Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
      Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.38 (145) 2008. gada 17. septembris
            

  Jautājums. Atbilde | Par uzņēmēju dalību konkursos

Būs revolūcija iepirkumu likumā
Liena Pilsētniece, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Iepirkumu slieksnis Latvijā būtu jāpaceļ līdz 50 000 latu, celtniecībā – līdz 200 000 latu, uzskata finanšu ministrs ATIS SLAKTERIS. Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā Finanšu forumā, kura pirmā konference jau notika Bauskā, nākamā plānota 19.septembrī Ventspilī, un kur būtiska vieta atvēlēta uzņēmēju diskusijām ar likumu veidotājiem un nodokļu administrētājiem, jautājumi par iepirkumiem bija viena no aktuālākajām viedokļu apmaiņas tēmām. FM speciālisti gan atbildēja uz konkrētiem jautājumiem, gan informēja par FM iecerētajām izmaiņām Publisko iepirkumu likumā.



Pārmaiņas būs dramatiskas

Atis Slakteris, finanšu ministrs:

Viens no produktiem, ko FM šobrīd rada, ir radikālas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Pārmaiņas būs dramatiskas. Pašlaik cenu aptauja ir no 1000 latiem. Sēž komisijas, vērtē, cilvēki par to saņem algas - ne lielas, ne mazas, bet pieklājīgas, - tērē laiku, un pievienotā vērtība tam visam ir apaļa nulle, ja ne pat ar mīnusa zīmi.

Visu to iemest miskastē - nekādas cenu aptaujas līdz konkursa līmenim! Katrs vadītājs savā iestādē ir atbildīgs par to, kā izveidot sistēmu, lai nopirktu nepieciešamo pakalpojumu vai preci. Un kontrole tam ir - publiskums. Internetā, Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā - no kā nopirkts, par kādu cenu un kāpēc. Jo beigu beigās tas cenu aptaujas princips - uzvar lētākā cena - [beidzas ar to, ka] bieži vien tu dabū tieši to, ko nevēlies, tu nemaz nevēlies to vislētāko draņķi, tu vēlies mazliet dārgāku, bet kaut kādā niansē labāku! Un tā ir vadītāja atbildība - ja tu gadījumā taisīsi kādas blēdības - publiskums un iespējas sūdzēties… Jā, pietrūks darba daudzām komisijām, varēs samazināt dažādas iepirkumu organizēšanas nodaļas.

Iepirkumu līmenis, par kuriem ir jārīko konkurss, Latvijas valstī ir samazinājies līdz nejēdzībai. ES direktīvas pieļauj iepirkumu precēm un pakalpojumiem no 90 000, pat 92 000 eiro. Latvijā es šo slieksni piedāvātu no 50 000 latu, celtniecībā - no 200 000 latu. Ja ir blēdības - publiskums! To vislabāk var redzēt konkurents, nevis kaut kāda speciāla komisija. Es paredzu, ka šie priekšlikumi izraisīs lielu traci, jo tie, kuriem patīk kontrolēt, par to tomēr saņem algu… Arī politiski par to būs liels cīniņš, bet es domāju, ka tā ir nepareiza domāšana, uzskatot, ka, vienam kārtīgam vadītājam pieliekot desmit uzraugus, viņš sāks strādāt labāk vai godīgāk.

Publiskums un vēlreiz publiskums, informācija visiem pieejama un neviens vairs netērē laiku, sēžot bezjēdzīgās komisijās!

Tā būs diezgan liela revolūcijas visos iepirkumos un skars arī lielu daļu uzņēmēju.

 

Jautājumi un priekšlikumi

Finanšu forumā jautājumus uzdeva arī uzņēmēji.

Liela daļa uzņēmēju - gan pakalpojumu sniedzēji, gan ražotāji - saskaras ar Publisko iepirkumu likuma prasību - dalībai konkursos iesniegt VID izziņu par nodokļu parādu neesamību. Turklāt katrā konkursā ir jāiesniedz izziņas oriģināls. Kad uzņēmēji pēc šādas izziņas vēršas VID, viņiem tiek prasīts norādīt izziņas adresātu. Gadījumos, kad pēc izziņas vēršas konsultāciju uzņēmums, tam vienā reizē var būt nepieciešamas pat 20 izziņas. Un izziņu pieprasīšanas brīdī ir ļoti grūti atbildēt, cik izziņu būs nepieciešams iesniegšanai, piemēram, Finanšu ministrijā, cik - Liepājas pašvaldībā utt. Vai VID var izsniegt izziņas, kur adresāta vietā norādīts - "pēc pieprasījuma", tātad izziņas bez konkrēta adresāta?

Inese Bahanovska, VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece:

Arī VID šī Publisko iepirkumu likuma prasība, proti, izziņu izsniegšana, prasa lielus resursus, un tas ir apgrūtinājums ne tikai nodokļu maksātājam, bet arī nodokļu administrācijai. Tāpēc VID domā, kā šo jautājumu atrisināt. Konkrēta risinājuma šai problēmai vēl nav, taču tas tiek meklēts, bet, atbildot konkrēti uz jautājumu - jā, VID drīkst izsniegt šādas izziņas, nenorādot konkrētu adresātu.

 

Vai nevajadzētu iekļaut Publisko iepirkumu likumā šādu prasību: konkursu dalībniekiem norādīt sociālās iemaksas par vienu darbinieku? Ja tās nesasniedz vidējās iemaksas nozarē (ko uzņēmēji paši labi zina un ko var arī aprēķināt), tad šāds uzņēmējs nevarētu kvalificēties dalībai konkursā. Pašlaik gan šāds kritērijs ir, bet pats mazsvarīgākais. Šāda prasība ne tikai reāli izskaustu aplokšņu algas un palielinātu nodokļu ieņēmumus valstī, bet veicinātu arī godīgu konkurenci. Katrā nozarē speciālisti maksā tik, cik viņi maksā, bet viens uzņēmējs šo cenu, t.i., algu, maksā godīgi, ar visiem nodokļiem, cits - lielāko daļu uz rokas, mazāko - ar nodokļiem.

Ināra Pētersone, VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece:

Pierādīt aplokšņu algu esamību ir ļoti sarežģīti. Protams, VID veic gan preventīvos, gan kontroles pasākumus, un rezultāti ir. Taču daudz vienkāršāk ir piespiest darba devēju vispār noslēgt līgumu ar darbinieku un maksāt viņam algu, nekā pierādīt aplokšņu algu esamību. Lai šos gadījumus novestu līdz tiesai, ir jābūt pierādījumiem, ka šāda aploksne ir bijusi un cik tajā aploksnē ir bijis. Diemžēl ar tām metodēm, kas ir VID rīcībā, proti, ar administratīvām metodēm, to izdarīt nevar.

Dāvids Tauriņš, FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:

Nevar katrā uzņēmumā pielikt klāt VID darbinieku - cīņa ar aplokšņu algām tiešām ir ļoti smaga. Bet nevar [pret aplokšņu algām] cīnīties arī tikai ar represīvām metodēm, piekrītu, ka ir jācīnās arī ar ekonomiskiem paņēmieniem.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas