Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
      Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.37 (144) 2008. gada 10. septembris
            

  Biznesa kāpnes | Cieņu un tirgu iegūst ar labu darbu

"Donas" maizes sātīgā garša
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Maira Tauriņa

      

Katru dienu maizes un konditorijas izstrādājumu uzņēmums SIA "Dona" izcep 11 tonnas maizes. Vaicātas, ar kuru maizīti cepējas sāktu prezentēt sava uzņēmuma maiznieku aroda prasmi, SIA "Dona" līdzīpašniece, finanšu direktore MAIRA TAURIŅA un ražošanas direktore DZIDRA PUSBARNIECE vienlīdz aši atbild: tā ir "Donas rudzu maize". Nenoniecinot nevienu citu klaipiņu ne no dārgākā, ne lētākā gala, kas vienlīdz rūpīgi tiek cepts jau piecpadsmit gadus uzņēmumā Jēkabpilij piegulošajā Salas pagastā.



Par maizi ko vairāk saprast nekad nav lieki. "Donā" uzzinu, ka maizītes tumšā, bet ļoti plānā garoziņa apliecina arī maizes mīkstuma kvalitāti. Ļoti lielā mērā maizes kvalitāti nosaka miltu kvalitāte. Šoruden ceptuve, kā jebkurš maizes ražotājs Latvijā, gaida jaunās ražas miltus, jaunās cenas.

 

Katram sava garša tuvāka

Par izvēli Latvijas veikalu maizes plauktos būtu grēks sūdzēties. Drīzāk ir tā, ka pircējs ilgi meklē, kamēr atrod savu maizīti, kuru pēc tam liek galdā gadiem ilgi. Dzidra Pusbarniece teic: "Katru dienu vakarā, kad veikaliem sagatavots pasūtījums, zinām, cik cilvēku nopirks mūsu maizi. Pārdevēji vedumu pasūta konkrētam cilvēkam. Viņi zina, ka viņu veikalā 200 cilvēki paņems "Donas" maizīti. Tie ir pastāvīgie klienti, kas šajos gados ir kļuvuši mūsējie. Kas attiecas uz noieta pieaugumu, tad ir tikai viena problēma - tiem citiem, nākamajiem diviem simtiem jāmāk pastāstīt, ka tā ir "Donas" maize un kāpēc tā ir jāpērk. Bieži pircēji sūdzas, ka vakaros nevar iegādāties "Donas" maizīti, jo plauktā tās vairs nav. Tirgotāji nav parūpējušies par pietiekamu pasūtījumu." Cepējiem patīkami, ja izbraukuma tirgos vai prezentācijās cilvēki nāk klāt un teic, ka jau pazīst "Donas" maizi.

 

Ēdāji savā rajonā un tuvējos novados

Visvairāk "Dona" maizi pārdod savā, Jēkabpils, rajonā, arī tuvējos novados un Rīgā. Pircēji ir gan lielajos tīklos - "Maxima", "Mego", "Elvi" un "Beta" veikalos -, gan mazāka daudzuma ņēmēji. Pavisam skaitā ir 300 klientu, kuru pasūtījumus ik dienu apkopo realizācijas nodaļas darbinieces, rūpīgās kaudzītēs kārtojot pavadzīmes maizes vedējiem.

No veikalu tīkliem šeit cepto maizīti neatrast tikai "Rimi" veikalos. Nu jau pirms krietniem gadiem, uzņēmuma sākotnē, mēģināts ietikt arī tajos, taču "Dona" neesot paņemta. Savukārt pašreiz no ieiešanas jaunā ķēdē attur pārāk lielais sākotnējais maksājums. "Neesam vēl tik spēcīga, liela firma, lai to atļautos," apdomīgi lēš finanšu ministre, kā kolēģi uzņēmumā dēvē Mairu Tauriņu.

 

Turas pie dienišķās maizes

Maizes cepējas nepiekrīt lasītam padomam - tagad tirgū savu vietu var izcīnīt tikai ar īpašām šķirnēm, kurām vēl esot brīva niša. Jā, īpašas šķirnes der svētkos, tad acis plauktos ko tādu meklē, teic Maira. Bet pamatvērtība ir dienišķā maize - katram sava. Maizes ēdājs ir konservatīvs. Un grūti būs savu maizes ēdāju pulciņam piebiedrot tos, kuri jau sen izvēlējušies savu maizīti, ja tās garša viņiem ir vistīkamākā. Protams, kā jebkurš sevi cienošs aroda meistars Dzidra Pusbarniece, vaicāta, vai savu cepēju paslavēšanai arī izmantotu mārketinga triku kā pazīstamajā reklāmā ar veļas pulveriem - par savu maizīti un citām, parastajām, smej un nevilcinoties deklamē: "Mums ir labāka maize nekā parastā. Pilnīgi viennozīmīgi."

Latvijas maiznieki ciena cits cita darbu, un Maira par šo brālību teic: "Tāpēc arī tās daudzās ceptuves pastāv, ka katram ir sava maizīte, savs veids, kā to pagatavo."

Dzidras pieredze turklāt liecina, ka cepējam laba maize padodas, ja tā pašam garšo. "Dona" necep smago rudzu maizi un nav izdevies izcept "skābo" ķieģelīti, kāds prasīts Latgales pusē. "Neiet," atzīstas diplomētā pārtikas tehnoloģe. "Tāpēc, ka pašam negaršo." Tālab "Donai" ķieģelīši ir gan, pat četru veidu, bet krasi atšķirīgi no padomju laika formas maizes. Pircēji iecienījuši šos ķieģelīšus, kam katram savs sastāvs un sava garša: piemēram, maize "Mana" ir tumšāka, "Tava" - gaišāka, ir plaucētās saldskābās veidņu maizes.

 

Sortimentā desmitiem nosaukumu

"Donas" piedāvājumā ir vairāk nekā pussimta nosaukumu. Bagātīgs sortiments ir papildu rūpesti. Vai kādreiz, ja ko jaunu iedomā, no kādas šķirnes meistari arī atsakās? Dzidra teic - nē. Maizes sortiments dalās divās lielās grupās: rupjmaize ir tīrs produkts - tikai milti, cukurs, attiecīgi ieraugi. Meistaru labā griba un darbs veido galaproduktu, arī dažādību.

Ražošanas direktore stāsta, ka savukārt baltmaizes cepšanā viņiem "visi tie Eiropas uzlabotāji" pie sirds nav gājuši: "Mēs cepam baltmaizi ar uzlabotājiem, bet ar pašu minimālo un tikai visnepieciešamāko. Mums ir divu veidu šķirnes - arī baltmaize, kurā nav uzlabotāja, bet līdz patērētājam šis fakts, labā ziņa, vēl nav aizgājusi. Jo tad pie katra jāpieklauvē un jāpasaka: šī maizīte ir bez uzlabotāja, šī maizīte ir bez uzlabotāja! Jo ne jau visi cilvēki rūpīgi izlasa uzrakstus uz etiķetēm."

Turklāt jaunais tirgū ienāk lēni. Gan tāpēc, ka pircējs ir konservatīvs, gan tāpēc, ka mārketings prasa ļoti jaudīgu darbu, pārliecināšanu - vismaz nobaudīt. Piemēram, aromātiska un garšīga ir baltmaizes šķirne "Skara", kas gatavota ar iesala ekstraktu. Tā radikāli atšķiras gan ar garoziņas struktūru, gan mīkstumu, skaidro Dzidra. Tiesa, glītais apjomīgais baltmaizes klaips nav lēts, jo iesala ekstrakts (kas ir iztvaicēts produkts un līdzinās medum) ir ļoti dārgs komponents.

"Donas" produkcijā lielākā daļa ir rupjmaize, mazāk baltmaizes - kopā dienā izcepot 11 tonnas. Konditorejas izstrādājumi ir 15% no saražotā, apmēram 25 tonnas mēnesī.

Maizi cep gan iespaidīgos divarpus kilogramu klaipos, gan mazītiņos. No lielajiem klaipiem visiecienītākā esot saldskābā maize. Savukārt "Saldskābo augļu" maizi, kurā ieceptas rozīnes, plūmes un sēkliņas, Dzidra iesaka pirkt kliņģera vietā.

 

Latviešiem maize - vispareizākā

Salas ļaudis ir braukuši skatīties, kā cep maizi Eiropā, vienmēr jau var nolūkot, ko labu var pievienot klasiskajai maizei, un iznāk jauns produkts, ar labām īpašībām.

Taču latviešu rupjmaizei līdzīgas Eiropā nav, brauc kur gribi - to zina katrs. Gan tie, kas allaž ciemkukulim ņem līdzi cienījama smaguma klaipus, gan tūristi garākam ceļojumam. Ārzemnieki labu prātu nobauda latviešu melno maizīti, taču, kā Dzidra novērojusi, eiropiešiem rupjmaize ir īpašā kārtā. Dažviet to cep un iesaiņo tāfelītēs gluži kā šokolādi. Austrijā redzēts, ka šādu maizīti, spēcinātu ar pilngraudiem, brokastīs liek uz baltmaizes siera vietā: "Citiem eiropiešiem, atšķirībā no mums, rupjmaize nav ikdienas produkts. Viņiem ikdienā uz galda ir pelēkā un baltā maize." Pasmejam, ka allaž ir tā, ka latvieši pabrīnās par citu tautu, pat tuvējo kaimiņu igauņu un lietuviešu maizes tradīcijām, jo mums noteikti liekas, ka esam šajā ziņā pareizākie.

Starp citu - arī Latvijā vairāk ēd balto, ne rupjmaizi. Un arvien vairāk tā ienāk līdz ar dogiem. Tomēr "Dona" joprojām vairāk cep rupjmaizi. Uzņēmumā atceras, ka tās veselīguma popularizēšanas akcijas savulaik organizējusi Maiznieku biedrība, tajās iesaistījusies dietoloģe Lolita Neimane, skolās bērniem stāstīts par rupjās maizītes labumu. To visu gan bērni skolās nenobauda. Jo arī skolas kopgaldam taupības nolūkā pērk lētāko maizīti.

Latvijas maiznieki, kaut gan konkurence Latvijā ir liela, sadzīvojot labi. Viens pie otra aizbrauc ciemos palūkot, kā darbi sokas. Taču receptes ne citam prasa, ne savas dod. Katram maizniekam ir savas iestrādes. Turklāt cita ceptuve tāpat "Donas" maizi neuzceps, profesionāli pārliecināta ir Dzidra. Kāpēc? "Tad tā vairs nebūs "Dona". Nevar nokopēt. Vai tad gaļas salātus, ko gatavo vai katra saimniece Latvijā, var nokopēt?" viņa uzskatāmības labad pārvaicā. Katrai taču ir citādi.

 

Pirkuma tendences mēneša robežās

Ļoti liela daļa cilvēku ielāgo maizītes garšu un kvalitāti. Liela daļa ir arī tādu, kas skatās uz cenu. Maizniekiem augustā un septembrī sarūk ražošanas apjomi, jo nāk skolas laiks un kartupeļi. Ģimenes iztērējušās bērnu sagatavošanai mācību gada sākumam, un ne vienam vien nākas ietaupīt uz maizes rēķina, ēdienreizēs lieku reizi liekot galdā kartupeli.

Arī katra mēneša beigās pēc pasūtījumiem noprotams, ka cilvēku maciņi ir kļuvuši plāni. Tad vairāk pērk lētāko, veidņu maizi, kurai ir cita uzturvērtība, bet dārgākās (rudzu maizi, saldskābo) pirkšanu daudzi atliek uz algas dienām.

Cenu ziņā "Donas" maize ir no vidējiem plauktiem - ne dārgākā un ne vislētākā.

 

Izmaksas virtenē

Kas veido maizes ceptuvei lielākās izmaksas? "Izejvielas, otra lielākā pozīcija ir darba algas ar sociālo nodokli, trešā - transports, īpaši nomātais, jo mums ir arī pašiem savs autoparks. Un ceturtais ir energoresursi - gāze un elektrība," uzskaita Maira Tauriņa. Jā, vēl arī iesaiņojums - plēves, kārbas - ir samērā liela izmaksu pozīcija, viņa piebilst. Katram klaipiņam jābūt iepakojumā. Kolīdz mainās marķējums, vēl kādi noteikumi, maksājumi pieaug. Mēnesī tās ir ļoti lielas summas. Laba vai slikta šī obligātā prasība, uzņēmumā netiek apspriests, jo tā ir jāpilda. Taču Dzidra atceras, kad slimnīcai piegādājuši neaplīmētu maizīti, ēdāji sacījuši, ka laikam jau speciāli cepta sirdzējiem, tik garda bijusi. Nekāda noslēpuma te nav: "Maizīte dabiski atdziest, dabiski veidojas garoziņa."

Dzidra jau ir interesējusies par ekomaisiņiem, ekoplēvēm, kas Eiropā ir parādījušās, jo dzirdēts, ka Zviedrijā it kā vairs nedrīkstot pasniegt maizi plēvē, kura nesadalās. Pagaidām Eiropas ražotāji uz Latvijas pusi neskatās, jo ekoiesaiņojums ir ļoti dārgs, diez vai latviešiem pa kabatai.

Izejvielas pamatā ir vietējās, miltus "Dona" pērk no Rīgas un Jelgavas dzirnavniekiem. Tiesa, kopš aizvērts "Rīgas raugs", raugs arī jāimportē. Protams, ieved arī piedevas - rozīnes, sēkliņas.

 

Meistari aug līdzās

Maiznieka aroda meistari izaugot tepat, uzņēmumā. Jo nav lielu cerību tādus sagaidīt no skolām, pusaudži taču īsti neapzinās, kāpēc viņi izraudzījušies mācīties šādu specialitāti. Jo kad ar pienākumiem saskaras ikdienā, tad redzama šī darba maizes īstā garoza.

"Starp tiem, kas atnāk uz "Donu" strādāt, var redzēt, kurš būs īstais aroda pratējs - pēc tā, kā ar patiku darbs tiek darīts," stāsta Dzidra. Tagad strādājot jauni puiši kā ozoli, viņa priecājas, ka pēc ilgāka laika kolektīvs nostabilizējies. Darbs ir fiziski smags - ir karsti un ir arī atbildība par katru katlu, ko esi iemīcījis. Tehnoloģiskajā ciklā ir daudz roku darba, piemēram, klona maizei - viss ir roku darbs, veidošana. Bet tas ir arī kvalitātes rādītājs reizē, piebilst Dzidra. Pirmais cepiens parādās ap deviņiem rītā, puišiem tas ir nakts darbs. Jaunajiem cilvēkiem nedēļas nogalēs ir jāpiespiežas strādāt - kā ne, ja tās citiem ir diskotēku naktis.

 

Cik ilgi maize glabā svaigumu?

Maizes raksturīgākās īpašības ir garša, smarža, konsistence, viss kopā, saka Dzidra.

Pilsētnieki katru dienu var aiziet pēc svaigas maizes, laukos tā jāgādā ilgākam laikam, lai nenāktos tērēt latus par autobusa biļetēm. Cik ilgam laikam var sapirkt maizi? Rupjmaizi vismaz nedēļai. Uzņēmums pats nosaka realizācijas termiņus - četras sešas dienas. Kaut gan zināms, ka maizi var uzglabāt ilgāk (jāieliek ledusskapī) - jūrnieki ņem krājumus ilgākam laikam, arī tūristi un tie, kas dodas strādāt uz Īriju.

Par termiņiem runājot, Dzidra, kas lolojusi katru šķirni, tā kā skaišas: "Bet vai nobriedusī nav laba maize? Īstenībā viss aromāts, smaržas un garšas buķete rudzu maizei parādās tikai trešajā dienā." Taču veikali nereti jau ceturtajā dienā sūtot maizīti atpakaļ. Baltmaizei, protams, ir citas prasības, tai rupjmaizes kritērijus nevar piemērot.

Par maizīti gadoties aprunāties arī ar pircējiem. Kad vaicāju, vai zvana, lai teiktu paldies, Dzidra attrauc: ne tikai, arī peļ. Par ko tad? "Par tumšo garozu. Bet "Donai" ir tumša garoza un būs tumša. Jo mums tā ir ļoti, ļoti plāna. Garozas kvalitāte nosaka arī mīkstuma kvalitāti." Cehā, rādot krāsni, kurā 296 grādos cepas ķieģelītis ar tumšo virsiņu, viņa skaidro, ka mazāku temperatūru nevarot likt, jo "tie nav nekādi pelmeņi", speciāliste ir nepiekāpīga.

Savu reizi pircēji aizrādot arī par e-vielām. Patiesība ir tāda, ka tās maizē visbiežāk nokļūst, pievienojot izejvielas. Taču, vai kāds ir redzējis margarīnu bez e-vielām? Pat ievārījumu vairs bez tām neizgatavo. Ir ražotāji, kas sastāvdaļās uzraksta "margarīns", un pircējam jautājumu nav. "Dona" pilda prasības un raksta arī visu sastāvdaļu atšifrējumu, lūk, tā etiķetē parādās arī e-vielas. Tās gan esot tikai baltmaizē, rudzu maizē nav. Taču "Donas" baltmaize smaržo, jo tā lēnāk rūgst, ne tā kā ātrās, pufīgās. Maizes rūgšanas procesu Dzidra raksturo ar vārdiem: "Maizīte strādā."

Šoferi stāstot: kad aizved "Donas" maizi, ar smaržu pielīst pat lielāks veikals.

 

Pagātnes problēmas šķiet nieks

Uzņēmums piecpadsmit gados ir cīnījies saviem spēkiem. Tāpēc, arī vaicātas par valsts atbalstu, vadītājas neatminas, vai tāds būtu bijis. Iespējams, pie tā varētu nosaukt nesenos grozījumus Konkurences likumā, kas domāti, lai sakārtotu tirgotāju un ražotāju attiecības. Taču ne uz ko lielu netiek cerēts. Konkurences uzraugi valstī netiek uzskatīti par ietekmīgiem. Salīdzinot ar Valsts ieņēmumu dienestu vai Pārtikas un veterināro dienestu, kuri, ja ko pasaka, tad - kā ar cirvi akmenī iecirsts.

Uzņēmums mēģinājis startēt ar projektu, lai saņemtu Eiropas fondu atbalstu iekārtu iegādei. Taču nav izdevies. Viens izskaidrojums, ka "Dona" atrodas Salas pagastā, kas vienīgais plašā apkaimē nav īpaši atbalstāmo reģionu sarakstā. Tāpēc uzņēmums attīstībai un pakāpeniskai rekonstrukcijai ir ņēmis bankas kredītu.

1993.gadā piecu cilvēku komanda privatizēja agrofirmas "Daugava" ceptuvi. Patiesībā tika privatizēts nosaukums un sienas. Jo vecā ceptuve palika aiz ceļa un to nevarēja pārcelt. Pirktas iekārtas, krāsnis, pirmo iegādājušies elektrisko tuneļkrāsni. Un ar to sākusies attīstība.

"Donā" pārsvarā strādā Salas pagasta iedzīvotāji, daudzi no tiem, kas savulaik agrofirmas ceptuvē cepuši rupjmaizi. Jaunais uzņēmums papildinājis ražošanu - ar baltmaizi un konditorejas izstrādājumiem. Bet par ilggadējiem klona maizes meistariem abas vadītājas runā ar īpašu cieņu: "Mēs viņus lolojam un mīlam."

Maira atceras: "Kad biznesu sākām, tik daudzi noņēmēji brauca. Domājām, ak šausmas, cik daudz problēmu. Kad tagad atceros tā laika likstas, tās liekas nieks, salīdzinot ar šā laika problēmām. Paies vēl kāds laiks, un būs vēl citas. Tā tikai liekas - izdarīsi to un to un tad būs viss kārtībā. Tā uzņēmējdarbībā nav, jo "Rīga nekad nav gatava"." Piemēram, savulaik gādājuši elektriskās, tad pārgājuši uz gāzes krāsnīm. Tagad ar enerģijas tarifiem situācija ir tāda, ka atkal jādomā, kuras krāsnis būtu izdevīgākas, lai taupīgāk rīkotos ar kurināmā tēriņiem.

 

 



SIA "DONA"
Uzņēmums izveidots 1993.gadā.

Nodarbināti vairāk nekā 100 strādājošo.

Izstrādājumu sortiments:
– 50 veidu plaucētās un rauga mīklas maizes.
– Rudzu un saldskābā maize – vairāk nekā 30 nosaukumu (gan klasiskā, gan ar piedevām) no 260 gramu klaipiņiem ("Rupjmaizes kēkss") līdz 2,5 kilogramu rudzu maizes klaipiem.
– Baltmaize – 20 nosaukumu kukulīši.
– Konditorejas izstrādājumi: rauga un kārtainās mīklas izstrādājumi, tortes un kūkas.
– "Donas" maize nopērkama 300 tirdzniecības vietās Latgalē, Zemgalē, Vidzemē, Rīgā un Jūrmalā – gan lielveikalos, gan lauku veikaliņos.
– "Donas" firmas veikali ir Daugavpils tirgū un Rīgā, Čiekurkalna tirgū, kā arī uzņēmuma teritorijā.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas