Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
      Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.43 (150) 2008. gada 22. oktobris
            

  Eiropas nauda | Kā apgūstam atvēlēto

Ieviešamas tikai pašu valstī reģistrētas tehnoloģijas un produkti
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Projektu iesniegumus valsts atbalsta programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" apakšprogrammā "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pieņems līdz 7.novembrim. Daudz laika vairs nav palicis, un tiem biznesa konsultantiem un uzņēmējiem, kuri nolēmuši savus projektus iesniegt pirmajā kārtā, patiešām šis ir saspringts laiks.



Kā dabūt 40 miljonus

Kā liecina programmas nosaukums, tā ir atbalsta instruments tieši tam virzienam, ko pašreizējā tautsaimniecības laikā piesaucam kā tautsaimniecības vilcējspēku, - zināšanu ietilpīga, inovatīva ražošana un pakalpojumu attīstība. Tātad aktivitātes mērķis ir atbalstīt veiksmīgi izstrādāto jauno produktu (tostarp preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tostarp tehnoloģisko procesu) ieviešanu ražošanā.

Arī finansiālais atbalsts šai aktivitātei ir apjomīgs - 80 milj. latu. Šī summa gan tiks sadalīta trijās kārtās. Šogad komersantu rīcībā nonāks puse no finansējuma, nākamajā kārtā, kas paredzēta 2009.gadā, - 20 milj. latu un vēl pēc gada - tikpat daudz. Ja projektu iesniegumu atlases kārtās netiks noslēgti līgumi par visu tajā pieejamo finansējumu, tā atlikusī daļa tiks pārcelta uz pēdējo atlases kārtu, kura paredzēta 2011.gadā.

Tātad, ja kāds uzņēmums nebūs paspējis sagatavot projektu līdz 7.novembrim, vēl ir iespējas tikt pie finansējuma nākamgad un tālākā nākotnē.

To, ka daudzi varētu netikt līdz gatavam projektam vai arī centienus līdz šim virzījuši ne īstajās sliedēs, liecināja uzņēmēju un galvenokārt biznesu konsultantu jautājumi ekspertiem seminārā, ko pagājušajā nedēļā gan inovācijas atbalsta virzienu, gan tieši minētās programmas skaidrošanai bija noorganizējusi LIAA.

Neskaidrības galvenokārt vieš nosacījums, ka atbalsta iegūšanai nepietiek tikai ar jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādi praksē un, piemēram, tās aprakstu projekta iesniegumā, bet novitāte ir jāapliecina ar dokumentiem. Tie var būt ar projekta iesniedzēja vārdu reģistrēti izgudrojumi, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas vai Eiropas un valsts atbalsta programmu ietvaros veikti pētniecības un attīstības darbi; no trešajām personām iegādāti patenti vai to licences, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; komersanta gada pārskatos atspoguļoti ieguldījumi pētniecībā un attīstībā pēdējos trijos gados, kas nav mazāki par 5% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

 

Patenti un to iegūšana

Par to, ka projekta iesnieguma autors ieguvis patentu vai kādu citu no iepriekš minētajiem rūpnieciskā īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem, saskaņā ar atbalsta programmas kvalitātes kritērijiem var saņemt 30 punktus, un tas konkursā ir ļoti būtiski: projekta iesniegums tiek akceptēts, ja savākts ne mazāk par 50 punktiem. Taču reāli tikt pie patenta laikposmā, kopš parādījās kaut cik reālas šīs atbalsta programmas kritēriju aprises, bija gandrīz neiespējami, jo, kā norāda LR Patentu valdes pārstāvis Fēlikss Grunsbergs, "patentu iegūšanas procedūras ilgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Noteicošā loma, protams, pieder pieteikuma kvalitātei. Zināma ietekme ir procedūras īpatnībām dažādās valstīs, ekspertu noslogotībai un tamlīdzīgi. Vidēji tas aizņem no diviem līdz pieciem gadiem".

Protams, patents ir vērtīga lieta. "Jebkurš patents vai tā pieteikums, kā arī uz patentu pamatotās tiesības juridiski tiek pielīdzinātas personiskai kustamai mantai. Patenta īpašnieks sev piederošās izņēmumtiesības, tāpat kā jebkuru citu sev piederošu īpašumu, var dāvināt, pārdot, atstāt kādam mantojumā, nodot lietošanā uz līguma pamata vai citādi juridiski noformējot darījumu," skaidro F.Grunsbergs.

Izgudrojumu autoriem pret Latvijas nacionālo patentu iegūšanu ir dalīta attieksme, un vēl pērn dzirdēju strīdamies pat inovācijas korifejus - ir šiem patentiem kāda jēga vai nav. Par patenta iegūšanu ir jāmaksā. Ir jāmaksā arī par tā uzturēšanu spēkā 20 gadu garumā. Mūsu mazajā valstī izgudrotāju loks nav plašs, un ir apšaubāmi, ka izgudrojumus tik šaurā telpā kāds zags. Tādi ir pretargumenti.

Bet būtība ir tā, ka rūpnieciskā īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu minēto un citu iemeslu pēc, kaut vai nolaidības vai nepietiekama pašnovērtējuma dēļ, var nebūt tādiem uzņēmumiem, kuri patiešām pelnījuši būt valsts atbalsta pretendentu pulkā.

 

Interesanta ideja - patenti no ārvalstīm

Kā loģisku izeju pretendēšanai projektu iesniegumu konkursā gan biznesa konsultanti, gan paši uzņēmēji uztvēruši programmas nosacījumu, ka atļauts ieviest ražošanā jaunu produktu vai tehnoloģiju, izmantojot no trešajām personām iegādātus patentus vai to licences.

Tas noteikts šā gada 12.augustā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos Nr.658 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.2. aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.1.2.2.2. apakšaktivitāti "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā"". Tajos cita starpā norādīts - lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, "/../ var iesniegt no trešās personas iegādātu patentu, dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju apliecinošu dokumentu kopijas vai dokumenta izrakstu, ko ir parakstījusi trešā persona, no kuras tiek iegādāts minētais patents, dizainparaugs, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija /../."

Konferencē nekavējoties izskanēja vairāku konsultantu un uzņēmēju jautājumi par citās valstīs, nevis Latvijā reģistrētu patentu vai patentu licenču izmantošanu jaunu tehnoloģiju vai produktu ieviešanā. Pēc īsas ekspertu domu apmaiņas šādam risinājumam tika rasts vienprātīgs atteikums.

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta nodaļas vadītājs Gatis Silovs: "Ja ir patents, kurš reģistrēts, piemēram, Japānā, bet nav reģistrēts ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā, un jūs nopērkat šo patentu produktam, ko gribat ražot Latvijā un tirgot visās Baltijas valstīs, tas ir aizliegts. Tāpēc, ka mēs nekādā veidā neredzam, ka tas būs jauns produkts šajā teritorijā, būs derīgs Latvijā un Baltijā.

Jaunajam produktam, patentam un tirgum, kurā jūs tirgojaties, ir jābūt loģiski saistītam kopā. Ja jums ir patents no viena pasaules nostūra, bet jūs ražojat citā valstī un tirgojat vēl pavisam citā, rodas juceklis, un vispār nav skaidrs, kāda ir saistība tam patentam ar jaunu produktu šeit un tagad Latvijā."

 

Ja dokuments no Japānas, produkts jāpārdod tur

LIAA Zināšanu un inovācijas sistēmas departamenta direktors Māris Ēlerts norāda: "Šajā gadījumā nav runas par to, kas tiek definēts kā jauns produkts, bet par to, no kurienes drīkst pirkt licenci un kur izplatīt produktu. Runa ir par to, cik punktus par attiecīgo produktu dos. Ja produkts ir patentēts Japānā, bet uzņēmums ar kaut kādiem ieguldījumiem ir piemērojis tā ražošanu šeit, Latvijā, jo tas ir atļauts, pēc kritēriju vērtējuma viņš saņem tikai desmit punktus. Bet ir vēlme saņemt divdesmit punktus."

Saņemot tikai 10 punktus, ir gandrīz droši, ka projekts izgāzīsies, jo neiegūs pat minimālo punktu skaitu. Taču, ja arī iegūtu, tad vismaz projekta ietvaros, kā varēja saprast, to drīkstētu realizēt tikai tajā valstī, kur tas patentēts, tātad - Japānā.

"Ceļu būves uzņēmums grib ieviest jaunu, pēc modernas tehnoloģijas izstrādātu asfalta sastāvdaļu, kas nodrošina asfalta izturību un būtiski uzlabo ceļa seguma fizikālās īpašības. Bet šim izgudrojumam patents 2007.gadā ir saņemts Vācijā. Latvijā tas nav izdarīts. Taču izgudrojums ir inovatīvs ne tikai mūsu uzņēmuma, bet visas Latvijas mērogā. Ja mēs sāksim ražot šo produktu, iznāk, ka mēs nedrīkstēsim to piegādāt citiem Latvijas ceļu būvētājiem?" jautā kāds uzņēmējs. Līdzīgs jautājums izskan no kāda biznesa konsultanta saistībā ar ārzemēs patentētas inovācijas ieviešanu metālapstrādes uzņēmumā.

LIAA direktors Andris Ozols novērtē īsi: "Garš stāsts, piemērs vienkāršs. Tad mēs varam ražot jebko, kas patentēts ārzemēs, un saņemt vēl finansiālu atbalstu. Bet iecere ir tā un arī nosacījumi no Eiropas, ka mēs nevis kopējam, kas ir izgudrots ārzemēs, un ražojam šeit, bet attīstām savā valstī izstrādātas inovācijas. Ir bijis daudz diskusiju gan ar Ekonomikas ministriju, gan nevalstisko sektoru par pašu ieceri. Jums jāsaprot, ka tiek likti ierobežojumi, lai, kā saka, neuzspridzinātu šo programmu, lai tā varētu darboties vispār." Šajā ārvalstu licenču un patentu ievirzē M.Ēlerts saskata noteiktu tendenci: "Patiesībā šis ir jautājums par tiem viena pieteicēja 85 projektiem…"

 

Neiespējamās robežšķirtnes dēļ

Var saprast, ka vērtētājiem rastos grūtības izšķirt - kurš importētās licences vai patenta produkts būs derīgs valsts izaugsmei, kurš ne. "Skaidru robežšķirtni ir grūti uzkonstruēt. Šādu jaunu produktu ražošanu mēs atbalstām caur kredītiem, caur garantijām," rezumē G.Silovs.

SIA "Aģentūra Tria Robit" Latvijas un Eiropas patentpilnvarotā Maruta Vītiņa saka: "Nezin kāpēc tiek uzskatīts, ka Latvijas patents un dizainparaugs ir ļoti vērtīgs objekts, bet citās valstīs reģistrētais ir mazāk vērtīgs. Taču visas valstis iedalās divās grupās. Ir valstis, kur tiek veikta pilna patenta ekspertīze, un ir valstis, kur tiek veikta tikai formālā ekspertīze. Patents, kurš piešķirts valstī ar pilno ekspertīzi, ir vērtīgāks, jo tur vismaz eksperta kompetences robežās ir pārbaudīta attiecīgā izgudrojuma atbilstība patentspējas kritērijiem. Savukārt otrajā valstu grupā, pie kuras pieder arī Latvija, tiek veikta tikai formāla ekspertīze, netiek veikta novitātes, izgudrojuma līmeņa pārbaude. Tas ir noteikts Patentu likumā, šeit nav vainīga Patentu valde. Līdzīga pieeja ir arī Lietuvā un vēl virknē valstu. Nedomāju, ka varētu rasties būtiskas problēmas uzņēmumiem, kuri savus izgudrojumus patentējuši citās valstīs, nevis Latvijā, jo ļoti reti ir gadījumi, ka kāds patentē ārpus Latvijas un Latvijā ne."

Viņa uzskata, ka programmā pašlaik it kā trūkst viena posma inovāciju ieviešanā - ja pasaulē ir radīts kāds patiešām jauns un uzmanības vērts produkts, ir ļoti maza varbūtība, ka tas šādi nonāks Latvijā.

"Ierosinājums nākotnei - varbūt varētu atbalstīt tādu patentētu tehnoloģiju licences, kurām patenti ir piešķirti valstīs ar pilnu ekspertīzi. Neatkarīgi no tā, vai izgudrojums ir spēkā Latvijā."

Interesanti, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.658 tā arī neatradu ne vārda par patentu, patenta licenču un dizaina paraugu šķirošanu saistībā ar to reģistrēšanas vietu.

 

 



UZZIŅAI
Programmas pamatnosacījumi
• Aktivitātes finansējums – 80 milj. latu
• Atbalsta intensitāte no kopējām atbalstāmajām izmaksām – 25% lielajiem komersantiem, 35% sīkajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem
• Maksimālais atbalsta apjoms – 350 000 latu
• Aktivitātes īstenošanas veids – atklāta projektu iesniegumu atlase
• Iesniedzamo projektu skaits – projekta iesniedzējs aktivitātes ietvaros var iesniegt vairākus projektu pieteikumus, bet kopējais finansējuma apjoms nevar pārsniegt maksimālo – 350 000 latu

Nosacījumi atbalsta saņemšanai
• produkts ir pilnīgi jauns
• būtiski ir uzlabotas produkta funkcionālās īpašības
• būtiski uzlabots produkta paredzamais lietošanas veids
• produkts ir jauns projekta iesniedzēja Latvijā reģistrētajos saistītajos komersantos
• tehnoloģija ietver būtiskas izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā
• tehnoloģija uzlabo ražošanas procesu vai ražošanas metodes
• tehnoloģijas ieviešana projekta iesniedzēja uzņēmumā nodrošina jaunu produktu ražošanu

Avots: LIAA

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas