Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
      Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.33 (140) 2008. gada 13. augusts
            

  Biznesa kāpnes | Vieta tirgū – ar luksusa lietām

Uz viļņa jahtu biznesā
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
   

Cilvēki nereti domā, ka jahtu bizness ir nepārtraukta atpūta, taču tas nemaz nav viegls, pat ne pusviegls darbs – saka uzņēmuma "Klips-B" direktora vietnieks RAIMONDS BUTKĀNS. Ārējais iespaids par šī biznesa eleganci un luksusu ietver arī lielus līdzekļu ieguldījumus un pūles uzņēmuma attīstībā visu cauru gadu. Vasara ir tikai laiks, kad plūkt augļus ziemā padarītajam.



Uzņēmums "Klips-B" jahtu biznesā darbojas kopš 1994.gada. Raimonds atceras, ka toreiz viņš vēl bija bērns, kad tēvs Jānis nopircis pirmās jahtas un kuterus un mēģinājis tos pārdot. "Tēvs izvēlējās laivu, jahtu biznesu, jo viņam tas likās perspektīvi nākotnē. Viņš gribēja tirgot luksuspreces, un tajā laikā jahtas tiešām bija ekskluzīvas. Uzņēmumam tolaik bija dārgākās no tirgū piedāvātajām jahtām," par biznesa izvēli stāsta Raimonds.

Lai gan "Klips-B" bija viens no pirmajiem šāda veida uzņēmumiem Latvijā, šobrīd esot diezgan daudz konkurentu. Daļa no tiem, nostrādājuši vienu gadu, savu uzņēmumu slēdz, jo apjauš, ka jahtu bizness nav tik viegls un ātrs ienākumu gūšanas veids, kā sākumā domāts. "Pārsvarā jaunajiem konkurentiem liekas, ka šis bizness ir viena vienīga izklaide: paskaties, Raimonds to tik vien dara kā braukā ar kuteri, sauļojas un vēl kaut ko pārdod, un nopelna naudu. Kur vēl skaistāk! Bet īstenībā tas ir ļoti grūti, pārdot nemaz nav tik vienkārši. Tirgū sevi ir jāpierāda, un arī cilvēki raugās, lai uzņēmums ne tikai pārdotu jahtas, bet arī piedāvātu servisu," ārēji bezbēdīgo priekšstatu par jahtu biznesu kliedē Raimonds.

Viņš arī norāda, ka ir ļoti grūti iesaldēt naudu. Simtiem tūkstošu latu ir jāiegulda, bet šī nauda uzreiz atpakaļ nenāk. "Lai nopirktu visus jahtu modeļus, ko klientiem varētu piedāvāt iegādāties uzreiz, bez pasūtīšanas pie ražotāja, būtu nepieciešams ieguldīt miljoniem latu, tomēr uzņēmums cenšas, lai vienmēr uz vietas būtu vismaz pāris jahtu modeļi - pārsvarā motorlaivas un nelieli kuterīši. Taču klients var atnākt un teikt, ka tieši šos modeļus viņam nevajag. Viņš grib ko citu, līdz ar to nauda paliek iesaldēta," Raimonds skaidro jahtu biznesa aizkulises.

 

Jahta ar kajīti vai bez

Atpūtas laivu (kuteru un jahtu) piedāvājums ir plašs: uzņēmumam ir sadarbības partneri - zviedru, somu, vācu kuteru un jahtu ražotāji. Tāpēc vispirms tiek noskaidrotas klienta vēlmes, kādam nolūkam viņš jahtu vēlas. Protams, lielākoties iegādes iemesls ir atpūta, taču mēdz būt atšķirīgas prasības: lai ir kajīte bērniem, lai jahtā būtu vieta septiņiem cilvēkiem, lai tā būtu piemērota ūdenssportam vai, piemēram, makšķerēšanai. Raimonds arī piebilst, ka otrs būtisks jautājums ir par finansējumu, jo jahtu cenas ir ļoti plašā diapazonā, sākot no apmēram 10 000 eiro. Ja klienta vēlmēm atbilstošā laiva ir uz vietas, viņš to var nopirkt uzreiz, bet lielākoties tās ir jāpasūta. Tad atkarībā no ražotāja klients to var saņemt pēc pāris nedēļām vai tikai pēc gada. Tāpēc, gatavojoties vasarai, par jahtas iegādi jādomā jau ziemā.

Raimonds atzīst, ka pagaidām jahtu biznesam vēl ir raksturīga sezonalitāte, taču situācija pamazām mainās. Agrāk ziemā telefons gandrīz nezvanīja, taču pēdējā laikā cilvēki par jahtu iegādi sāk interesēties laikus. Arī ziemā mazāk darba ir tikai nosacīti. Darījumu skaits gan nav tik liels, taču jāgatavojas izstādēm, jāizstrādā jaunas cenas, jātiekas ar partneriem. Raimonds saka: "Ziemā ir tikai darbs, kas prasa ieguldījumus, bet vasarā tā ir augļu novākšana jeb peļņas laiks."

Uzņēmuma otra nodarbošanās ir arī laivu servisa nodrošināšana - laivu dzinēju remonts un tehniskā apkope. Serviss, tāpat kā ilggadēja pieredze un sadarbība ar zināmiem zīmoliem, uzņēmumu atšķir no konkurentiem. "Mums arī grūtos laikos ir ļoti palīdzējis tas, ka esam "Volvo Penta" pārstāvji Latvijā. Tie ir pasaulē lielākie un populārākie kuģu dzinēju ražotāji. 80% izklaides laivu ir tieši šie dzinēji. Jahtām tie ir jāremontē, arī rezerves daļas klientiem ir vajadzīgas," stāsta Raimonds.

Lai uzņēmums nodrošinātu servisu, tas algo divus mehāniķus. Tā kā dzinēju uzbūve nepārtraukti mainās, mehāniķi divreiz gadā dodas uz kursiem Somijā papildināt zināšanas. Jautāts, kā uzņēmums motivē darbiniekus nepāriet darbā pie konkurentiem, Raimonds atbild: uzņēmumā ir ļoti cilvēcīgi darba apstākļi - darbiniekiem ir iespēja pašiem plānot savu darba laiku: "Kad pieņemam klientu pasūtījumus remontiem, mēs jautājam arī mehāniķim, kad viņš to varētu veikt. Kaut gan vasarās darbs brīžiem ievelkas līdz naktij, ziemā toties ir daudz vairāk brīvā laika."

 

Ētikas princips - godīgums

Lai arī jahtas saistās ar ko ļoti dārgu, greznu un lielākajai daļai cilvēku nepieejamu, Raimonds uzskata, ka šis priekšstats atbilst nu vairākus gadus senai pagātnei. Tagad, pateicoties banku aizdevumiem, jahtu var atļauties arī vidusslāņa ģimene. Viņš gan atzīst, ka laiva ir paredzēta atpūtai, tā nav pirmās nepieciešamības prece - cilvēki lielākoties laivas un kuterus pērk tad, kad viss pārējais viņiem jau ir.

Kopumā Latvijā jaunu pārdoto jahtu un kuteru skaits pēdējā laikā esot audzis dubultā ik gadu. Bet šogad jaunu reģistrēto jahtu un kuteru skaits ir gandrīz divreiz mazāks nekā pērn. To var skaidrot ar ekonomisko situāciju valstī. Cilvēkiem interese par jahtām joprojām saglabājas, bet tās viņi pērk mazāk. Raimonds domā, ka to nosaka vairāki sabiedrībā valdošie mīti, piemēram, "šobrīd neko dārgu nevar pirkt" vai "drīz viss kļūs lētāks". "Cilvēki nogaida," uzskata Raimonds. Viņš stāsta, ka uzņēmuma klienti pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji: "Ārzemēs katrā valstī ir savi jahtu dīleri. Tāpēc tas ir tikai godīgi, ka mēs ārzemju klientus sūtām pie viņu valsts dīlera." Šādas peļņas gūšanas pamatā ir ētikas princips - godīgums. Lai gan Eiropas Savienības noteikumi to atļauj, uzņēmums neiet citas valsts tirgū, jo tas vairojot ražotāju uzticību.

 

Vairāk piekrastes restorānu

Pretī uzņēmuma ārdurvīm Balasta dambī atrodas jahtu piestātne. Tajā baltas kā gulbji gozējas jahtas. Raimonds skaidro, ka piestātne nav uzņēmuma īpašumā, bet uzņēmums to apsaimnieko - saņem maksu par piestātnes pieskatīšanu un līgumu slēgšanu ar cilvēkiem, kas vēlas tur turēt savas laivas un ūdens motociklus. Šobrīd piestātnē visas vietas ir aizņemtas, tāpēc uz nākamo gadu plānota piebūve. Raimonds piebilst, ka laivu piestātnes varētu būt perspektīvs bizness. Pastāv mijiedarbība: jo vairāk aug jahtu skaits, jo vairāk - piestātņu, un otrādi.

"Tas ir ļoti svarīgi, lai attīstītos infrastruktūra - tas ir tas, ko kāds varētu darīt, ja viņam ļoti gribas darboties jahtu biznesā," saka Raimonds. Kuģojot ar jahtu, piestāt var daudzviet, bet reti kur ir nodrošināts serviss, piemēram, ūdens, elektrība, degviela, kafejnīca. "Es pats droši vien ar motorlaivu ceļotu biežāk, ja būtu vairāk restorānu, kuros piestāt. Šobrīd tādus zinu tikai trīs," atzīst Raimonds. Viņa iecienītākie maršruti ir Daugava, Ķīšezers, Baltezers, Buļļupe, Lielupe, jūra. "Ir mānīgs priekšstats, ka Latvijā ar jahtu nav kur braukt. Ir, salīdzinot ar citām valstīm, kur ir tikai akmeņaina jūra. Vienīgi - mums gar krastiem nav infrastruktūras. Bet tā attīstās. Zemes gabali piekrastē ir septiņreiz pārpirkti, īpašnieki tajos neko nedarīja, gūstot peļņu no izdevīgas pārdošanas vien. Varbūt tagad īpašniekiem vajadzētu sākt domāt, ko ar savu jauno pirkumu darīt, jo pārdot to vairs nav tik viegli," Raimonds cerīgi prognozē infrastruktūras attīstību.

Reizē viņš arī norāda, ko biznesa attīstības labā varētu darīt valsts un pašvaldība: vairāk pievērst uzmanību, kāda veida uzņēmējdarbība tiek plānota ūdens tuvumā. Piemēram, ir plāns celt koncertzāli. Tikpat labi nepieciešamas arī labiekārtotas jahtu piestātnes. "Nevajadzētu likt šķēršļus cilvēkiem, kas vēlas darboties biznesā. Ir dzirdēts, ka cilvēks vēlas sakopt un uzsākt biznesu nelielā daļā no ostai piederošās zemes, bet viņam to negrib ļaut, jo uzskata par pārāk niecīgu investoru. Tiek gaidīts kāds lielais investors, kas ieguldīs miljonus, tikmēr šis zemes pleķītis, piekrastē gaidot, tā arī paliek nesakopts," nostāju drosmīgi pauž Raimonds.

Viņš tēva uzņēmumā iesaistījās pēc augstskolas beigšanas. Biznesā noder arī augstskolā iegūtās zināšanas mārketingā, jo darbs saistīts ar cilvēkiem un tirdzniecību. Raimondu jahtas interesē jau kopš bērnības, tāpat kā atpūta uz ūdens: "Svarīgi, lai cilvēkam šajā biznesā būtu ne tikai zināšanas, bet arī interese par to, citādi jahtu biznesa nianses nevar iemācīties. Piemēram, ir tik daudz specifisku vārdu svešvalodās."

Nākotnē uzņēmums plāno papildu telpas servisam. Bet varbūt jāveido pašiem sava kafejnīca piekrastē? Nē, Raimonds ir pārliecināts, ka viena firma nevar uzņemties pārāk daudz. Uzņēmums, tāpat kā cilvēks, reizē var darīt vienu vai divus darbus. Ja tas sāk rauties uz visām pusēm, neko nevar paspēt. Tāpēc "Klips-B" labāk kvalitatīvi nodarbojas ar divām savstarpēji saistītām lietām - kuteru, jahtu tirdzniecību un servisu, nevis plāno pievērsties vēl kādam biznesam.

 

 



SIA "KLIPS-B"
Īpašnieki: Jānis Butkāns un Jolanta Butkāne

Dibināta: 1994.gadā

Piedāvātie pakalpojumi: laivu, jahtu, kuteru tirdzniecība, serviss un aprīkojums

Darbinieku skaits: 5

Veiksmes formula: Labs serviss un pastāvība – kopš uzņēmuma dibināšanas nav mainījies tā nosaukums un īpašnieki
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas