Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.29 (136) 2008. gada 16. jūlijs
            

  Eiropas nauda | Kavēšanās visā Baltijā

Zāles pret strauju ekonomikas atdzišanu
AIGA PELANE, INGUNA UKENĀBELE, BNS, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Aiga Pelane

  

Latvija acīmredzot nebūs ne pirmrindniece, ne teicamniece Eiropas Savienības (ES) naudas apguvē. Ieejot finiša taisnē ES struktūrfondu iepriekšējā perioda līdzekļu apguvē, joprojām pastāv bažas, ka Latvija tā arī nebūs spējusi paņemt visu iespējamo naudu. Turklāt tā būs bijusi Latvijas, nevis ES vaina. Taču nevar noliegt – Latvijas ekonomika, pateicoties Eiropas naudai, sāka augt straujāk. Struktūrfondu atbalsts var būt labas zāles arī tagad – ekonomikas buksēšanas laikā.



Eksperti pagaidām atturas prognozēt, cik tieši ES līdzekļu aizies Latvijai gar degunu. Uz 1.jūniju bažas radīja projekti, kuriem bija rezervēta nauda aptuveni 24% apjomā no ES struktūrfondu līdzekļiem. Taču vēl līdz augusta beigām ir iespēja iesniegt visus nepieciešamos dokumentus naudas saņemšanai no ES. Tāpēc tiek uzsvērts, ka nesaņemtā naudas summa, visdrīzāk, samazināsies, bet tik un tā - neveiksmīgi projekti būs, un pilnībā Eiropas nauda netiks izmantota. Viena no sliktākajām situācijām ir uzņēmējdarbības un ar izglītību saistītajos projektos, tikpat kā nav satraukuma par lauku un zivsaimniecības atbalsta līdzekļiem.

Jāpiebilst, ka Latvija savā situācijā nebūt nav unikāla. Gan tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā -, gan tālākajās - Čehijā, Polijā un Kiprā - ir problēmas ar ES naudas apguvi pilnā apjomā. Labāka situācija valda vecajās dalībvalstīs, bet arī tur ES naudas izmantošana pilnībā ir reta parādība. Eksperti norāda, ka vecajām dalībvalstīm ir lielāka pieredze fondu apsaimniekošanā, tāpēc arī labāki rezultāti.

 

Finiša taisnē

Kopējā summa, kas Latvijai tika paredzēta 2004.-2006.gada plānošanas periodā no ES fondiem, ir ap vienu miljardu latu. ES struktūrfondu līdzekļus var izmantot līdz 2008.gada augusta beigām, atsevišķiem projektiem dots pagarinājums līdz ziemai (līgums paredz izmantot naudu vēl divus gadus pēc plānošanas perioda beigām), savukārt Kohēzijas fondam - līdz 2009.gada beigām (līgums paredz izmantot naudu vēl trīs gadus pēc plānošanas perioda beigām).

Ir jomas, kur ES struktūrfondiem pielietojums ir atrasts gandrīz pilnībā, piemēram, lauksaimniecība. Taču ir nozares, kur vēl dažus mēnešus pirms beigu termiņa bija apgūta labi ja puse no pieejamās ES naudas. Tā Ekonomikas ministrija (EM) līdz maija beigām esot apguvusi vien 56%, bet Izglītības un zinātnes ministrija - 41% no pieejamās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas. Taču situācija ar katru mēnesi uzlabojas. EM uzsver, ka līdz 4.jūlijam tā no savā pārziņā esošajiem ERAF līdzekļiem bija apguvusi jau 77,89% (galvenokārt atbalsts uzņēmējdarbībai), savukārt no Eiropas Sociālā fonda - 68,85 procentus. EM uzsver, ka ir sasniegti salīdzinoši labi līdzekļu apguves rādītāji, un atzīst, ka ir gūta vērtīga pieredze ES struktūrfondu atbalstāmo līdzekļu sagatavošanā un administrēšanā.

Eiroparlamenta deputāte ekonomiste Inese Vaidere uzsver: neraugoties uz iespējamām bažām, ka nauda pilnībā netiks apgūta, struktūrfondu atbalsts Latvijas tautsaimniecībai noteikti devis pozitīvu efektu. "ES nauda ir ļāvusi īstenot tādus projektus, kas, iespējams, bez tās arī paliktu tikai projektu līmenī. Tas ir pozitīvi. Taču uzskatu, ka ir nepieņemama situācija, ja EM netiek galā ar uzņēmējdarbības atbalsta programmām. Uzņēmējiem naudu vajag, un tas, ka tā netiek pilnībā izmantota, parāda administrēšanas problēmas, kas noteikti nākotnē ir jānovērš," uzsver ekonomiste.

Skaidrojumi problēmām ar naudas apguvi, ko izsaka iestāžu pārstāvji un uzņēmēji, ir dažādi - sākot no tā, ka inflācijas dēļ ir sadārdzinājušās projektu izmaksas un līdz ar to jāveic piņķerīgas izmaiņas un jāgaida apstiprinājums projekta dokumentācijā, beidzot ar to, ka daudzi projektu īstenotāji visai vieglprātīgi attiecas pret iepirkumu procedūrām un projektu līgumu nosacījumiem, līdz ar to izkrītot jau pirmajās pārbaudēs. Tāpat ir virkne problēmu ar gala dokumentu sagatavošanu, un tas savukārt traucē Latvijai laikus pieprasīt naudu no ES.

Tiesa, cerība ja ne uz visas, tad lielākās daļas ES naudas apgūšanu joprojām ir, jo ļoti daudziem projektiem finansiāli apjomīgākie ir tieši noslēguma posmi, kas tiek īstenoti vasaras mēnešos. Turklāt valdība ir paredzējusi iespēju lielo struktūrfondu projektu, kuru finansējums pārsniedz 500 tūkstošus latu, ieviešanas termiņu pagarināt līdz 31.oktobrim. Tiesa, tā būšot pēdējā robeža, un vairāk nekādu pagarinājumu nebūs.

 

Citiem neiet vieglāk

Latvija naudas apguves problēmās nav vientuļa - tikpat grūti iet gandrīz visām jaunajām ES dalībvalstīm. Eiropas Komisijas (EK) pārskats par struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi līdz šā gada jūnijam par iepriekšējo periodu 2000.-2006.gadam (jaunās dalībvalstis šim periodam pievienojās 2004.gadā) liecina, ka vislabāk ar fondu apguvi veicas Īrijā, Austrijā un Vācijā, kuras apguvušas vairāk nekā 90% no pieejamajiem fondiem. Pirmajā desmitā nav neviena no bloka jaunpienācējām, un tikai 11.vietā parādās Malta. Tas liecina, ka arī fondu apguve prasa noteiktu pieredzi.

Visas Baltijas valstis, pēc EK datiem, līdz maija beigām bija pārcīkstējušās pāri 60% apguves rādītājam - Igaunija ir apguvusi 69% no pieejamās naudas, Lietuva - 66%, bet Latvija - 64 procentus. Vēl grūtāk ar fondu apguvi veicas Polijā, Čehijā, Kiprā un vienā no vecajām dalībvalstīm - Nīderlandē.

No Latvijas kaimiņiem vislielākās ES fondu summas iepriekšējā periodā ir saņēmusi Lietuva - 2,11 miljardus latu. Struktūrfondu izmantojums Lietuvā pašlaik tiek lēsts ap 79%, bet bēdīgi tai ir gājis ar lielajiem projektiem, kam nauda paredzēta Kohēzijas fondā - šai naudai apguves īpatsvars tiek lēsts vien ap 47 procentiem. Kopumā neizmantota var palikt trešā daļa no ES naudas, pie kuras varēja tikt Lietuva. Arī nozares, kurām veicas un neveicas ar naudas apgūšanu, ir visai līdzīgas kā Latvijā - vislabāk nauda tiek izmantota lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, vissliktāk - izglītības projektiem.

"Pozitīvā ir bijis krietni vien vairāk nekā iespējamo negatīvo aspektu," atzīst Lietuvas DnB Nord bankas galvenais analītiķis Rimants Rudzkis. Viņš uzskata, ka ES nauda palīdzēja saglabāt un nostiprināt Lietuvas lauksaimniecību, kā arī sakārtot infrastruktūru. Turklāt uzņēmēji, kas vēlējās pretendēt uz ES fondiem, bija spiesti ne tikai domāt par šodienu, bet sākt nodarboties ar ilgtermiņa plānošanu, kas arī nav mazsvarīgi kopējai ekonomikas attīstībai. "ES nauda nedaudz ietekmēja arī inflācijas tempu pieaugumu Lietuvā, bet šīs naudas iespaids uz cenu pieaugumu nebija tik liels kā kredītresursu ieplūdums tautsaimniecībā," atzīst R.Rudzkis.

Igaunijai kopumā ES fondos iepriekšējā periodā ir paredzēti 563,7 miljoni latu. Kaut arī Igaunijai ar fondu apgūšanu pašlaik veicas vislabāk, tai ir problēmas ar vairākiem apjomīgiem projektiem, kas tādējādi riskē palikt bez ES naudas. Igaunijas premjers atzinis, ka jautājums par noslēgšanu laikā ir gandrīz divus miljonus latu vērtajam darba tirgus novērtējuma projektam, vairāk nekā 30 miljonu latu vērtajam Emajogī upes ūdensapgādes projektam, 16 miljonu latu vērtajai viļņlaužu būvniecībai Tallinas ostā, kā arī 26 miljonus latu vērtajai ceļa būvniecībai pie Kukrūses.

 

Ieguvums - produktivitāte

Par līdzšinējo fondu periodu Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētījumā "ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums" secināts: piecu gadu laikā ES naudas ietekmē Latvijas IKP pieaudzis par 21,3 procentiem. "Ja kopumā pa šiem gadiem IKP ir audzis vairāk nekā par 50%, tad var redzēt, ka Eiropas naudas ietekme ir būtiska," uzsver pētnieks ekonomists Alfs Vanags.

Taču par nozīmīgāko ieguvumu viņš min produktivitātes pieaugumu - no 2004.gada līdz 2008.gadam tieši struktūrfondu ietekmē tā kopumā valstī augusi gandrīz par 10 procentiem. "Tika ieviestas modernas tehnoloģijas, uzlabota infrastruktūra un investēts cilvēkresursos. Tas arī deva rezultātu," uzsver pētnieks. Viņš gan neņemas vērtēt, vai šis rādītājs varēja būt labāks. "Vai situācija varēja būt labāka? Lai saņemtu atbildi uz šo jautājumu, ir jāpēta mikroekonomikas, proti, uzņēmumu līmenī," saka A.Vanags.

Pētījumā arī secināts, ka ap 30% fondu naudas ir piešķirti projektiem, kurus uzņēmumi vai institūcijas būtu varējuši īstenot pašu spēkiem. Tāpat pētījums ļauj secināt, ka nauda reģionos būtu jāsadala vienmērīgāk - pašlaik neapšaubāmas līderes ES naudas apgūšanā ir Vidzeme un Rīgas reģions, kas saņēmuši attiecīgi 30% un 26% no visiem fondu līdzekļiem. Savukārt Zemgalei tikuši tikai ap 12% no fondu naudas.

 

Varētu glābt no atdzišanas

Taču ES nauda atstāj ne tikai pozitīvu efektu uz ekonomiku - tā ir arī viens no iemesliem, kas lika straujāk augt inflācijai, kaut arī eksperti uzsver, ka šī ietekme uz cenu pieaugumu bija daudz mazāka par kredītresursu milzu pieplūdumu. "ES fondu naudas ieplūšana līdz šim bija viens no faktoriem, kas veicināja pārāk strauju ekonomikas izaugsmi un inflācijas pieaugumu kā vienu no šī procesa sekām. Taču tas bija samērā neliels faktors. Naudas plūsmas starp Latviju un ES līdz šim ir bijušas Latvijai par labu, taču neto naudas ieplūde ir bijusi samērā neliela, ap 1-2% no IKP. Galvenais pārkaršanas cēlonis bija nekustamo īpašumu nozares pārāk straujā attīstība," uzsver Hansabankas sociālpolitiskas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš uzskata, ka ekonomikas pārkaršana ir aizejoša problēma un gada inflācijas samazināšanās jūnijā noteikti iezīmē tendences lūzumu, turklāt inflācija bija pēdējā no pārkaršanas izpausmēm, kas vēl nebija sākusi mazināties. "Šā gada otrajā pusē galvenā makroekonomiskā problēma būs ekonomikas pārkaršanas pretstats - pārāk zems IKP pieaugums, ļoti ievērojama ir recesijas varbūtība. Šajā situācijā no makroekonomiskā viedokļa vēlama ir pēc iespējas straujāka ES fondu līdzekļu ieplūšana," uzsver ekonomists.

Uz jauno ES fondu sadales periodu no 2007. līdz 2013.gadam visi skatās ar cerībām - būs ne tikai vairāk naudas, bet arī uzlabota administrēšana, proti, samazinātas birokrātiskās procedūras un projektu izskatīšanas laiks. "Fondi turpinās būt ar nozīmīgu kopējo makroekonomisko ietekmi, nodrošinot pat līdz 2-3% ekonomikas pieauguma ik gadu," uzskata īpašu uzdevumu ministrs ES finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks. Viņš uzsver, ka 2015.gadā ES naudai būtu jārada par 43% lielāku IKP salīdzinājumā ar 2006.gadu. Ministrs arī norāda, ka fondu apguve būtu jāsāk maksimāli ātri, lai būtu iespējams šos līdzekļus izmantot ekonomikas izaugsmes stimulēšanai un līdzsvarošanai.

 

 



UZZIŅAI
LATVIJAI PIEŠĶIRTĀ EIROPAS SAVIENĪBAS NAUDA 2004.–2006.GADA PLĀNOŠANAS PERIODĀ

No ES struktūrfondiem kopumā Latvijai ir pieejami 439 miljoni latu.
Tai skaitā:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds – 268 miljoni latu, kas galvenokārt ir paredzēti infrastruktūras, ražošanas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.
• Eiropas Sociālais fonds – 89 miljoni latu, kas paredzēti izglītības un nodarbinātības programmām, lai uzlabotu situāciju darba tirgū.
• Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā pieejami 65 miljoni latu, kas paredzēti lauksaimniecības attīstībai.
• Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentā – 17 miljoni latu, kas paredzēti zivsaimniecības problēmu risināšanai.

No Kohēzijas fonda kopumā Latvijai piešķirti 711 miljoni eiro (499 miljoni latu).
No Kohēzijas fonda tiek finansēti lielie infrastruktūras attīstības projekti vides aizsardzības un transporta jomā.
• Vides ministrija ir atbildīga par 353 miljonu eiro (248 miljoni latu) apgūšanu.
• Satiksmes ministrijas pārziņā ir 354 miljonu eiro (249 miljoni latu).
• Finanšu ministrijas pārziņā ir 3,7 miljoni eiro (2,6 miljoni latu).
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas