Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.33 (140) 2008. gada 13. augusts
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Zemgales NVO grūti velk projektu ratus
JURIS KĀLIS, Zemgales Plānošanas reģiona speciālists, – speciāli "KV"


Foto: Juris Kālis

Diskusijas dalībnieki Jēkabpilī


Zemgalē reģistrēts aptuveni 800 nevalstisko organizāciju (NVO), taču ar lielāku vai mazāku aktivitāti izceļas vien aptuveni 300. Tās tad arī ir galvenās dažādu projektu izstrādātājas un ieviesējas kā pilsētās, tā lauku apvidos – pat visattālākajos nostūros. Kaut arī šo NVO varēšanas apliecināšanai ir pieejami vairāki desmiti dažādu Eiropas un nacionāla līmeņa atbalsta fondu un programmu, aizvadītajos divos gados, sevišķi lauku organizācijās, lielāko popularitāti iemantojusi Zemkopības ministrijas administrētā LEADER+, kā arī vairākas Sabiedrības integrācijas fonda aprūpētās programmas.



Labus darbus pamana visi

Vasaras vidū Bauskas rajona Bārbelē notikušajā vietējo rīcības grupu pārstāvju reģionālajā seminārā Latvijas Lauku foruma biroja vadītājs Āris Ādlers zemgaliešus uzteica par profesionalitāti, kas izpaudusies gan LEADER+ projektu pieteikumu sagatavošanā, gan projektu ieviešanā. Projektu konkursa pirmajā un otrajā kārtā Zemgalē atbalstu bija guvuši 154 projekti: Dobeles rajonā - 37, Aizkraukles rajonā - 32, Bauskas rajonā - 31, Jelgavas rajonā - 28 un Jēkabpils rajona partnerībā "Sēlija" - 26. Tas galvenokārt tāpēc, ka jau laikus toreizējā Zemgales Attīstības aģentūra reģionā īstenoja Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas atbalstītu projektu, kas veicināja lauku partnerību izveidi visos piecos rajonos, ļāva izglītot rīcības grupu līderus, apgūt un izplatīt ārzemju pieredzi, jo vecajās ES dalībvalstīs LEADER programma jau sen ir pazīstama.

Rezultātā daudzviet Zemgalē atbilstoši partnerību izstrādātajai teritorijas attīstības stratēģijai un rīcības plānam ierīkoti rotaļu un sporta laukumi bērniem un jauniešiem, izremontētas un savestas kārtībā pamestas būves un telpas, kur tagad atrodami dažādi informācijas, jaunrades un atpūtas centri, frizētavas, veļas mazgātavas un citu pakalpojumu punkti, notikušas sporta sacensības un pašdarbības kolektīvu koncerti, dziedātājiem un dejotājiem iegādāti jauni tērpi, paveikti citi labi darbi. Turklāt tiem visiem ir vērā ņemama pievienotā vērtība, jo nostiprinājusies sadarbība ar vietējo pašvaldību un komercsabiedrībām, vairojusies vietējo ļaužu pašapziņa, mazinājušās depresīvās noskaņas lauku nomaļākajās vietās, kopīgam darbam izdevies aktivizēt līdz šim pasīvos jauniešus, nostiprināt viņos apziņu par piederību dzimtajam pagastam un novadam. Par vērtīgu guvumu jāuzlūko arī zināšanas un prasmes, kas iegūtas labu ideju īstenošanā, rakstot un ieviešot konkrētus projektus. Bez tam tīkamāka kļuvusi apkārtējā dzīves telpa, uzlabojušās dažādu profesiju un vecumu cilvēku savstarpējās attiecības. Ir dzirdēts, ka, pateicoties LEADER+ projektos īstenotajām aktivitātēm, ne viena vien pašvaldība šovasar guvusi arī augstāku novērtējumu konkursā "Sakoptākais Latvijas pagasts". Turklāt daudzas pašvaldības NVO uzlūko kā lieliskus palīgus, jo pašas ne vienmēr jaudā apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības.

 

Ar entuziasmu vien ir par maz

Minētajā Bārbeles seminārā no pašu darītāju puses tomēr izskanēja virkne kritisku piezīmju, galvenokārt adresētas projektu vērtēšanas un ieviešanas uzraudzības iestādēm. Ne visas NVO arī turpmāk ir gatavas ķerties pie jaunu projektu rakstīšanas un ieviešanas, jo sapratušas, ka ar pliku entuziasmu vien nepietiek, lai pārvarētu pārlieku stingros birokrātijas valgus un ierēdņu neatsaucību. Tālab ES struktūrfondu Zemgales reģionālais informācijas centrs sadarbībā ar Plānošanas reģiona administrāciju jūlija beigās Jēkabpilī rīkoja diskusiju "Nevalstiskās organizācijas Zemgalē. Vai pietiekami aktīvas ES finansējuma apgūšanā?", ko vadīja Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes socioloģisko pētījumu grupas vadītājs Voldemārs Bariss. Diskusijā piedalījās visu piecu Zemgales rajonu lauku partnerību, NVO atbalsta institūciju pārstāvji, kā arī par ES struktūrfondu ieviešanu atbildīgas valsts amatpersonas.

Apspriedē ātri vien noskaidrojās, ka informācija NVO par iespējām saņemt finansiālu atbalstu kādā no fondiem ir pietiekama; cita lieta, cik pašas organizācijas ir spējīgas izstrādāt un sekmīgi ieviest projektus. Aizkraukles rajona partnerības koordinatore Alda Paura atzina, ka lauku NVO veiktspēja ir visai zema un daudzu fondu izvirzītie mērķi tām šķiet pārāk sarežģīti, ko nevar teikt par LEADER+ programmu. Līdzīgās domās bija Skaidrīte Medvecka, lauku partnerības "Sēlija" valdes priekšsēdētāja, kura norādīja uz LEADER+ privilēģiju - ieinteresētajām biedrībām ir rasta iespēja pašām piedalīties teritorijas attīstības plānošanā, izstrādāt attīstības stratēģiju un piedalīties tās īstenošanā.

Slikti gan ir tas, ka NVO tiek pielīdzinātas uzņēmumiem, kurām stingri prasa veikt grāmatvedības uzskaiti, kārtot lietvedību un pildīt citas funkcijas, taču bez samaksas par padarīto - kolēģes teikto papildināja Agita Hauka no Bauskas rajona partnerības.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka aptuveni divas trešdaļas no projekta ieviešanai veltītā laika un enerģijas nākas tērēt dokumentācijas un atskaišu gatavošanai un maz paliek projektā plānotajām aktivitātēm, lai gan vajadzētu būt otrādi. Dažkārt plānotās aktivitātes ir grūti īstenot cilvēku aizņemtības dēļ. Tālab Anna Liscova no Jelgavas rajona partnerības "Lielupe" ieteica, jau rakstot projektu, laika grafikā ņemt vērā gaidāmos svarīgākos lauku darbus - siena gatavošanu, ražas novākšanu, vai, piemēram, Dziesmu un deju svētkus, kā tas bija šovasar.

Savukārt Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītāja Rita Vectirāne pauda pārliecību, ka uz lieliem projektiem var pretendēt vien lielas NVO, jo mazām nav pietiekamas veiktspējas. Taču, lai realizētu arī mazus projektus, ir jāatver konts bankā, ko bez profesionāla grāmatveža nemaz nevar izdarīt. Tāpēc mazajām organizācijām būtu mērķtiecīgi apvienoties atbilstoši pārstāvētajai darbības jomai, lai apzinātu kopīgās problēmas un kopīgi tās risinātu, piemēram, organizējot mācības lietvedības, grāmatvedības un projektu vadības jautājumos.

 

Vai neuzticas NVO?

S.Medvecka norādīja uz vairākiem izkropļojumiem LEADER+ programmas ieviešanā mūsu valstī. Piemēram, partnerības izstrādā stratēģiju un rīcības plānu, sludina projektu konkursu, taču tālāko notikumu attīstības gaitu nosaka Lauku atbalsta dienests, kas ar biedrībām nekad nav strādājis un no tā neko nesaprot. "Kāpēc projektu ieviešanu partnerības pašas nevarētu administrēt līdz galam, vai tad Finanšu ministrija tām neuzticas?" viņa vaicāja.

"Tā nav neuzticēšanās, bet to prasa mūsu valsts likumdošana, kas iepirkumos, grāmatvedībā un auditā neparedz kļūdas procentu, tāpēc auditori vēlas simtprocentīgu atbilstību visam. Atbildīgās iestādes prasībās ir bargas, jo likumdošana neparedz kļūdas pieļaušanu, piemēram, piecu procentu robežās, lai gan citviet Eiropā ir tāda prakse," situāciju skaidroja Inga Uvarova, Īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās biroja vadītāja.

Savukārt Guntis Pusbarnieks, Vidusdaugavas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, piebilda, ka Lauku atbalsta dienestam nevajadzētu administrēt dažu simtu latu vērtos dažādu biedrību projektus. LEADER+ tiek finansēta no 2004.-2006.gada naudas, kuras apguvē jāvadās pēc Vienotā programmdokumenta, taču pie mums minētās programmas administrēšana nezin kāpēc pielīdzināta struktūrfondu nosacījumiem. Līdz ar to pat visniecīgākajam projektam tagad būs jāpiemēro piecu gadu uzraudzība, līdzīgi kā tas ir ar simts un vairāku tūkstošu latu vērtiem struktūrfondu projektiem. Somijā, piemēram, LEADER+ administrē pašvaldības un pašas partnerības.

Aizkraukliete A.Paura un vēl citi diskusijas dalībnieki norādīja, ka projektu ieviešanas gaitā nereti vērojama kavēšanās ar finansējuma saņemšanu. Gadās, ka līdz projekta īstenošanas beigām atlicis vairs tikai mēnesis un līgumā paredzētās 60 dienas arī pagājušas, taču nauda nav saņemta. Tāpat pastāvošā likumdošana neļauj novērtēt brīvprātīgo ieguldījumu, ko nākotnē vajadzētu uzlūkot arī kā līdzfinansējuma daļu. Absurda situācija izveidojusies ar darba laika uzskaites tabulu aizpildīšanu, jo, piemēram, sestdienās projektā nostrādāto laiku tajās nedrīkst uzrādīt, lai gan skaidri zināms, ka sabiedrisko organizāciju aktīvisti projektā paredzētās aktivitātes var atļauties īstenot lielākoties tieši sestdienās un svētdienās. I.Uvarova zināja teikt, ka ar līdzīgu problēmu ir saskārušies arī zinātnieki, kuri projektu labā bieži vien strādā gan naktīs, gan sestdienās un svētdienās. Turklāt citās ES valstīs darba laika uzskaite esot vienkāršota. Tāpēc Latvijā patlaban ir izveidota lietpratēju darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus likumdevējam.

Vēl, kā atzīmēja vairāki runātāji, problēmas rada biežā kadru mainība starpniekinstitūcijās. Lai arī katram no projektiem ir zināms konkrēts konsultants, kas vairumā gadījumu neliedz savu palīdzību, taču, tam mainoties, skaidrojumi atšķiras, galvenokārt pieredzes trūkuma dēļ. NVO Zemgales reģionālā atbalsta centra vadītājs Uldis Dūmiņš vēl piebilda, ka arī lielāka atbalsta saņemšanā no pašvaldībām dažkārt traucē nepilnības likumdošanā.

Aizliegumu šinī jomā netrūkst, bet skaidru norāžu par to, ko un kā drīkst darīt, bieži nav. Šie un vēl citi nesakārtotie jautājumi būtiski traucē ne vien projektu sekmīgāku ieviešanu, bet arī mazina entuziasmu kā pieredzējušo, tā pavisam jauno NVO aktīvistu vidū. A.Haukas teiktajā, piemēram, izskanēja ne viena vien pesimistiska nots: "Vairāki mūsu aktīvisti savā pieredzē un zināšanās ir izauguši un atraduši citu darbības lauku, bet palikušie jūtas paguruši, atskaites un citi papīru blāķi viņus ir atsēdinājuši. Turklāt viss jāpaveic sabiedriskā kārtā, no pamatdarba brīvajā laikā. Cik ilgi tā var turpināties? Nākamajā LEADER+ projektu konkursā, visticamāk, nepiedalīsimies."

Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš gan pauda lielāku optimismu, jo ir ievērojis, ka reģionā dažādu biedrību un citu NVO kļūst aizvien vairāk un nevalstiskajam sektoram ir nepārvērtējama loma gandrīz visās nacionālās attīstības jomās. NVO aktīvisti ikdienā tiekas gandrīz vai ar visiem vietējiem iedzīvotājiem, runā ar viņiem, apzina problēmas un vajadzības, iesaista aktīvā darbībā.

Plānošanas reģiona administrācija lūkos atrast veidu, kā palielināt nevalstisko organizāciju veiktspēju. Būtu labi, ja, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, līdzīgi kā to dara Kultūrkapitāla fonds, sniegtu atbalstu reģionālo programmu projektiem tieši NVO stiprināšanā kā administratīvā, tā izglītošanas virzienā. Noslēdzoties diskusijai, V.Bariss secināja: visi klātesošie velk smagus projektu ratus, kuros paši vien ir iejūgušies.

Turklāt jāņem vērā, ka kučieri arī turpmāk savās prasībās, visticamāk, būs tikpat bargi kā līdz šim. Tomēr visiem ir jāatceras, ka kārtīgam zirgam ir vajadzīgs kārtīgs auzu maiss, jo ar entuziasmu vien ratus nepavilks.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas