Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
      Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.31 (138) 2008. gada 30. jūlijs
            

  Praktiski padomi | Radošuma rakstu sērija

Kā izveidot radošu komandu un nonākt līdz rezultātam
ARNIS PUŠKEIRIS, individuālais komersants, www.arnico.lv


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
  

Turpinājums. Sākums Nr.14(121), 02.04.2008.

Iepriekšējā rakstā apskatījām galvenos jautājumus, kā izveidot un darbināt savu radošo komandu. Šoreiz aplūkosim divus atsevišķus, bet ļoti svarīgus jautājumus, kas palīdzēs visiem kopā nonākt līdz rezultātam, – plānošanu un savas komandas rezultātu ieviešanu.



Vadība un plānošana

Jebkuras komandas darbināšana un jebkura projekta realizācija no vadītāja prasa daudz un dažādu plānošanas posmu veikšanu. Protams, katram vadītājam ir izveidojušās savas metodes un principi, kā tas plāno projektus, lai rezultāts būtu maksimāli efektīvs. Savus plānošanas ieradumus nedrīkst mainīt arī, darbinot radošu komandu. Ja jūs sāksiet mainīties, uzreiz sastapsieties ar blakus parādībām - nepietiekama pieredze jaunajā darba stilā, neparedzētas problēmas - un galu galā iegūsiet projektu, kas būs izgāzies tieši šo problēmu dēļ.

Komandas vadītājam ir jābūt stabilam un prognozējamam. Ja šīs īpašības pazudīs, jebkurai komandai būs grūti darboties jūsu pakļautībā. Tas jo īpaši svarīgi, ja komandai ir jābūt ļoti radošai. Tāpēc nekad neveiciet lielas un smagas pārmaiņas savā darba stilā, rīkojieties uzmanīgi. Attīstiet sevi maziem solīšiem un sekojiet, vai pārmaiņas dod pozitīvu rezultātu, vai arī tieši otrādi - rada problēmas.

Aplūkosim vienu no šādiem mazajiem solīšiem, kas īpaši noderīgs radošas komandas darba organizēšanai.

 

Zivs asakas diagrammas

Nosaukums droši vien izraisa smaidu, tomēr lieta ir pavisam nopietna. Kā jau noskaidrojām iepriekš, radošai komandai visbiežāk būs jāsaskaras ar projektiem, kas saistīti ar konkrētu problēmu risināšanu neatkarīgi no tā, vai tās būs organizācijas iekšējās problēmas vai ārējās. Atsevišķos gadījumos jums pat būs jārisina problēmas, kas ir pašā komandā.

Visos šajos gadījumos galvenais uzdevums un veicamais darbs ir problēmu risināšana, bet, tā kā strādājam komandā, tad arī plānošana jeb, īsāk sakot, problēmu plānošana. Problēmu plānošanai visērtāk izmantojamas ir "zivs asakas diagrammas"[1], kas ļaus pārskatāmi un pēc prioritātēm aplūkot jums uzticēto problēmas projektu, atrast cēloņus un galu galā risinājumus. Aplūkosim, kā šāda plānošana notiek. Kā tehnikas nosaukums jau parāda, visa diagrammas struktūra ir līdzīga zivs asakai.

Vispirms uz papīra vai tāfeles horizontāli pa vidu tiek novilkta gara līnija ar bultu galā. Tas ir zivs mugurkauls. Uz tā tiek pierakstīts nosaukums jeb pati problēma vai problēmas situācija, izmantojot pieraksta formu, kas apraksta problēmas negatīvo rezultātu, piemēram, "pārāk mazs apgrozījums", "nespēja ievērot projekta termiņu", "bieži informācijas zudumi" utt.

Tad zīmēsim spuras aptuveni 45 grādu leņķī pret mugurkaulu, ar bultiņām galā. Katras spuras galā pierakstām iespējamos cēloņus mūsu problēmu situācijai. Šos cēloņus vēlams rakstīt lakoniski un vispārināti, piemēram, "plānošana", "projekta vadība", "resursi" utt.

Kad spuras uzzīmētas, jāzīmē asakas, kuru bultiņas ir vērstas uz tikko uzzīmētajām spurām. Pie šīm asakām pierakstām precīzus iemeslus. Piemēram, spurai "resursi" šādas asakas varētu būt "nepietiekami resursi", "nekvalitatīvi resursi" utt.

Lūk, zivs asaka ir uzzīmēta! Protams, šis darbs būtu jāveic, visai komandai strādājot kopā.

Pēc šīs diagrammas grupa izpēta katru asaku un spuru un ar dažādu ideju ģenerēšanas un problēmu risināšanas metožu palīdzību mēģina atrast risinājumus. Kaut arī saistībā ar darbiem parasti tiek ieteikts sākt ar grūtāko, šajā tehnikā iesaka rīkoties tieši otrādi - sākt ar vienkāršākajām asakām un spurām. Tas ir tādēļ, ka šīs problēmas atrisināt būs vieglāk un ātrāk, un, pilnīgi iespējams, to risinājumi vienlaikus atrisinās arī smagās problēmas. Tā tiks ietaupīts laiks.

Sarežģītākos gadījumos ļoti ieteicams risināšanas procesu izvērst ilgākā periodā un vairākās tikšanās reizēs vai darba dienās. Tādā veidā katru reizi grupai būs jaunas un jaunas idejas. Šajā gadījumā katru reizi zivs asaka ir jāpārzīmē no jauna, izņemot ārā jau atrisinātās lietas un sagrupējot spuras ar smagākajām problēmām mugurkaula priekšgalā. Galvenais ir uzmanīties un neizņemt no diagrammas tikai daļēji atrisinātas problēmas!

Papildus, lai grupai būtu vieglāk strādāt, vēlams katrā pārzīmētajā diagrammā apvilkt atslēgas problēmas jeb tās, kuru risinājumi, pēc jūsu domām, var noņemt no dienaskārtības visvairāk jautājumu. Katrā grupas tikšanās reizē vislielākā nozīme būtu jāpievērš tieši šīm apvilktajām jeb izceltajām problēmām.

Kā redzat, diagrammu var izmantot ļoti dažādās situācijās un ne tikai darbam grupās, bet arī strādājot vienatnē. Galvenais šīs diagrammas ieguvums - vizuāli viegli uztverams pārskats. Attēlā varat apskatīt diagrammas piemēru praktiskā situācijā.

 

Ieviešana

Radošam grupas darbam vai darbam vienatnē, protams, nav nekādas nozīmes, ja izveidotie risinājumi nekad netiek realizēti dzīvē. Praktiski jebkurai radošai darbībai mērķis tomēr ir un būs - rezultāts.

Radošuma rakstu sērijā jau vairākkārt esam runājuši par risinājumu un projektu ieviešanas jautājumiem. Šoreiz aplūkosim divus ērti pielietojamus pārbaudes sarakstus, kas palīdzēs noskaidrot, vai risinājums ir veiksmīgs, kā arī konkretizēt nepieciešamo ieviešanas procesu. Ideālā gadījumā, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks, ir pat ieteicams izmantot abus sarakstus reizē neatkarīgi no risinājuma apjoma.

Pārbaudes saraksts I

• Resursi. Vai resursi ir pietiekami idejas ieviešanai (laiks, personāls, aprīkojums, nauda, informācija)?

• Motivācija. Vai ir vēl kādas personas, kurām ir tāda pati motivācija un ieviešanai nepieciešamās iespējas?

• Pretestība. Vai šī ideja un tās radītās pārmaiņas var izraisīt kādu pretestību apkārtējos?

• Procedūras. Vai ir kādas praktiskas problēmas, ar kurām ir jātiek galā pirms idejas realizēšanas?

• Struktūra. Vai ir kādi kavēkļi struktūrā, kas var traucēt realizēšanu (slikta komunikācija un tamlīdzīgi)?

• Politika. Vai ir kāda oficiāla vai varbūt neoficiāla organizācijas politikas daļa, kas ir jāpārvar, lai ideja strādātu?

• Risks. Vai ir pieļaujami kādi riski un, ja ir, tad kādā līmenī?

• Vara. Vai notiek kādas varas cīņas, saistītas ar šo ideju, kas var iespaidot tās ieviešanu?

• Konflikti. Vai ir kādi personu konflikti, kas var iespaidot iesaistīto personu darbību ieviešanas procesā?

• Klimats. Vai organizācijā vide ir pietiekami tendēta uz komandas darbu, vai arī ar to ir problēmas un tādejādi ieviest ideju būs apgrūtinoši?

Pārbaudes saraksts II

Relatīvās priekšrocības

• Vai šis projekts radīs esošās situācijas progresu?

• Kas no tā iegūs?

• Ko es vai citi no tā iegūs?

• Kā es reklamētu šos ieguvumus apkārtējiem?

Savienojamība

• Vai šī ideja sakrīt ar esošo praksi un domāšanas veidu?

• Vai tā var sasniegt kādas grupas prasības?

• Vai labāk nav virzīties uz jau esošo mērķi?

• Kādas grupas atbalstīs šo ideju?

• Vai to ir iespējams nosaukt un aprakstīt daudz precīzāk?

Sarežģītums

• Vai to ir viegli izprast?

• Vai to var skaidri iztulkot dažādiem cilvēkiem?

• Vai ir nepieciešama ilga komunikācija, lai to izskaidrotu?

• Kā to varētu padarīt vieglāk saprotamu?

• Vai es to varu nodemonstrēt bez piepūles?

Pielietojamība

• Kā es varu samazināt jaunu elementu iekļaušanas sarežģītību?

• Vai ir iespējams izmēģināt vispirms daļu, nevis visu risinājumu?

• Kā es varu pierunāt to izmēģināt?

• Kā es varu to padarīt vienkāršāku izmēģināšanai?

Pieejamība

• Cik viegli ir iegūt šo risinājumu? Vai tā esamība ir visiem zināma?

• Vai to var padarīt vēl pieejamāku? Kā?

• Vai ir iespējams to padarīt vieglāk saprotamu?

• Vai iemesli tā nepielietošanai ir labi redzami?

Idejas akceptēšana

• Kādi vēl resursi var palīdzēt? Kā tos vislabāk izmantot?

• Kādi svarīgi kavēkļi vēl ir? Kā tos var apiet?

• Kā sadzīvot ar izaicinājumiem, ko tā radīs?

• Kas var uzsākt darbību? Nākamo soli?

• Kā izveidot atgriezenisko saiti, lai ideju turpinātu attīstīt?

Kā redzat, šie abi saraksti praktiski nevienā punktā nenosaka kādas konkrētas darbības ieviešanai. Varētu pat teikt, ka to uzdevums ir nevis pateikt, ko darīt, bet vedināt jūs uz domām par dažādām blakus problēmām un apstākļiem, kas būs saistīti ar idejas realizēšanu. Vienlaikus nedaudz tiek parādītas arī iespējamās problēmas ar apkārtējiem cilvēkiem un lēmējvaru, bet par to sīkāk lasīsim kādā nākamajā rakstā.

Lai jums veicas un top daudz jaunu ideju, kuras arī tiek realizētas!

Turpmāk vēl.

 

[1] - "Zivs asakas diagramma" (Fishbone diagram) - tehnika, ko izveidojis profesors Kaoru Išikava (Kaoru Ishikawa) .

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas