Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.40 (147) 2008. gada 1. oktobris
            

  Inovācijas lietas | Jaunas tehnoloģijas māju būvniecībā

30 000 sarunu par māju
JĀNIS KALNS


Foto: Jānis Kalns

"Līvas grupa" ražošanā izmanto modernas datorizētas iekārtas

  

Aptuveni tik daudz reižu Jaunpils uzņēmuma SIA "Līvas grupa" speciālisti diskutēja, ieteica, nepiekrita vai akceptēja cits cita viedokli, līdz uzņēmumu atstāja pirmā, pēc pašu unikālas tehnoloģijas rūpnieciski ražotā pildrežģa māja.



Rūpīga kokmateriālu atlase

Kokam ir unikālas fizikālās īpašības. Tas vienlaikus var kalpot par nesošo elementu, siltumizolācijas materiālu, kā arī dizaina elementu - saka uzņēmuma vadītājs Agris Smelteris. Protams, koks nav lēts materiāls, taču, ja tas pilda visas trīs minētās funkcijas, tam ir grūti atrast līdzvērtīgu konkurentu.

"Tieši šī ideja ir mūsu koka māju ražošanas filozofijas stūrakmens," uzsver A.Smelteris. "Māju izgatavošanai izmantojam līmēto koksni, kas kopumā ir visai dārgs materiāls. Taču šādai koksnei ir visas šīs trīs īpašības - tā būvē uzvedas gandrīz kā metāls, aiztur aukstumu un pilda dizaina elementa funkcijas: lieliski harmonē gandrīz vai ar jebkuru citu materiālu."

Latvijā būvniecībā galvenokārt izmanto priedi un egli. Savukārt lapu koku resursi pie mums ir ierobežoti. Tie būvniecībai arī nav īsti piemēroti, izņemot ozolu un osi, taču to Latvijā nav daudz. Piemēram, Lielbritānijā šo koksni būvniecībā izmanto ļoti plaši, jo tur ozolu meži nav nekāda eksotika. Britu ozols aug mazliet ātrāk par savu ziemeļu brāli, taču tā koksne ir nedaudz mīkstāka. Atšķiras arī koksnes krāsas tonis. Diemžēl brits ir sala neizturīgs un to kultivēt mūsu zemē praktiski nav iespējams.

Ozolu "Līvas grupa" importē no Lielbritānijas, kā arī no dienvidu zemēm un izmanto logu un durvju ražošanā. Savukārt priedi uzņēmums ieved no Zviedrijas ziemeļu rajoniem, jo tās struktūra ir blīvāka nekā mūsu kokiem. Tas ir teicams materiāls logu rāmju, durvju un kāpņu izgatavošanai.

Mājas nesošo konstrukciju ražošanai uzņēmums izmanto egli. Šīs sugas izvēle nav nejauša: tā kā egles koksnes tonis ir vienmērīgs, arī ēkas krāsojuma tonis būs vienmērīgs. Arī egli "Līvas grupa" importē no Zviedrijas, jo tur izmanto augstu kokmateriālu šķirošanas tehnoloģiju. Kokmateriāli pēc to kvalitātes tiek sadalīti sešās kategorijās - pirmā ir zemākā, bet sestā augstākā. "Līvas grupa" iegādājas piektās kategorijas produktus. Diemžēl Latvijā iegādāties plaša sortimenta un, galvenais, kvalitatīvus kokmateriālus rūpnieciskai ražošanai ir grūti un nereti pat neiespējami.

"Dārgu kokmateriālu iegāde atmaksājas ilgtermiņā, jo mūsu māja ir ļoti sarežģīts produkts un tai ir jānodrošina ļoti augsta precizitāte," saka A.Smelteris. "Iegādājoties izejmateriālus, rodas jautājums - vai esam gatavi šķirot zemas kvalitātes materiālu un nederīgo lielos daudzumos izmest atkritumos? Pastāv arī otra iespēja - iepirkt dārgāku materiālu un to izmantot visā pilnībā. Kā liecina pieredze, otrais variants ir lētāks par pirmo, jo nenākas tērēt naudu šķirotāju darba samaksai un nederīgajiem materiāliem. "Līvas grupā" ar kokmateriālu iepirkšanu nodarbojas speciālists ar lielu pieredzi, kurš nodrošina uzņēmumu ar kvalitatīviem izejmateriāliem."

Kā jau tika minēts, "Līvas grupā" ražošanā izmanto līmēto koksni. Lai cik kvalitatīvs būtu kokmateriāls, tā iekšējos spriegumus ir grūti prognozēt. Tos nevar mazināt, ne cērtot koku pareizā laikā, ne to žāvējot. Pati daba nosaka tā vērpšanās virzienus. Tāpēc, gatavojot sagataves, koku sadala fragmentos un salīmē. Iznākumā tiek nodrošināta gala produkta stabilitāte pret vērpēm, jo līmētās koksnes fizikālās īpašības tuvojas metāla īpašībām. Turklāt viegli ir atdalāmas arī koksnes defektu vietas un galvenais - tā ir viegli apstrādājama.

"Mēs esam iepazinušies ar Latvijas zinātnieku izstrādnēm," stāsta A.Smelteris. "Kā jau Latvijā ierasts, atsevišķi produkti ir labi. Taču bieži vien pietrūkst sistēmas, lai varētu nodrošināt pilnu ražošanas ciklu. Ja mēs gribētu izmantot kādu no šiem produktiem, ir nepieciešamas arī atsauksmes, kas krātas ilgākā laika posmā. Ražošanā izmantojam visdažādākos produktus - sākot no koka aizsardzības līdzekļiem līdz telpu kosmētikas materiāliem. Visām šīm atsevišķajām sastāvdaļām (no koksnes līdz krāsai) ir jāsadzīvo saskaņā, un tās nedrīkst, kā saka, savā starpā ēsties."

Tātad kopumā var uzskatīt, ka kvalitatīvas mājas būvniecības pamats ir augstvērtīgs kokmateriāls, kas aizsāk sarežģīto un garo ēkas tapšanas gaitu.

 

Ēku projektēšana un ražošana - vienots process

Svarīgs process ir ēkas projektēšana, uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. "Šiem speciālistiem ir jāzina, kādu kokmateriālu iespējams izmantot tajā vai citā ēkas mezglā un cik tas maksās. Tieši no tiem ir atkarīga mājas cena. Šāda pieeja nebūt nenozīmē, ka dārgs būs labs, bet lēts - slikts. Tāpēc prasām, lai tie mūsu speciālisti, kas nodarbojas ar konstrukciju kokmateriālu sagatavošanu, darbotos ciešā sadarbībā ar projektētājiem. Faktiski, lai iegūtu optimālu risinājumu, visu laiku meklējam kompromisu. Gluži tāpat mēs lūkojam kompromisu starp stāvu izmēriem un logu un durvju konstrukcijām. Kopumā saskaņojam visus atsevišķos produktus, lai materializētu mājā visracionālāko risinājumu. Piemēram, mūsu projektā ir ierēķināts pat tapetes biezums un kā tā iekļausies kopējā veidolā.

Dažiem tas var likties smieklīgi, taču mūsu ekspozīcijas mājas precizitāte pa diagonāli ir ±2 milimetri. To nodrošina elektroniskā projektēšana un ražošanas iekārtas, kuru kļūda svārstās robežās no ± 0,2 līdz 0,3 milimetriem. Visi izmēri tiek rēķināti, izmantojot virtuālas koordinātas, un nevienā mājas mezglā detaļas nepiemēro vienu otrai. Tādējādi netiek uzkrātas kļūdas. Izmantojot šādu tehnoloģiju, veidojas zināmā mērā pat paradoksāla situācija: jo vairāk detaļu ievieto jaunbūvē, jo tā kļūst precīzāka.

Ja projektētāji piemirsuši datorā ievadīt kādu no parametriem, mājas detaļas savstarpēji savienot nav iespējams."

 

Priekšroka pildrežģa mājām

Koka mājas var iedalīt trīs pamatveidos: guļbūves, koka karkasa (nerūpnieciski ražotas) un pildrežģa mājas. Vispirms "Līvas grupa" atmeta ideju par guļbūvju ražošanu, jo tajās ir diezgan sarežģīti izveidot modernas ventilācijas un apkures ietaises, vannas istabas un citus komforta elementus, kuri nestaigā līdzi šāda veida būvei. Šajā tehnoloģijā grūti veidot arī daudzstāvu namus.

Otrs populārs virziens ir nerūpnieciska karkasu māju būvniecība. Tās šodien ceļ Rīgā, Jūrmalā un citur. Šā veida nami ir draudzīgāki modernām tehnoloģijām; karkasa ēkas kļuvušas populāras sava salīdzinošā lētuma dēļ: to būvniecībai nav jāpatērē pārlieku daudz kokmateriālu.

Trešā veida - pildrežģu - māju pamats ir koka karkass, kur tukšās vietas starp statņiem aizpilda ar ķieģeļiem, koku vai kādu citu materiālu. Šādi nami sastopami daudzās Latvijas pilsētās un lauku apvidos. Šīm ēkām ir teicama ģeometriskā noturība. Šajā tehnoloģijā var būvēt arī daudzstāvu ēkas.

Un tagad par galveno. "Līvas grupa" ir ieviesusi savu, oriģinālu pildrežģu māju ražošanas tehnoloģiju. "Darba gaitā esam atteikušies no šā veida namu dažām funkcijām," informē A.Smelteris. "Piemēram, leņķu un pretnošķiebšanās noturību dod plākšņu materiāli, kurus senāk parasti neizmantoja. Taču kopumā visa nama nestspēja balstās uz koka konstrukcijām."

Montējot māju, vispirms tiek uzbūvēts koka karkass, kas tiek aizpildīts ar moderniem materiāliem. Tieši tas garantē šo māju augstās ekspluatācijas īpašības. Protams, pildrežģa māju izgatavošanai var izmantot arī metālu. Taču, tā kā koks vienlaikus ir gan nesējelements, gan izolācijas un dizaina materiāls, nav nepieciešamības izolēt katru tā redzamo daļu. Piemēram, koka nesošā konstrukcija, kas reizē pilda griestu un balkona konstrukcijas funkcijas, pretēji betonam nekļūs par termisko tiltu un neļaus aukstumam iekļūt dzīvojamā telpā.

"Līvas grupas" pildrežģa mājās nesošais elements ir koka rāmis, nevis sienas (arī starpsienas). Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī no ēkas sienas var izņemt paneli un nomainīt ar citu. Līdzīgi iespējams mainīt arī, piemēram, logus, durvis. Šāds tehniskais risinājums paver plašas iespējas arhitektu domai.

Uzņēmums ilgu pētījumu un izmēģinājumu rezultātā atradis pamatmateriāla - statņa - izmērus (138x240 mm) un nesošo konstrukciju soli. Savukārt pildījumam tiek izmantoti putu polistirola sendviča veida paneļi - viegls un teicams siltumizolācijas materiāls, kas turklāt laiž cauri gaisu un nerada rasas punktu. Arī logus, durvis, kāpnes un virtuves mēbeles izgatavo pašu rūpnīca.

 

Grib pārdot tehnoloģiju

Visu materiālu izvēli un ēkas elementu parametrus nosaka virkne faktoru - nestspēja, siltumizolācijas īpašības, vizuālais izskats, kā arī ražošanas tehnoloģijas, tirgū esošie materiāli un citi priekšnosacījumi. "Kopumā to varētu nosaukt par mūsu mājas zelta griezumu," uzsver A.Smelteris. "Šajā mājā neviens elements, sākot no statņiem līdz logu apdares līstēm, no ventilācijas šahtām līdz tehnoloģiskajām atverēm, nav izvēlēts nejauši. Tāpēc par mūsu tehnoloģiju es runāju droši, jo to nav iespējams pārņemt, neizpildot noteiktu priekšnoteikumu kopumu. Izlaižot pat vienu elementu, līdzīgas kvalitātes māju uzbūvēt nav iespējams."

Veidojot savu produktu, "Līvas grupa" faktiski ir izstrādājusi nevis mājas projektu, bet gan mājas ražošanas tehnoloģiju. Ar tās palīdzību var izveidot jebkāda dizaina vai konfigurācijas ēku ar noteikumu, ka tā iekļaujas šīs tehnoloģijas ietvaros.

Par "Līvas grupas" tehnoloģiju ir ieinteresējies kāds Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar māju izgatavošanas rūpnīcu komplektēšanu. Taču Jaunpilī darbs neapstājas - uzņēmums šodien izstrādā jaunu tehnoloģiju jaunajai rūpnīcai, kas varētu ātri izgatavot visdažādākā dizaina un lieluma, bet, galvenais, lētas pildrežģa mājas.

 

 



UZZIŅAI
• 1989.gada vidū Agris Smelteris (pēc izglītības elektronikas speciālists) nodibina z/s "Līvas". 
• Kopš 1992.gada uzņēmuma pamatnodarbošanās ir kokapstrāde, logu, durvju un konstrukciju ražošana, būvniecība un tirdzniecība.
• 1998.gadā tika pieņemts lēmums ražot augstvērtīgus PVH-U (plastikāta) logus, durvis, ziemas dārzus un citas plastikāta-stikla konstrukcijas.
• 2002.gadā darbu sāka kokapstrādes cehs, kas specializējās koka logu un durvju izgatavošanā.
• 2004.gadā sāka darboties masīvkoksnes līmēšanas rūpnīca, kas izgatavo kvalitatīvas sagataves logu, durvju, kāpņu un mēbeļu ražošanai.
• 2004.gada 4.jūlijā uzņēmums pārtop par SIA "Līvas grupa", kuras valdes priekšsēdētājs ir Agris Smelteris.
• Turpinot ražošanas attīstību, uzņēmums izstrādājis un ieviesis savu pildrežģu māju ražošanas tehnoloģiju.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas