Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.39 (146) 2008. gada 24. septembris
            

  Inovācijas lietas | Izgudrojums degvielas taupīšanai

Sistēma, kas ļauj ietaupīt miljonus. Kam tā vajadzīga?
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Imants Keišs


Par to var sapņot jebkura autopārvadājumu uzņēmuma vadītājs: ik dienu uzņēmuma datubāzē nonāk ziņas par katru spēkratu – cik kilometru nobraucis, kad un cik daudz degvielas uzpildes stacijā ir ieliets, cik liels bijis degvielas patēriņš, kādu maršrutu ar kādu ātrumu auto ir veicis, kāds kustības laikā bijis motora darbības režīms, cik mašīna ilgi un kur stāvējusi. Un tās nebūt nav visas iespējas.



Sistēma var visu

Ja vienu transportlīdzekli pārmaiņus vada vairāki šoferi, sistēma var tos identificēt un veidot reģistrēto parametru piesaisti katrai personai. Vadītāja identifikators ļauj fiksēt laiku, kad reģistrētā persona vadījusi transportlīdzekli. Sistēma darbojas arī kā pretaizdzīšanas līdzeklis, ļaujot automašīnu lietot tikai tiem darbiniekiem, kuriem ir izsniegts identifikators jeb čips. Var iet vēl tālāk - veikt temperatūras mērījumus kravas nodalījumā un arī tos reģistrēt, tādējādi dodot pārtikas pārvadātājiem reālus argumentus, ja jāskaidro, kurš vainīgs, ka produkti galapunktā nonākuši bojāti. Var izmērīt temperatūru asfaltbetona pārvadātāja tilpnē, tādējādi rūpējoties par ceļa seguma kvalitāti. Var reģistrēt speciālo signālu lietošanas laiku specializētajiem operatīvajiem transporta līdzekļiem, kas, piemēram, palīdzētu izvairīties no domstarpībām avārijas gadījumā.

Šāda spēkratu dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēma tapusi SIA "Vizors" tepat, Latvijā.

Izstāstīt par to, ko sistēma spēj, var vienkārši. Arī tās tehniskais risinājums ārēji nav sarežģīts. Sistēma sastāv no divām galvenajām daļām: reģistratora "Supervisor" - sistēmas smadzeņu centra jeb tā dēvētās melnās kastes (kas tiešām ir maza, melna kastīte), kam atbilstoši lietotāja vajadzībām pievienoti dažādi sensori, tostarp arī kapacitātes devējs, kas ievietots spēkrata benzīna tvertnē, un ierakstīto datu analīzes programmatūras un datubāzes.

Reģistrators nodēvēts par "Supervisor", un tajā iebūvētais dators spēj saglabāt informāciju par trim mēnešiem; papildus uzstādīta rezerves barošanas ierīce ar laika uzskaiti gadījumam, ja reģistrators tiek atvienots no automobiļa barošanas sprieguma. Ierīcei arī pieejama funkcija, kas ar speciālu skaņas signālu brīdina vadītāju par ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, minimālu degvielas daudzumu tvertnē, problēmām dzinējā, apledojumu uz ceļa u.c. Iegūtos mērījumus un datus iespējams nolasīt tieši - ar datora palīdzību, to pievienojot ierīcei, ar pārnēsājamu atmiņas karti, tagad arī, pieslēdzot GPS/GSM moduli, - mobilajā tālrunī. Speciāla programmatūra sniedz statistikas datus un vizuālu analīzi līkņu veidā.

 

Idejas pamatā - ūdens šūpošanās auto lukturī

SIA "Vizors" dibinātāja un īpašnieka Imanta Keiša ticība savai idejai un spītība, un pat fanātisms, ar kādu viņš par to cīnās, ir apbrīnojama un cieņas vērta. SIA "Vizors" ir dibināta 2005.gada martā, bet ideja par ierīci, kas kontrolētu automašīnas benzīna patēriņu, inženierim radās jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Tad I.Keišs, Jelgavas akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti beidzis inženieris mehāniķis un bijušais Rīgas Autobusu parka kustības dienesta priekšnieks, bija nodibinājis savu kooperatīvu, kas nodarbojās ar kravas pārvadājumu biznesu uz Krieviju. Kā pieredzējis autotransporta speciālists viņš labi zināja iemeslu lielajam degvielas zudumam saviem pieciem lieljaudas furgoniem tālajos pārbraucienos, taču šīs problēmas priekšā bija bezspēcīgs. Pārmērīgo patēriņu šoferi attaisnoja ar ceļa apstākļiem, motora darbību un - visbeidzot - ar to, ka degvielas uzpildes stacijās mašīnu bākās netiek ieliets norādītais daudzums.

Ir jāmēra un jāreģistrē degvielas patēriņš auto benzīna tvertnē, saistot to ar pārvietošanās ātrumu, attālumu, ceļā pavadīto laiku, bet - kā? Jau vairāk nekā piecdesmit gadu pasaulē ir pazīstams kapacitātes devējs, kas mēra šķidruma līmeni tvertnēs, taču tās parasti ir miera stāvoklī. Bet ja šādi mēra mehānismu, kas pārvietojas, un dati nav precīzi? Ideja, kā tas darāms, radās negaidīti. "Brauca man pa priekšu mašīna, kurai pakaļējā lukturī bija sakrājies ūdens. Vēroju, kā uzvedasšķidrums aiz stikla, un pēkšņi sapratu, kā jāveic mērījumi bākā," sava izgudrojuma rašanās tehnisko pusi atceras I.Keišs. "Īstenībā nav nekas sarežģīts."

Tā viņš ar domubiedriem atrada veidu, kā noteikt degvielas līmeni par spīti nepārtrauktajām svārstībām. Lūk, ko dod ūdens šūpošanās priekšā braucošās mašīnas lukturī… Protams, ja vērotājam ir izgudrotāja funktieris.

 

Sadarbībā ar zinātniekiem - solis uz priekšu

Reģistratora "Supervisor" programmatūras izstrādē jau sākotnēji piedalījās IT firmas "Integris" vadītājs un Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asistents zinātniskajā darbā Juris Lauznis un Rīgas Tehniskās universitātes eksperts Viktors Streļčs. Gadu gaitā sadarbībā ar "Integris" spēkratu dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēma arvien ir pilnveidota, papildinot ar iepriekš minētajām funkcijām un iespējām. To izdarīt ļauj moduļu sistēma, kuru iespējams mainīt saistībā ar konkrētām vajadzībām.

Tagad sistēma ir arī zinātniski pamatota un eksperimentos nostiprināta, jo I.Keiša cīniņam par savas idejas īstenošanu talkā nāca Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansēts projekts "Inovatīva spēkratu dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēma", kas ilga divus gadus un tika pabeigts šovasar. Projektu īstenoja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskā fakultāte sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūtu.

"Projekta mērķis bija, sadarbojoties zinātniekiem un praktiķiem, veikt eksperimentālos pētījumus un izstrādāt inovatīvu, uz jaunām tehnoloģijām bāzētu salīdzinoši lētu, vienkārši montējamu moduļu tipa sistēmu transportlīdzekļu dinamisko parametru un notikumu nepārtrauktai reģistrācijai un analīzei," stāsta projekta vadītājs inženierzinātņu doktors un LLU profesors Gints Birzietis. "Vienkārši sakot - izveidot tādu melno kastīti, kas reģistrē dažādus automobiļu parametrus - fiksē informāciju, kas notiek ar automobili. Kā jau apliecinājusi pieredze, šāda ierīce ir nepieciešama un tā spēj nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu informāciju par spēkrata darbību un tās būtiskākajiem rādītājiem. Ja mums ir informācija, kā auto tiek izmantots un ekspluatēts, varam plānot darbu iespējami ekonomiskāk un efektīvāk. Pamata aktivitātes bija saistītas ar eksperimentāli pētniecisko darbu, kas savukārt ietvēra vēl četras aktivitātes. Pirmā - vajadzību apzināšana, esošās pieredzes apkopošana dažādu spēkratu darbības parametru reģistrēšanā un izmantošanā. Identificēt spēkratu grupu, kuriem būtu nepieciešama šāda melnā kastīte, kādas prasības tai varētu būt, izpētīt esošo piedāvājumu tirgū, novērtēt iespējamos konkurentus un apzināt, ko varam izmantot no esošajām tehnoloģijām. Otrā aktivitāte ietvēra galvenokārt eksperimentālo darbu, kur tika izvēlēti reģistrējamie parametri, sensori, protams, izstrādātas arī funkcionālās prasības kastītēm. Lai to visu varētu veikt, tika izveidoti pētniecības kompleksi, ar kuriem bija iespējams simulēt dažādus signālus, ko varētu radīt automobilis, un līdz ar to pilnveidot reģistratoru."

Projekta rezultātā ir sagatavotas sešas zinātniskās publikācijas, šim darbam piesaistīti pieci jauni zinātnieki, izstrādāts viens jauns produkts, trīs jaunas tehnoloģijas un iegūti divi Latvijas patenti.

Un ir pilnīgi droši noskaidrots, ka šī sistēma patiešām ir visprecīzākā, visgudrākā un pašlaik tālu apsteidz konkurentus citur pasaulē.

 

Pretim jaunām izstrādnēm

SIA "Integris" vadītājs uzskata: "Šīs ierīces nav tik dārgas, lai mūsu autopārvadātāji tās nevarētu iegādāties. Viens no projekta uzstādījumiem bija - ja mēs šādu iekārtu veidojam, tai ir jābūt ne tikai inovatīvai un modernai, bet arī pa kabatai Latvijas un Baltijas valstu patērētājiem.

Mums projekta ietvaros bija iespēja apmeklēt starptautiskās izstādes, viena no tām bija pasaulē lielākā informāciju tehnoloģiju izstāde "CeBIT" Hannoverē, kurā liels paviljons bija veltīts auto elektronikai, dažādām auto elektroniskām programmatūras sistēmām. Visa pasaule pamatā prezentēja globālās pozicionēšanas un meklēšanas sistēmas, un mums par pārsteigumu neviena kompānija nepiedāvāja nevienu saprātīgu risinājumu degvielas patēriņa mērīšanai. Tas vēlreiz ļauj apgalvot, ka šī iekārta ir unikāla ar šo spēju.

Tehnisko risinājumu novitāte ir apliecināta ar diviem patentiem, sistēma ir pārbaudīta praksē. Ir veikta novērtēšana atbilstībai Eiropas Savienības prasībām par elektromagnētisko savietojamību, jo nedrīkstam uzstādīt nevienu elektronisku ierīci, kas var traucēt kādai citai.

Darbs turpinās, daļēji privātā kārtā. Pirmām kārtām darbības virziens ir uzstādīšanas vienkāršošana jaunās paaudzes transportlīdzekļos, un vēl ir idejas par jaunajiem viedajiem sensoriem, kas ļautu mērīt slodzi uz automobiļa ass, tas gan ir samērā sarežģīti tehniski realizējams, tad vēl domājam par notikumu video reģistrāciju, kad ar dzēšgumijas izmēra kamerām varētu fiksēt gan to, kas notiek auto priekšā uz ceļa, gan to, kas notiek pašā transporta līdzeklī, piemēram, autobusa salonā.

Un vēl tehniski sarežģīta, arī dārga ir alkohola tvaiku klātbūtnes reģistrācija vadītāja kabīnē. Taču tā ir ļoti vajadzīga lieta: visi labi zinām, cik bīstams ir iereibis vadītājs pie stūres."

"Supervisor" autoriem ideju ir pilna galva. Viņiem pa spēkam būtu izstrādāt arī elektronisko biļešu aprites vadības sistēmu sabiedriskajā transportā - ja vien kāds būtu vēlējies šādu izstrādni pasūtīt. I.Keišs uzskata, ka šī sistēma būtu vairākkārt lētāka nekā no ārzemēm gatava iepirkta tehnoloģija.

 

Ja vien būtu pasūtījumi

"Supervisor" tagad ir pārvarējis ļoti grūto un ilgstošo ceļu no paraugmodeļiem un to testēšanas līdz ražošanai. Iepriekš I.Keišs savas idejas īstenošanā ieguldījis tikai personiskos līdzekļus. Izgudrojumu dzīvotspējas nodrošināšanai un pirmo paraugu pārdošanai pārdots vai ieķīlāts faktiski viss kustamais un nekustamais īpašums.

Tagad gan "Supervisor" ražošana jau ieiet rūpnieciskās sliedēs. Ierīces ražos viens no Rīgas elektronikas uzņēmumiem, bet to uzstādīšanai nodibināts "Vizora" meitasuzņēmums SIA "Vizors serviss". Tā valdes loceklis Kārlis Tiltiņš stāsta: "Pašlaik sākam darboties Latvijas tirgū. Pirmais mērķis ir stabila attīstība Latvijā, tālāk skatāmies uz Baltijas valstīm - Lietuvu un Igauniju. Mūsu valstī lielākie klienti un sadarbības partneri pašlaik ir a/s "Latvijas Gāze", "Rīgas satiksme", autotransporta pārvadājumu firma SIA "Kreiss", arī ļoti daudzas ceļu būves firmas, kam šī problēma tiešām ļoti nozīmīga, jo traktortehnika darbojas tādos apstākļos, kad faktiski nevar izmērīt pārvietošanās ātrumu un attālumus. Tā ka mūsu klienti ir lieli, Latvijā pazīstami uzņēmumi."

Taču klientiem vajadzētu būt vairāk, ja palūkojamies, cik daudz mūsu valstī ir kravas auto un pasažieru pārvadājumu firmu, kuru spēkrati kursē visā Eiropā. No lielo auto degvielas tilpnēm mēdz izgaist simtiem litru degvielas - ne tikai garnadžu šoferu dēļ, kuri dažkārt nodarbojas arī ar kontrabandas degvielas ievešanu Latvijā ("Supervisor" uzstādīšana ir palīdzējusi atklāt vairākus šādus gadījumus, fiksējot gan nolietās degvielas daudzumu, gan laiku un vietu), bet arī tādēļ, ka citviet Eiropā degvielas uzpildes stacijās lielajās auto tvertnēs netiek ielieti ne tikai vairāki desmiti, bet pat simtiem litru. I.Keišs lēš, ka reģistratora sistēmas uzstādīšana transportlīdzekļa īpašniekam atmaksājas dažos mēnešos.

Tomēr pašlaik pēc pasūtījuma ražošanā ir tikai 250 melno kastīšu. Tas ir pārāk mazs apgrozījums, lai iegūtu finansējumu inovatīvo izstrādņu tālākai izvēršanai vajadzīgajā tempā un mērogā. Kā zināms, šādas inovatīvas ražošanas izveide prasa lielus ieguldījumus. Līdzekļu trūkuma dēļ SIA "Vizors" nevar piedalīties arī valsts atbalsta programmās, piemēram, programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā", kas it kā būtu paredzēta tieši šādiem inovatīviem uzņēmumiem.

Latvijas Elektrorūpniecības biznesa inovāciju centra (LEBIC) vadītājs Jānis Smilga situāciju skaidro šādi: "Keišam pašam ir jāsagrabina desmitiem un simtiem tūkstošu latu, lai īstenotu šo projektu, un tikai pēc tam, stingri kontrolējot, viņam kādu daļu no valsts un struktūrfondu finansējuma atdos atpakaļ. Līdz tam ir jāņem kredīts, bet kredītam vajadzīga ķīla, bet nav jau ko ieķīlāt! Rietumu valstīs, piemēram, Vācijā vai Somijā, kārtība ir pavisam citāda: vērtīgo ideju īstenošana netiek finansēta no Eiropas struktūrfondiem, bet gan no valsts budžeta ar normāliem nosacījumiem, apmēram tāpat kā tiek finansēti zinātnes pētījumi. Ja tava tēma ir vajadzīga, tev dod avansu, lai vari veikt iepirkumus, un pa posmiem kontrolē, vai nauda netiek notrallināta. Kad izstrādne pabeigta, tad arī kārta pēdējam maksājumam."

 

 



UZZIŅAI
"Supervisor" sistēma nodrošina objektīvu un laikā piesaistītu informāciju par
• konkrēta transportlīdzekļa sistēmas darbību
• transportlīdzekļa vadītāja darbībām
• reālo degvielas patēriņu
• uzpilžu skaitu un daudzumu
• neplānotiem degvielas zudumiem
• reāli nobrauktiem kilometriem
• maršrutu (GPS)
• darba laiku ceļā
• apstāšanās skaitu
• vidējo un maksimālo braukšanas ātrumu; citu informāciju.

Avots: SIA "Vizors serviss"

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas