Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
      Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.40 (147) 2008. gada 1. oktobris
            

  Likumu ABC | Pētot noteikumu projekta virzību

Vairumtirgotāji joprojām ierobežoti
Klinta Ločmele, "KV"


Gandrīz pirms gada izskanēja ziņa par plāniem atcelt tirdzniecības ierobežojumus un vairumtirdzniecības bāzēm atkal ļaut veikt mazumtirdzniecību. Ierobežojumu atcelšanai šā gada janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumu Nr.312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība" atzīšanu par spēku zaudējušiem".
Taču, analizējot šā brīža situāciju, šķiet, ka nopirkt kāpostgalviņu vai putraimu paku pie vairumtirgotāja, ja vien viņam nav atsevišķi nodalītas mazumtirdzniecības telpas, tik drīz nevarēsim.



Priekšvēsture

Latvijā 90.gadu vidū neparedzēja vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisku nodalīšanu un neliedza vairumtirdzniecības bāzēs veikt darījumus arī iedzīvotājiem - fiziskām personām. Tomēr, lai ierobežotu kontrabandas un nelegāli ražotu preču izplatīšanas iespējas vairumtirdzniecībā un pilnveidotu nodokļu un norēķinu uzskaites kontroli, tika pieņemti 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība", kuros bija definēts mērķis "nodrošināt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizatorisku nošķiršanu un noteikt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtību".

Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā tika liegta vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšana vienā tirdzniecības teritorijā, ēkā un telpā, kā arī noteikts, ka vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus - izmantojot norēķinu kartes vai arī veicot naudas pārskaitījumus no viena pircēja kredītiestādes konta uz pārdevēja kontu kredītiestādē. Šo iemeslu dēļ iedzīvotājiem tika liegta iespēja turpmāk iepirkties vairumtirdzniecības vietās.

Gandrīz desmit gadus pēc aizlieguma stāšanās spēkā Ekonomikas ministrija (EM) izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā", kurā secināja, ka "spēkā esošajos noteikumos ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums vairs nav aktuāls un atbilstošs šodienas tirdzniecības nozares attīstības tendencēm Latvijā". Protams, ja preču realizācija vairumtirdzniecībā tiks atļauta arī fiziskajām personām, komersantiem būs papildus jāiegādājas un jāuzstāda kases aparāti, iespējams, jānolīgst papildu personāls. Vienlaikus EM ieskicēja arī vairākus pozitīvus iemeslus ierobežojumu atcelšanai: rastos iespēja mazināt lielāko tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa pozīcijas tirgū un veicināt konkurences dinamisku attīstību tirdzniecības nozarē kopumā, kā arī fiziskajām personām būtu plašākas izvēles iespējas preču iegādē par pieņemamāko cenu.

 

Noteikumu projektu nepieņems

Šobrīd strauji mainās notikumi minētā Ministru kabineta noteikumu projekta virzīšanas procesā.

Pēc starpinstitūciju saskaņošanas noteikumu projekts nonāca Valsts kancelejā, taču Ministru kabineta Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Laine Kučinska "KV" norādīja, ka, balstoties uz Valsts kancelejas juridisko atzinumu, Valsts kancelejai iesniegtajā juridiskajā formā grozījumi netiks pieņemti, līdz ar to Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts ar tādu nosaukumu pieņemts netiks.

Šobrīd EM gatavo grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie būtībā saturēs to pašu informāciju, ko plānotais Ministru kabineta noteikumu projekts, un sniegs vairumtirdzniecības bāzēm iespēju tirgot savas preces arī mazumtirdzniecībā, ja tās to vēlēsies. Tiks saglabāts arī noteikumu projekta punkts, ka iedzīvotāji nevarēs maksāt skaidrā naudā, bet gan ar norēķinu kartēm - skaidro EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Vēl šā gada jūnijā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa preses sekretāra Edgara Vaikuļa sagatavotajā informācijā par Ministru kabineta Valdības rīcības plāna ietvaros veiktajiem pasākumiem valsts ekonomiskās attīstības stimulēšanai minētais noteikumu projekts bija norādīts kā viens no būtiskākajiem valdības sasniegumiem. Šobrīd EM esot grūti paredzēt, cik ilgs laiks varētu paiet, līdz Saeimā tiks pieņemti abu likumu grozījumi. Pagaidām spēkā vēl ir tirdzniecību un konkurenci ierobežojošā kārtība.

 

 



UZZIŅAI
Lielāko pārtikas mazumtirdzniecības dalībnieku tirdzniecības vietās esošo pārtikas preču cenas vidēji 1,8 reizes pārsniedz vairumtirgotāja vai zemnieku saimniecības cenu vietējiem produktiem.

Avots: Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā"


UZŅĒMĒJU PIEREDZE

• Vairumtirdzniecības bāzei SIA "Dekšņi" Tukumā ir atsevišķi norobežots bāzes veikals. Galvenā grāmatvede Zanda Raginska stāsta, ka zemākas cenas nekā citos veikalos tajā nosaka pieticīgās izmaksas: nepieciešams mazāk darbinieku un veikaliņš nav tik glauni iekārtots kā lielveikali. Bet par pircēju trūkumu tas nevarot sūdzēties. "Cilvēki zemās cenas patiešām novērtē. Lai gan vairumtirdzniecības bāze un veikals neatrodas pilsētas centrā, cilvēku plūsma ir pietiekama. Ģimenes visbiežāk iegādājas preces lielajos iepakojumos, piemēram, makaronus piecu kilogramu fasējumā."
Z.Raginska uzskata, ka plānotie normatīvo aktu grozījumi pozitīvi ietekmētu gan iedzīvotājus, gan vairumtirgotājus, jo tie, kam jau ir norobežotas mazumtirdzniecības telpas, tās varētu neatdalīt. Turklāt vairumtirdzniecības bāzē ir arī plašāks preču sortiments nekā blakus esošajā veikalā.

• SIA "Nissi" komercdirektore Ilona Āboliņa stāsta, ka uzņēmums nodarbojas ar svaigi fasētu zaļumu vairumtirdzniecību un nav atvēris atsevišķu veikalu mazumtirdzniecībai. Viņa atzīst: nebija patīkami, kad 90.gadu beigās tika aizliegts vienās telpās veikt vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, bet nu uzņēmums pie tā ir pieradis un pat, ja tiktu atcelti ierobežojumi, diez vai tas atsāktu mazumtirdzniecību, jo tā ir saistīta ar papildu rūpēm, piemēram, ir nepieciešams kases aparāts.
I.Āboliņa uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumu atcelšana būtu labvēlīga iedzīvotājiem, taču varbūt tas nebūtu godīgi pret mazumtirgotājiem, kuriem būs jākonkurē ar vairumtirgotājiem, kas varēs piedāvāt zemāku cenu.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas