Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Aktuāli | Kaimiņu rīcība finanšu caurvējā

Baltijas valstu sapņu budžeti
AIGA PELANE, BNS, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Visu trīs Baltijas valstu valdības nākamā gada budžetus veido, par pamatu ņemot pārāk optimistiskus savu ekonomiku turpmākās attīstības scenārijus. Visas trīs valdības cer, ka valstu iekšzemes kopprodukts noteikti pieaugs, lai arī arvien vairāk ekspertu norāda: šīs cerības būs tukšas un, visticamāk, vismaz divas no trijotnes – Latvija un Igaunija – piedzīvos ekonomikas recesiju.



Patlaban tikai Igaunijas valdība parlamentā ir iesniegusi valsts budžetu, kurā nākamā gada ienākumi un izdevumi ir sabalansēti, proti, vienādi. Lai arī Latvijas Banka mūsu valsts valdību mudina sekot igauņu piemēram, Latvija jau ieplānojusi nākamgad dzīvot ar parādu, kas ir vismaz 1,85% no iekšzemes kopprodukta, bet Lietuva - ar vismaz 2,3 procentiem.

"Visās trijās Baltijas valstīs budžeta plāni ir balstīti uz prognozēm, kurām ir vāja saistība ar realitāti," uzskata "Swedbank" galvenais sociālpolitikas eksperts Pēteris Strautiņš un turpina: "Visu triju valstu valdības ir nedaudz aizsapņojušās, tomēr igauņi ir drusku tuvāk realitātei. Kaut arī tās budžets ir sabalansēts, balstoties uz optimistiskiem pieņēmumiem, skaidrs, ka pat ar šādiem centieniem Igaunija panāks zemāku deficītu nekā mēs. Lietuvai ir cerības izvairīties no recesijas, taču arī tai noteikti vajadzētu plānot budžetu daudz piesardzīgāk."

Savukārt, lai arī Latvijā tiek pieņemts, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2%, bet patiesībā IKP samazināšanās par 2% būtu jau vērtējama kā optimistiska prognoze. "Tāpēc budžeta deficīts kā daļa no IKP ar pašreizējiem izdevumu plāniem varētu būt daudz lielāks - varbūt viencipara skaitlis, taču liels viencipara skaitlis," uzskata P.Strautiņš.

Ir acīmredzami, ka budžeta prognozēs nav ņemta vērā kopš septembra vidus aizsākusies finanšu pasaules pārdzīvojumu ietekme, jo ekonomikas attīstības nākamā gada prognozes sastādīja jau pirms tām. Tāpat jāņem vērā, ka situācijas pasliktināšanās vienā Baltijas valstī ietekmēs arī pārējās, jo Baltijas valstis viena otrai ir svarīgi tirdzniecības partneri. Turklāt gan Latvijas, gan Lietuvas valdība, taisot nākamgad parādus un aizņemoties naudu savām vajadzībām, daļēji to atņems uzņēmējiem, tā situāciju tikai pasliktinot, jo konkurence uz naudas resursiem pasaulē būtiski augusi. Patlaban bankas praktiski viena otrai naudu neaizdod un ļoti uzmanīgi izsniedz kredītus vai arī to dara par lieliem procentiem. Lai arī valdības var būt uzticamāks aizņēmējs par uzņēmējiem, tomēr arī tām nauda nebūs lēta.

 

Prognozes neiepriecina

Baltijas valstu ekonomika piedzīvos lielākas problēmas, nekā domāts līdz šim - tā konstatē ne tikai vietējie, bet arī ārvalstu eksperti. Situāciju pasliktina arī starptautiskā situācija - krīze finanšu tirgos un iespējamās globālās ekonomikas lejupslīde. Baltijas valstis nedzīvo atrauti, un arī tās izjutīs pasaules ekonomikas sabremzēšanos.

"Pastāv būtiskas neskaidrības par korekciju tempu Baltijā. Nav izslēgts pat vēl lielāks ekonomikas kritums, ja strauji samazināsies ārējā vai iekšējā uzticība. Turklāt lejupslīde var būt ilgstošāka, nekā gaidīts, ja darba tirgi, kuriem ir jāpiemērojas, lai atjaunotu savu konkurētspēju, izrādīsies mazāk elastīgi, nekā paredzēts," norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti.

Ekonomikas attīstības tempi ir cieši saistīti ar nodokļa ieņēmumiem un tālākiem tēriņiem, ko var atļauties valsts. SVF prognozē, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 0,9%, bet nākamgad lejupslīde kļūs straujāka, sasniedzot 2,2 procentus. Igaunijas IKP šogad varētu samazināsies par 1,5%, bet nākamgad tās ekonomika sāks atveseļoties un IKP jau varētu pieaugt par 0,5 procentiem. Savukārt Lietuvā šogad paredzams 3,9% IKP pieaugums, bet nākamgad izaugsme varētu noplakt līdz 0,7 procentiem. Pēc SVF prognozēm, pakāpeniska atveseļošanās Baltijā varētu sākties 2009.gada otrajā pusē.

Savukārt Zviedrijas banku grupas SEB analītiķi uzskata, ka Baltijas valstīs ekonomikas recesija būs ilgstoša un tautsaimniecības atveseļošanās varētu sākties, ātrākais, 2010.gadā. Pēc viņu paustā, vairākums pazīmju ļauj uzskatīt, ka Baltijas valstis piedzīvos sāpīgas korekcijas un tuvākie divi gadi būs dziļas ekonomikas lejupslīdes periods gan Latvijā, gan Igaunijā.

 

Ar domu par labojumiem

"Skaidrs, ka budžeta deficīti būs daudz lielāki par plānotajiem. Vai tāpēc valdības samazinās budžeta izdevumus?" jautā P.Strautiņš. Tas, visdrīzāk, būšot atkarīgs no vairākiem faktoriem, proti, cik svarīga valdībām šķitīs ekonomiskās aktivitātes uzturēšana tuvākajā nākotnē pretstatā valstu finansiālās reputācijas nostiprināšanai, kas būtu ieguldījums labklājības pieaugumā tālākā nākotnē. Kāda būs valsts budžeta deficīta ietekme uz privāto sektoru? Tā var būt gan uzņēmumu un iedzīvotāju izspiešana konkurencē par ierobežotiem kredītresursiem, gan privātā sektora ievilkšana kredītu tirgū, tādējādi bremzējot uzņēmumu maksātnespējas, bezdarba pieauguma, patēriņa samazināšanās un vēl vairāk uzņēmumu maksātnespējas negatīvo spirāli. "Šobrīd to vēl nevar precīzi prognozēt, par ko izšķirsies valdība," uzskata ekonomists. Tāpat daudz ko izšķirs, kādas būs valdības iespējas aizņemties gan no Latvijas komercbankām, gan pasaules finanšu tirgiem.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir uzsvēris, ka Latvijas valdībai būtu jāveido sabalansēts budžets, nepieļaujot tā deficītu. Turklāt valdībai būtu jāprecizē arī savas prognozes par nākamā gada izaugsmes tempiem un plānotajiem budžeta ieņēmumiem, kas uz šīm prognozēm balstīti. Pretējā gadījumā pat tagad noteiktais budžeta deficīts var izrādīties krietni vien lielāks.

Patlaban valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts ir nonācis Saeimā. "Es nedomāju, ka mums izdosies līdzsvarot budžetu, kā to vēlas Latvijas Bankas prezidents. Pieļauju, ka deputāti, tieši pretēji, mēģinās kaut kam iedod vairāk, rožainojot prognozes un atņemot militārajam budžetam," atzīst Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns. Viņš uzskata, ka nav īpaši liela jēga šobrīd nodarboties ar prognožu precizēšanu, jo situācija ekonomikā mainās ļoti strauji, drīzāk vēl vairāk jādomā par izdevumu daļas samazināšanu. "Uzskatu, ka ir nepieciešams budžetu pieņemt un, visdrīzāk, pēc tam tas būs jālabo. No vienas puses, būtu jau labāk, ja to būtu iespējams darīt jau tagad, bet tas ir politiski grūti - valdība baidās no krišanas," atzīst K.Leiškalns.

Nākamgad valdība prognozē, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 5,462 miljardi latu, izdevumi - 5,791 miljards latu. Taču šie ieņēmumi tiek prognozēti pie 2% IKP pieauguma. Nākamā gada budžetā izdevumi ministrijām bija jāsamazina par 10,67%, turklāt līdz nākamā gada vasaras vidum darbinieku skaitu valsts pārvaldē plānots samazināt par 10 procentiem.

 

Lietuvai neiespējamā misija neizdevās

Lai arī Lietuvas analītiķi vēl oktobra sākumā ļoti cerēja, ka varbūt viņu valdība, veidojot nākamā gada valsts budžetu, mēģinās to sabalansēt, tomēr šīs cerības ir pilnībā izplēnējušas. Vēl vairāk, Lietuva jau ir saņēmusi brīdinājumus par iespējamām sankcijām no Eiropas Komisijas, ja nākamgad budžeta deficīts pārsniegs 3% no IKP. Tik liels budžeta deficīts ir maksimāli pieļaujamais apjoms pēc Māstrihtas kritērijiem.

Patlaban gan budžeta projektā plānotais deficīts ir 2,3% jeb 2,369 miljardi litu (481 miljons latu) no iekšzemes kopprodukta. Budžeta deficīts ir pieaudzis ievērojami - šogad tas tiek plānots 0,5% apjomā no IKP. Taču jau tagad Lietuvas mediji ziņo, ka nodokļu ieņēmumi nepildās, kā plānots, līdz ar to, iespējams, pieaugs arī reālie budžeta deficīta apjomi. Savukārt 2009.gada budžeta izdevumu daļa tiek plānota 28,172 miljardi litu (5,719 miljardi latu) - gandrīz par 1,6 miljardiem litu (325 miljoniem latu) vairāk nekā šogad. Ienākumu daļa ir 25,533 miljardi litu (5,183 miljardi latu), no tiem 5,274 miljardi litu (1,07 miljardi latu) - Eiropas Savienības palīdzība.

Komentējot budžeta projektu, Lietuvas premjerministrs sociāldemokrāts Ģedimins Kirkils Lietuvas sabiedriskajam radio teica: šāds budžeta deficīts nākamgad būs lielākoties tādēļ, ka valdība ir uzņēmusies saistības paaugstināt algas skolotājiem, sociālās jomas un kultūras darbiniekiem, kā arī pensijas.

Eiropas Savienības (ES) budžeta komisāre Daļa Grībauskaite uzskata: izdevumu pieaugums var sekmēt jaunu inflācijas pieaugumu. "Lietuvā ir pieņemti divi pretinflācijas plāni, taču reāli tie nedarbojas. Turklāt vairākas [valdības] darbības, piemēram, maksājumu indeksācija, ir radījušas pretēju efektu. Savukārt strukturālas reformas izglītības jomā un darba tirgū nav notikušas," viņa norāda un aicina Lietuvas prezidentu neparakstīt nākamā gada budžeta projektu tā pašreizējā redakcijā, jo tajā paredzētie izdevumi ir pārāk lieli. Viņa pati ir gatava palīdzēt Lietuvas valdībai, pārskatīt katru budžeta izdevumu pozīciju, lai to, iespējams, samazinātu.

Eksperti norāda, ka lielā mērā tik neatbilstošs un sociāldemokrātisks nākamā gada budžets ir saistīts ar to, ka oktobrī notika parlamenta vēlēšanas, pēc kurām tiks sastādīta arī jauna valdība, kurai nāksies vai nu būtiski precizēt pašreiz izveidoto budžeta projektu, vai arī mēģināt pēc tā dzīvot nākamgad. Pirmajā vēlēšanu kārtā līdzšinējā valdības vadītāja Ģ.Kirkila pārstāvētā Sociāldemokrātiskā partija ieguva vien ceturto labāko rezultātu.

 

Igaunija dzīvo sabalansēti

Diemžēl arī Igaunijai neizdevās viss iecerētais, proti, izveidot nākamā gada valsts budžetu ar pārpalikumu. Taču tā ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kuras valsts budžets būs vismaz sabalansēts, t.i., ienākumi tajā plānoti tikpat lieli, cik izdevumi. Saskaņā ar Igaunijas likumu valsts budžets nedrīkst būt ar deficītu, tam jābūt bezdeficīta vai ar pārpalikumu. Līdz šim Igaunijas budžetā parasti ir bijis pārpalikums, taču pēdējā gada ekonomikas problēmas ir radījušas izmaiņas.

Igaunijas valdība bija arī pirmā, kas izveidoja nākamā gada budžeta projektu un to apstiprināja. Kopējais Igaunijas 2009.gada valsts budžeta apjoms būs 98,7 miljardi kronu (4,4 miljardi latu). Turklāt par galvenajām prioritātēm Igaunija nākamgad ir izsludinājusi aizsardzību, izglītību, kur nākamajā gadā paredzēts viens no lielākajiem investīciju pieaugumiem. Valsts budžeta projekts ļaus īstenot arī plānoto divkāršo pensiju kāpumu nākamo četru gadu laikā.

Lai to panāktu, ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes kritumu, kas līdzi nes arī nodokļu samazinājumu, Igaunija paredzējusi atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazemināto 5% likmi medikamentiem, grāmatām, periodikai un viesnīcu pakalpojumiem, paaugstinot to līdz 9 procentiem. Visām pārējām preču un pakalpojumu grupām noteikta vienotā 18% PVN likme. Par 1,7 miljardiem kronu (76 miljoniem latu) plānots samazināt izdevumus valsts sektorā. Budžeta projekts vēl paredz Igaunijā ieviest automašīnu reģistrācijas nodokli 4000 kronu (180 latu) apmērā.

"Ņemot vērā situāciju globālajos finanšu tirgos un pasaules ekonomikas neskaidrās attīstības izredzes, ir ļoti svarīgi, lai valdība turpinātu īstenot līdzsvarota budžeta politiku," paziņojis Igaunijas Bankas prezidents Andress Lipstoks. Turklāt Igaunijas Banka pieļauj, ka IKP Igaunijā šogad samazināsies par 1,8%, bet nākamgad - par 2,1 procentu. Neraugoties uz prognozēm par recesijas padziļināšanos, Igaunijas budžets 2009.gadam ir tapis, pamatojoties uz prognozi par IKP pieaugumu 2,6% apjomā. Tas liek domāt, ka, iespējams, Igaunijai tomēr nāksies būtiski apcirpt izdevumus, lai budžetā neizveidotos caurums.

Igaunijas Banka sagaida, ka ekonomika varētu sākt atveseļoties 2009.gada beigās vai 2010.gada sākumā. 2010.gadā IKP pieaugums varētu būt 3% pretstatā agrāk gaidītajiem 5 procentiem.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas