Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
      Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (148) 2008. gada 8. oktobris
            

  Likumu ABC | Palīdzība darba vides risku novēršanā

Jaunas prasības darba aizsardzībā
MARIKA KUPČE


Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Lai gan Latvijā jau gandrīz trīs gadus darbojas darba aizsardzības pakalpojumu sistēma, kas paredz kompetentu institūciju un kompetentu speciālistu piesaisti darba aizsardzības jautājumu risināšanā, no nākamā gada 1.janvāra stāsies spēkā jaunas prasības – 08.09.2008. MK noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību".
Tos skaidro Labklājības ministrijas Darba departamenta direktora vietnieks RENĀRS LŪSIS.



Riskus vērtē virspusēji

Kā vērtējat kompetento institūciju un kompetento speciālistu līdzšinējo darbību uzņēmumu darba vides uzlabošanā?

Līdzšinējā kompetento institūciju un kompetento speciālistu darba kvalitāte atsevišķos gadījumos varētu būt labāka. Šobrīd ir kompetentas institūcijas, kuras darbojas ļoti kvalitatīvi. Tajā pašā laikā no klientiem esam dzirdējuši par institūcijām, kurās darba vides riski tiek novērtēti virspusēji - jautājumi par darba vides riskiem tiek atsūtīti pa faksu vai nolasīti telefoniski. Līdz ar to lielā atbildība, kas deleģēta kompetentām institūcijām, tiek izmantota vieglprātīgi. Tas rada bažas par nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un to iespējamām sekām uzņēmumā, kas sliktākajā gadījumā var novest pie nelaimes gadījuma darbā.

Kāpēc nepieciešami jauni noteikumi?

Pirmkārt, lai izmainītu prasības, kuras daži speciālisti un iestādes, izmantojot normu interpretāciju iespēju, mēģināja apiet, lai varētu tās neievērot. Šobrīd tas vairs nav iespējams. Otrkārt, lai paaugstinātu kompetento institūciju un kompetento speciālistu kvalifikāciju un attiecīgi arī darba kvalitāti. Līdz ar to uzskatu, ka uzņēmumiem, kuri šobrīd darbojas fiktīvi, būs daudz grūtāk izpildīt noteikumos ietvertās prasības. Savukārt uzņēmumiem, kas jau strādā godīgi un labi, principā nekas nemainīsies.

 

Vienota sertifikācijas kārtība

Kādas izmaiņas gaida cilvēkus, kuri jau šobrīd darbojas kā kompetentie speciālisti?

Kompetentiem speciālistiem galvenās izmaiņas ir saistītas ar kompetento speciālistu sertifikāciju. Šis jautājums beidzot ir sakārtots. Prasība par kompetento speciālistu sertifikāciju bija iekļauta jau iepriekšējos Ministru kabineta noteikumos. Līdz šim nebija skaidra vienīgi pati sertifikācijas norise, turpretī tagad ir izstrādāta vienota kompetento speciālistu sertifikācijas kārtība. Līdz ar to ikvienam speciālistam ir skaidrs, kas viņu sagaida, jo prasības visiem ir vienādas. Tas nozīmē, ka praksē nevar būt situācija, kad viens kompetentais speciālists nokārto sertifikāciju piecu minūšu laikā, bet cits - divās stundās.

Kā notiek kompetento speciālistu sertifikācija?

Lai saņemtu kompetenta speciālista sertifikātu, pretendentam personāla sertifikācijas institūcijā jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina darba aizsardzībā iegūto augstāko profesionālo izglītību un vismaz triju gadu praktisko pieredzi darba aizsardzībā. Tas pierādītu, ka minētais speciālists nav izkritis no aprites un ir darbojies savā jomā.

Savukārt personāla sertifikācijas institūcija 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas organizē pretendenta zināšanu un spēju pārbaudi (testu) un novērtē viņa kompetences atbilstību sertifikācijai pieteiktajā jomā (darba aizsardzībā).

Jaunums ir tas, ka no 2012.gada 1.jūlija pretendentiem personāla sertifikācijas institūcijā būs jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecinās zināšanu apguvi (apmeklētie kursi, semināri, konferences) par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 100 stundu apmērā pēdējo piecu gadu laikā. Respektīvi, ikvienam kompetentam speciālistam savas zināšanas būs jāpapildina vismaz 20 stundas gadā.

Sertifikācijas eksāmens norit divās daļās: 30 testa jautājumi un trīs rakstiski situāciju uzdevumi. Tā kā kompetentie speciālisti netiek atsevišķi dalīti par nozarēm, viņiem ir jābūt vispusīgām zināšanām darba aizsardzībā. Piemēram, speciālistiem ir jābūt spējīgiem veikt darba vides risku novērtējumu gan birojos, gan rūpnīcās. Līdz ar to sertifikācijas eksāmenā iekļautie praktiskie situāciju uzdevumi parāda speciālista erudīciju, spēju orientēties situācijā, atklāt problēmas un sniegt kvalitatīvus padomus uzņēmumiem par riskiem, kuri būtu jānovērš.

Kas jādara cilvēkam, ja viņš vēlas kļūt par kompetento speciālistu?

Galvenā prasība ir otrā līmeņa augstākā izglītība darba aizsardzībā. Pirmos piecus gadus pēc augstskolas diploma saņemšanas kompetentais speciālists var strādāt bez sertifikācijas, jo pietiek ar diplomu. Pēc tam ir jāiziet sertifikācijas process, lai pārbaudītu, kā speciālists ir darbojies šajā laikā, piemēram, vai viņš regulāri ir atjaunojis savas zināšanas un orientējas gan darba aizsardzības likumdošanā, gan praktisko uzdevumu risināšanā.

Kā kļūt par kompetento institūciju?

Prasības kompetentām institūcijām pamatā nav mainījušās, bet ir uzsvērta jau šobrīd aktuālā prasība par divu speciālistu - arodārsta un vecākā darba aizsardzības speciālista - nodarbināšanu kompetentā institūcijā. Jau iepriekšējos noteikumos iekļauto prasību daudzi uztvēra ļoti formāli un, piemēram, arodārsta nozīmi bieži vien noniecināja. Šobrīd jaunie noteikumi paredz, ka arodārstam ir jāpiedalās visās risku novērtēšanās, kuras tiek veiktas bīstamo nozaru uzņēmumos. Līdz ar to darba vides riska novērtējums attiecīgajā uzņēmumā būs jāparaksta gan arodārstam, gan kompetentajam speciālistam. Tas ir nepieciešams, jo bīstamajās nozarēs strādājošie tiek pakļauti riskam, kuru ietekmi uz darbinieka veselību pilnvērtīgi noteikt var tikai divi speciālisti kopā. Tā, piemēram, arodārsts, izvērtējot situāciju, var pateikt, kādi riski varētu ietekmēt strādājošā veselību, vecākais darba aizsardzības speciālists labāk novērtēs tieši nelaimes gadījumu riskus.

Cik patlaban Latvijā ir kompetento institūciju un kompetento speciālistu?

Patlaban Latvijā darbojas 34 kompetentās institūcijas. Šim skaitam ir tendence konstanti pieaugt. Mums ir informācija par tiem speciālistiem, kuri ir beiguši augstāko mācību iestādi, un tiem, kas šogad nokārtojuši kompetento speciālistu sertifikāciju. Pašlaik kā kompetenti ir tiesīgi darboties 444 speciālisti. Tie, kuri pirms pieciem gadiem ir kļuvuši par kompetentiem speciālistiem, bet šogad nav kārtojuši sertifikāciju, var turpināt darbu kā uzņēmumu darba aizsardzības speciālisti. Labklājības ministrijas interneta mājaslapā ir saraksts gan ar kompetentām institūcijām, gan speciālistiem, kuri ir tiesīgi kā tādi darboties.

 

Kļūdas maksā dārgi

Ikviens no mums ir cilvēks, kurš dažreiz kļūdās. Ko darīt, ja kļūdās kompetentais speciālists?

Jaunie noteikumi paredz, ka jau no brīža, kad kompetentais speciālists uzsāk savu darbību, viņam ir jāveic sava civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Līdzīgi kā mēs apdrošinām savas automašīnas. Šobrīd speciālistam ir jāapdrošina sava atbildība ne mazāk kā 10 tūkstošu latu apmērā. Tā ir zināma garantija gadījumos, ja uzņēmumam kompetenta speciālista kļūdas dēļ radušies zaudējumi. Līdz šim konkrēta summa nebija noteikta.

Vai tiks pārbaudīta arī kompetento institūciju darbība? Kas to darīs?

Kompetento institūciju darbību uzrauga tā institūcija, kura izsniegusi sertifikātu. Tā reizi gadā veic pārbaudes (auditu) attiecīgajā kompetentajā institūcijā. Jaunums ir tas, ka sertifikācijas institūcija ne retāk kā reizi gadā praktiski pārbaudīs to darbību. Piemēram, pārbaužu laikā apmeklēs kādu no uzņēmumiem, kam attiecīgā institūcija veikusi darba vides iekšējo uzraudzību, iegūs informāciju par tās veikto darba vides risku novērtēšanu un sagatavoto darba aizsardzības pasākumu plānu. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, sertifikācijas institūcija lūgs attiecīgajai kompetentajai institūcijai tos novērst. Gadījumos, kad tas netiks darīts, kompetentā institūcija var pat zaudēt savu sertifikātu un līdz ar to arī tiesības sniegt darba aizsardzības pakalpojumus.

Vai arī pašus kompetentos speciālistus un kompetentās institūcijas varēs sodīt par nekvalitatīvi veiktu darbu?

Šeit vēlos pieminēt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri šogad jau ir stājušies spēkā. Tie ļauj Valsts darba inspekcijai (VDI) sodīt kompetento institūciju un kompetento speciālistu par nekvalitatīvi veiktu darba vides risku novērtējumu. Piemēram, uzņēmums ir kompetentai institūcijai godprātīgi uzticējis pārbaudīt situāciju darba aizsardzībā, samaksājot par to naudu, bet kompetentā institūcija pakalpojumu ir veikusi nekvalitatīvi, pat apdraudot cilvēku drošību. Šādā gadījumā VDI ir tiesības ne tikai uzlikt sodu uzņēmumam, bet arī administratīvi sodīt pašu kompetento institūciju. Līdz šim inspekcijai šādu tiesību nebija. Turklāt LM vērtēšanas komisija varēs anulēt kompetentās institūcijas statusu, atsaucot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". To varēs darīt gadījumos, ja kompetentā institūcija pēdējo piecu gadu laikā vismaz trīs reizes būs sodīta par nekvalitatīvu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu vai arī tai būs anulēts kvalitātes sistēmas sertifikāts. Šādi pasākumi nepieciešami, lai darba aizsardzības pakalpojumu sistēma atbrīvotos no nekvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem.

 

Bez mērījumiem - ļoti reti

Vai kompetentai institūcijai ir jāveic darba vides faktoru mērījumi?

Izvērtējot darba vides riskus, kompetento institūciju neatņemama darba sastāvdaļa ir darba vides faktoru mērījumu veikšana. Vēlos uzsvērt, ka tādi gadījumi, kad var iztikt bez mērījumiem, ir ļoti reti. Parasti birojā ir jāveic kādi mērījumi, piemēram, apgaismojuma, mikroklimata. Kompetentajām institūcijām ir jābūt savai aparatūrai vismaz indikatīvajiem mērījumiem. Ja ir jāmēra sarežģītākas lietas, kā ķīmiskie faktori, tad kompetentajai institūcijai ir jābūt noslēgtam sadarbības līgumam ar laboratoriju vai arī tās rīcībā jābūt akreditētai laboratorijai. Šī ir obligāta prasība jaunajos noteikumos.

 

 



UZZIŅAI
Lai nodrošinātu darba aizsardzību un darba vides iekšējo uzraudzību, darba devējs:
• pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus – ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbināto un darba devējs ir apmācīts MK noteiktajā kārtībā;
• norīko darba aizsardzības speciālistu – ja uzņēmumā ir mazāk nekā 50, bet vairāk nekā 10 nodarbināto;
• norīko vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību – ja uzņēmumā ir 50 vai vairāk nodarbināto;
• ja darba aizsardzības organizatorisko struktūru nav iespējams izveidot, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu.

Avots: 20.06.2001. Darba aizsardzības likums


UZZIŅAI
Kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti ir institūcijas vai speciālisti, ko darba devējs uz attiecīga līguma pamata piesaista sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, t.sk. darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādei.

• Kompetento institūciju un kompetento speciālistu piesaistīšana ir brīvprātīga darba devēja izvēle, tomēr ir gadījumi, kad saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām šāda piesaistīšana ir obligāta. Tas jādara, ja:
– darba devējam nav iespējams izveidot uzņēmumā savu organizatorisko struktūrvienību tādā apmērā un līmenī, kā to prasa Darba aizsardzības likums;
– uzņēmuma darbības veids saistīts ar bīstamajām nozarēm, piemēram, kokapstrādi, metālapstrādi, būvniecību.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas