Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
      Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.38 (145) 2008. gada 17. septembris
            

  Jautājums. Atbilde | Uzņēmēji jautā ierēdņiem

Par Eiropas naudu un nodokļiem

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Nobeigums. Sākums Nr.37(144), 10.09.2008.

Neraugoties uz vispārējo ekonomikas bremzēšanos, mašīnbūves un metālapstrādes nozarē joprojām vērojami pozitīvi attīstības rādītāji. Tomēr nozares uzņēmēju optimisms ir piesardzīgs, uzņēmumu vadītāji norāda, ka attīstības noturēšanai nepieciešams konsekvents valsts atbalsts. Taču pašreizējā valsts atbalsta politikā ir daudz neskaidrību.
Uz Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācijas (MASOC) jautājumiem atbild Ekonomikas ministrija (EM).



Vai EM klasteru veidā atbalstīs mazos un vidējos uzņēmumus?

Viena no 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" plānotajām aktivitātēm ir klasteru programma. Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi par klasteru programmu plānots pabeigt līdz 2008.gada novembrim. Šīs programmas mērķis ir savstarpēji saistītu nozaru komersantu un saistīto institūciju (izglītības, pētniecības institūcijas) sadarbības veicināšana, atbalstot kopīgu projektu īstenošanu, tādējādi veicinot ātrāku nozaru un pastarpināti arī pašu komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu ražošanu. Programma neparedz sniegt individuālu atbalstu konkrētiem komersantiem, bet gan atbalstu kopīgam klastera plānošanas, koordinācijas darbam un atsevišķu kopīgu aktivitāšu realizācijai.

 

Tiklīdz uzņēmējs nokavē kādu dienu nodokļu nomaksā, VID nekavējoties sāk uzrēķināt procentus, turpretī ja pats VID neatdod nodokļu pārmaksu atpakaļ uzņēmējiem, tad uzņēmējs nav aizstāvēts un nekādi procenti par labu uzņēmumam netiek aprēķināti. Nekāda vienlīdzības principa.

Jaunais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojekts, kura spēkā stāšanās plānota 2010.gada 1.janvārī, paredz PVN pārmaksāto nodokļu atmaksas procedūras vienkāršošanu nodokļu maksātājam. Lai atgūtu pārmaksāto PVN, VID būs jāiesniedz tikai pamatots pieprasījums bez darījumu apliecinošiem dokumentiem, tāpat VID nebūs tiesību atteikt nodokļa pārmaksas atmaksu arī tad, ja persona veic vismaz 50% darījumu, kas apliekami ar samazināto - 5% - PVN likmi.

 

Būtu laiks atcelt birokrātiskos uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) avansa aprēķinus un maksājumus budžetā. Gads vēl nav beidzies, reālā peļņa vēl nav zināma, bet jāmaksā mistiski avansa maksājumi VID.

Vispārējā gadījumā avansa maksājumu apjomu nosaka, pamatojoties uz iepriekšējā taksācijas perioda saimnieciskās darbības rezultātu, bet īpašos gadījumos likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir paredzēta iespēja samazināt avansa maksājumu apmēru, kā arī iespēja veikt avansa maksājumus reizi ceturksnī, ja ikmēneša avansa maksājums nepārsniedz 500 latu (apliekamais ienākums nepārsniedz 40 tūkstošus latu). Avansa maksājumu samazināšana ir iespējama, ja uzņēmuma apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laika posmu vai ja uzņēmumam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu vai izdevumu struktūra. Tādējādi likumā ir paredzēti daudzi gadījumi, kad ekonomikas nestabilitātes apstākļos ir iespējams uzlabot naudas plūsmu, neveicot avansa maksājumus katru mēnesi vai samazinot avansa maksājumus objektīvu iemeslu dēļ.

 

Reinvestētā peļņa joprojām ir atklāts jautājums…

Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai, gatavojot 2009.gada valsts budžetu, izvērtēt EM sagatavotos priekšlikumus UIN pilnveidošanai un, ja nepieciešams, sagatavot grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli", lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju. FM sagatavotais likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 14.augustā. Tajā paredzēti stimuli:

• jauno tehnoloģisko iekārtu nolietojuma norakstīšanas kārtība, piemērojot palielinošu koeficientu 1,5;

• atbrīvojums no UIN peļņai, kas gūta no nolietotu tehnoloģisko iekārtu realizācijas, ja to vietā tiek iegādātas līdzīgas jaunas tehnoloģiskās iekārtas;

• nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai piemērot koeficientu 1,5 patentu un preču zīmju reģistrācijai;

• zaudējumu koriģēšanas perioda pagarināšana no pieciem taksācijas periodiem uz astoņiem;

• apliekamā ienākuma samazināšana par nosacītu kredītprocentu summu, kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu (pašu kapitāla palielinājuma daļas apmērā).

 

ES fondi vairāk jāorientē uz ražošanas attīstību, jo nav skaidrs, kā tiks apgūtas visas inovatīvās atbalsta programmas.

Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" finansējums ir 736 730 950 eiro (517 777 458 latu) jeb 16,3% no kopējā 4,5 miljardu eiro (3,2 miljardu latu) finansējuma. Tas sadalīts šādi:

• zinātne - Ls 167 317 953 jeb 32,4% no kopējā darbības programmas finansējuma;

• inovācijas - Ls 142 605 959 Ls jeb 27,4%;

• finanšu pieejamība - Ls 119 202 586 jeb 23%;

• uzņēmējdarbības veicināšana - Ls 70 702 082 jeb 13,7%;

• tehniskā palīdzība - Ls 17 948 876 jeb 3,5%.

Vienlaikus norādām, ka inovācijas sadaļā lielākā finansējuma daļa, aptuveni 56%, paredzēta programmai jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā. Par šo programmu tiek plānota liela komersantu interese.

Šā gada 12.augustā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus programmai "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā". Atbalsta programmas budžets ir 80 miljoni latu. (Projektu iesniegumu pieņemšana programmas pirmajā atlases kārtā sāksies 29.septembrī un ilgs līdz 7.novembrim - red.)

 

Kad plānots atvērt izstāžu programmu?

Orientējošais programmas ("Ārējo tirgus apgūšana - ārējais mārketings" - red.) atvēršanas laiks ir 2008.gada oktobris, ar nosacījumu, ka mēnesis laika ir nepieciešams Ministru kabineta noteikumu izskatīšanai un publicēšanai, un vēl mēnesis - lai interesenti var iepazīties ar programmu un sagatavot projekta pieteikumus.

 

Vai EM ir analizējusi līdzšinējo valsts atbalsta (ES struktūrfondu) efektivitāti dažādās apakšprogrammās? Un kurai no programmām ir bijusi vislielākā ekonomiskā atdeve (pievienotā vērtība uz vienu strādājošo, pievienotā vērtība uz vienu investēto latu, eksporta vērtības pieaugums uz latu utt.)?

2008.gada jūnijā tika publicēts ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējuma 2.posma ziņojums. Atbilstoši ziņojumam 2004.-2006.gada programmēšanas perioda galvenie pozitīvie rezultāti 2008.gadā ir šādi: kopējais IKP pieaugums - 21,3%, kopējais darba ražīguma pieaugums - 9,9%, kopējais nodarbinātības pieaugums - 8,9%. Negatīvie rezultāti ir šādi: uzkrātā inflācija 8,5%, negatīvā ietekme uz tirdzniecības bilanci no 2,1% līdz 8,4% no IKP gadā. Labvēlīgā izaugsme un ražīguma rezultāti ir iegūti uz inflācijas un pasliktinātas tirdzniecības bilances rēķina.

Pētījums ir pieejams internetā: http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/27072007-30062008_2_Makroek.iet.izv.pdf

 

Latvijas ekonomiskās aktivitātes nav vienmērīgi sadalītas pa reģioniem. Vienmērīgs sadalījums ļautu risināt gan darbaspēka aizplūšanas problēmu, gan celtu Latvijas konkurētspēju citu valstu vidū. Taču atsevišķu speciālo ekonomisko zonu veidošana pati par sevi problēmu neatrisina, reģionos trūkst infrastruktūras - ceļu un komunikācijas, kas ir galvenie jebkura biznesa virzītāji: vai tā būtu speciālā ekonomiskā zonā vai vienkārši teritorija kādā pagastā. Cik lielā mērā ir plānots ieguldīt naudu un idejas ekonomisko aktivitāšu veicināšanai visā Latvijas teritorijā?

Speciālās ekonomiskās zonas Latvijā ir izveidotas uz 20 gadiem (līdz 2017.gadam) ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju. Respektīvi, tās ir izveidotas, lai attīstītu atsevišķu reģionu un visas valsts ekonomisko situāciju, kā arī lai piesaistītu investīcijas gan no ārvalstīm, gan no Latvijas. Tās ir nodibinātas teritoriāli un stratēģiski svarīgās Latvijas vietās - pie robežām, ūdens, gaisa ceļiem un dzelzceļiem. Lai piesaistītu uzņēmējus, potenciālos partnerus un investorus, šajās zonās ir izveidots speciāls nodokļu režīms, noteikti īpaši nodokļu atvieglojumi.

Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti visā Latvijas teritorijā, ir izstrādātas struktūrfondu atbalsta programmas:

• "Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" - 25,64 milj. latu;

• "Biznesa inkubatori" - 18,19 milj. latu.

Papildus citu valsts atbalsta programmu vērtēšanas kritērijos ir paredzētas priekšrocības projektiem, kas tiek īstenoti īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Transporta infrastruktūras attīstībai tiek paredzēti ES Kohēzijas fonda līdzekļi, par kuru izlietojumu atbild Satiksmes ministrija.

 

Darbaroku trūkums, tajā pašā laikā algas grūti paaugstināt, ja nepaaugstinās produktivitāte, bet, lai to panāktu, ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas. Līdz ar to obligāti ir jāparedz valsts atbalsts ražošanas modernizācijai, pretējā gadījumā cietīs uzņēmumu konkurētspēja.

Produktivitātes paaugstināšana ir viena no galvenajām Latvijas rūpniecības problēmām. Situācijas uzlabojums pamatā ir panākams, paralēli darbojoties trīs virzienos:

• strādājošo kvalifikācijas celšana;

• virzība uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu;

• tehnoloģiju un procesu modernizācija.

Kvalificēta darbaspēka nodrošināšanai tiek veikts un plānots plašs pasākumu kopums, sākot no visu līmeņu izglītības sistēmas pilnveides un beidzot ar atbalstu strādājošo kvalifikācijas celšanai un apmācībām. LIAA administrētās valsts atbalsta programmas ietvaros ir pieejams atbalsts darbinieku apmācībām gan individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, gan komersantu apvienībām un asociācijām ("Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" un "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām" - red.).

Saistībā ar virzību uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu būtu jāizmanto iespējas, kuras piedāvā valsts atbalsta programma "Jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana ražošanā".

Tehnoloģiju modernizācijai var izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētie finanšu instrumenti. Kā viens no būtiskākajiem būtu minams ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos.

Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, kad tika piedāvāts atbalsts modernizācijai grantu veidā ierobežotam komersantu skaitam, finanšu instrumenti piedāvā piesaistīt finanšu resursus aizdevumu veidā ar atvieglotiem nosacījumiem.

 

Kādēļ, ielūdzot uz Latviju dīlerus no Krievijas, Baltkrievijas u.c. valstīm, imigrācijas dienests pieprasa ar savu parakstu obligāti apliecināt, ka firmai, kura šos dīlerus ielūdz, nav nodokļu parādu? Kāds ielūgumam sakars ar nodokļiem?

(Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtais skaidrojums - EM) Iesniedzot izsaukumu, komersants uzņemas pienākumu segt visus izdevumus, uzņemas atbildību, kas saistīti ar trešās personas uzturēšanos Latvijā. Ja ir nodokļu parādi, Imigrācijas likuma prasības nevar izpildīt. Vienlaikus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde akceptē izsaukumus arī tad, ja ir nodokļu parāds un ja komersants saņem VID akceptu. Jāatzīmē, ka papildu dokumenti no komersanta netiek prasīti, viņš tikai iesniegumā norāda, ka nodokļu parādu nav. Uz sadarbības partneriem, dīleriem utt. šīs prasības ir attiecinātas tāpēc, ka nav atsevišķi nodalītas tādas kategorijas kā viesstrādnieki u.c.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas