Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
      Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.43 (150) 2008. gada 22. oktobris
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

16.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "Komersanta Vēstneša" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Sadalītas kontroles funkcijas starp Valsts būvinspekciju un pašvaldību

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā"

Likumprojekts paredz, ka būvniecības kontroli veic Valsts būvinspekcija, tostarp preventīvo kontroli - būvatļaujas izsniegšanu un noslēguma kontroli - būves pieņemšanu ekspluatācijā. Pašvaldības savukārt veic vispārējo būvniecības pārraudzību - lemšanu par būvniecības ieceri.

Tādējādi būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana atbilstoši Administratīvo tiesu spriedumos paustajām atziņām no pašvaldības autonomās funkcijas kļūs par deleģēto funkciju. Vienlaikus pašvaldības ar teritorijas plānojumu un to sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem joprojām spēs ietekmēt būvniecības ieceru īstenošanu savā administratīvajā teritorijā. Savukārt Valsts būvinspekcija kontrolēs, vai būvniecības iecere tiek īstenota atbilstoši pašvaldības akceptētajam būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, kā arī kontrolēs lai netiktu veikta patvaļīga būvniecība.

Vienlaikus zūd jēga Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 16.1punktam, jo informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm būs pieejama Ekonomikas ministrijas padotības iestādei.

Tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide, jo būvniecības ieceres īstenotājiem visā valsts teritorijā tiks piemēroti vienādi kritēriji - nodevas būvatļaujas aprēķināšanai, un praksē nevarēs rasties situācija, ka, veicot būvniecības kontroli, attiecībā uz vienu un to pašu objektu varētu tikt pieņemti atšķirīgi lēmumi, kā arī situācijā, kad būvatļauju izsniedz Valsts būvinspekcija, preventīvi var tikt novērstas nepilnības, kas nav konstatētas projekta saskaņošanas un akceptēšanas gaitā.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

Pilnveidos atbilstības novērtēšanas sistēmu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu""

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2007.gadā veiktā pētījuma "Latvijas Republikas normatīvo aktu analīze atbilstības novērtēšanas jomā" secinājumus un izteiktos nevalstisko organizāciju priekšlikumus. Turklāt 2008.gadā Eiropas Savienībā pieņemti divi politikas dokumenti attiecībā uz atbilstības novērtēšanas jomu: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008.gada 9.jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008.gada 9.jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK.

Likumprojektā precizētas pielietoto terminu definīcijas un atbilstības novērtēšanas institūciju paziņošanas procedūras, lai likums pilnībā atbilstu Regulā (EK) Nr. 765/2008 un Lēmumā Nr. 768/2008/EK noteiktajam un nebūtu pretrunā ar minētajiem dokumentiem.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar pantu, kurā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par Latvijas Kvalitātes balvu.

 

Par metāllūžņu iepirkšanu un realizēšanu

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi""

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, iedzīvotājiem rodas nepieciešamība meklēt papildu ienākumus. Metāllūžņu vākšana ir viens no tiem. Ik gadu Latvijā savāc aptuveni 400-450 tūkst. tonnu metāllūžņu.

Pavisam nozarē nodarbināti aptuveni 1000 cilvēku. Pastāvošie ierobežojumi radīja labvēlīgus apstākļus nelegālo metāllūžņu iepirkšanas punktiem, kas darbojas bez atbilstošiem reģistrācijas dokumentiem un licencēm un kur netiek konstatēta nododamo materiālu izcelsme. Vara (vai tā sakausējuma) atgriezumu un lūžņu ierobežojumu daļēja atcelšana sekmētu krāsaino metāllūžņu tirgus attīstību un specializēto otrreizējās pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju, tādējādi izskaužot pelēko biznesu un nelegālos metāllūžņu uzpirkšanas punktus.

Noteikumu projektā tiek papildināts licencēšanas komisijai dotais pilnvarojums pieņemt lēmumus konstatēto pārkāpumu gadījumā, izvērtējot uzliktā soda lielumu, ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgajā pantā noteiktā soda lieluma diapazonu, izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus (vainu pastiprinoši vai mīkstinoši), vai pārkāpējs ir agrāk administratīvi sodīts par līdzīgu pārkāpumu.

Precizēta darbinieku, kuri pārbauda melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu radioaktivitātes līmeni, apmācību kārtība.

Paredzēts, ka noteikumi veicinās tirgus sakārtošanu metāllūžņu aprites jomā, precīzāk aprakstot licencēšanas komisijas juridiskos pienākumus, samazinot birokrātiskās barjeras licences saņemšanai.

 

Paplašināts valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju loks

Likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"

Lai netiktu ierobežots to subjektu loks, kas ir tiesīgi pārvaldīt un turēt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, likumprojekts papildina likumu ar normu, kas paplašina valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju loku. Tādējādi turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas pārvaldīt ne tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību filiāles Latvijā. Vienlaikus tiek paplašināts arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētāju loks, nosakot, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas turēt Latvijā reģistrētas bankas un Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu banku filiāles Latvijā.

 

Pensiju fonda funkcijas - trešajām personām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem""

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu par ārpakalpojumu sniegšanu, nosakot vienotu kārtību, kādā pensiju fonds var nodot savas funkcijas trešajām personām.

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma ierobežojošu normu, kas noteica, ka slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs, kā arī līdzekļu turētājs un pensiju fonda dibinātājs nedrīkst būt saistītās personas. Tomēr, lai tiktu ievērota lēmumu pieņemšanas, uzraudzības un izpildes funkciju nodalīšana pensiju fondā un ar to saistītos uzņēmumos, likums tika papildināts ar normām par interešu konflikta novēršanu.

Likumprojekts papildina likumu ar normu, kas nosaka, ka pensiju fonds, kas izpilda likumā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem, var pats veikt savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja funkcijas. Līdz ar to tiek paplašināts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāju loks.

 

Precizē VID maksas pakalpojuma veidu nosaukumus

Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumos Nr.82 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi""

Veicot grozījumus noteikumos, tiks izslēgts maksas pakalpojuma veids "Preferenciālo preču izcelsmes sertifikāta EUR. 1 realizācija", tiks precizēti maksas pakalpojuma veidu nosaukumi no "Muitas kravu nodrošinājuma trosīšveida plomba" uz "Muitas nodrošinājuma trosīšveida plomba" un no "Muitas kravu nodrošinājuma plombējošās drošības uzlīmes realizācija" uz "Muitas nodrošinājuma uzlīmes realizācija", kā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk realizēs muitas nodrošinājuma uzlīmes par zemāku cenu, salīdzinot ar iepriekšējo, savukārt stingrās uzskaites plombas par cenu, kas nav zemāka par iepirkuma cenu.

Ņemot vērā minēto, turpmāk VID sniegs divus maksas pakalpojuma veidus atbilstoši veiktajiem precizējumiem to nosaukumos un atbilstoši ar muitas nodrošinājuma veidu un maksājumu reģistrēšanas ierīču un iekārtu stingrās uzskaites plombu iegādes un realizācijas izdevumiem.

 

Noteiktas amatniecības arodu grupas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību"

Noteikumu projekts ir izstrādāts, ievērojot likuma "Par amatniecību" 1.panta pirmajā daļā doto deleģējumu.

Noteikumu projekta izstrādei par pamatu ir ņemtas spēkā esošajos Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.395 "Par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību" noteiktās arodu grupas:

1. Būvniecības un izbūves arodu grupa

2. Metālapstrādes un tehnisko iekārtu meistaru arodu grupa

3. Kokamatniecības arodu grupa

4. Apģērbu, tekstīliju un ādas apstrādes arodu grupa

5. Pārtikas produktu apstrādes arodu grupa

6. Veselības un ķermeņa kopšanas arodu grupa

7. Stikla, papīra, keramikas, mūzikas instrumentu un citu arodu grupa.

Pēc Latvijas Amatniecības kameras profesionālo organizāciju ieteikumiem amatu saraksti minētajās arodu grupās ir aktualizēti.

 

Paaugstināts izcenojums NVA publiskajiem maksas pakalpojumiem

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.15 "Noteikumi par Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi""

Noteikumu projektā paredzēts izteikt noteikumu pielikumu jaunā redakcijā, izslēdzot no Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumu Nr.15 "Noteikumi par Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi" pielikuma trīs publiskos maksas pakalpojumus: 1) maksa par dokumentu izskatīšanu un darba izsaukumu apstiprināšanu ārzemniekam (parastā kārtībā), 2) maksa par dokumentu izskatīšanu un darba izsaukumu apstiprināšanu ārzemniekam (paātrinātā kārtībā) un 3) speciāli sagatavota informācija, pamatojoties uz pieprasījumu.

Sakarā ar būtisku materiālu un administrācijas izmaksu palielināšanos, kā arī atbildīgā darbinieka darba algas palielināšanos tiek paaugstināts izcenojums publiskajiem maksas pakalpojumiem - Apstiprinājumu izsniegšana par piešķirto brīvo vietu skaitu uzņēmuma līguma izpildei, kurā paredzēta Latvijas pilsoņu nodarbināšana Vācijā un Dokumentu noformēšana pretendentiem - viesstrādniekiem darbam Vācijā.

 

Valsts nodeva par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nodevu par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu"

Pašreiz nav noteikumu, kas regulētu valsts nodevas maksāšanas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu. Dzīvnieku pārvadāšanas atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.713 "Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi" un Padomes 2004.gada 22.decembra Regula (EK) Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā Nr.1255/97.

Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu. Nodeva par atļaujas izsniegšanu ir 22 lati. Noteikumu projekts paredz juridiskām personām iespēju veikt valsts nodevas maksājumu arī pēc rēķina saņemšanas, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un vienkāršojot administratīvo procedūru.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas