Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.42 (149) 2008. gada 15. oktobris
            

  Aktuāli | "Bargās ziemas" gaidās

Ekonomika un noziedzība. Mijiedarbība?
UNA ANDŽĀNE


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Pasaules ekonomiskā krīze un pašmāju bargās ziemas drūmās prognozes aizvien nedrošāku iezīmē mūsu rītdienu. Tiesā jau pieteikts pirmais privātpersonas maksātnespējas process. Jau pirmais uzņēmējs nošāvies, palicējiem atstājot zīmīti, ka vairs neredz izeju no parādu gūsta.
Vai smagās ekonomiskās situācijas ietekme jūtama arī kriminogēnajā jomā? Kādas ir pēdējā laika tendences, un par ko tās liecina?



No celtniecības uz zādzībām

"Kopējais noziegumu skaits mazliet ir pieaudzis, bet tas noticis galvenokārt uz mantisko noziegumu rēķina - zādzībām," atzīst Ints Ķuzis, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks. Pieaugumu viņš skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, kas neizbēgami atstāj ietekmi arī uz noziedzību. "Vēl pirms kāda laika, kad būvniecības nozare piedzīvoja uzplaukumu un tai pietrūka mazkvalificēta darbaspēka, daļa no mūsu klientiem izvēlējās pelnīt tur. Oficiāli vai neoficiāli. Tagad darba vairs nav un viņi atgriežas pie saviem vecajiem ieradumiem - zagšanas," secina Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks. Celtniecība, protams, nav vienīgā nozare, kuras ne viens vien uzņēmums vairs nespēj samaksāt algas cilvēkiem bez īpašas specializācijas, bet tas savukārt nozīmē, ka viņiem jāmeklē cits iztikas avots. Daži izvēlas noziedzīgo ceļu.

Pieaudzis tieši mazkvalificēto zādzību skaits - to, kuru veikšanai zaglim nav nepieciešama īpaša sagatavotība vai plānošana - ieraudzīja, paņēma un aizgāja. Protams, ir arī tādi noziegumi, kur skaidri redzams - darbojusies profesionāla noziedzīga grupa, kas savu darbību rūpīgi izplānojusi un arī īstenojusi. Piemēri tālu nav jāmeklē, kaut vai šovasar galvaspilsētā notikušās zādzības no juvelierizstrādājumu veikaliem, kas sabiedrībā guva plašu rezonansi. Šajos gadījumos, nenoliedzami, darbojušās organizētas grupas - viena vai vairākas, kas ļoti precīzi zināja, ko plāno iegūt. "Zog mazas un dārgas lietas," žurnālistiem komentējot notiekošo, I.Ķuzis bija lakonisks. Vasarā notikušās juvelierizstrādājumu zādzības kārtējo reizi aktualizēja arī apsardzes un sava īpašuma sargāšanas jautājumus.

 

Droša seifa vietā - aiznesama metāla kaste

Kādas zādzības laikā, iebrūkot veikalā, zagļi paņēma seifu ar juvelierizstrādājumiem, īpašniekam nodarot ievērojamus zaudējumus. Brīdī, kad, saņēmusi signālu, objektā ieradās apsardzes firma, zagļi bija jau prom. Savam darbam viņi bija sagatavojušies. Zināja, ka uz nakti dārglietas tiek saliktas parastā metāla kastē aiz letes, kas atrodas lielveikala ejā. Zināja, ka šī kaste nav pat pieskrūvēta pie grīdas, lai kaut daļēji apgrūtinātu ļaundaru nodoma īstenošanu. Tādas vai līdzīgas situācijas diemžēl drīzāk ir ikdiena, nevis izņēmums. Un īsti nav skaidrs - par ko tad uzņēmums maksā apsardzes firmām? Acīmredzot atbilde uz šo jautājumu nebūt nav tik vienpusīga. Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 300 apsardzes firmu, vismaz tā liecina izņemto licenču skaits. Lielajai daļai šo uzņēmumu, iespējams, ir sava izpratne par drošību, bet nopietnākie spēlētāji tirgū tomēr ir firmas ar profesionālu pieeju, kas zina, cik svarīga ir drošība un cik tā maksā. Jā, augsta līmeņa drošība maksā dārgi. Pieļauju, ka daudzi īpašnieki to nevar vai arī negrib atļauties, labi zinot, ka viņu īpašums vai prece ir apdrošināta. Tad nu rodas paradoksāla situācija, kur jēdziens "drošība" ir visai butaforisks. Gluži kā tas pie grīdas nepieskrūvētais seifs... Kaut gan patiesības labad jāatzīst, ka ne vienmēr drošības jomā nepieciešami ļoti dārgi un radikāli risinājumi. Veikala vitrīnām pietiktu arī ar drošu stiklu vai vismaz plēvi, vai žalūzijām uz nakti. Atliek tikai sākt domāt par sava īpašuma pasargāšanu no zagļiem, jo zagļi diemžēl ir bijuši visos laikos. Vēl jo vairāk - ekonomiski grūtos laikos.

 

Degvielas zagļi - pirmās bezdelīgas

Ja runājam par Latvijas ekonomiskās situācijas ietekmi uz noziedzīgo pasauli, iespējams, pašas pirmās tendences bija vērojamas degvielas zādzību pieaugumā. Pats par sevi šis nozieguma veids nebija nekas jauns - cilvēks iebrauc degvielas uzpildes stacijā, piepilda bāku un aizbrauc nesamaksājis. Tomēr šogad šādu zādzību skaits strauji palielinājās un līdz ar to pieauga materiālie zaudējumi degvielas tirgotājiem. Interesanti, ka degvielu sāka zagt arī cilvēki ar diezgan jaunām un jaudīgām automašīnām. Iepriekš šāda tendence nebija novērota. Acīmredzot, maksājot līzingu par jaudīgajiem auto, to degvielas bākas piepildīšana atsevišķiem cilvēkiem rada aizvien lielākas problēmas.

Un tā policija galvaspilsētā ik nedēļu aiztur vairākus degvielas zagļus, bet to vietā nāk aizvien jauni.

 

Izvēle starp smaržām un desu

Otra tendence, kas pieaugusi līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, neapšaubāmi ir sīkās zādzības no veikaliem. Zagļi, kas tirdzniecības vietās cenšas nočiept kādu mantu, arī pastāvējuši visos laikos. Dažkārt pat bērni krīt kārdinājumā iebāzt kabatā košļājamo gumiju, par ko nav samaksāts.

Bet kopējais zaudējums, ko šādas zādzības nodara tirgotājiem, ir milzīgs. Jau šā gada pavasarī tirgotāji atzina, ka zādzību pieaugums veikalos ir ievērojams un to sekmē pieaugošā inflācija. Līdz ar smagāku situāciju ekonomikā zādzības tirdzniecības vietās tikai palielinājušās. Preču, ko zog veikalos, spektrs ir ļoti plašs. Ir bijuši gadījumi, ka nesamaksājot gar kasēm aiznesti pat televizori, tomēr pārsvarā tās, protams, ir sīkas lietas, ko viegli var noslēpt zem apģērba vai somā.

Reaģējot uz zādzību pieaugumu saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, atsevišķi tirgotāji iebilda, ka garnadži nezog pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku. Protams, grūti iedomāties, ka izsalcis zaglis veikalā mēģinātu piesavināties gabaliņu desas, puskukulīti maizes, sviesta piciņu un tējas paciņu. Pamatā zaglis zog, lai iegūtu naudu. Kaut vai tik daudz, lai, šo lietu pārdodot, varētu iegādāties to, kas viņam nepieciešams.

Savukārt darba devēji secinājuši, ka arvien vairāk nākas sastapties ar situācijām, kad savu uzņēmumu apzog darbinieki vai vismaz laiku pa laikam piesavinās kādu nieku.

 

Kad līzings kļūst par slogu

Nākamā tendence, kas jāmin, - solījumu vai apņemšanās nepildīšana. Trekno gadu ietekmē cilvēki pārāk optimistiski vērtējuši savas iespējas un nākotnes izredzes, un, mainoties situācijai, maldīgās prognozes kļuvušas par smagu slogu. Vieni savas problēmas risina un meklē izeju no situācijas, bet citi no tām mēģina izbēgt. Pēdējā laikā policijai daudz biežāk nākas saskarties ar iedzīvotāju iesniegumiem par dažādām situācijām, kuru cēlonis īstenībā ir saistību neizpilde. Vai nu neizpildītas līgumsaistības, neatdoti parādi vai tamlīdzīgas lietas. Arī tiesas šobrīd ir pārslogotas ar parādu piedziņas prasībām.

Savukārt policijas kompetencē vairāk ir apdrošināšanas krāpšanas. Gadījumi, kad cilvēki cenšas falsificēt situācijas, lai no apdrošinātājiem iegūtu atlīdzību.

 

Ar viltotu izziņu uz banku

Turpinot par falsifikācijām, jāatzīst: tiklīdz valstī tika iedarbināts tā dēvētais pretinflācijas plāns, kas kredītiestādēm ierobežoja aizdevumu izsniegšanu personām, kuras nevar uzrādīt legālus ienākumus, strauji pieauga izziņu viltošanas gadījumi. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē izmeklējamo lietu skaits par nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādēm pieaudzis četrkārt. Saprotot, ka nebūs iespējams dabūt kredītu, ja ienākumi ir nelegāli vai puslegāli, tiek atrasta izeja - viltot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas. Vai šo lietu skaits visā pilnībā atspoguļo reālo viltoto izziņu skaitu? Diezin vai. Policijas redzeslokā šīs viltotās izziņas nonāk tikai tad, kad kredīta ņēmējs jau pārtraucis pildīt savas saistības un banka sākusi skaidrot šīs situācijas iemeslus. Bet cik vēl šādu viltotu izziņu, mapītēs glīti sakārtotu, atrodas bankās, neviens īsti nezina. Ja klients savas saistības pilda, nav pamata pārbaudīt viņa lietu un iesniegtos dokumentus.

"Pieaudzis tieši mazkvalificēto zādzību skaits - to, kuru veikšanai zaglim nav nepieciešama īpaša sagatavotība vai plānošana - ieraudzīja, paņēma un aizgāja."

Acīmredzot, samazinoties ēnu ekonomikas apjomam un pelēkās naudas plūsmai, arī agrāko saistību izpilde daudziem kļuvusi par slogu. Visticamāk, šādu viltoto izziņu lietu skaits nākotnē tikai pieaugs, ja vien netiks mainīta kārtība, kādā kredītiestāde saņem šīs izziņas. Šobrīd potenciālais klients pats dodas uz konkrēto iestādi pēc izziņas, kur to saņem, un pēc tam nes uz kredītiestādi. Ja šī izziņa tiešām ir īsta, viss ir kārtībā, bet diemžēl ne vienmēr tā ir. Risinājums nebūt nav sarežģīts: klients pats pieprasa šo izziņu, bet tā tiek izsūtīta kredītiestādei, kas to pieprasījusi.

 

Mazie un ātrie kredīti

Līdz ar tā dēvēto mazo kredītu ienākšanu Latvijas tirgū pieaudzis arī ar tiem saistīto krāpšanu skaits. Varianti ir dažādi, tomēr vienojošais ir ātrā un samērā vienkāršā iespēja, kā saņemt naudu. Kā? To krāpnieki izdomā.

Ir kompānijas, kas aizdevuma noformēšanai prasa personas pasi, kas it kā izslēdz iespēju aizņemties uz trešās personas vārda. Tomēr arī šajā sistēmā bijuši gadījumi, ka aizņēmums noformēts, izmantojot tikai pases kopiju. Piemēram var minēt kaut vai tikai vienu šā pavasara lietu, kad no "GE Money" izkrāpti vairāk nekā 20 000 latu. Shēma bijusi pavisam vienkārša: kāda elektronikas preču veikala darbiniecei piedāvāta nauda par katru uz svešas pases kopijas noformētu aizdevuma līgumu it kā mobilā telefona pirkšanai. Drīz vien shēmā iesaistīti vēl arī citi cilvēki, no kuriem pirktas pasu kopijas. Šajā grupā sācis darboties arī kādas augstskolas darbinieks, kuram bijušas pieejamas personu apliecinošā dokumenta kopijas.

Latvijas tirgū ienākuši arī citi dalībnieki, kas piedāvā mazos kredītus, un dažām kompānijām to saņemšanas noteikumi ir ļoti vienkārši. Tieši to arī izmanto krāpnieki, kas atrod veidus, kā uz svešu personu vai kāda bezpajumtnieka vārda ātri un vienkārši saņemt naudu. Acīmredzot ievērojamie kredītprocenti sedz zaudējumu risku, ja jau šī sistēma netiek mainīta.

 

Organizēto noziedzību krīze neskar

Analizējot sociāli ekonomiskās situācijas ietekmi uz noziedzības veidiem, jāsecina - līdz ar grūtiem laikiem pieaug kriminālpārkāpumi, zādzības un dažāda veida krāpšanas. Kopumā noziedzības bilanci situācija ekonomikā pēc būtības nemaina. Organizētas noziedzīgas grupas šajos krīzes apstākļos, iespējams, iegūst plašāku pakalpiņu pulku, kas pats par sevi ir risks. Kā tas izpaudīsies nākotnē, šobrīd grūti prognozēt. Tomēr viens ir skaidrs - ekonomiskā krīze pavisam noteikti sit vājākos. Tā var ietekmēt un ietekmē svārstīgos. Tos, kuri gatavi izvēlēties vieglāko ceļu, pat ja tas nav godīgs.

Kā situācija attīstīsies un kas gaidāms bargajā ziemā, ar kuru visi tik ļoti tiek biedēti, šobrīd nav skaidrs. Bezcerība gan ir slikts sabiedrotais.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas