Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
      Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Inovācijas lietas | Par konkurētspējas paaugstināšanu

Ar domu – kā cilvēkiem trūkst?
Mudīte Luksa, "KV"


"Bez inovācijas nevar iztikt, konkurētspējas paaugstināšanai tā faktiski ir nepieciešama visiem uzņēmumiem. Bet daudzi uzņēmēji (un to zinu pēc savas pieredzes) joprojām nesaprot, ko tā nozīmē. Vēl tomēr plašāk jāskaidro, lai viņi saprastu tās būtību. Ir atsevišķi uzņēmēji, kam inovācija interesē, un viņi pašlaik ir Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta mērķauditorija. Bet šis spektrs ir jāpaplašina. Mums ir pārāk mazs to uzņēmumu īpatsvars, kuri reāli nodarbojas ar jaunievedumiem." Tā saistībā ar valsts atbalsta programmu jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā "Komersanta Vēstnesim" sacīja biznesa konsultants Kaspars Sebris.



Izpratnes joprojām nav

Par inovācijas lietām, šķiet, Latvijā ir skaidrots ļoti daudz. Pietiekami, lai sadzirdētu tie, kas to vēlas. Bet varētu būt arī tā, ka uzņēmēji, kuru vadāmā saimniecība ir jauna, maza un finansējuma ziņā pieticīga, šo svešvārdu uztver tikai kā modes vārdu, kas apzīmē kaut ko tehnoloģiski ļoti sarežģītu un dārgu, un tādēļ to vienkārši laiž gar ausīm.

Stratēģiskās inovācijas firmas "The Foundation" vadītājs Pīters Fisks konferencē "InnoLatvija" pērn uzsvēra, ka inovācijas var tapt jebkurā nozarē, ja vien jaunās idejas autora doma izriet no jautājuma "Kā cilvēkiem vēl trūkst? Par ko viņi būtu gatavi maksāt?" un atsakoties no ierobežojošā "tas nav iespējams, tā neviens nekad nav darījis". To uzsver arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Zināšanu un inovācijas departamenta direktors Māris Ēlerts: "Inovācija ir spēja piegādāt patērētājam vai klientam jaunu vērtību. Un tā kļūst par inovāciju tikai tad, kad viņš pasaka "jā" un samaksā par to naudu." Tātad jaunievedums var būt ne tikai "Skype" līmeņa revolucionārs izgudrojums, bet arī esošā produkta kvalitatīvi jauns uzlabojums, piemēram, piena pakas aprīkošana ar aizgriežamu vāciņu.

 

Paredzamas jaunas iespējas

Pašlaik vēl atvērtajā valsts atbalsta programmā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" plašam mazo un vidējo komersantu lokam piedalīties nebūs iespējams, jo nebūs daudz tādu ierindas uzņēmumu, kas tik aktīvi nodarbojušies ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, ka spējuši iegūt patentu vai patenta licenci vai spēj ar dokumentiem apliecināt iepriekš veiktu pētniecisko darbu šajā virzienā, kas tiek obligāti prasīts. Arī no trešajām personām iegādāties patentu vai patenta licenci ir spējuši vien tie, kam šim nolūkam ir nauda un arī skaidri noteikti mērķi to likšanai lietā.

Cerību varētu viest valdības 21.oktobra lēmums jaunradītā aktivitātē "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" apvienot vairākām mazām valsts atbalsta programmām, kuras tā arī nav tikušas līdz atvēršanai, paredzēto finansējumu. Jaunās programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts tehnoloģiju un aprīkojuma iegādei, kā arī būvniecībai. Valdībā tika atbalstīts arī Ekonomikas ministrijas ierosinājums palielināt atbalsta apjomu un paplašināt finansējuma saņēmēju loku aktivitātē "Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās", maksimālo atbalsta apjomu palielinot no 70 000 līdz 140 000 latu.

 

Bez augsnes sagatavošanas nav ražas

Topošiem inovatīviem uzņēmumiem valsts atbalsta programmu klāsts ir ļoti ierobežots. Samērā niecīgs, 5000 latu apmērā, ir LIAA Pirmssēklas atbalsta instruments inovatīvo ideju autoriem, kurā iesniegumu pieņemšana notika šoruden.

"Šī granta nauda ir paredzēta, lai topošais uzņēmējs sagatavotu informāciju nākamajam investoram vai arī, ja nepieciešams, to izlietotu produkta prototipa izgatavošanai, pārbaudēm, testēšanai un tamlīdzīgām lietām. Šo instrumentu esam paredzējuši kā atbalstu arī individuālajiem izgudrotājiem," norāda M.Ēlerts.

Taču šā projekta ietvaros iespējams atbalstīt ierobežotu skaitu uzņēmēju, un faktiski tā dēvētie pirmssēklas un sēklas atbalsta instrumenti Latvijas uzņēmējiem faktiski netiek piedāvāti. Tā ir tieši tā darbības stadija, kas prasa ieguldījumus, bet peļņu vēl nenes. Ar šīm grūtībām sastopas daudzi uzņēmumi, kuru nākotnes izredzes, pārkļūstot šai bedrei, varētu būt cerīgas.

"Pie manis ik mēnesi ierodas divi trīs izgudrotāji, kuriem ir laba, dzīvotspējīga ideja, bet es patiešām nezinu, kā palīdzēt. Jā, ir cilvēki, kuri ar savu gudro galvu un stiprām iekšām izsit cauri savu ideju. Bet cik daudz vairāk ir gudro galvu, kam pietrūkst komersanta ķēriena un neatlaidības? Tas būtu inovācijas politikas uzdevums - uzlasīt šos graudus un ielikt labā augsnē, lai iegūtu ražu," spriež Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks. "Bet mēs meklējam iznākumu, nedomājot par lauka aršanu, mēslošanu, augsnes uzlabošanu un stādāmo kultūru."

 

Atbalsts ne tikai naudā

Tomēr nav arī tā, ka uzņēmējiem, kuri domā par jauninājumu nepieciešamību savos uzņēmumos, galīgi nekāda pretimnākšana nebūtu pieejama. Ja arī tā nav naudā, tad ar valsts programmu starpniecību atbalstu var iegūt gan informācijas bagātināšanai, gan arī infrastruktūras uzlabošanai.

Pirmkārt, palīdzību pasūtījumu pētījumu veikšanā ražošanas procesa un produktu uzlabošanai var meklēt Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskā universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Ventspils Augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Valsts augļkopības institūta, Rēzeknes Augstskolas un Daugavpils Universitātes tehnoloģiju pārneses kontaktpunktos.

Otrkārt, atbalstu komercdarbības attīstībai pirmajos darbības gados var iegūt biznesa inkubatoros, kur tiek nodrošinātas telpas par lētāku nomas maksu, infrastruktūras pakalpojumi un konsultācijas uzņēmējdarbībā.

Latvijā pašlaik ir 14 biznesa inkubatori: Rīgā - Latvijas Tehnoloģiskais centrs, Latvijas Tehnoloģiskais parks, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, Medicīnas aparātbūves inovāciju centrs. Ārpus galvaspilsētas darbojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubators, Ventspils Digitālais centrs, Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, Ogres Biznesa un inovāciju inkubators, Jelgavas Biznesa inkubators, biznesa un tehnoloģiju centrs "Valdeka" (arī Jelgavā), Valmieras Biznesa un inovācijas inkubators, Tukuma Biznesa inkubators, Rēzeknes Augstskolas inovāciju centrs un Preiļu Biznesa inkubators.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas