Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.35 (142) 2008. gada 27. augusts
            

  Eiropas nauda | Norvēģijas finansējums PPP attīstībai

Ar jaunu elpu publiskajā un privātajā partnerībā
"KV" informācija


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Kamēr Publiskās un privātās partnerības likums joprojām iestrēdzis varas gaiteņos, publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti izvēršas arvien straujāk, un klāt ir arī Eiropas nauda. Līdz 14.novembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pieņem projektu iesniegumus Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmā "Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā".



Kas var iesaistīties projektā

Šīs programmas mērķis ir publiskās infrastruktūras būvniecības, apsaimniekošanas un finansēšanas alternatīvo modeļu (valsts un privātā partnerība) piemērošanas veicināšana, tādējādi uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību nacionālā un reģionālā līmenī.

Tas nozīmē, ka Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir pavērusi plašāku ceļu pašvaldību un valsts iestāžu sadarbībai ar komersantiem, lai varētu iekustināt projektu izstrādi tādu objektu būvniecībai un apsaimniekošanai, kuri pašlaik ir ļoti vajadzīgi - piemēram, bērnudārzi, mūzikas un mākslas skolas, ceļu, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas projekti un daudz kas cits.

Programmas kopējais finansējums ir 1,9 milj. eiro jeb šīs summas ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, un Norvēģijas finanšu atbalsta ieguldījuma īpatsvars tajā ir 85 procenti.

Uz atbalstu var pretendēt kāda no ministrijām vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, vietējā vai rajona pašvaldība. Atbalsta pretendentam ir jāspēj nodrošināt līdzfinansējumu 10% apjomā no apakšprojekta (projekta, kas paredz īstenot programmas ietvaros atbalstāmās aktivitātes, nevis visa PPP projekta) attiecināmajām izmaksām (šeit var būt iekļauts arī sadarbības partneru līdzfinansējums), kā arī jāpiesaista apakšprojekta jomā kompetenti darbinieki.

Apakšprojekta iesniegumu var iesniegt atbalsta pretendents viens pats vai kopā ar sadarbības partneri. Sadarbības partneris var būt gan Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, gan atvasināta publiska persona, biedrība vai nodibinājums, kā arī cita juridiska persona, kas reģistrēta Latvijā. Sadarbības partneris var būt arī cita EEZ valsts vai pašvaldību iestāde, biedrība vai nodibinājums, vai cita juridiska persona, kas reģistrēta vai darbojas citā EEZ valstī.

 

Ko var darīt

Programmas ietvaros finansējumu var saņemt dokumentācijas izstrādei publiskās un privātās partnerības projektam, un šeit ir divas atbalstāmās aktivitātes: PPP projekta finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde un PPP projekta konkursa dokumentācijas izstrāde. Viens pretendents drīkst iesniegt ne vairāk par diviem programmas atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas projektiem, un tas nevar pretendēt uz abām aktivitātēm, skaidro LIAA Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas vienības projekta vadītājs Vladislavs Gasperovičs. Vispirms ir jāveic PPP projekta finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde. PPP projekta konkursa dokumentācijas izstrāde ir nākamais posms, un šajā aktivitātē uz atbalstu var pretendēt tās ministrijas vai citas iestādes, kuras jau veikušas ekonomiskā pamatojuma aprēķinus.

Par PPP projekta finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrādi iespējams saņemt no 30 līdz 250 tūkst. eiro, bet par projekta konkursa dokumentācijas izstrādi - no 20 līdz 250 tūkst. eiro. Programmas līdzfinansējumu atbalsta saņēmējam izmaksā pēc apakšprojekta īstenošanas pabeigšanas, pamatojoties uz veikto attiecināmo izmaksu pamatojošiem dokumentiem. Ja nepieciešams, pēc apakšprojekta īstenošanas līguma noslēgšanas vietējā vai rajona pašvaldība kā programmas līdzfinansējuma saņēmēja saņem avansu ne vairāk kā 10% apjomā no apakšprojekta īstenošanai piešķirtā programmas līdzfinansējuma - ja apstiprinātajā apakšprojekta iesniegumā šāds avansa pieprasījums ir norādīts.

 

Par ko var saņemt naudu

Par tiešajām attiecināmām tiek atzītas šādas izmaksas:

• PPP projekta finanšu un ekonomiskā pamatojuma izmaksas;

• finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrādei nepieciešamās skiču projekta izmaksas;

• inženierizpētes izmaksas, kā arī dokumentu un atļauju sagatavošanas izmaksas, ja saskaņā ar tiesību aktiem šādas izpētes, dokumentu vai atļauju sagatavošana ir nepieciešama skiču projekta izstrādei;

• PPP projekta konkursa dokumentācijas izmaksas, tostarp PPP projekta konkursa nolikuma un līguma izmaksas;

• apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un tā sadarbības partnera darbinieku apmācību izmaksas.

Savukārt netiešās attiecināmās izmaksas (to īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10% no apakšprojekta attiecināmajām izmaksām) ir šādas:

• apakšprojekta īstenošanā iesaistīto darbinieku darba alga;

• apakšprojekta īstenošanā iesaistīto darbinieku komandējuma izmaksas;

• telekomunikāciju un interneta pakalpojumu izmaksas;

• apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā biroja aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas;

• telpu un audiovizuālo līdzekļu nomas maksa;

• apakšprojekta vajadzībām atvērtā bankas konta apkalpošanas izmaksas, ja konts nav atvērts Valsts kasē.

Par neattiecinām programmā tiek atzītas:

• izmaksas, kas saistītas ar apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu;

• PPP projekta infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorijas plānojuma vai detālplānojuma izmaksas;

• nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

• PVN maksājumi, ko iesnieguma iesniedzējam un/vai tā sadarbības partnerim ir tiesības saņemt atpakaļ;

• izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz iesnieguma iesniedzēja un trešās personas līgumu, kas noslēgts pirms apakšprojekta īstenošanas beigām;

• aizdevums pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanai;

• nodrošinājums nākotnes zaudējumu vai parādu segšanai;

• pārējās apakšprojekta izmaksas, kas nav attiecināmas.

Šīs valsts atbalsta programmas nianses tika skaidrotas LIAA 18.augustā rīkotajā seminārā "Atbalsta instrumenti pašvaldībām", un tas, ka zāle bija pilnum pilna un semināra dalībnieki pieaicinātajiem speciālistiem uzdeva daudz jautājumu, liecina - ir pienācis laiks, kad pašvaldību darbinieki un uzņēmēji ne tikai iepazinuši PPP būtību, bet gatavojas arī sākt šādus projektus.

 

PPP priekšrocības

Privātajai un publiskajai partnerībai ir vairākas priekšrocības.

• Paātrināta sabiedrības nodrošināšana ar nepieciešamo infrastruktūru. PPP ietvaros publiskais sektors kapitālizdevumus transformē ikgadējos maksājumos par sniegto pakalpojumu. Tas ierobežotos finansiālos apstākļos ļauj īstenot nozīmīgus investīciju projektus.

• Ātrāka projekta īstenošana. Privātā uzņēmēja atbildībā tiek nodota objekta projektēšana un būvniecība, un, nosakot maksājumus atkarībā no sniegtā pakalpojuma kvalitātes, tiek panākts, ka privātais uzņēmējs ir ieinteresēts nodot objektu laikā un pienācīgā kvalitātē.

• Samazinātas projekta dzīves cikla izmaksas. Projektos, kuros ir jānodrošina objekta uzturēšana un apkalpošana, privātais uzņēmējs ir ieinteresēts samazināt visas projekta dzīves izmaksas.

• Labāka risku pārdale. Risku pārdales pamatprincips paredz, ka riska vadību uzņemas tas partneris, kurš to spēj labāk pārvaldīt (novērst ar vismazākajām izmaksām).

• Uzlabota pakalpojumu kvalitāte. PPP projekta ietvaros sniegto pakalpojumu kvalitātei ir jābūt līdzvērtīgai vai augstākai nekā tradicionālajā iepirkumā.

• Papildu ienākumu radīšana. Ņemot vērā privātā uzņēmēja spēju efektīvi saimniekot, tam ir iespēja gūt ienākumus no trešajām pusēm.

• Publiskā sektora vadības uzlabošana. Nododot privātajam uzņēmējam atbildību par pakalpojumu sniegšanu, publiskais sektors var daudz efektīvāk pievērsties plānošanai un uzraudzībai.

 

Cik daudz projektu jau ir

Nesen atvērtajā interneta vietnē www.ppp.gov.lv atrodamā informācija liecina, ka pašlaik transporta un sakaru nozarē ir uzsākti 13 projekti, izglītībā - 5 (kultūras un izglītības centra būvniecība Ādažos, Sporta kompleksa būvniecība Lapmežciemā, Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Cēsīs, Bērnudārzu būvniecības un apsaimniekošanas projekts 4 pašvaldībās, Limbažu galvenās bibliotēkas celtniecība), veselības aprūpes pakalpojumu nozarē - 2 (Daudzfunkcionālā ciklatrona centra izveide un Limbažu slimnīcas rekonstrukcija). Komunālo un sociālo pakalpojumu nozarē tiek īstenoti 3 projekti (Jēkabpils pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija un siltumapgādes pakalpojumu sniegšana, Komunālo pakalpojumu sniegšana un dzīvojamo namu apsaimniekošana Ozolnieku novada Ānes un Teteles ciemos, Zebrenes bīstamo atkritumu glabāšanas poligons), bet jau ir noslēgti vēl 7 līgumi. Valsts pārvaldē un uzraudzībā sākti 6 projekti (Rīgas domes administratīvā centra būvniecība, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēku renovācija un būvniecība (4 ēkas), Tiesu namu un administrācijas ēku būvniecība (4 ēkas), ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība, ēdināšanas pakalpojumi NBS personālam, VAS "Latvijas Valsts meži" biroja ēkas būvniecība un apsaimniekošana). Tūrisma infrastruktūrā iekļauti 6 jauni projekti: jaunas koncertzāles būvniecība Daugavas krastā, Laikmetīgā mākslas muzeja būvniecība, Preiļu pils un parka rekonstrukcija, Daugavpils cietokšņa atjaunošana un pasaules slavenā mākslinieka Marka Rotko mākslas centra izveide, Nurmižu muižas renovācija un pielāgošana sabiedriskās izglītības un aktīvās atpūtas vajadzībām. Bet būvniecības nozarē pagaidām redzams viens projekts - mājokļu būvniecība ar sociālajiem dzīvokļiem Salaspilī.

 

 



DER ZINĀT
PPP regulējošie normatīvie akti

• Koncesiju likums, pieņemts Saeimā 20.01.2000., spēkā no 16.02.2000.

• Ministru kabineta (MK) 10.08.2004. noteikumi Nr.700 "Koncesijas līgumu reģistrācijas, uzskaites un kontroles kārtība", spēkā no 14.08.2004.

• Publisko iepirkumu likums, pieņemts Saeimā 06.04.2006., spēkā no 01.05.2006.

• Uz Publisko iepirkumu likuma pamata izdotie MK noteikumi

• Komerclikums, pieņemts Saeimā 13.04.2000., spēkā no 01.01.2002.

• Uz Komerclikuma pamata izdotie MK noteikumi

• Likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", pieņemts Saeimā 26.09.2002., spēkā no 01.01.2003.

• Uz likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pamata izdotie MK noteikumi

• Valsts pārvaldes iekārtas likums, pieņemts Saeimā 06.06.2002., spēkā no 01.01.2003.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas