Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.34 (141) 2008. gada 20. augusts
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Struktūrfondu apguve ļoti gausa
"KV" informācija


"Kārtējo reizi nākas konstatēt, ka nozaru ministriju uzrādītais progress 2004.–2006.gada plānošanas perioda struktūrfondu apguvē ir ļoti lēns – salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, projektu īstenotājiem izmaksātās summas palielinājušās tikai par 6,4%," informējot par paveikto struktūrfondu apguvē otrajā ceturksnī, secina īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.



Situācija nav bezcerīga

"Tajā pašā laikā uzskatu, ka situācija nav bezcerīga, jo līdz jūnija beigām projektu īstenotāji bija iesnieguši finanšu pieprasījumus aptuveni 85% apjomā no visa struktūrfondu piešķīruma. Ja projektu īstenošanā netiks konstatēts liels kļūdu skaits, tad neapguves procents varētu būt minimāls. Kārtējie dati par veikumu struktūrfondu apguvē jūlijā būs zināmi nedēļas laikā (ap 19.augustu - red.), tomēr kopējos rezultātus varēsim noteikt pēc 31.augusta, aplūkojot ministriju un aģentūru veikumu," norāda N.Broks.

Šis datums ir ļoti svarīgs, jo līdz tam jāpabeidz visi darbi ES struktūrfondu projektos un jāiesniedz dokumenti.

Izņēmums var būt tikai atsevišķi projekti, kuru īstenošanas termiņu atbilstoši Ministru kabineta šā gada 20.maija protokollēmumā noteiktajam var pagarināt līdz 31.oktobrim. Uz pagarinājumu projekta īstenošanā var pretendēt tie projekti, kuru finansējums ir lielāks par 500 tūkst. latu vai kuros vēl veicamo atmaksu apjoms pārsniedz 200 tūkst. latu.

No 439 milj. latu, kuri 2004.-2006.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tika piešķirti Latvijai, līdz 1.jūlijam projektu īstenotājiem bija izmaksāti 332 miljoni latu jeb 76% no kopējā struktūrfondu piešķīruma.

Līdz otrā ceturkšņa beigām projektu īstenotāji pabeiguši darbus projektos un iesnieguši finansējuma atmaksas pieprasījumus par 84,7% no kopējā 2004.-2006.gada perioda struktūrfondu finansējuma, un progress salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa veikumu ir 7,8 procentpunkti. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas jeb ministrijām pakļautās aģentūras veikušas minēto finanšu pieprasījumu pārbaudi un projektu īstenotājiem izmaksājušas 75,5% no kopējā piešķīruma - par 6,4 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Valsts kase Eiropas Komisijai (EK) deklarējusi 68,5% no struktūrfondu finansējuma jeb par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā ceturksnī, savukārt no Eiropas Komisijas Latvijas valsts budžetā saņemtas atmaksas 62% apjomā no kopējā piešķīruma, un ceturkšņa laikā uzrādītais progress ir tikai 2,8 procentpunkti.

 

Kas priekšgalā, kas atpaliek

Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, vislabāk veicies zivsaimniekiem un lauksaimniekiem. Zivsaimniecības finansēšanas instrumenta (ZVFI) ietvaros projektu īstenotājiem izmaksāts 17,1 milj. latu (apguve 100,2% apjomā) un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) ietvaros - 61,2 milj. latu (94,9%). Abu fondu apguvi administrē Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests.

Savukārt visgausāk sokas ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma (268,5 milj. latu) apgūšanu - tas paveikts tikai 68% apjomā. Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums (89,5 milj. latu) apgūts par 79,4 procentiem. Par ERAF finansējuma apguvi atbild vairākas ministrijas, un gausās aktivitātes, kurās maksājumi nesasniedz pat 50%, ir katrai no tām. Piemēram, aktivitātē "Rīgas satiksmes uzlabošana", kas iekļauta Satiksmes ministrijas kompetencē, līdz 1.jūlijam nebija izmaksāti 10 milj. latu; šīs ministrijas pārvaldībā esošajā aktivitātē "Platjoslu internets" - 3 milj. latu; "Kultūrvēsturiskais tūrisms" - 4,8 milj. latu; "Dalība starptautiskajās izstādēs" - 2,2 milj. latu; "Atbalsts paraugu un pilotmodeļu izstrādāšanai" - 1,5 milj. latu (visas trīs Ekonomikas ministrijas pārziņā). Savukārt aktivitātē "Atbalsts pētījumiem", par kuru atbild Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nav izmaksāti 4,2 milj. latu.

Savas gausās aktivitātes ir arī ESF apgūšanā, un aktivitātē "Studiju programmas dabaszinātņu nozarēs" (IZM) nav apgūti pat 3,9 milj. latu.

Jau aktivitāšu nosaukumi vien liecina, ka to īstenošana mūsu valstī ir ļoti nepieciešama, un tas būtu absolūti nesaprotami, ja Eiropas nauda pašu neizdarības dēļ paliktu vien piešķīruma stadijā. N.Broks par katru no šīm gausajām aktivitātēm dod skaidrojumu, kas un kāpēc, un izrādās, ka daļa no tām ir tuvu pilnīgai apguvei, citās šķēršļi tiek pārvarēti un pēc 31.augusta varēsim ieraudzīt citus skaitļus. Taču viņš arī saredz stipru pamatu bažām, ka visa nauda apgūta netiks.

 

Gauss arī jaunā sākums

Gausi iesākts arī jaunais struktūrfondu naudas apguves posms. No 150 ES fondu atbalsta aktivitāšu Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kuri nepieciešami, lai uzsāktu 2007.-2013.gada plānošanas periodā ES piešķirto līdzekļu apguvi, līdz jūnija beigām MK nebija apstiprināti vēl 102.

Līdz 5.augustam ES fondu uzraudzības komitejā bija apstiprināti projektu vērtēšanas kritēriji 131 aktivitātei, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 41 MK noteikumu projekts, valdībā apstiprināti vēl 45 aktivitāšu MK noteikumi, savukārt progress nav novērojams 62 aktivitāšu MK noteikumu projektu izstrādē - informē FM.

"Nākas konstatēt, ka iestāžu sagatavoto dokumentu kvalitāte ir slikta. Gandrīz ikviens Ministru kabineta noteikumu projekts, kas ietver ES fondu aktivitātes atbalsta nosacījumus, saņem iebildumus gan no ES fondu vadošās iestādes - Finanšu ministrijas, gan no citām ministrijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem, reģionālajiem partneriem. Piemēram, no 50 projektu vērtēšanas kritēriju komplektu projektiem, kuri tika iesniegti apstiprināšanai ES fondu uzraudzības komitejas 19. un 20.jūnija sēdēs, trešā daļa netika apstiprināta. To skaitā var minēt gan Kultūras ministrijas, gan SM un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotos projektu vērtēšanas kritērijus," norāda N.Broks.

Lai paātrinātu dokumentu sagatavošanas apstiprināšanu, ministrs ticies ar vairākiem atbildīgajiem ministriem. "Progress ir jūtams, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija pēc sarunām raitāk organizējusi triju Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi, kas iesniegti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, savukārt vienas aktivitātes noteikumi apstiprināti valdībā. Arī Veselības ministrija paziņojusi par straujāku dokumentu sagatavošanas gaitu. Iespējami ātri jānoskaidro, kas ir līdzšinējo problēmu galvenais iemesls. Pagaidām šķiet, ka vaina slēpjas valsts institūciju kapacitātē un nepietiekamā speciālistu kvalifikācijā," atzīst īpašu uzdevumu ministrs.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas