Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
      Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.35 (142) 2008. gada 27. augusts
            

  Praktiski padomi | Kā maksāt un ko kompensēt

Daži reāli jautājumi par komandējumiem
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Cik raiba ir dzīve, tik dažādas situācijas rodas, dodoties komandējumā. Lai gan tās ne vienmēr var paredzēt, dažkārt darbinieku neskaidrības tomēr var vispārināt. Piemēram, jautājums: "Vai stundas, kas pavadītas ceļā, arī ietilpst komandējuma laikā un tās ir jāapmaksā kā darbinieka darba laiks?" No likumdošanas aspekta piecas reālas situācijas analizē un labāko risinājumu iesaka Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītājs VILNIS VIRZA.



Jāapmaksā arī ceļā pavadītais laiks

Situācijas apraksts. Darbinieks ir devies komandējumā no trešdienas līdz piektdienai. Piektdienas vakarā viņam beidzas seminārs, taču lidmašīnas reiss uz mājām ir tikai nākamajā dienā - sestdienā. Piektdien objektīvu iemeslu dēļ darbiniekam nav iespēju nokļūt mājās. Viņš ir spiests sestdienu (kas viņam pienākas kā brīvdiena) pavadīt ārzemēs, gaidot lidmašīnu… Vai darba devējam sestdienu uzskatīt par komandējuma un darba dienu? Kuram ir taisnība - darbiniekam, kurš vēlas brīvdienu pavadīt pēc saviem ieskatiem, tāpēc lūdz sestdienu kompensēt ar citu brīvdienu vai naudu, vai darba devējam, kurš ir pārliecināts, ka komandējums ir tikai tas laiks, ko darbinieks pavada līdz semināra beigām (piektdienas plkst. 18.00)?

Skaidrojums. Saskaņā ar 2002.gada 28.maija Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" par komandējumu uzskatāms ar institūcijas vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm. Savukārt ceļā pavadītais laiks ietilpst komandējuma laikā, par kuru saskaņā ar Darba likuma 74.panta nosacījumiem izmaksājama atbilstoša atlīdzība. Un, tā kā ceļā pavadītais laiks iekrīt sestdienā, tad, ievērojot darba un atpūtas laika režīmus, darbiniekam piešķir atpūtu citā laikā, piemēram, pirmdien.

Jēdziens "komandējuma laiks" satura ziņā atšķiras no jēdziena "darba laiks" Darba likuma 130.panta pirmās daļas izpratnē. Jēdziena "darba laiks" saturs ir šaurāks salīdzinājumā ar "komandējuma laika" jēdzienu. Komandējuma laiks aptver kā darba laiku, tā arī laiku, ko darbinieks pavada ceļā. Tādējādi komandējuma rakstura vai darba režīma dēļ normālais dienas darba laika ilgums var atšķirties no ierastajiem, ikdienā veicamajiem darba pienākumiem, kā arī var rasties zināmas neērtības, kas saistītas ar darbinieka pārvietošanos no pastāvīgās darba vai dienesta vietas uz komandējuma vietu un atpakaļ. Tāpēc minētie noteikumi paredz regulējumu, kā kompensēt darbiniekam radušās neērtības, izmaksājot par to dienas naudu. Iepriekš minētos noteikumus var precīzāk regulēt iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, darba kārtības noteikumos.

 

Ja paliek pāri izsniegtais avanss

Situācijas apraksts. Kā rīkoties darbiniekam, kad viņam avansā izmaksātā komandējuma izdevumu summa ir lielāka, nekā viņš ir iztērējis? Bija plānots vairāk tēriņu, nekā viņš varēja iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Grāmatvede bija teikusi, ka darbinieks šo starpību var paturēt sev kā bonusu par braucienu, bet no šīs naudas tika atrēķināts ienākuma nodoklis. Vai tas ir likumīgi? Vai tomēr darbiniekam pāri palikusī komandējuma nauda bija jāatdod darba devējam?

Skaidrojums. Saskaņā ar noteikumiem darbiniekam ir jāizdara galīgais norēķins par komandējumu. Jau minētie MK noteikumi paredz: ja saskaņā ar noteiktajām normām aprēķinātā un darbiniekam izsniegtā avansa summa pārsniedz komandējuma (darba brauciena) izdevumus, tad darbiniekam ir jāatmaksā avansa atlikuma summa latos (ja avanss izmaksāts latos), attiecīgajā konvertējamajā valūtā (ja avanss izsniegts valūtā) vai atbilstoša summa citā konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai saskaņā ar iesniegto valūtas maiņas kvīti (ja avansā saņemtā valūta ārvalstīs apmainīta pret attiecīgās valsts valūtu). Atmaksājamām naudas summām un avansa norēķiniem par komandējumu tiek piemērots valūtas maiņas kvītī norādītais valūtas kurss vai, ja šādas kvīts nav, - Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss norēķinu dienā.

Ja komandējuma (darba brauciena) izdevumi atbilst noteiktajām normām, bet pārsniedz avansā saņemto summu, tad darbiniekam pārtēriņa summu saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem atlīdzina latos (ja darbinieks bijis Latvijas Republikā) vai pēc viņa izvēles konvertējamā valūtā vai latos (ja darbinieks bijis ārvalstīs) pēc valūtas maiņas kvītī norādītā valūtas kursa vai, ja šādas kvīts nav, - pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa norēķinu dienā.

 

Izdevumi par valūtas konvertāciju

Situācijas apraksts. Komandējuma naudu avansā darba devējs uz darbinieka bankas kontu pārskaita latos. Kad darbinieks ārzemēs bankomātā grib izņemt naudu, viņam atskaita gandrīz 10 eiro par valūtas konvertēšanu uz eiro. Šos izdevumus darba devējs viņam neatmaksā, jo bankomāta izsniegtajā čekā nav minēta komisijas nauda par pakalpojumu. Vai ir iespējams panākt, ka darba devējs atlīdzina arī valūtas konvertācijas izmaksas? Ja jā, kāds dokuments darba devējam jāiesniedz, lai pierādītu, ka šādi izdevumi tiešām ir bijuši?

"Ja cienasta un suvenīru iegādes izdevumus var uzskatīt par tādiem, kas radušies neparedzētā situācijā, tad tie ir atmaksājami."

Skaidrojums. Noteikumu 7.6.punkts nosaka, ka darbiniekam atlīdzina komisijas maksu bankas iestādei, ja bankā notikusi čeku vai valūtas apmaiņa pret citas valsts valūtu (atbilstoši noteiktajai komandējuma izdevumu summai vai avansam). Tas nozīmē, ka darbinieka pienākums ir iesniegt atbilstošus dokumentus, kas to apliecina, šajā gadījumā - bankas izdruku.

 

Kas sedz reisa maiņas izmaksas?

Situācijas apraksts. Kurš - darbinieks vai darba devējs - sedz izdevumus par lidmašīnas reisa maiņu, ja darbiniekam to nākas neplānoti mainīt?

Skaidrojums. Jāprecizē, ko nozīmē "neplānoti mainīt reisu". Viena situācija: darbinieks devies komandējumā, bet aizkavējas seminārs vai konference, un viņš nokavē reisu. Šajā gadījumā darbinieks jau iepriekš zināja semināra programmu un varēja to ņemt vērā, pasūtot lidmašīnas biļeti. Ja seminārs ievelkas neplānoti, tad darbinieks var piezvanīt darba devējam un jautāt: vai šis seminārs ir tik svarīgs, lai tajā paliktu līdz beigām un tādējādi nokavētu reisu, vai arī var doties projām laicīgi? Darbinieka lēmumam kavēt reisu un līdz ar to uzņēmumam radīt zaudējumus par tā maiņu vajadzīgs darba devēja akcepts. Ir taču redzēts, ka kāds konferences dalībnieks dodas projām pirms tās beigām.

Cita situācija: reiss tiek mainīts jau turpceļā. Ja tam ir attaisnojošs iemesls, piemēram, pārcelts semināra datums un tāpēc darbiniekam jāizlido citā laikā, tie ir attaisnoti izdevumi, kas jāapmaksā darba devējam. Jāpiebilst, ka visos gadījumos darbinieks var vienoties ar darba devēju un, piemēram, paildzināt komandējumu par divām dienām.

Ja viņš dodas komandējumā un vēlas uzkavēties ārzemēs ilgāku laiku, nekā to prasa darba uzdevumi, tad darba devējs viņam atmaksā attaisnotos izdevumus par turpceļu, bet par atpakaļceļu darbinieks maksā pats.

 

Par suvenīru un cienasta iegādi

Situācijas apraksts. Nereti, dodoties komandējumā, ir jāpērk suvenīri vai neplānoti jāgādā cienasts sadarbības partneriem turpat uz vietas - ārzemēs. Tas it kā nav obligāti, bet der uzņēmuma labās slavas vairošanai. Vai arī šos izdevumus darbiniekam kompensēs?

Skaidrojums. Noteikumu 7.punkts paredz un izsmeļoši uzskaita tos izdevumus, kuri tiek atlīdzināti par komandējuma laiku. Uzskaitījums ir pietiekami skaidrs. Ar tā pilnu saturu var iepazīties jau minētajos 2002.gada 28.maija MK noteikumos Nr.219. Atlīdzināmie izdevumi, piemēram, ir dienas nauda, transporta izdevumi, komisijas maksa bankas iestādei, tostarp arī izdevumi neparedzētās situācijās. Ja cienasta un suvenīru iegādes izdevumus var uzskatīt par tādiem, kas radušies neparedzētā situācijā, tad tie ir atmaksājami.

 

Dienas nauda komandējumos Latvijā

Situācijas apraksts. Kad darba devējam darbiniekam ir jāmaksā dienas nauda par komandējumu Latvijas robežās vai arī tuvajās ārzemēs, kur var paspēt aizbraukt un atbraukt vienas dienas laikā? Kādai darbiniecei, kad viņa devās uz Daugavpili, darba devējs izmaksāja dienas naudu, bet, braucot uz Tukumu, - ne. Abos gadījumos vakarā viņa jau bija mājās. Vai tika ņemts vērā attālums, vai šādas rīcības pamatā bija kāds cits kritērijs?

Skaidrojums. Vispirms ir svarīgi noteikt, kā kvalificējami minētie darbinieku braucieni - vai tie ir komandējumi jeb braucieni uz noteiktu laiku uz citu vietu, vai arī tie ir darba braucieni jeb darbs, kas saistīts ar regulāriem izbraukumiem. Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem Nr.219 kompensējošās atlīdzības par komandējumā pavadīto laiku izmaksas nosacījumi neatšķiras no darba braucienā pavadītā laika apmaksas nosacījumiem. Līdz ar to, lai uzskaitītu darbinieka nostrādāto darba laiku, svarīgi noteikt brīdi, no kura viņš uzsāk veikt darba pienākumus, komandējuma gadījumā - pildīt darba (dienesta) uzdevumus vai papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju (mācību komandējums). Laika posms, ko darbinieks pavada ceļā no pastāvīgās darba (dienesta) vietas līdz komandējuma vietai un otrādi, nav atzīstams par darba laiku, jo tas neaptveras ar laika posmu no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā.

Tādējādi komandējuma rakstura vai darba režīma dēļ normālais dienas darba laika ilgums var atšķirties no ierastajiem ikdienā veicamajiem darba pienākumiem, kā arī var rasties zināmas neērtības, kas saistītas ar darbinieka pārvietošanos no pastāvīgās darba vai dienesta vietas uz komandējuma vietu un atpakaļ. Tāpēc minētie noteikumi paredz regulējumu, ka iespējamās ceļā radušās neērtības atlīdzina, izmaksājot dienas naudu (Latvijas Republikā - Ls 4,00) atbilstošā apmērā (100 vai 50 procentu apmērā vai neizmaksājot ) atkarībā no ceļā pavadītā laika ilguma. Jebkurā gadījumā jāievēro darbinieka darba un atpūtas laika režīms.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas