Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
      Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Likumu ABC | Kas jāzina par darba algas aprēķināšanu

Darba alga – situācijas, ko nosaka likums
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Darba algas jautājumus darbinieki allaž uztver ļoti jūtīgi un ar izteiktu taisnīguma izjūtu. Kāpēc mana piemaksa pie darba algas par kolēģa aizvietošanu ir mazāka nekā kolēģim par manis aizvietošanu atvaļinājuma laikā? Vai darba devējs var veikt ieturējumus no darba algas, ja noteiktajā periodā nav izdevies pārdot nevienu preci? Vai man ir pienākums aizvietot vairākus kolēģus vienlaikus? Šādi un citi jautājumi nereti pazib darbinieku prātos, krājot aizvainojumu par, viņuprāt, negodīgu un ierobežojošu darba devēja attieksmi. Kādas ir atbildes uz minētajiem jautājumiem un kādas vēl ar darba algu saistītas situācijas darba devējam var būt risināmas, stāsta Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītājs VILNIS VIRZA.



Līgums - vismaz par minimālo algu

Situācijas apraksts. Darbinieks strādā par mobilo telefonu pārdevēju. Darba līgums paredz, ka viņa pamatalga ir 140 latu, bet piemaksa procentuāli ir atkarīga no pārdoto mobilo telefonu skaita. Vai šāds darba līgums ir likumīgs? Vai mēnesī, kad darbinieks nepārdod noteiktu preču daudzumu, darba devējs zaudējumus var ieturēt no viņa pamatalgas?

Risinājums. Šāds darba līgums ir nelikumīgs, jo jebkurā gadījumā, ja darbinieks strādā pilnu darba slodzi (darba līgums noslēgts par normālu darba laiku), algas nemainīgajai daļai jābūt vismaz minimālās mēnešalgas apmērā - šobrīd tātad vismaz 160 latu. Pārējo algas daļu tad var rēķināt pēc padarītā darba apjoma vai noteikt minimālo pārdodamo mobilo telefonu skaitu, kuru pārsniedzot darbiniekam tiek piešķirta prēmija. Taču arī tad, ja darbiniekam mēneša laikā neizdodas pārdot nevienu telefonu, šie 160 lati viņam pienākas, jo viņš ir bijis darbā, tikai šajā gadījumā no viņa neatkarīgu iemeslu pēc nav bijis pircēju vai nav notikuši darījumi, kas nodrošinātu piemaksu pie nolīgtās darba pamatalgas. Nekādā gadījumā uzņēmējs nedrīkst patvaļīgi samazināt pamatalgu, ja darbinieks neko nav pārdevis.

 

Piemaksas par kolēģu aizvietošanu

Situācijas apraksts. Darbiniece atvaļinājuma laikā aizvietoja tāda paša amata kolēģi. Un otrādi - kolēģe aizstāja darbinieci viņas atvaļinājuma laikā. Bet piemaksas, ko abas saņēma pie savas darba algas, atšķīrās. Kāpēc? Kā tiek aprēķinātas piemaksas par kolēģa aizstāšanu atvaļinājuma vai slimības laikā? Vai šī piemaksa, ja darbiniece X aizstāj kolēģi Y, tiek aprēķināta no darbinieces X darba algas vai procentuāli no darbinieces Y darba algas? Vai ir likumīgi, ja darbiniekam nākas aizvietot vairākus kolēģus vienlaikus? Nedēļā taču ir tikai 40 stundu darba slodze.

Risinājums. Iztirzājot jautājumu par darbinieku aizvietošanu, vispirms jāizlasa viņa amata pienākumi. Ja jau darba līgumā ir noteikts, ka viens no darbinieka amata pienākumiem nepieciešamības gadījumā ir kolēģu aizvietošana, tad, visticamāk, par to netiek aprēķināta piemaksa. Bet, ja kolēģa aizvietošana juridiski ir noformēta kā papilddarbs, kas jāveic papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem vai jāveic savu ikdienas darba pienākumu vietā, tad vienojoties nosaka piemaksas apmēru. To paredz darba koplīgumā vai darba līgumā. Tāpat arī jau sākotnēji darba līgumā var paredzēt piemaksas apmēru par kolēģa aizvietošanu. Piemēram, darbinieks valsts iestādēs par prombūtnē esoša darbinieka amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem saņem piemaksu līdz 40 procentiem. Konkrētajā piemērā, ja darbiniece X aizvieto kolēģi Y, tad piemaksu aprēķina no darbinieces X darba algas.

Katrā uzņēmumā individuāli arī atšķiras izpratne par to, ko nozīmē vārds "aizvietot". Piemēram, darbinieks birojā paralēli savam darbam veic kolēģa pienākumus - atbild uz telefona zvaniem, piedalās sapulcēs. Savukārt maz ticams, ka viens rūpnīcas darbinieks spēs vienlaikus strādāt gan pie savas, gan kolēģa ražošanas līnijas. Respektīvi - vai ar aizvietošanu tiek saprasta gan sava, gan kolēģa darba savienošana vai tikai kolēģa pienākumu veikšana uz kādu noteiktu laiku.

Aplūkošu piemēru - arhitektu biroju. Agrāk tajā strādāja divi darbinieki, atvaļinājuma laikā darba pienākumus veic viens. Tātad ir noteikts darba laiks, kurā viņam ir jāstrādā un jāspēj izdarīt gan savi, gan kolēģa pienākumi. Bet ir ļoti grūti novilkt robežu, kur beidzas viena cilvēka darbs un kur - sākas divu. Ir taču arī tikai viena cilvēka uzņēmumi, kad vienā personā ir grāmatvedis, pārzinis, mārketinga speciālists, direktors, arī telpu uzkopējs un viņam šie pienākumi jāspēj apvienot!

Visbiežāk vairāku kolēģu vienlaicīga aizvietošana uzņēmumā gadās pēkšņi un neparedzēti, piemēram, kad vienlaikus saslimst vairāki darbinieki. Un darba devējs pārējiem cilvēciski lūdz šajās dienās uzņemties arī darbā neesošo kolēģu pienākumus. Protams, darbinieks var arī atteikties izpildīt jaunos darba pienākumus, kas nav ierakstīti viņa darba līgumā. Cilvēks nevar izdarīt lietas pāri saviem spēkiem. Ja darbinieks jūt, ka viņš nevar izstrādāt savus un kolēģa projektus vienlaicīgi, par to vajag runāt ar uzņēmuma vadību. Piemēram, arhitekts ir radoša profesija, un cilvēks nevar būt divtik radošs - savā un kolēģa vietā. Bet, ja darbinieks vienas darba dienas laikā var pagūt izdarīt savu un kolēģa darbu un ja darba līgums viņam par to paredz atbilstošu piemaksu, tas ir likumīgi - ja vien pats darbinieks spēj tikt galā ar šiem pienākumiem.

Ja puses vienojas, laiku, ko darbinieks pavada, veicot kolēģa pienākumus ārpus sava darba laika, aprēķina kā virsstundas un maksā par tām papildu samaksu.

Ja kolēģa aizvietošana ir viens no amata pienākumiem, tad darbiniekam tas būs jāveic arī tad, ja kolēģis pusgadu vai ilgāk atradīsies slimnīcā. Abām pusēm - gan darba devējam, gan ņēmējam - ir jārunā un jāvienojas. Ja darbinieks visu pieņems klusējot, darba devējs nemaz arī nezinās par viņa problēmām. Un, ja darbinieks par papildu pienākumiem darba devējam neprasīs papildu samaksu, viņš to arī var nesaņemt.

Bet darba devēji var paturēt prātā, ka Darba likums izņēmuma gadījumos ļauj norīkot darbinieku veikt pienākumus, kas viņa darba līgumā nav paredzēti, ne ilgāk kā divus mēnešus gadā, izmaksājot atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. Šajā laikā viņš savus amata pienākumus neveic, bet pilnībā strādā norīkoto darbu.

 

Algas avanss

Situācijas apraksts. Darbinieks tikko ir sācis darbu jaunā uzņēmumā. Vai viņš pirmajā darba mēnesī var pieprasīt sev algas avansu?

Risinājums. Alga izmaksājama par padarīto. Darba likums nosaka darba devējam pienākumu darbiniekam izmaksāt samaksu par darbu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja abi nav vienojušies par darba samaksas izmaksu retāk - reizi mēnesī. Tātad nav iemesla aizliegt darbiniekam lūgt izmaksāt algu par padarīto divreiz mēnesī. Tostarp arī pirmā darba mēneša divdesmitajos datumos par pirmajām divām nostrādātajām nedēļām. Bet tas nav avanss, bet samaksa par iepriekš padarīto, jo viņš šajā uzņēmumā jau ir strādājis, pieņemsim, no 1. līdz 15.datumam. Bet likumdošana neparedz darbinieka iespēju saņemt avansu par laika posmu mēnesis uz priekšu jeb par vēl nepadarītu darbu.

 

Pirms sūdzības - dialogs ar vadību

V.Virza gan darbiniekam, gan darba devējam iesaka vispirms par visiem strīdiem labāk izrunāt savā starpā. Darbiniekam nevajag uzreiz domāt, ka ir aizskartas viņa tiesības un vēl pirms sarunas ar darba devēju rakstīt vēstuli Valsts darba inspekcijai. "Nereti mēs saņemam sūdzību, izsaucam darba devēju, bet viņš par to ir izbrīnīts, jo pie viņa neviens darbinieks par sūdzībā minētiem jautājumiem nav vērsies. Tā vietā darbinieks ir iesaistījis inspekciju, iztērējis gan savu, gan darba devēja laiku, bet rezultāts droši vien būs tāds pats kā pēc vienkāršas sarunas, kurā darbinieks varētu noskaidrot sev neizprotamos jautājumus. Piemēram, kāpēc viņam piemaksa pie darba algas par kolēģa aizvietošanu ir mazāka nekā kolēģim. Viņam šķiet, ka darba devējs ir rīkojies negodīgi, lai gan izrādās, ka viss ir likumīgi, jo darbiniekam alga ir mazāka nekā kolēģim, tāpēc arī ir mazāka piemaksa," saka V.Virza. Vienmēr ir iespējams kompromisa variants, un vienmēr ir ļoti labi, ja darba devējs darbiniekam izskaidro argumentus par darba algas apmēru.

Lai izvairītos no darbinieku savstarpējas algu salīdzināšanas, dažkārt uzņēmumos tiek ievērots konfidencialitātes princips - darba algas jautājumus darbinieki savā starpā apspriest nedrīkst, tomēr jāatzīst, ka darba devēja pienākums ir noteikt vienlīdzīgu darba samaksu par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu.

 

 



ATGRIEŽOTIES PIE PUBLICĒTĀ

Lasītāja jautājums par komandējumu
Jautājums. Vairākkārt dodos mācību komandējumos uz ārzemēm. Mācību laikā tiek nodrošinātas pusdienas. Grāmatvede to skaidro kā nodrošinājumu ar ēdināšanu un izmaksā tikai 30% dienas naudas. Bet kur tad paliek vakariņas un dienas nauda par ielidošanas un izlidošanas dienām, kad nenotiek mācības? Vai viņa rīkojas likumīgi?
Atbilde. Lai atbildētu lasītājam, jānoskaidro, kādi izdevumi ir jāatlīdzina darbiniekam un kad un kādā apmērā tie ir samazināmi.
Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi"11.punkts nosaka: "Ja darbiniekam ir nodrošināta bezmaksas uzturēšanās (arī ēdināšanas izdevumu segšana), ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma (darba brauciena) dienu viņam izmaksā līdz 30% no dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) normas." Tas nozīmē, ka dienas naudu drīkst samazināt tad, ja tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās, tai skaitā ēdināšanas izdevumu segšana.
Apmaksātu pusdienas pārtraukumu varētu uzskatīt par nodrošinājumu, savukārt to noteikti nevar traktēt kā pilnu dienas nodrošinājumu, kā rezultātā varētu tikt samazināta dienas naudas izmaksa minimālā apmērā. Dienas nauda maksājama pilnā apmērā arī par tām dienām, kad notiek ielidošana/izlidošana, kā arī šīs dienas uzskatāmas par komandējuma laiku, kuras ietilpst darba laikā un par kurām pienākas brīva diena, ja komandējums iekritis darbiniekam noteiktajā atpūtas laikā (piemēram, brīvdienās).

Personāla vadītāja jautājums par virsstundu kompensāciju
Jautājums. Ja ir nostrādātas virsstundas nakts darbā, vai darbiniekam maksā pusotrkārtīgā apmērā par nakts darbu plus vēl dubultā par virsstundām, tas nozīmē – būtu jāmaksā trīsarpuskārtīgā stundas likmes apmērā?
Atbilde. Lai uzskatāmi izskaidrotu darba samaksas aprēķinu šādā gadījumā, izmantošu teorētisku piemēru, kad darbiniekam ir noteikta darba samaksa – viens lats stundā. Tātad, ja viņš strādā nakts darbu, turklāt virsstundas, shematiski viņa algas aprēķins par vienu stundu veidojams šādi: Ls 1 (par vienu darba stundu) + 0,50 sant. (50% no Ls 1 par nakts darbu) + Ls 1 (100% stundas likme par virsstundu darbu) = Ls 2,50.
Tātad samaksa minētajā situācijā ir divarpuskārtīgā apmērā. Šāda veida aprēķini nav tik sarežģīti, kā sākotnēji izskatās. Der atcerēties, ka par katru iestājušos piemaksas veidu (piemēram, virsstundas, darbs naktī, svētku dienā) tiek maksāts atsevišķi un, visu summējot, veidojas kopējais aprēķins.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas