Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
      Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Praktiski padomi | Kā uzraudzīt naudas plūsmu

Uzņēmējdarbība un nauda
ARNIS PUŠKEIRIS, individuālais komersants, www.arnico.lv


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Mēs dzīvojam naudas pasaulē, tādēļ finanses un naudas plūsma ir viena no galvenajām tēmām, problēmām un arī ieguvumiem jebkuram cilvēkam un uzņēmumam. Nauda var būt gan jūsu draugs un palīgs, gan tieši pretēji – jūsu ienaidnieks. Viss atkarīgs no situācijas, kādā esat nonācis, un jūsu prasmēm.
Par laimi, cilvēkiem ir dotas visas iespējas būt valdniekiem pašiem pār sevi un tātad – arī pār savu naudu. Galvenais, lai jūs uzņēmējdarbības sākumā iemācītos to pārvaldīt – likt tai darīt lietas, ko vēlaties, un novērst situāciju, kad tā jūs sāk traucēt. Īsāk sakot, jebkura uzņēmēja galvenais amats ir naudas plūsmas vadība. Vai jums tas izdosies labi vai slikti, ir atkarīgs no prasmes mācīties, analizējot savas kļūdas un pieņemot ekonomikas likumsakarības.



Kas ir nauda?

Uzreiz pieskarsimies filozofiskai tēmai - kas tad īsti ir nauda?

Nedaudz iedziļinoties vēsturē, atklājas, ka nauda jau kopš seniem laikiem ir apmaiņas jeb apgrozījuma līdzeklis. Tuvāk mūsdienām par šādu apmaiņas priekšmetu kļūst zelta vai kāda cita dārgmetāla monētas. Tas tāpēc, lai cilvēkiem uz apmaiņas vietu nebūtu jānēsā dažādas apjomīgas lietas. Šādām monētām vērtība ir pietiekami liela, lai tirdzniecība varētu notikt, līdzi paņemot tikai nelielu monētu maisiņu.

Ar laiku cilvēki iedomājās, ka arī šīs dārgmetāla ripas nēsāt ir pārāk smagi, tāpēc izdomāja papīra naudu - banknotes. Tas nozīmēja, ka banka jums izsniedza papīru, uz kura bija uzrādīta vērtība. Katra lapiņa atbilda konkrētam zelta daudzumam bankā - zelta segumam. Tātad nauda ir dokumenti, kas nosaka jūsu dārgmetāla ripu vērtību.

Mūsdienās esam kļuvuši vēl slinkāki un arī banknotes vairs neesam raduši nēsāt līdzi, tāpēc arvien biežāk mūsu nauda ir tikai ieraksts bankas papīros. Rezultātā mēs ar savu bankas karti veikalā varam norēķināties par pirkumu bez jebkādām problēmām. Naudas vērtība tiek atskaitīta no skaitļa, kas ierakstīts mūsu kontā bankā.

Diemžēl līdz ar cilvēku radošajām idejām ir radušās arī ne tik ļoti pozitīvas idejas. Daudzās valstīs ir izdomāts, ka nauda ir nevis dokuments, kas nosaka zelta daudzumu, bet gan dokuments, kas noteic, ka noteikta organizācija jums šo vērtību ir parādā. Tātad praktiski banknotes ir parādzīmes. Lielais mīnuss ir tāds, ka praktiski šai naudai ir zudusi vērtība. Vienkārši runājot, tas ir tikai papīra gabaliņš, kas pasaka, ka "kaimiņš Pēteris jums ir parādā 100 latus". Kamēr visas puses to atzīst, viss ir kārtībā. Taču, kas notiek, ja Pētera īpašuma vērtība kļūst mazāka par šiem 100 latiem? Vai jums tiek pateikts, ka neko jūs atpakaļ nedabūsiet? Tādā gadījumā pavisam vienkārši, neprasot jūsu atļauju, šis papīra gabaliņš kļūst mazāk vērtīgs vai pilnībā nevērtīgs.

Tieši šobrīd pasaulē mēs varam saskatīt daudzas tāda veida situācijas, ka nauda, kas ir parādzīmes, zaudē savu vērtību. Nesenās problēmas ar dolāru. Tagadējās problēmas ar rubļa vērtības samazināšanos Krievijā. Tas viss apliecina, ka nauda gala rezultātā ir tikai un vienīgi dokuments, kas var arī zaudēt savu vērtību.

Par laimi, mums Latvijā ir paveicies ar labu centrālo banku, jo Latvijas Banka visu laiku mūsu latiem tur daļēju zelta segumu un ārzemju valūtu nodrošinājumu. Iespējams, tieši tāpēc lats ir viena no dārgākajām naudas zīmēm pasaulē.

Otrkārt, tā ir arī viena no stabilākajām naudām. Tas ir tāpēc, ka lata vērtība nav atkarīga no "Pētera" finansēm, tā var zaudēt vērtību tikai tad, ja zūd zelta vērtība.

Nonākam pie dažiem svarīgiem secinājumiem:

• Nauda ir dokuments, kas nosaka preces vērtības daudzumu;

• Naudas vērtība ir mainīga;

• Nauda ir apmaiņas līdzeklis.

 

Ieguldījumi

Praktiski ir tikai divi iemesli, kāpēc mēs pelnām naudu:

• Lai to apmainītu pret visu nepieciešamo dzīvošanai;

• Lai izveidotu vērtību uzkrājumu savas dzimtas nākotnei vai citiem saviem lieliem nākotnes plāniem.

Pirmajā gadījumā viss ir diezgan vienkārši - jūs iegūstat naudu un apmaināt to, piemēram, pret pārtiku. Par naudas vērtības maiņām un citām problēmām mums šajā gadījumā nav jādomā. Arī tad, ja mēs veidojam nelielus naudas uzkrājumus, piemēram, uzņēmuma izdevumiem tuvākajiem mēnešiem. Viens no veiksmīgākajiem variantiem ir uzkrāt apmēram trim mēnešiem nepieciešamo naudas daudzumu. Tas ļaus jums būt pārliecinātiem, ka uzņēmuma darbība neapstāsies nelielu darbības problēmu dēļ, un jums nebūs jāsatraucas par naudas vērtību.

Savukārt ar ilgtermiņa uzkrāšanu ir daudz sarežģītāk. Ilglaicīgi krājot, mēs saskaramies ar naudas vērtības maiņu. Visbiežākā ir šobrīd ļoti populārā tēma - inflācija. Praktiski lielāks vai mazāks inflācijas process noris gandrīz nepārtraukti, un tas nozīmē pastāvīgu naudas vērtības zudumu, pat ja inflācijas rādītājs ir tikai viens procents.

Lai risinātu šo problēmu, cilvēki ir izdomājuši ieguldījumus. Tātad savus uzkrājumus iegulda, lai atdeve no tiem būtu lielāka nekā inflācija un citas naudas vērtības svārstības.

Pamatā ir divi ieguldījumu veidi.

• Jūs nododat konkrētu naudas summu uz konkrētu laiku bankai, un tā, ar to rīkojoties, pēc kāda laika jums atmaksā iedoto naudu un peļņas procentus. Diemžēl lielāku naudas svārstību gadījumā arī šis ieguldījumu veids jūs neglābs.

• Naudas ražotne. Jūs ieguldāt savu naudu lietās, kas palīdzēs jums nopelnīt vairāk naudas. Jūsu jaunizveidotais uzņēmums ir tieši šāds ieguldījums. Jūs uzņēmuma sākumā iztērējat kādu naudas summu, cerot ilgtermiņā ar to nopelnīt vēl vairāk. Tātad jūsu nauda palīdz jums ražot vēl vairāk naudas. Arī šajā gadījumā ir jārēķinās ar iespējamu problēmu - uzņēmējdarbība var neizdoties.

Kā viens no uzņēmējiem, es, protams, atbalstu pēdējo variantu jeb ieguldīšanu uzņēmējdarbībā. Tas tomēr nenozīmē, ka ieguldījums bankā būtu sliktāks, jo katrā situācijā piemērotāks ir kāds cits ieguldījuma veids un katram no tiem ir savi plusi un tāpat arī savi riski.

 

Naudas plūsma

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbībā saistībā ar naudu ir cenšanās panākt tās pastāvīgu plūsmu. Tāpat kā strādājot mēs katru mēnesi saņemam algu, arī uzņēmējdarbībā mums ir vēlme katru mēnesi saņemt samērā konstantu naudas daudzumu.

Galvenie iemesli ir tie, ka mums pašiem nauda ir nepieciešama katru mēnesi un vairākums izdevumu arī ir pastāvīgi. Tātad, ja kādu mēnesi mums būs apstājusies naudas plūsma, var sākties problēmas.

Piemēram, šobrīd var dzirdēt par dažādām problēmām Latvijas ekonomikā, ka uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus vai pat likvidēties tādēļ, ka visi viens otram ir parādā - neviens nespēj samaksāt, un naudas plūsma apstājas. Tas ir precīzs piemērs tam, ka par pastāvīgu naudas plūsmu ir ļoti jārūpējas.

Kā iepriekš noskaidrojām, nauda ir apmaiņas līdzeklis, un, ja nav naudas plūsmas, tātad nenotiek apmaiņa, un, ja nenotiek apmaiņa, viss apstājas.

Šajā sakarā nonākam vēl pie vienas ļoti svarīgas atziņas - naudai patiesa vērtība ir tikai tad, kad tā ir kustībā.

Tātad galvenie uzdevumi, rūpējoties par uzņēmumu, ir panākt, lai:

• nauda plūstu pastāvīgi;

• nerastos kavējumi ar maksājumiem, jo nauda vērtību zaudē nepārtraukti;

• varētu paredzēt vērtību maiņu un krīzes jūsu darba vidē;

• plānotu naudas plūsmu arī nākotnei.

 

Plānošana finanšu problēmās

Diemžēl ne vienmēr mums izdodas veiksmīgi pārvaldīt savu naudas plūsmu, tomēr arī tādā gadījumā nedrīkst padoties.

Ja esat nonākuši grūtībās vai ir iestājusies kāda krīze, jāatceras dažas lietas:

• agri vai vēlu jebkuras problēmas beidzas;

• jums ir vara pār sevi un savu naudu;

• vienmēr var atrast atrisinājumu vai kompromisu.

Apskatīsim kādu vienkāršu naudas plūsmas plānošanas metodi, kas var noderēt tieši šādu grūtību brīžos. Tātad galvenais uzdevums ir veiksmīgi tikt cauri problēmu posmam, līdz atkal viss nostabilizēsies.

Pirmais solis. Uzskaitiet visu naudu, kas jums ir, vienkārši saraksta veidā! Uzskaitiet arī to naudas daļu, kas nepieder jums, bet kuru jūs varēsiet izmantot! Piemēram, aizdevumi, kredītlīnijas, uzkrājumi. Šādā veidā jūs iegūsiet reālāku un daudz patīkamāku stāvokļa apskatu. Galvenais atcerieties, ka jūs cenšaties tikt galā ar krīzi, līdz ar to nav nekā slikta, ja jūs izmantojat līdzekļus, kuri jums nepieder un kuri vēlāk būs jāatdod.

Otrais solis. Izveidojiet izdevumu un ienākumu plānu katrai dienai!

Izveidojiet piecus stabiņus un pašas pirmās rindas beigās uzrādiet naudas summu, kas jums ir pieejama. Tālāk pildiet tabulu pa datumiem, katrā rindā ierakstot darījuma nosaukumu, naudas summu, kas ienāks vai būs jāizdod, datumu un kāds būs jūsu pieejamās naudas atlikums pēc šā darījuma.

Tas var izskatīties aptuveni šādi:

Darījums

Ienākums

Izdevums

Datums

50,00Ls

Maksājums 1

 

-100,00Ls

23.01.09

-50,00Ls

Līzings 1

 

-20,00Ls

25.01.09

-70,00Ls

Ienākums 1

80,00Ls

 

26.01.09

10,00Ls

Maksājums 2

 

-100,00Ls

23.02.09

-90,00Ls

Līzings 2

 

-20,00Ls

25.02.09

-110,00Ls

Ienākums 2

80,00Ls

 

26.02.09

-30,00Ls

 

Ieguvums no šīs tabulas ir tikpat vienkāršs, bet ļoti svarīgs - jūs skaidri redzat, kurā datumā jums pietrūkst naudas un tieši cik pietrūkst. Realitāte ir tāda, ka atšķirībā no tabulas diemžēl jūsu nauda nevar būt ar mīnusa zīmi. Tātad jums vienkārši ir jāmēģina atrast nepieciešamo naudas summu tuvākajam datumam, kuram pēdējā stabiņā ir mīnuss. Otrs risinājums ir mēģināt šā datuma maksājumu izslēgt pavisam vai atlikt uz ilgu laiku.

Kāpēc šāda sistēma ir tik svarīga? Ļoti vienkārši - problēmas ir jārisina soli pa solim. Vieglāk ir atrast šos pirmos nepieciešamos 50 latus nekā uzreiz visam periodam nepieciešamo naudu. Kad tiksiet galā ar pirmo ierakstu (problēmu), varēsiet ķerties pie nākamās. Šāda problēmu risināšana būs arī psiholoģiski vieglāka.

Otrkārt, šāda sistēma būs arī pareizāka dažu principu dēļ:

• Nerisiniet problēmas, kuru vēl nav! Varbūt šīs tabulas vidū jau būs beidzies krīzes posms.

• Esiet gatavi problēmām! Ja nu tomēr krīzes posms nebeidzas, jums tabulā ir skaidri redzams, cik vēl būs jāatrod naudas.

Tātad jebkuru problēmu, tai skaitā naudas plūsmas problēmu, gadījumā atcerēsimies dažus likumus:

• Nekas nav mūžīgs, arī krīzes.

• Visu var atrisināt.

• Esiet valdnieks pār savu naudu, neļaujiet naudai valdīt pār jums!

• Naudai patīk, ka to skaita.

Lai jums veicas un lai izdodas pārvarēt visas naudas grūtības un piedzīvot daudz veiksmes brīžu savā konta izrakstā!

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas