Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.38 (145) 2008. gada 17. septembris
            

  Eiropas nauda | Finansējums uzņēmējdarbības attīstībai

"Altum" jauno uzņēmēju raža
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Inesis Feiferis

  

Hipotēku bankas valsts atbalsta programmu pārvaldē "Altum" oktobrī noslēdzas divas programmas – Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas programma un Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto Komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programma. Pirmās programmas budžets ir 21,6 milj. latu, otrās – 9,6 milj. latu.



Vairāk nekā puse projektu - buksējošās nozarēs

Komercdarbības kreditēšanas programma piedāvā paaugstināta riska aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nav vecāki par pieciem gadiem un kuriem ir dzīvotspējīgi un perspektīvi investīciju projekti. Aizdevumu summa ir līdz 700 tūkst. latu. Šiem aizdevumiem, kas tiek sniegti tiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma un kredītvēstures neesamības dēļ nevar saņemt kredītus komercbankās, uzņēmēji vēl var pieteikties septembrī.

Līdz augusta beigām šīs programmas ietvaros bija piešķirti aizdevumi par 23,8 milj. latu (izsniegti par 19,6 milj. latu), un vidējais aizdevuma apjoms ir 83 tūkst. latu.

Vairāk nekā 30% no aizdevumiem piešķirti Rīgā un Rīgas rajonā (101 projekts), bet no rajoniem lielākais projektu skaits ir finansēts Cēsu rajonā (24 projekti) un Daugavpils rajonā (14 projekti), bet citos rajonos pieteikto projektu skaits ir mazāks.

Tā kā aizdevuma termiņš ir noteikts līdz 10 gadiem, par rezultātiem, protams, runāt vēl nevar. Taču ir viena pazīme, kas liek domāt - daudziem savus projektus neizdosies īstenot tik gludi, kā iecerēts. Proti, no piešķirto aizdevumu apjoma aptuveni 25% aizņem būvniecības pakalpojumi, celtniecības materiālu ražošana, 18% - viesnīcas, ēdināšanas uzņēmumi, atpūtas un sporta pakalpojumi, 11% - kokapstrāde, mežsaimniecība, bet atlikusī daļa attiecināma uz citām ražošanas nozarēm (poligrāfija, plastmasas izstrādājumi, pārtika). Vairāk nekā puse projektu radušies laikā, kad būvniecība zēla, kad celtniekiem vajadzēja kokapstrādes darbnīcās ražotos izstrādājumus, kad viesnīcas, viesu mājas un sporta zāles bija apmeklētāju pārpilnas. Tā jau ir - projektu autori mēģina ieskatīties nākotnē, bet mūsu valstī nākotne mainās ātrāk nekā biznesa plānu aprises.

 

Banka no uzņēmēja vēlas atklātību

Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldes "Altum" vadītājs Juris Cebulis atzīst, ka lielākā daļa uzņēmēju šajās nozarēs turpina darbu, bet situācija nav viegla: pasūtījumu un klientu skaits samazinās, konkurence pieaug. "Bet tas nav uz mūžīgiem laikiem, būvniecība drīz atdzīvosies. Tas nozīmē, ka abām pusēm ir jāspēj atrast pieņemami varianti, kā iziet no situācijas. Ja kādam uzņēmumam ir samazinājušies darbības apjomi un ir grūtības samaksāt noteikto aizdevuma summu, mēs ļoti bieži pārstrukturējam aizdevumu, un uzņēmējs šobrīd var maksāt mazāku summu. Ja uzņēmumam ir nepieciešami papildu līdzekļi, ir gadījumi, ka esam atraduši tam jaunu investoru. Ja uzņēmējs var pamatot, ka viņš spēs tikt ar grūtībām galā, saņemot papildu finansējumu, esam piešķīruši apgrozāmos līdzekļus. Bet katra situācija ir individuāla. Gribu uzsvērt vienu - banka katrā ziņā ir ieinteresēta, lai komersanti pastāvētu un darbotos. Lielākās problēmas ir tiem uzņēmējiem, kuri nevēlas būt atklāti pret banku un laikus nedod ziņu par savām grūtībām."

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis papildina: "Šajā ekonomiskajā situācijā nav nekāds brīnums, ka pieaug maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Patiešām, ļoti būtiska ir atklāta saruna starp banku un uzņēmējiem, jo reizēm uzņēmuma likvidācija vai pārdošana ir daudz efektīvāks un mazāk zaudējumus nesošs pasākums nekā situācijas stiepšana un grūtību slēpšana. Bet tas ir skarbais gals, pašlaik mums aktuālāka ir tieši šī sadarbība ar komersantiem."

I.Feiferis uzskata: "Hipotēku bankai kā valsts un attīstības bankai šā brīža ekonomiskajā situācijā ir īpaši nozīmīgi novērtēt sabiedrības vajadzības un rīkoties. Cenšamies izstrādāt atbilstošus atbalsta instrumentus sadarbībā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju; realizējam iesāktās un sākam jaunas atbalsta programmas. Līdz šim tas ir labi izdevies. Laikā, kad notiek pārstrukturizēšanās nozarēs, kas attīsta valsts tautsaimniecību, cilvēkiem jāpieņem šīs izmaiņas un jāizmanto iespēja mācīties jauno. Šajā laikā ir īpaši svarīgi, lai uzņēmēji nepadotos grūtībām. Bet, lai izdzīvotu, ir vajadzīgs optimisms un ticība saviem spēkiem."

 

No mājsaimnieces par uzņēmēju

Komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programmai nākamie uzņēmēji varēja pieteikties līdz 31.martam. Tās ietvaros pirmo reizi valstī tika īstenots pasākumu komplekss - no programmas dalībnieku apmācības biznesa pamatos līdz biznesa plāna izstrādei, perspektīvo ideju autoriem piešķirot grantus uzņēmuma dibināšanai, pabalstu iztikas nodrošināšanai, kamēr tiek veidots bizness, kā arī apmaksāti konsultanta pakalpojumi. Ja mācību beidzējs izmantoja šīs priekšrocības, viņam pienācās arī aizdevums līdz 50 tūkst. latu komercdarbības izvēršanai.

J.Cebulis atzīst, ka "šai ESF programmai bija sociāls mērķis pievērst cilvēkus biznesam. Vai tas būtu nozares speciālists vai mājsaimniece, students vai bezdarbnieks - visiem ir dota iespēja sākt ekonomiski aktīvu dzīvesveidu. Iesācēji biežāk izvēlas tradicionālos uzņēmējdarbības veidus, jo ir vairāk uzskatāmu piemēru, kā šis bizness darbojas. Nākotnē ir svarīgi pievērsties jaunām nozarēm, kur ir augstāka pievienotā vērtība. Tāpēc ir svarīgi konsultanti, kas ne tikai palīdz uzrakstīt finanšu plānu, bet arī iedrošina jaunām idejām un pasargā no iesācēju kļūdām. Hipotēku bankā plānots attīstīt šādu iespēju".

Šīs programmas ietvaros tiek realizēti 326 biznesa uzsācēju projekti par 5,84 milj. latu. Grantu kopējais apjoms ir aptuveni 2,2 milj. latu (jau izsniegti granti par 1,9 milj. latu).

No jaunajiem uzņēmējiem vairāk nekā puse ir sievietes. Aktīvākie biznesa sācēji ir vecumā no 26 līdz 45 gadiem (70,5%). Gandrīz pusi aizdevumu ieguvuši uzņēmēji Rīgā, reģionos sadalījums ir līdzīgs. Arī šajā programmā lielākā daļa finansējuma piešķirts profesionālo pakalpojumu, tirdzniecības, būvniecības, apstrādes rūpniecības un mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.

 

Ideju daudz, bet negatavas

No programmā apmācītajiem cilvēkiem projektus grantu un aizdevuma saņemšanai iesniedza samērā neliela daļa, lielākoties tādēļ, ka nejutās pārliecināti par savu ieceru izdošanos un baidījās iestigt kredītu saistībās. Dažam nebija pa prātam aizdevumu nosacījumi. (Par nedrošību liecina arī tas, ka 35 apstiprinātu projektu iesniedzēji ir atteikušies no to īstenošanas.) Tādēļ banka mainīja programmas noteikumus, ļaujot tajā iesaistīties arī biznesa sācējiem, kuri nav beiguši apmācību kursu. J.Cebulis atzīst, ka pēdējā projektu iesniegšanas dienā banka saņēmusi lielāko iesniegumu birumu, un tieši pēdējie projekti bijuši arī visvājāk izstrādātie. Bankas ekspertiem nācies krietni nopūlēties, lai tie iegūtu īstenojama biznesa aprises. Tādēļ ir iecere sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidot biznesa konsultantu pakalpojumu sistēmu, kas biznesa sācējiem palīdzētu izsijāt un nogatavināt projektus pirms to iesniegšanas bankā.

Turklāt, kā jau redzams no iepriekš minētā, lielākā daļa projektu attiecas uz pakalpojumu lauku, kur konkurence liela un pieprasījums samazinās. "Ir jādomā par programmām, kas nodarbotos ar inovatīvu risinājumu veicināšanu," atzīst bankas valdes priekšsēdētājs. "Ļoti bieži panākumus gūst tieši tie cilvēki, kuri neiet iestaigātu ceļu, netic nekādām prognozēm." Apmācību programmā ļoti maz projektu ir saistīti ar ražošanu, jo, kā zināms, tās sākšana prasa daudz lielākus ieguldījumus nekā bija pieejami šīs programmas ietvaros.

"Banka katrā ziņā ir ieinteresēta, lai komersanti pastāvētu un darbotos."

Viena no pirmajām valsts atbalsta programmas pilnam ciklam pieteicās Valmieras uzņēmēja Indra Lapiņa. SIA "Apdruka" sākotnēji bija tikai veikals, kurā pārdeva ļoti kvalitatīvas, ārzemēs ražotas fototapetes, bet pēc neilga laika tika nopirkta arī apdrukas mašīna, un klienti var pasūtīt tieši tādas tapetes, kas atbilst viņu vēlmēm - kaut vai ar ziediem no pašu dārza, mīļām ainavām vai portretiem. Tagad Indra stāsta: "Cilvēkiem ir interese, un mūsu tapetes pērk. Gan no gatavās produkcijas, gan no mūsu pašu piedāvātās, kā arī speciāli pasūta uzdrukāt vēlamās bildes. Tūlīt mūsu pašu ražotās tapetes būs iespējams iegādāties interneta veikalos, kā arī dažos veikalos Rīgā." Lūk, tā tiek sperts solis no tirdzniecības pakalpojuma līdz nelielai oriģināla produkta ražošanai, un komercdarbība soli pa solim virzās veiksmes sliedēs.

 

Peldošā māja un sporta laboratorija

Īstenībā, projektus pārlūkojot, atklājas daudz interesantu biznesa risinājumu, un jauno komersantu likteņi veidojas dažādi. "Altum" kursu absolvente Aelita Vēze netālu no Kuldīgas būvē vērienīgu SPA atpūtas kompleksu "Ūdenspasaule". Pērn viņa cīnījās pēc Hipotēku bankas kredīta aptuveni 400 tūkst. latu apjomā, bet, kad saņēmusi lēmumu par tā piešķiršanu, atteikusies, jo nosacījumi, kas aizņēma veselu lappusi, viņai neesot bijuši izpildāmi. "Turklāt daļa aizdevuma bija eiro, un cik daudz naudas tad aizies konvertēšanā?" Taču rudenī jaunbūve jau būs zem jumta bez visiem kredītiem - tajā ieguldīti pašu meža izstrādē iegūtie līdzekļi un arī materiāli, turklāt daudz kas arī ģimenes locekļu spēkiem būvēts. Uzņēmēja pašlaik cer uz valsts atbalsta finansējumu, varbūt kādas citas bankas aizdevumu. Lai darbi ietu veiklāk uz priekšu, viņa nodibinājusi savu būvfirmu, "jo nav noslēpums, ka būvuzņēmumos pakalpojumu cenas ir mākslīgi uzpūstas, un es nevēlos maksāt šādu lieku naudu. Es katru dienu esmu kopā ar celtniekiem, pati gādāju materiālus un esmu droša arī par darbu kvalitāti." Aelita rokas nenolaiž un uzskata - kaut arī pūliņi ir nežēlīgi, atpūtas centrs viņai būs. Lai gūtu papildu ienākumus un pārstrādātu koksnes atliekas, viņa domā sākt šķeldas ražošanu.

Reklāmas pastkaršu firmas "Bad Dog" direktors Aldis Bokmelders pie vēl viena uzņēmuma tika būtībā gluži negaidot. Kad reklāmas firmas darbība paplašinājās, vajadzēja papildu telpas. "Turklāt, tā kā cilvēks darbā pavada lielu savas dzīves daļu, vēlējāmies izveidot pievilcīgu un ērtu vidi strādāšanai." Nomas maksa bija ļoti augsta, un loģiskāk šķita šādu naudu ieguldīt privātīpašumā. Taču arī tas bija par dārgu, un tad Aldis saņēma piedāvājumu iegādāties peldošu trīsstāvu māju - baržu, kurā senāk bijušas kuģu remonta darbnīcas. Šā īpašuma cena bija pieņemama, un tā iegādei A.Bokmelders ieguva "Altum" kredītu Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas programmas ietvaros. Tagad izveidots biznesa centrs "Peldošā māja", kurā telpas nomā radošās industrijas uzņēmumi, kurā notiek dažādas prezentācijas, banketi, kino seansi, banketi un kāzas. Var droši teikt, ka šī vieta ir kļuvusi par vēl vienu Rīgas radošās vides simbolu un uzsvaru Rīgā, Andrejsalā.

Savukārt jaunā uzņēmēja Agnese Lāce pēc apmācību programmas beigšanas ņēmusi nelielu kredītu sporta laboratorijas SIA "Sporta diagnostika" izveidei. Šeit pieejamas modernas sporta diagnostikas iekārtas, ārstu konsultācijas gan sportistiem, gan aktīviem cilvēkiem, kuri vēlas uzturēt aktīvu, veselīgu dzīvesveidu.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas