Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
      Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.37 (144) 2008. gada 10. septembris
            

  Uzņēmuma vadība | Inflācijas un konkurences dzirnās

Maize mežā, uzņēmēji bankrotē. Kas notiek?
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Augusta sākumā iekrājušos parādu dēļ ražošanu pārtrauca "JML grupa", kurā bija apvienoti bijušie maizes ražotāji "Jelgavas maiznieks" un "Liepājas maiznieks". Finansiālu grūtību dēļ bankrota priekšā nonākusi SIA "Valmieras maiznieks". Iepriekš par darbības pārtraukšanu jau paziņojuši vairāki citi maizes cepēji.
Mežā sapūšanai izgāž maizi, un, izrādās, vidēji ik dienu iznīcināšanai vai lopbarībai tiek nodotas vairāk nekā trīs tonnas šā pārtikas produkta. Kas nozarē notiek? Kas vēl sagaidāms? Par to saruna ar Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētāju VALDI CIRCENI.



Ražotāji nāk un aiziet

- Vai maizes ražotāju ir tik daudz, ka visiem mazajā Latvijā nepietiek vietas?

- Pašlaik tirgus jau ir izbrīvējies. Deviņdesmito gadu beigās vienubrīd uzņēmumu skaits šajā nozarē sniedzās pat līdz pusotram simtam. Daudzos mazos ciemos un miestiņos bija savi maizes cepēji, ceptuvītes pastāvēja arī pie veikaliem - pašu vajadzībām. Tad notika koncentrācija starp lielākiem ražotājiem un daudzi mazie beidza pastāvēt.

Savukārt, saasinoties konkurencei, zem sitiena pirmie nonāca tie uzņēmumi, kas senāk bija Patērētāju biedrības sistēmā, bet pēc tam kooperatīvajā sabiedrībā "Turība" un lielākoties darbojās valsts reģionos. Šāda izcelsme bija Jelgavas un Liepājas maizes cepšanas uzņēmumiem, kas nesen apturēja darbību, arī "Valmieras maizniekam". Pirms tam darbību pārtrauca Žaņa Legzdiņa maiznīca, Jēkabpils Maizes kombināts, SIA "Ratiko" Limbažos. Šā segmenta uzņēmumu ražošanas telpas un iekārtas vairs neatbilda tam apjomam, mērogiem, kādos ir jāstrādā šobrīd. Tas viss bija par lielu. Energoresursus nesamērīgi tērējošo mašīnu un telpu uzturēšana summējās, radot zaudējumus. Jo tālāk uz priekšu, jo situācija kļūst sarežģītāka. Reģionos pakāpeniski ienāk lielveikali ar savām piegādātāju ķēdēm, pozīcijas zaudē mazās tirgotavas, kas līdz šim bija minēto ceptuvju tiešie partneri, un rezultāts ir acīm redzams. Turklāt arī lielveikali izvērš paši savu maizes un konditorijas izstrādājumu ražošanu, kam ir daudz vienkāršākas sanitārās prasības, jo šīs ceptuves nesaprotamā kārtā arī skaitās tikai tirgotāji.

Ļoti attīstīta ir tā dēvētā ātro uzkodu sistēma - gan degvielas uzpildes stacijās, gan "Narvessen" kioskos un citur, un, piemēram, hamburgeriem, pamatnes tiek ievestas no ārzemēm. Parādās arī importētie saldētie maizes izstrādājumi, kas arī iekaro kādu tirgus daļu. Tā pakāpeniski šīs pārmaiņas notiek.

Daudzās Eiropas valstīs ļoti vērīgi seko, lai lielveikali neiznīdētu gadu desmitiem pastāvējušos mazos tirgotājus. Šeit teikšana faktiski ir vietējai varai - ja tā redz, ka ir, teiksim, viens lielveikals un apkārt vēl vairākas mazās tirgotavas, kas faktiski apmierina iedzīvotāju vajadzības, tad citiem lielveikaliem vairs ieplesties neļauj.

Mums ir bijis sociālistiskais pārrāvums, esam zaudējuši šīs tradīcijas. Ja regulējumi nepastāv, katrs dara, kā grib, ņem, ko var. Bet šim laikam ir jāiziet cauri. Lielveikali paši par sevi nav nekas nosodāms, bet, ja tie Latvijas pilsētās ir sabūvēti labākajās vietās pašā centrā cits pie cita, diez vai tas ir pareizi.

 

Uzvara ne vienmēr nes labumu

- Cik maizes ražotāju Latvijā pašlaik ir? Tiek minēti dažādi skaitļi - no sešiem līdz astoņiem desmitiem.

- Maiznieku biedrībā pašlaik ir 29 uzņēmumi, ārpus tiem vēl ir kādi desmit divpadsmit maizes ražotāji, kam ir ietekme tirgū. Jau šie 29 uzņēmumi aizņem gandrīz 90 procentu kopējā maizes ražošanas apjoma.

Lielie vaļi ir trīs - a/s "Hanzas maiznīcas", SIA "Fazer maiznīcas" un a/s "Maiznīca Dinella" - bijušais "Daugavpils maiznieks". Šo triju industriālo uzņēmumu īpatsvars tirgū sasniedz 60 procentu.

Tirgū konkurence ir pietiekami augsta, lai neveidotos tikai industriālo uzņēmumu oligopols, taču pārējiem uzņēmumiem rodas grūtības. Piemērs ar "Valmieras maiznieku" - zaudējot savu noieta tirgu reģionā, tas mēģināja piedalīties konkursos par valsts un pašvaldību pasūtījumiem piegādēm bērnudārziem, skolām, cietumiem un citām iestādēm. Lai uzvarētu iepirkuma konkursos, ražotāji nosauc tādas cenas, kurām nav nekādas loģikas. Pērn izmaksas kāpa gan miltiem, gan transporta pakalpojumiem, bija arī lielas darbaspēka problēmas, bet konkursos nosolīto cenu nevarēja izmainīt, un zaudējumi krājās… Tas ir attiecināms arī uz JLM, "Valmieras maiznieku", šajā segmentā ļoti aktīvi savulaik strādāja SIA "Žaņa Legzdiņa maizes fabrika".

- Laimīgo konkursu uzvarētāji beigās kļuva par zaudētājiem?

- Daļa uzņēmumu, kas senāk centās būt šo konkursu uzvarētāji, vienā brīdī to aptvēra un beidza turp rauties. To var darīt, bet ļoti ir jālīdzsvaro pārējie pasūtījumi. Tas nav veids, kā efektīvi strādāt un pelnīt. Īstermiņā tas var nodrošināt realizācijas apjomus, bet finansiāli tā ir destrukcija, kas ved uz galu. Ar zemu cenu šie uzņēmumi mēģināja samēroties arī ar lielajiem industriālajiem ražotājiem lielveikalos, mēģinot nostiprināties tur.

 

No diviem nabagiem viens bagāts neiznāk

- Tomēr šķiet dīvaini, ka izputēja "Liepājas maiznieks", jo uzņēmumā tika ieguldītas lielas investīcijas, modernizēta ražošana… Vēl pirms pāris gadiem uzņēmuma vadītājs Arvis Rove bija uzņēmības pilns paplašināt uzņēmuma produkcijas vietu tirgū - gan ar sortimentu, gan izstrādājumu kvalitāti. It kā viss bija sarēķināts, izpildīti pamatnosacījumi, lai konkurences cīņu izturētu…

- Bet šim uzņēmumam ir priekšvēsture. Ne jau Arvis vainīgs, bet tieši šī priekšvēsture. Vēl iepriekšējie īpašnieki vienā brīdī izdomāja, ka viņi šo biznesu pārdos vai meklēs investoru. Meklējumi noveda pie investīciju fondiem, kuriem šādā specifiskā biznesā varbūt pietrūka zināšanu, jo katrā valstī tam ir savas īpatnības. Ieguldījumi pamatlīdzekļos automātiski nenodrošina materializētu atdevi. Manuprāt, "Jelgavas maiznieka" un "Liepājas maiznieka" apvienošana pati par sevi bija stratēģiska kļūda, jo katram uzņēmumam ir sava iekšējā kultūra, vēsturiski izveidojušās tradīcijas, ko nevar lauzt. Visam ir inerce, un šādas darbības ir ļoti rūpīgi jāpārdomā. Ja saliek divus nabagus kopā, neizveidosies viens bagātais. Šeit ir apstākļu sakritība un notikumu kopums. Šos procesus no iekšienes var pētīt un rakstīt zinātniskos darbus - kā nevajag rīkoties šādās situācijās.

 

Ražotāja atbildībai jābeidzas pie tirgotāja sliekšņa

- Vai pēc trim četriem gadiem nenonāksim situācijā, ka visi ēdīsim vienveidīgu maizi, ceptu trijās maizes fabrikās?

- Arī saspringtajā ekonomiskajā situācijā ir cilvēki, kuri mērķtiecīgi izvēlas kādu noteiktu maizi, dodot priekšroku tieši garšai, smaržai, kvalitātei. Šādi veidojas tā dēvētie nišas produkti. Iespējams, nākotnē tiem būs tendence arvien pieaugt un attīstīties. Tātad būs industriālie ražotāji, un būs uzņēmumi ar lielāku roku darba īpatsvaru un attiecīgi augstāku ražošanas pašizmaksu.

- Ne viens vien nišas produkta ražotājs ir sacījis, ka lielveikali viņu ražojumiem uzliek nesamērīgi augstu uzcenojumu, no kura ražotājam pašam, protams, nav nekāda labuma, tikai pircēji dārdzības dēļ šo maizi izvairās pirkt.

- Lielveikalu uzcenojumi ir dažādi, un atšķiras arī atlaides dažādiem ražotājiem. Bet Konkurences likums nosaka: no 1.oktobra ražotāju un tirgotāju attiecībās ir jābūt izmaiņām. Kā definēts, "netaisnīgie nosacījumi" ir jāizslēdz no līgumiem starp ražotāju un tirgotāju, tostarp ir noteikts arī par ražotājam atpakaļ atdoto maizi.

Šobrīd īstenībā tie nav līgumi starp divām pusēm, bet piegādes noteikumi, ko uzspiež viens partneris. Turpmāk likums būs ražotāja pusē, un tirgotājs vairs nevarēs pateikt: jūs tā darīsiet, jo citādi nepārdosim! Mēs jau sen runājam ar Zemkopības ministriju, lai taču pārstrādā šo kārtību, ievieš tādus noteikumus, lai Pārtikas un veterinārais dienests var pateikt tirgotājam - tev nebūs to preci atdot atpakaļ ražotājam!

Man šķiet, šobrīd visur civilizētā pasaulē tas ir vienkārši noregulēts: veikala durvis vai pieņemšanas punkta rampa, kur ražotājs piegādā preci un tirgotājs ar pavadzīmi saņem, ir tā robeža, kur ražotāja atbildība beidzas. Ja vien nav kādu ar kvalitāti saistītu problēmu, viss pārējais ir tirgotāja atbildība. Ja tirgotājs pasūtījis divreiz vairāk produkcijas nekā spēj iztirgot vien tāpēc, lai skaisti aizpildītu veikala plauktus, tam ir jāuzņemas atbildība, nevis jāsaka - savāc šito, derīguma termiņš beidzies! Civilizētā iespēja ir tāda, ka, derīguma termiņam tuvojoties beigām, produktam pazemina cenu. Tā būtu pretimnākšana gan pircējiem, gan ražotājiem, bet, protams, tirgotājam vienalga ir jāuzņemas atbildība par pasūtījuma apjomiem.

Ir jau vēl viena cita smaga problēma. Veikali ar maizes ražotājiem par piegādāto preci norēķinās 30-45 dienu laikā, kaut gan maizes realizācijas termiņš ir piecas dienas. Tas nozīmē, ka tirgotāji šo naudu apgroza un ražotāji tos kreditē. Tajā pašā laikā viņi paliek parādā saviem piegādātājiem, kas tagad ir iebaidīti un lielākoties prasa priekšapmaksu par miltiem, sviestu un citiem produktiem. Baidoties no ceptuvju maksātnespējas, piegādātāji mēdz arī pieprasīt visu parādu atdošanu uzreiz, un arī tas ir paātrinājis nesen izputējušo uzņēmumu maksātnespējas iestāšanos.

 

Pašlaik īpaši svarīga ir stratēģija un taktika

- Jums ir arī sava maizes ceptuve - akciju sabiedrība "Roga-Agro" Salaspilī. Kā klājas jūsu ražotnei?

- Tā ir vidēja lieluma ceptuve, kas ražo aptuveni trīs tonnas maizes izstrādājumu dienā, tajā strādā 55 cilvēki. Mums ir arī veikaliņš pie ceptuves, lai cilvēki var nopirkt svaigu maizīti uz vietas. Mūsu partneri ir mazie un vidējie veikali. Strādājam rentabli un nevaram žēloties. Varbūt tādēļ, ka ražojam tikai rentablus izstrādājumus un atsakāmies no tiem, kuri peļņu nenes. Tātad zaudējumus izskaužam jau pašā saknē. Uzsvaru ražošanā liekam uz rudzu maizi. Tradicionālo ierauga tehnoloģiju savienojam ar modernu iekārtu izmantošanu tajos ražošanas posmos, kur tas var aizstāt roku darbu.

Esam vinnējuši, pirms pieciem gadiem bijām vieni no pirmajiem, īstenojot projektu jaunu iekārtu iegādei, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Šo iespēju izmantoja tikai pieci mūsu nozares uzņēmumi, jo konkursā bija dažādi ierobežojumi, nebija šādu projektu pieredzes un uzdrošināšanās tajos iesaistīties. Ar kredītu esam tikuši galā un esam ieguvēji. Uzņēmējiem, kas lielus aizdevumus ņēmuši pēdējos pāris gados, var rasties grūtības ar to atdošanu, jo tagad tirgus buksē, maizes cenu celt nevar, bet kredītprocenti aug.

Pašlaik ļoti aktuāla ir mūsu nozares uzņēmēju stratēģija un taktika. Jautājums - vai viņi ir ņēmuši vērā jauno situāciju saistībā ar energoresursu un izejvielu, loģistikas pakalpojumu sadārdzinājumu un izstrādājuši jaunus, situācijai atbilstošus darbības plānus, vai arī tāpat vien turas ierastajās sliedēs?

Ir jārēķina, kam pārdot, ko pārdot, par cik. Tāpat ir jārēķina, cik lielas ir transporta izmaksas un vai atmaksājas vest maizi no viena valsts gala uz otru tikai tādēļ, lai iegūtu plašāku noietu.

Mazu uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie var ražot plašāku sortimentu un konkurēt tieši ar to. Lieliem paliek lielās partijas - rievotā maize, veidņu maize, un mazajiem un vidējiem šajā tirgū lauzties nav vērts.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas