Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
      Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.37 (144) 2008. gada 10. septembris
            

  Jautājums. Atbilde | Uzņēmēji jautā ierēdņiem

Par eksporta apdrošināšanu un nodokļiem

Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, neraugoties uz vispārējo ekonomikas bremzēšanos, joprojām vērojami pozitīvi attīstības rādītāji. Tomēr nozares uzņēmēju optimisms ir piesardzīgs, uzņēmumu vadītāji norāda, ka attīstības noturēšanai nepieciešams konsekvents valsts atbalsts. Taču pašreizējā valsts atbalsta politikā ir daudz neskaidrību.
Uz Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācijas (MASOC) jautājumiem atbild Ekonomikas ministrija.



Vai un kad būs garantijas vai atbalsts eksportam (uzņēmums strādā Krievijas tirgum)?

Latvijas eksportētāju atbalstam ir paredzēts ieviest eksporta kredīta apdrošināšanas sistēmu, kura komersantiem sniegs iespēju saņemt eksporta kredīta apdrošināšanas pakalpojumus, kas samazinās ar eksporta darījumiem saistītos komerciālos, politiskos, katastrofu riskus, kā arī nodrošinās eksporta darījumu finansējuma piesaisti no kredītiestādēm un faktoringa sabiedrībām.

Eksporta kredīta garantēšanas sistēma tiks ieviesta Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" pasākuma "Finanšu pieejamība" 2.2.1.1.aktivitātes "Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos" ietvaros.

Sākotnēji Latvijas komersantiem būs pieejami šādi eksporta kredīta apdrošināšanas pakalpojumi, kurus sniegs valsts atbalstīta un konkursa kārtībā izvēlēta privāta apdrošināšanas akciju sabiedrība:

• īstermiņa (līdz diviem gadiem) eksporta kredīta komerciālo, politisko un katastrofu risku apdrošināšana darījumiem ar visām valstīm, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV, Austrāliju, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Kanādu, Norvēģiju un Šveici;

• ja tiks panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju, tad arī īstermiņa (līdz diviem gadiem) eksporta kredīta komerciālo, politisko un katastrofu risku apdrošināšana darījumiem ar ES dalībvalstīm, ASV, Austrāliju, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Kanādu, Norvēģiju un Šveici, ja eksportētājs ir mazais un vidējais komersants un tā gada kopējais eksporta apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro.

Atkarībā no Latvijas komersantu ieinteresētības un pieprasījuma vēlāk tiks nodrošināti arī vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas pakalpojumi.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Eiropas Investīciju fonda direktors Ričards Pellī (Richard Pelly) 2008.gada 16.jūlijā parakstīja līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Investīciju fondu (turpmāk - EIF) par ES struktūrfonda ieguldījumu fonda ieviešanu.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem EIF jau šā gada septembra beigās plāno sludināt pirmos konkursus finanšu starpnieku (piemēram, banku, riska kapitāla fondu u.c.) izvēlei finanšu instrumentu ieviešanai.

Ar finanšu instrumentu palīdzību, kurus plānots ieviest ieguldījumu fonda ietvaros, mazais un vidējais komersants varēs saņemt finansējumu, kuru citkārt, piemēram, nodrošinājuma trūkuma vai pārāk augsta riska dēļ, nesaņemtu. Ar ieguldījuma fonda starpniecību komersantiem tiks nodrošināta pieeja ES struktūrfondu finansējumam komercdarbības uzsākšanai un attīstībai ar tādiem finanšu instrumentiem kā paaugstināta riska aizdevumi, riska kapitāla finansējums, eksporta kredīta apdrošināšana un finansēšana un tehnoloģiju pārnese:

• eksporta apdrošināšanai paredzēti 30 miljoni eiro;

• portfeļa garantijām - 80 miljoni eiro;

• riska kapitālam - 50,5 miljoni eiro;

• tehnoloģiju pārnesei (pirmssēklas, sēklas finansējums uzņēmumiem izaugsmes sākotnējā stadijā) - 22,5 miljoni eiro.

Ar eksporta kredīta apdrošināšanas un garantēšanas pakalpojumiem tiks samazināti eksporta darījumu komerciālie, politiskie un katastrofu riski, kā arī nodrošināta eksporta kredīta finansēšana, kas ļaus Latvijas komersantiem kāpināt eksporta apjomus, saviem ārvalstu pircējiem piedāvājot iespēju izmantot atliktā maksājuma nosacījumus.

 

Nodokļu slogs darbaspēka izmaksās uzņēmējiem ir milzīgs (Latvijā 44% no darbaspēka izmaksām aiziet nodokļos, Īrijā 16%). Latvijā gandrīz otra alga tiek samaksāta nodokļos. Kā to plānots risināt?

Finanšu ministrijā ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada beigām sagatavot jaunas Nodokļu un nodevu sistēmas pamatnostādnes, jo būtiski ir mainījusies Latvijas situācija, kas rada nepieciešamību definēt nodokļu politikas attīstības mērķus un prioritātes turpmākajiem četriem pieciem gadiem.

Tajās tiks formulētas problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku nodokļu un nodevu jomā, tiks ņemti vērā tādi nodokļu politikas pamatprincipi kā efektivitāte un lietderība, stabilitāte un prognozējamība, vienkāršība un skaidrība, samērīguma princips. Pamatnostādnēs tiks formulēti arī rīcības virzieni konkrētos nodokļos: uzņēmuma ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, pievienotās vērtības nodoklī, akcīzes nodoklī, elektroenerģijas nodoklī, vieglo automobiļu un motociklu nodoklī, izložu un azartspēļu nodoklī, muitas nodoklī, valsts un pašvaldību nodevās.

Turpmāk vēl.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas