielāks ir impulsa pirkumu skaits, respektīvi, pērkam vairāk un patērējam vairāk.

Trešais iemesls ir klimata izmaiņas. Ir vairāk sausuma, ir vairāk plūdu, līdz ar to ražas ir mazākas un cenas augstākas.

Protams, arī biodegvielai te ir sava nozīme, taču to noteikti nevar uzskatīt par galveno iemeslu pārtikas cenu krīzē.

Ir ļoti liela atšķirība, kādā veidā biodegviela tiek iegūta un kur tā tiek audzēta. Pasaulē vēl joprojām ir daudz zemju, kas netiek apstrādātas, un tādēļ nav jāizcērt lietusmeži. Te var minēt Austrumāfriku, kur ir pieejamas ārkārtīgi lielas platības, tikai Tanzānijā vien ap 200 miljoniem hektāru, kurus var izmantot lietderīgi. Tas pats attiecas uz Brazīliju un citām valstīm.

 

Atbrīvojam 370 miljonu gadu vecu CO2

- Biodīzeļdegvielas cena ir ļoti tuvu fosilās dīzeļdegvielas cenai. Kas ir galvenais arguments, kāpēc patērētājam tomēr būtu jāizvēlas biodegviela? Un arī no ražotāju puses - vai ir ekonomiski izdevīgi ražot šo biodīzeli, ja tas cenas ziņā neko daudz neatšķiras no fosilās degvielas?

- Ir vairāki iemesli. Vispirms jau pašas fosilās enerģijas cena nākotnē, visticamāk, turpinās augt. Otra lieta ir enerģētiskā atkarība. Mēs zinām, ka nākotnē pieejamā degviela atrodas politiski nestabilos reģionos: Austrumos Līča rajonā (Irāka, Irāna, Kuveita), Krievijā, Venecuēlā, Ziemeļāfrikā.

Otrs iemesls, kāpēc sadārdzinās fosilās degvielas cena, - jaunās atradnēs šo produktu iegūt ir tehnoloģiski daudz sarežģītāk un dārgāk. Piemēram, smagā nafta ir ļoti biezs naftas produkts, kam vairs nav līdzšinējās plūstamības, tādēļ daudz vairāk enerģijas jāiegulda ieguves un pārstrādes procesos. Tas, protams, cenu sadārdzina.

Svarīgi saprast, ka fosilā degviela savulaik ir radusies no augu un dzīvnieku valsts. Šis process ir noticis pirms 370 miljoniem gadu, kad fotosintēzes procesā auga augi, tad augu atliekas tikušas apglabātas jūras dibenā un laika gaitā pārvērtušās ļoti koncentrētā enerģijas formā, ko mēs šobrīd atrodam kā naftu un gāzi. Šodien mēs šo naftu un gāzi izsūknējam, sadedzinām automašīnu dzinējos un atbrīvojam to CO2, kas ir saglabāts pirms 370 miljoniem gadu. Savukārt biodegvielas gadījumā mēs šo ciklu samazinām līdz vienai sezonai, kad augs atkal uzņem CO2 ar fotosintēzes palīdzību un mēs atkal varam izmantot šo augu saražoto enerģiju savām vajadzībām.

- Tātad - jo vairāk lietojam biodegvielas, jo mazāks CO2 daudzums izplūst atmosfērā?

- Jā, atmosfērā kopā izplūstošais CO2 daudzums samazināsies, ja mēs mazāk lietosim naftas produktus.

- Kā Eiropas Savienības direktīvas par obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai ietekmē jūsu uzņēmumu? Iespējams, ka arī Latvijā nākamgad tiks noteikts obligātais 5% biodegvielas piejaukums.

- Šīs lietas, protams, ir risināmas, un to vajag darīt, jo klimata izmaiņas ir tepat durvju priekšā, vajadzīgi steidzami risinājumi, mums kaut kas ir jādara nekavējoties.

Lielākais izaicinājums ir jaunu degvielas standartu ieviešana, kas paredz lielāku procentu piejaukumu degvielai. Tas attiecas uz ES un faktiski arī uz pasauli. Saprātīgākais un plašāk pieejamais risinājums būtu šāds: jo mēs gribam vairāk lietot biodegvielu, jo mums vairāk tā jāpiejauc parastai degvielai. Problēma ir tā, ka vairumam automašīnu nav iespējams lietot, pieņemsim, 10% etanola maisījuma. Bet situācija mainās, autoražotāji pie tā strādā, līdzdarbojamies arī mēs. Eiropas Komisijā un dažādās citās Eiropas institūcijās tiek aktīvi strādāts pie jauno degvielas standartu ieviešanas.

Biodegvielas piejaukums līdz 5% ir gluži parasta parādība. Tas iekļaujas visos standarta noteikumos gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai, tā ka to var pilnīgi droši lietot jebkura automašīna, kas šobrīd brauc arī pa Latvijas ceļiem. Problēmas sākas ar augstāka līmeņa piejaukumiem, un tas attiecas gan uz degvielas standartiem, gan automašīnu dzinēju tehnoloģijām.

- Kā, jūsuprāt, varētu veicināt biodegvielas lietošanu Latvijā? Jo saražota tā ir, tikai tiek eksportēta.

- Vispirms ir jāveicina sapratne, kāpēc biodegviela ir vajadzīga un kāpēc tā būtu jālieto. Ir jāvairo sabiedrības zināšanas par to, kas ir atjaunojamā enerģija, kāpēc arī tā ir nepieciešama. Tie ir ļoti sarežģīti jautājumi, tā nav vienkārša lieta. Vienlaikus arī Latvijā es redzu daudzas pozitīvas tendences. Pirms 10 gadiem mēs par biodegvielu faktiski nemaz nerunājām, turpretī šobrīd par to zina ļoti daudz cilvēku, interesējas un to pieprasa saviem auto. Tā ka pozitīvas tendences ir.

 

Ne gluži kā atomstacija

- Vai jūs pats arī sava auto bākā lejat tīru biodegvielu?

- Jā, man ir viena automašīna, kas darbojas ar biodīzeļdegvielu, un mans dienesta auto darbojas ar ūdeņradi. Tas ir vēl nākamais solis pretī tīrai enerģijai, un es jūtos visnotaļ priecīgs, ka ar savu mašīnu nepiesārņoju dabu.

- Tā ir tāda maza atomstacija jūsu automašīnā?

- Tā gluži nevar teikt, bet mēs izmēģinām šīs jaunās tehnoloģijas, mācāmies un mēģinām attīstīt ūdeņraža lietošanu transportā. Šis ir viens no izmēģinājuma projektiem, un varētu teikt - mēs esam tādā labā pusceļā. Pašlaik Norvēģijā sākam būvēt degvielas staciju tīklu tā, lai no viena Skandināvijas gala līdz otram varētu pārvietoties pa tā dēvēto ūdeņraža ceļu. Vairākas šādas degvielas uzpildes stacijas ir jau uzbūvētas ceļā no Stavangeras līdz Oslo, turpināsim iesākto un tālāk veidosim savienojumus uz Stokholmu un Kopenhāgenu. Tiesa gan, šīs tehnoloģijas joprojām ir agrā attīstības stadijā, un es neparedzu, ka tuvākajā laikā mēs varētu sākt nopietni runāt par ūdeņraža masveida izmantošanu transporta līdzekļos.

Jo svarīgi ir tas, kā šis ūdeņradis tiek iegūts. Šobrīd pasaulē lielākā daļa ūdeņraža tiek iegūta arī no fosilajiem avotiem. Līdz ar to nekāds īpaši labais ieguldījums nebūs. Taču ūdeņradi var iegūt daudz un dažādos citos veidos, izmantojot zaļo enerģiju - vēja, saules, hidroenerģiju. Pie tā šobrīd aktīvi strādājam.

"Ir labi veidi, kā var ražot biodegvielu, un tikpat daudz arī sliktu jeb videi nedraudzīgu veidu, kas ražošanas procesā dod mazu enerģijas un kaitīgo izmešu ietaupījumu."

- Īsumā - kā darbojas ūdeņraža degviela?

- Ir vairāki principi. Mans darba auto ir hibrīds: tam ir atbilstoši pārbūvēts ūdeņraža darbināms iekšdedzes dzinējs un elektromotors, ir īpašas degvielas tvertnes, kur ūdeņradis tiek uzglabāts. Iekšdedzes dzinējā, sadegot ūdeņradim, rodas ūdens un daži slāpekļa savienojumi, bet iegūtā kinētiskā enerģija tiek racionāli izmantota braukšanai. Ir otrs princips, kurā mēs izmantojam degvielas šūnu un elektroķīmiski no ūdeņraža tiek ražota elektroenerģija, kas tiek pievadīta elektromotoriem, tādējādi mašīna tiek dzīta uz priekšu.

Pasaulē nav daudz ūdeņraža automobiļu, visā Norvēģijā šobrīd ir tikai 12 mašīnas. Un mēs esam stipri vien tālu priekšā, rēķinot uz vidējo mašīnu skaitu, kā tas ir citur pasaulē. Tomēr šīs tehnoloģijas vēl joprojām ir agrīnā izstrādes stadijā, bet izpēte notiek, un auto ražotāji, cik es zinu, pie tā nopietni strādā.

 

Sākt no tā, kas ir

- Kādas iespējas alternatīvo enerģiju izmantošanā, jūsuprāt, ir Latvijā?

- Domāju, vajadzētu sākt no tā, kas tai ir, nevis no tā, kā nav. Proti, Latvijā ir ļoti daudz neizmantotas biomasas koksnes veidā vai lauksaimniecības atlikumos. Tas, protams, nav labākais veids, kā pārveidot šīs biomasas automobiļu degvielā šodien un ar šā brīža tehnoloģijām, bet koksni var izmantot elektroenerģijas ražošanā vai siltuma ražošanai koģenerācijas procesā. Šādi risinājumi un šādas tehnoloģijas dod ļoti labus CO2 ietaupījumus, stipri labākus nekā izmantošanai automašīnās. Tādēļ domāju, ka Latvijai ir ļoti labas iespējas to izmantot nākotnē. Es uzskatu, ka nevaram rast labu risinājumu tikai ar vienu lielu megaprojektu - ogļu vai gāzes spēkstaciju. Ir arī jāskatās uz vairākiem mazākiem lokāliem projektiem, kur tas ir iespējams un kur koksne ir pieejama.

Es pieļauju, ka viens otram netraucē - centralizēta ražošana un mazās stacijas - noteikti labāk ir ražot vairāk, vēl labāk, ja tas notiek koģenerācijas režīmā, lietderīgāk izmantojot enerģiju. Gāzes vai ogļu rūpnīca, visticamāk, Latvijā gan jau tiks uzcelta, un tā pelnīs labi, jo enerģija mums ir nepieciešama. Bet tas neizslēdz mazo spēkstaciju nozīmi. Latvijā, manuprāt, ir arī daudz neizmantotu iespēju biogāzes ražošanā un atsevišķās vietās arī vēja enerģijā.

Uzskatu, ka Latvijā būtu ļoti saprātīgi virzīties, piemēram, bioenerģijas virzienā un izmantot to arī stacionārās enerģijas ražošanā. Mums ir pietiekami resursu, lai sevi nodrošinātu ar visu vajadzīgo, tikai šo resursu apguvē ir vajadzīgas modernas tehnoloģijas, lielāka avotu dažādība, decentralizācija un, pats svarīgākais - zaļāka domāšana.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas