Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.43 (150) 2008. gada 22. oktobris
            

  Aktuāli | Ekonomikas attīstība Baltijas valstīs

Baltijas ekonomikas tīģeris ziemas miegā. Kad un kā modīsies?
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
    

Baltijas ekonomikas tīģeris guļ. Dziļā bedrē. Jautājums – kad modīsies un kā izkārpīsies no šīs bedres? Šāds salīdzinājums izskanēja saistībā ar kārtējā SEB grupas veidotā apskata "Eastern European Outlook" rudens laidienu. Apskatā aplūkota situācija ekonomikā un iespējamie attīstības scenāriji Baltijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Ukrainā un Krievijā.



Igaunija - priekšā arī lejupslīdē

Igaunijas ekonomika attīstības ciklā ir apsteigusi Latviju un Lietuvu. Ziemeļu kaimiņu ekonomikas izaugsme apstājās šā gada pirmajā ceturksnī, kad uzrādīja vien 0,1% pieaugumu, bet otrajā ceturksnī IKP jau piedzīvoja kritumu 1,1% apjomā. Igaunijas ekonomiku šogad un nākamgad sagaida recesija - tiek prognozēts, ka IKP nokritīsies -1,5% un -2,2% apjomā un to pavadīs patēriņa un rūpniecības apjomu sašaurināšanās. Pašreizējie apjomi, straujāk nekā gaidīts, mazinās maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta negatīvo bilanci un inflāciju. Šogad vidējā inflācija tiek prognozēta 10,5%, bet nākamgad - 5% apjomā. Atzinīgi ir vērtējama valdības apņēmība panākt sabalansētu 2009.gada budžetu - tas liecina, ka valdība ir spējīga ātri reaģēt uz notikumiem ekonomikā. Tomēr, ja recesija ieilgst, valdībai var nākties atteikties no šādas politikas un palielināt izdevumus ekonomikas iedzīvināšanai.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis brīdina no apmierinātības par situācijas līdzīgumu: "Igauņi mums daudz kur ir priekšā. Viņiem ir mazāks un efektīvāks valsts aparāts, sakārtotāka medicīnas sistēma un daudz kas cits. Arī saistībā ar budžeta deficīta samazināšanu kaimiņi rīkojās daudz izlēmīgāk. Igaunija ir bagātāka, tur dzīves līmenis ir augstāks, un šis ekonomikas kritums ir stipri nosacītāks. Mums tas būs sāpīgāks un var paplašināt ekonomiskās attīstības plaisu starp Latviju un Igauniju."

 

Latvijā iespējams liels svārstību intervāls

Latvijas ekonomika savā ciklā ar viena ceturkšņa nobīdi seko Igaunijai. Turpmākajos ceturkšņos ekonomiku gaida recesijas fāze, un tas nozīmē, ka IKP 2008.gadā samazināsies par 0,5% procentiem, bet nākamgad - par 1,5 procentiem. SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks gan norāda, ka svārstību intervāls iespējams ļoti liels - no -3% līdz nullei, un lielā mērā tas būs atkarīgs no tā, kā virzīsies pasaules ekonomika. "Šogad ir unikāla situācija, kad sakritis viss kopā - gan iekšējie procesi, kas Latvijā norisinās jau gadu, gan negaidītie notikumi pasaulē, kas zināmā mērā rada apjukumu un neziņu. Bet skaidrs ir viens - tāds finanšu tirgus, kāds kādreiz bija pasaulē, ir jāaizmirst. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē esam iegājuši gluži jaunā sfērā."

Turpmākajos ceturkšņos Latvijā būs raksturīgs patēriņa kritums un rūpniecības apjomu samazināšanās. Taču patēriņa kritums ļaus ievērojamāk samazināt līdz šim nelīdzsvarotās attīstības sekas, tostarp inflāciju. Šā gada vidējā inflācija sasniegs 16,1%, bet nākamgad tā samazināsies uz pusi, sasniedzot 8 procentus.

"Ar katru nākamo mēnesi inflācijas spiediens šķitīs arvien mazāk aktuāls, tas neizzudīs pavisam, bet netracinās. Tagad tirgus pats sakārto šo jomu. Turklāt kārtējo maksājumu konta deficīts sarūk ļoti strauji, daudz straujāk nekā gaidīts. Iepriekš bija 22-25%, turpretī tagad nokrities uz 15%, un būs mazāks," tā A.Vilks.

 

Lietuva uz sava viļņa

Lietuvā atšķirībā no Igaunijas un Latvijas joprojām ir samērā veselīga izaugsme, tomēr arī tajā vērojamas atdzišanas pazīmes.

"Šīs valsts ekonomiku patlaban ļoti notur Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, lietuviešiem ir ļoti liels eksporta pieaugums, plašāka tirdzniecība ar Krieviju, aktīvāks un lielāks iekšējais tirgus, patērētājs nav tik ļoti sabaidīts. Ekonomiku jūtami ietekmēs Ignalinas AES slēgšana, ja tas notiks. Tad elektrības cena celsies par 100-120% gada laikā. Tas būs ļoti liels šoks. Taču iespējams, ka tā nemaz nebūs, jo gan jau lietuvieši varbūt pavilks stacijas slēgšanu uz vēlāku laiku, un, otrkārt, vājās ekonomiskās attīstības dēļ energoresursi pasaulē nebūs tik pieprasīti. Gan jau būs iespējams energonesējus un elektrību nopirkt par lētāku cenu nekā patlaban šķiet. Liela daļa ekonomikas Lietuvā ir vērsta uz rūpniecību, un tas, protams, ļoti sadārdzinās produkcijas cenu. Taču Lietuvu nevar neietekmēt patēriņa kritums Latvijā un Igaunijā," norāda SEB bankas galvenais ekonomists.

Atšķirībā no pārējām divām Baltijas valstīm Lietuvas izaugsme šogad būs 5,5% apjomā, bet nākamgad tā samazināsies līdz 2 procentiem. Joprojām esošais patēriņa pieaugums neļaus inflācijai strauji samazināties, šogad tā būs 11,5%, bet nākamgad 7% apjomā. Tādas ir apskata prognozes.

 

Kas notiek pašlaik

"Latvijai būtiskas izmaiņas ir visās nozarēs. Nav tā, ka stagnē tikai viena vai divas. No 2002.gada bijusi strauja izaugsme visos sektoros, pēdējos sešos gados būvniecība augusi par 10-12%, mazumtirdzniecība par 17-18%, arī pārstrādes rūpniecība uzrādījusi labus rezultātus - 7-9 procenti. Reti kura nozare nav bijusi ļoti labā kondīcijā. Šā gada prognoze ir iznīcinoša - ir trīs lieli mīnusi. Tā ir mazumtirdzniecība, fenomenāls kritums ir apstrādes rūpniecībā (vairāk nekā 5% - red.), un arī lauksaimniecība ir šajā skaitā. Tagad izjūtam to, ka rūpniecībai iepriekš tika pievērsts pārāk maz uzmanības, pārāk maz Eiropas naudas nonāca šajā sektorā. Kritusies izaugsme arī citās jomās: komercpakalpojumos, finansēs, transportā. Prognozes nākamajam gadam nav ieliktas, jo ekonomikas vide tik strauji mainās, ka skaitļus grūti minēt. Bet diez vai mēs ko pozitīvu redzēsim tirdzniecībā, būtu labi, ja izietu pa nullēm. Rūpniecībai kritums ir bijis smags, un, ja ārējais tirgus ir ciet, ir ļoti grūti ko veicināt. Par vienu no mūsu ekonomikas balstiem tika uzskatīts tūrisms. Bet pietiekami daudz tūristu esam atbaidījuši ar savām augstajām cenām un elastīguma trūkumu. Tam vēl jāpieskaita krietni paputinātais vidējais Eiropas tūrists, kuram arī tagad jādomā, kā savilkt jostu. It kā ļoti vareni iesākām šo gadu tranzīta nozarē, lieliski apgrozījuma rādītāji bija ostās, bet ar katru nākamo periodu redzam, ka tās tik tikko turas plusos. Mums daudz ko paņēmuši nost lietuvieši ar elastīgāku pieeju Klaipēdas ostā, un arī Krievija attīsta savas ostas. Mēs nevaram teikt, ka šis sektors būs Latvijas ekonomikas glābējs. Būvniecība gan pieaugs, bet tas nav pietiekami, lai slāpētu ekonomikas kritumu," pašreizējo situāciju tautsaimniecībā komentē A.Vilks. "Pirms Krievijas krīzes 1997.gadā mums bija stabila attīstība un arī ātri nokritām no diezgan augsta līmeņa. Bet ļoti ātri, pāris ceturkšņos, atguvāmies. Diemžēl šoreiz tā nebūs, jo darbojas gluži citi faktori. Tad bija nepieciešamība pārorientēties no viena tirgus uz otru, un tas arī izdevās: mēs tomēr bijām lētā darbaspēka valsts, spējām ātri manipulēt un tikt uz cita viļņa. Tagad pasaulē ir daudz dziļākas nepatikšanas, mūsu uzņēmējiem ir ļoti grūti izprast - uz kurieni iet, uz kuriem tirgiem, ar kādiem produktiem. Esam kļuvuši daudz dārgāki, liela daļa izmaksu un cenu ir Eiropas līmenī, varbūt pat augstākas. Turklāt arī Rietumeiropā pircējs ir ļoti, ļoti nobaidīts un neko sevišķu negrib pirkt. Līdz ar to gan Latvijai šī iesēšanās būs dziļāka un attīstības scenārijs būs pakāpeniskāks.

Daudz greizu lietu ir noticis gan pie mums, gan pasaulē, un varbūt tiešām ir labi, ka viss sakritis vienā reizē, visi mēģina šīs lietas kaut kā risināt. Tā ka tas nav jāuztver tikai kā sods un lāsts, bet, palūkojoties no otras puses, tas darīs labāku gan pasaules ekonomiku, gan arī Latviju."

 

Lieso gadu mācības

Atskatoties uz neseno ekonomiskās attīstības uzplaukuma laiku, A.Vilks saka: "Es gan negribu atzīt, ka tie bija treknie gadi. Trekni tie bija tikai ļoti mazai daļai sabiedrības. Tie bija ilūziju gadi. Vismaz patlaban ir komfortablāka apziņa, ka kaut ko mēģinām darīt un mēs tiešām redzam kādus rezultātus. Latvija ir maza valsts, mums vēl ir iespējas kaut ko sakārtot, bet daudzas lielas valstis ar to netiek galā. Redzam, ka centrālās bankas Eiropā enerģiski mēģina iejaukties ekonomikas procesos Eiropā, kā to enerģiski dara ASV valdība. Jā, nevar atļaut visu regulēt tikai tirgus rokai. Regulācija no valdību puses tomēr ir vajadzīga."

Kā izkļūt no pašreizējās bedres? Bankas speciālisti izeju saskata pirmām kārtām pretinflācijas plāna pasākumu stingrā ievērošanā un tā pilnveidošanā, valsts sektora darba optimizēšanā, eiro ieviešanas programmas izstrādē un īstenošanā, kas liktu ļoti stingri sekot līdzi tautsaimniecības rādītājiem.

"Blakus esošās valstis parāda lielisku ceļu. Mums jāskatās uz Čehiju, Slovākiju, arī Poliju, kas šajos apstākļos labi turas. Daudz kas tur tiek risināts citādi. Viņi it kā dzīvo citā pasaulē, bet daudzas lietas mums ir līdzīgas un kopīgas," uzsver A.Vilks.

"Neskaties uz zināmā mērā nestabilajām valdībām, ekonomiskā politika tur tika īstenota daudz prātīgāk. Mūsu ekonomikā ieplūda daudz brīvas un vieglas naudas, kas radīja viltus impulsus un novērsa uzmanību no ilgtermiņa attīstības, turpretī tur fundamentāli tika virzīts eksports un rūpniecība, patēriņš attīstījās daudz mērenāk, algas tika paaugstinātas tikai saistībā ar produktivitāti. Piemēram, Slovākijā, neskatoties uz to, ka tā tūlīt pievienosies eirozonai un arī turpmāk saglabās izaugsmi, bezdarbs ir 10% un pat augstāks. Tas zināmā mērā bija algu kāpuma dzesējošais elements. Svarīgas ir arī valdības īstenotās reformas. Jūtams, ka par spīti politiskajām batālijām tiek domāts par to, kā politisko kapitālu vairot ar valsts ekonomiskajiem ieguvumiem," uzskata D.Gašpuitis.

A.Vilks: "Gadsimta sākumā mums bija faktiski vienāds izejas līmenis. Bet 2007.gadā Latvijā IKP bija 10% un arī inflācija tikpat liela. Slovākijā - IKP 10%, inflācija - 3%. Šogad Latvijā IKP ir 0% vai -0,5%, inflācija - 16%. Slovākijā - IKP 6-7%, inflācija - nemainīga.

Tas apliecina, ka augsti izaugsmes tempi nav obligāti saistīti ar augstu inflāciju. Slovākijai ir arī eiro ieviešanas programma, kurā ļoti stingri tiek sekots līdzi tautsaimniecības rādītājiem, īpašu uzmanību pievēršot budžeta deficīta līmenim un inflācijai."

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas