Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
      Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.36 (143) 2008. gada 3. septembris
            

  Biznesa kāpnes | Ieviešot pārmaiņas tirdzniecībā

Mājīgu  lietu  bizness – no  zīmuļa  līdz  mēbelēm
RASMA ZVEJNIECE


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Kanclers" Jelgavā ir zināms vārds. Pašā pilsētas centrā ir lielais "Kanclera nams" – bijušais universālveikals, kas pēc rekonstrukcijas un restrukturizācijas kļuvis par mūsdienīgu tirdzniecības centru. "Kanclers plus" ir vadošais kancelejas un biroja preču tirgotājs Jelgavā, kam pieder trīs kancelejas preču veikali. Un ir arī "Kante" – kvalitatīvu apģērbu veikals visai ģimenei.



"Kanclers plus" ir ģimenes uzņēmums. Uzņēmuma īpašniekiem EDMUNDAM BARKĀNAM un ILVAI MIEZEI ir ne tikai kopīgs bizness, bet arī ģimene, kurā aug trīs bērni - četrpadsmitgadīgā Elīza, sešgadīgais Edgars un piecgadīgais Haralds.

Edmunds un Ilva diendienā strādā blakus - viņš ir uzņēmuma direktors, viņa - finanšu direktore. Bet kopā ar bērniem ģimene katru gadu pavada skaistu nedēļu Pasaules latviešu 3x3 nometnē un arī ikdienā atrod laiku kopīgiem pasākumiem, izbraukumiem ar riteņiem un citām nodarbēm. Divus gadus viņi bija atbalsta ģimene arī diviem bērnunama bērniem. "Bērni liek līdzsvarot dzīvi darbam un sev. Ja nebūtu bērnu, mēs tikai strādātu. Tagad sestdienās un svētdienās uz darbu nākam ļoti reti. Arī atvaļinājumu izmantojam," saka Ilva.

 

Zudušais pārtikas tehnologs un agronome

Edmunds un Ilva iepazinās un ģimeni izveidoja tepat, Jelgavā, mācoties Lauksaimniecības akadēmijā. Ilva gan ne dienu nav strādājusi agronomes specialitātē, tāpat kā Edmunds nav bijis pārtikas tehnologs, taču acīmredzot viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Pēc akadēmijas pabeigšanas Ilva 1996.gadā bija sākusi nelielu privāto biznesu - viesnīcā "Jelgava" noīrētā istabiņā tirgoja iesaiņojamos materiālus veikaliem un vienreizlietojamos traukus. Klausoties, kas tirgotājiem vēl vajadzīgs, sākusi piegādāt arī kases čeku lentas, maisiņus un kancelejas preces. Preci no Rīgas vedis Edmunds savā vieglajā mašīnā, kas vienmēr bijusi tik pilni piekrauta, ka durvis varēja aizvērt, vien ar kāju piespiežot.

Tā izveidojusies sadarbība ar vienu no kancelejas preču vairumtirgotājiem, un viņi nodibināja kopuzņēmumu "Freko I.M.". No 30 kvadrātmetru viesnīcas istabiņas Ilva pārgāja uz mazliet lielākām telpām Lauksaimniecības akadēmijas kopmītnēs, bet 1998.gadā izsolē par lielu naudu (toreiz 61 000 latu izskatījās pēc riska ar savu dzīvību) nopirka savu pirmo īpašumu - telpas Lielajā ielā, kur atvēra kancelejas preču veikalu, kam Edmunds deva nosaukumu "Kanclers".

Kopīgais bizness ar Rīgas kompanjonu gan nebija veiksmīgs, šķīrušies un uzņēmumu dalījuši ar tiesāšanos, taču Ilva atzīst, ka no sava pirmā biznesa partnera iemācījusies daudz vērtīga.

Pieredze un sakari veidojušies, kad Ilva kādu laiku nodarbojusies arī ar pārtikas pārstrādes iekārtu piegādi. Viņa meklēja dažādu rūpniecisko jauninājumu izmantotājus Latvijā, piemēram, pircēju starptautiskā izstādē iegādātām skrūvējamām burciņām vai no Ļeņingradas atvestajai augļu žāvējamai krāsnij. Ilva vēl šodien nevar pateikt, par ko vairāk domājusi, meitiņu gaidot - par dzemdībām vai par "Spilvas" mērču burciņām.

2000.gadā Ilva un Edmunds nodibināja SIA "Kanclers plus". 2002.gadā, pēc trešā bērniņa pieteikšanās, arī Edmunds izlēma strādāt tikai savā uzņēmumā. Viņi paplašināja kancelejas preču tirdzniecību, tās tirgojot jau trīs veikalos, bet 2002.gadā, sadarbojoties ar beļģu un lietuviešu kopuzņēmumu "E5 mode", atvēra apģērbu veikalu "Kante".

Viņu smagākais un pārdrošākais lēmums bija pirkt bijušo universālveikalu 3000 kvadrātmetru platībā, pārņemot arī tajā esošo biznesu un darbiniekus. Bet nu Jelgavas centrā ir "Kanclera nams".

 

Pēdējais bastions un iespēja - "Laimdota"

Ziņa, ka "Kanclers plus" pērk veco universālveikalu "Laimdota", savulaik bija jelgavnieku uzmanības centrā. "Urā! Būs kariņš starp "Pilsētas pasāžu" un "Laimdotu"!" priecājās vieni, cerēdami, ka divu līdzvērtīgu tirdzniecības centru konkurence nāks par labu pircējiem. "Tas būtu interesanti - redzēt "Laimdotu" jaunā mūsdienīgā stilā," teica citi, ironizējot, ka savs šarms jau tajā "Laimdotā" bija, varētu teikt - veikals bija viens no pēdējiem postpadomju bastioniem Jelgavā, daži pat ieteica uzrīkot grandiozu akciju - postpadomju noliktavu preču izpārdošanu. Zinot "Kanclera" vadības un pārdevēju darba stilu un attieksmi, kas krasi atšķīrās no padomju laika universālveikalu kārtības, šo notikumu vairums jelgavnieku vērtēja kā lielisku.

Vairāk nekā 2 miljonus eiro lielo kredītu, kas bija vajadzīgs šim ieguldījumam, vietējās bankas nelielajam uzņēmumam ar 100% pašu kapitālu baidījās dot, taču "Nordea banka" viņiem uzticējās. Jā, risks bija liels, atzīst Ilva un Edmunds. Šobrīd uzņēmumam iet labi un kredītu viņi var atmaksāt.

Nauda nebija lielākā problēma, saka Ilva. Smagākais bija darbinieku atbrīvošana. "Laimdota" tika pārņemta ar 85 darbiniekiem un vēl filiālēm Talsos un Bēnē. Mainoties vadības stilam, daudzi vecie darbinieki vairs neprata strādāt, jo bija raduši tikai izpildīt. Darbiniekiem nebija saprotama aksioma, ka pircēja vēlmes ir svarīgākās. Tāpat daudzi nesaprata, ka uzņēmējam jāstrādā rentabli. Darbinieku atbrīvošanu "Kanclers plus" centās veikt korekti un cilvēcīgi, taču šis process vienmēr kādam ir sāpīgs. Palika grāmatveži un kasieri, bet vairums pārdevēju vairs nestrādā.

 

Veiksmes stūrakmeņi

Saprotot, cik liels spēks ir ieradumam un stereotipiem, Ilvai un Edmundam nācās nopietni domāt, kas no vecā mantojuma viņu biznesam var būt ieguvums, kas - zaudējums. Viņi izšķīrās par kardinālām pārmaiņām.

Pirmais. Tika mainīts veikala nosaukums. "Laimdota" bija universālveikala vārds gadu desmitiem. Citkārt tas varētu būt liels ieguvums, taču šoreiz vecais zīmols darbojās pretēji jauno saimnieku interesēm bijušajā universālveikalā ieaicināt pirktspējīgus klientus. Spēcīgs bija stereotips, ka tas ir pensionāru un laucinieku veikals. Tur gāja tie, kas gadu desmitiem bija pieraduši atrast tur zināma veida un stila preces. Tie, kas pērk mūsdienīgas preces, tās nemeklēja vecajā universālveikalā, jo bija pārliecināti, ka tur tādu nav. Smagākā cīņa bija izravēt šo stereotipu līdz saknēm. Ar smaidu Ilva stāsta par "lielo cepurīšu" nodaļu, kā viņi dēvējot sieviešu veļas nodaļu. Divu gadu laikā vēl neesot izpārdevuši vecos krūšturu krājumus. Tos sen nomainījusi kvalitatīva, moderna prece, tomēr stūrītī aiz tās stāvot arī vecās "cepurītes" un ik pa laikam kāds tantuks te joprojām meklējot tieši tās.

Otrais. Veikta pārdomāta preču sortimenta izvēle. Ilva un Edmunds pētīja un prognozēja, kas no mantojumā saņemtā varētu būt rentabls, ko varētu attīstīt. "Kanclera namā" palika mēbeļu tirdzniecība, bet pārvietota vienā ēkā ērtās, plašās telpās. Palika arī apģērbu tirdzniecība, taču sortiments tika nomainīts ar mūsdienīgiem pazīstamu firmu tērpiem. Tika saglabāta aizkaru un trauku tirdzniecība. Arī rotaļlietas, jo gribējies atrast citu nišu, lai nebūtu tāda pati prece kā viņu trijos kancelejas preču veikalos. Ir arī dažas lietas, kuras saimniekiem ir sirdslieta un tādēļ saņem īpašu vērību. Piemēram, dziju stūrītis, jo tā ir Ilvas vājība, un velosipēdi, jo riteņbraukšana ir visas ģimenes hobijs. Un ir dažas lietas, kuras paturētas tādēļ, ka ir labi pieprasītas. Piemēram, gleznu reprodukcijas. Viņu veikala devīze ir "Mājīgas lietas", un tas nozīmē, ka tiek domāts, lai ikviena lieta, ko nopērk "Kanclera namā", būtu mājīga un mīļa.

Trešais. Veikts kapitālais remonts. Vecā māja, lai iegūtu jaunu elpu, prasīja pamatīgu kapitālo remontu, turklāt tas notika pakāpeniski, nepārtraucot tirdzniecību visā namā. Remontā tika izmantoti mūsdienīgi materiāli un dizaina risinājumi. Pārbūvējot trešo stāvu, noliktavu telpas tika pārveidotas par plašu tirdzniecības zāli. Gandrīz pilnībā vajadzēja nomainīt arī veikalu plauktus un citas mēbeles.

Ceturtais. Mainīts preču izvietojums. Dažas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, trauku nodaļā, notika, gluži vienkārši pārkārtojot plauktus un preci izvietojot citādāk. Neticami, bet sīvākās cīņas ar vecajiem pārdevējiem bija par letes nojaukšanu, lai ieviestu pašapkalpošanos.

Piektais. Ieguldījums savā un darbinieku apmācībā. Edmunds darbojas starptautiskajā jauno līderu un uzņēmēju organizācijā (Junior Chamber International), kas pārstāvēta vairāk nekā 100 valstīs un apvieno vairāk nekā 200 000 biedru, kas vēlas sevi pilnveidot. Biznesa stratēģiskās vadības konsultants Aleksandrs Frīdmanis viņiem māca mūsdienīgas vadības principus.

Savukārt pārdevējiem uzņēmums organizē kursus, kuros māca izprast cilvēku tipus, bet piegādātāji vada seminārus par jaunām precēm. Apmācības par precēm organizē arī pats uzņēmums, izmantojot zinošāko darbinieku pieredzi.

Ir sastādīts 300 jautājumu saraksts kancelejas preču pārdevējam. Tie ir jautājumi, ko var uzdot pircēji. Piemēram, jautājums pēc vatmana. Vecie pārdevēji zina, ka tā tiek saukts A1 formāta rasēšanas papīrs. Bet jaunajiem tas vienreiz ir jāpajautā, lai turpmāk zinātu.

Arī "Kanclers plus" izjūt, ka šobrīd nav laba situācija darbinieku izglītošanā, jo kadru mainība ir samērā liela. Darbinieki brauc strādāt uz ārzemēm vai arī izvēlas studēt. Uzņēmums iespēju robežās cenšas atbalstīt studēt gribētājus, taču to var izdarīt tikai tik daudz, lai ar neērtu darba grafiku nenodarītu pāri citiem darbiniekiem. Šogad LLU beidza divas "Kanclers plus" darbinieces, kuras visus piecus studiju gadus apvienoja ar darbu uzņēmumā. Vēl septiņi uzņēmuma darbinieki apvieno mācības ar darbu.

Sestais. Rūpes par uzņēmuma atpazīstamību. "Kanclers plus" ir spēcīgs ar savu vārdu. Tas ir ieguldījums, kas veidojies turpat desmit gadu garumā, piedaloties un atbalstot daudzus Jelgavas pilsētas un rajona pasākumus un jelgavnieku idejas. "Kanclera" vārdu sāk iepazīt jau no bērnudārza, jo uzņēmums organizē bērnu zīmējumu un telpisko darbu konkursus, radošās gleznošanas, veidošanas, zīmēšanas, griešanas, līmēšanas darbnīcas, apbalvojot dalībniekus un labākajiem bērnudārziem piešķirot lielākas balvas. Bērnu darbi pēc tam tiek izlikti izstādēs veikalu skatlogos. Bērni iepazīst "Kanclera" veikalus, zina, kādu preci tur tirgo, un, kā atzīst Ilva, ir tik patīkami dzirdēt uz ielas, kad bērnelis velk mammu aiz rokas: "Aiziesim uz Kancleru kādu sūdiņu nopirkt!" Viņi gādā, lai šie mazie, bērniem vajadzīgie sūdiņi būtu mīļi, ērti un droši. Viņu veikalos ir tādu multfilmu kā "Witch", "Cars", "Disney", "Fairies" un citu skolas piederumu kolekcijas. Ir arī preces, kas marķētas ar "Kanclera" uzlīmītēm, kas ir ne tikai firmas reklāma, bet arī kvalitātes garantija viņu veikalos pārdotajai precei.

Septītais. Pārdomāts mārketings. Ienākot bijušajā universālveikalā, "Kanclers" ieviesa šeit nebijušus jaunumus - ievērojamas sezonas maiņas atlaides un citas akcijas. Šobrīd visos "Kanclers plus" veikalos, arī "Kanclera namā" noris plaša pirmsskolas akcija: lielā loterija, kuras galvenās balvas ir dators un mobilie telefoni; dāvana katram, kas pērk skolas somu; atlaide pirkumam, uzrādot "Kanclera" kalendāru. Augustā visi veikali strādāja arī svētdienās.

 

Atzinība un kolektīvs

Par ieguldījumu uzņēmējdarbībā un jaunu darba vietu radīšanu Jelgavas pilsētas pašvaldība 2007.gadā Edmundam Barkānam piešķīra Jelgavas pilsētas Pateicības rakstu. Bet Ilva Mieze saņēma Jelgavas novadnieka tautsaimnieka Jāņa Bisenieka gara mantinieku goda nosaukumu.

Taču viņu darba kabinetā goda vietā stāv vēl kāds cieņas apliecinājums - uzņēmuma darbinieku dāvinātā gleznas reprodukcija, kurā veiklais tirgotājs skaita naudu. Darbinieki dzirdējuši, ka tāda glezna nesot veiksmi un turību, tādēļ to no sirds dāvinājuši saviem darba devējiem. Jo ir pārliecinājušies - jo labāk veicas uzņēmumam, jo labāk darbiniekiem. "Kanclers plus" kolektīvs dzīvo kā liela saime, kurai kopīgs gan darbs, gan atpūta.

Apbrīnojami dāsns ir darba devēju devums darbiniekiem, organizējot un apmaksājot kopējos pasākumus. Pavasarī tiek organizēta īsā sportiskā ekskursija, piemēram, riteņbraukšana Allažos vai veloorientēšanās Ozolniekos. Jāņos notiek kopīga līgošana Ilvas māsas lauku mājās. Vasarā ir vairāku dienu ekskursija pa Igauniju, Lietuvu vai tepat, pa Latviju. Augustā kolektīvs ar plostu, ko paši gatavojuši no piena pakām, piedalās pilsētas svētku Piena regatē, bet pēc tam ir jandalējamās vakariņas kādā zemnieku sētā. Rudenī atkal tiek plānota ekskursija pa Latviju. Tad ir Ziemassvētku raudamvakars, kā darbinieki sauc kolektīva kopīgās svētku vakariņas, kurās katrs stāsta, kas aizvadītajā gadā noticis viņa dzīvē, un saka paldies tiem, kam grib to pateikt. Tā vakars paiet labās atmiņu asarās. Kopš kolektīvs paplašinājies, klāt nākot "Kanclera nama" darbiniekiem, uzņēmums pēc saspringtā Ziemassvētku un Jaungada dāvanu laika uzsauc arī lielo Jaunā gada balli ar dzīvo mūziku, aktieriem un vakartērpiem. Kāpēc vadītāji tik daudz domā par saviem darbiniekiem? "Varbūt tāpēc mums labi iet, ka mēs to darām. Varbūt tāpēc mūsu uzņēmums ir dzīvotspējīgs?" ar retorisku pretjautājumu atbild Ilva.

Ilva atzīst, ka svarīgāk par peļņu un par publisko atzinību viņai ir sajust ģimeniskumu ar savu kolektīvu. Šī sajūta mazinājusies, kad pēc universālveikala nopirkšanas kolektīvs strauji paplašinājies. Acīmredzot jādomā par citiem veidiem kopības uzturēšanai. Ilva atzīst, ka šobrīd viņa jūtas slikti tāpēc, ka uzņēmums nevar tikt līdzi straujajai inflācijai valstī un nevar samaksāt saviem darbiniekiem tādas algas, lai viņiem pietiktu normālai dzīvei.

"Kanclers plus" īpašnieki neslēpj, ka ir sarūgtināti par valsts attieksmi pret uzņēmējiem. Netiek novērtēts, cik lieliem riskiem un nervu saspringumam mūsu valstī ir pakļauta uzņēmējdarbība. Arī viņi, nu jau aptuveni desmit gadus savus spēkus un prātus atdodot uzņēmējdarbībai, nav varējuši tikt ārā no trīsistabu dzīvokļa un sakārtot sen nopirkto māju. Taču tūlīt gan atzīst, ka paši šādu dzīvi izvēlējušies un patiesībā jau to nemaz nemainītu pret citādu.

Edmunds saka, ka viņu biznesa dzenulis ir Ilva: viņa ir tā, kurai jāiet, jādarbojas, jāsāk kas jauns. Un vēl taču ir trīs bērni, kuri bija jāiznēsā, jālaiž pasaulē un tagad ir jāaudzina. "Man kā vīrietim sen jau liekas, ka pietiek mums tik daudz enerģijas atdot biznesam, bet ar Ilvu, kā jau Lauvu pēc horoskopa, ir tā: vai nu rūc līdzi, vai stāvi pie ratiem," atklāj Edmunds.

Arī Ilva atzīst, ka tam, ka viņu kopējā dzīve ir kopējais darbs un kopējais darbs ir kopējā dzīve, ir ne tikai saulainā puse: "Reizēm mazliet ir jūtama cīņa par varu, jo es esmu tāda kā māte mūsu biznesam, bet Edmunds - ienācējs. Kaut bijis klāt un palīdzējis it visā no pirmās dienas." Taču viņi tiek galā ar šo varas rīvēšanu, sadalot atbildības sfēras un atkal ķeroties pie jaunām idejām. Un visu darot no sirds un ar sirdi. Tad ir arī rezultāts. Ilva un Edmunds par to ir pārliecinājušies.

 

 



SIA "KANCLERS PLUS"
• Darbību sāk 2000.gada augustā.
• 2006.gadā nopērk universālveikalu "Laimdota" ar tajā esošo biznesu – iegādājas 100% SIA "Laimdota" kapitāla daļu, ņemot šim pirkumam vairāk nekā 2 miljonus eiro lielu aizdevumu bankā.
• 2008.gadā uzņēmumam pieder pieci veikali, kuros piedāvā kancelejas un saimniecības preces, grāmatas, skolas piederumus, apģērbus, sporta preces, mēbeles, rotaļlietas, aizkarus un sadzīves tehniku.
• Uzņēmumā strādā 85 Jelgavas un rajona iedzīvotāji.
• Valstij nodokļos uzņēmums vidēji samaksā 35 000 latu mēnesī. Gada bruto apgrozījums šogad būs 3 miljoni latu.

UZZIŅAI
Par Jāņa Bisenieka konkursu
• Jānis Bisenieks (1864–1923) – viens no ievērojamākajiem Zemgales agronomiem, tautsaimniekiem, komersantiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Jelgavas lauksaimniecības biedrības un vēl 16 dažādu biedrību dibinātājs, Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāžu aizsācējs, Jelgavas Lauksaimniecības skolas dibinātājs.
• Jāņa Bisenieka konkursu organizē nodibinājums "Jāņa Bisenieka fonds".
• Konkursa mērķis ir godināt cilvēkus, kuri savā gara spēkā cenšas līdzināties izcilajam novadniekam.
• 2005.gadā par Bisenieka gara mantinieci tika atzīta akadēmiķe Baiba Rivža; 2006.gadā – lauku uzņēmējs un motosportists Jānis Vinters, kurš atzinis, ka konkurss viņu rosinājis izglītoties, un pēc šā titula saņemšanas viņš iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
• SIA "Kanclers plus" īpašnieci Ilvu Miezi goda nosaukumam konkursā 2007.gadā pieteica Spīdolas ģimnāzijas audzēkne Elīna Miķelsone, kas uzņēmumu bija iepazinusi Ēnu dienā.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas