Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.45 (152) 2008. gada 5. novembris
            

  Aktuāli | Eiropas nauda ceļā pie komersanta

Valsts atbalsta aktualitātes un situācija tautsaimniecībā
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
  

Iepriekšējā Eiropas struktūrfondu plānošanas posmā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) administrēja septiņas valsts atbalsta programmas (VAP), kurās bija iekļauti dažādi uzņēmējdarbības atbalsta aspekti – sākot no vērienīgiem miljonu latu vērtiem projektiem uzņēmumu infrastruktūras modernizēšanai VAP "Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām" ietvaros līdz dažiem tūkstošiem un dažkārt pat simtiem latu VAP "Dalība starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās" un "Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai".
Pašreizējā Eiropas naudas apguves posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam projektu iesniegumi LIAA pieņemti deviņās programmās, no kurām pašlaik atvērtas ir divas.
Uz "Komersanta Vēstneša" jautājumiem par pagājušajā posmā gūto pieredzi un pašreiz notiekošo Eiropas naudas apguvē atbild LIAA direktors ANDRIS OZOLS.



Par 2004.-2006.gada VAP īstenošanu

- Ko liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apsekojumi par programmu nosacījumu izpildi realitātē tieši uzņēmumos?

- Finansiālo atbalstu saņēma tikai tie uzņēmumi, kas bija sasnieguši projektā noteikto mērķi (piemēram, ražotnes izveidošana, izstādes apmeklēšana, darbinieku apmācība).

Pēc projekta realizācijas un atbalsta saņemšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra veic piecu gadu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai, piemēram, iegādātā iekārta nav mainījusi īpašnieku un uzņēmums ar šo iekārtu veic atbalstīto komercdarbību, kā arī tiek sekots, vai uzņēmumiem nav izsludināta maksātnespēja.

Maksātnespēja šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums. LIAA un arī citām institūcijām ir vairāki ar maksātnespējas izsludināšanu saistīti gadījumi.

- Cik daudz līgumu tika lauzti, jo uzņēmēji nespēja tos īstenot noteiktajos termiņos?

- Visu plānošanas periodu LIAA maksimāli ir gājusi pretī uzņēmumiem jautājumos par projekta realizācijas termiņu pagarināšanu. Dažkārt projektu pabeigšanas termiņi kopumā tika paildzināti par gadu un vairāk. Ņemot vērā, ka plānošanas periods ir beidzies, aģentūrai nebija iespēju pagarināt projektu īstenošanu ilgāk par attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem termiņiem. Tādējādi 2008.gadā lielai daļai līgumu laušanas iemesls ir uzņēmumu nespēja īstenot projektu noteiktajos termiņos (2008.gadā lauzti 56% no visiem lauztajiem līgumiem: 63 no 109).

Lielākajā daļā projektu, par kuriem netika samaksāta nauda, līgumus lauza paši uzņēmumi. Šādas tiesības - granta finansējuma saņēmējam vienpusēji lauzt līgumu - ir nostiprinātas pašā līgumā. Ja atbalsta summa vēl nav samaksāta, tad nekādas sankcijas LIAA nepiemēro. Ja atbalsta summa ir samaksāta, granta finansējuma saņēmējam ir jāatmaksā izmaksātā atbalsta summa pilnā apjomā.

Laužot līgumu, uzņēmumam nav jāpaskaidro rīcības iemesli, tāpēc daļa šīs tiesības arī ir izmantojuši. Savukārt tie, kas minēja iemeslus līguma laušanai, lielākoties atsaucās uz izmaiņām noieta tirgū, banku nevēlēšanos izsniegt kredītu projekta realizēšanai, būvniecības izmaksu neparedzēto pieaugumu, kuru dēļ projektam plānotās būvniecības izmaksas pieauga pat vairākas reizes.

Pēc savas iniciatīvas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra lauza līgumus tad, ja projekts nebija īstenots atbilstoši projekta iesniegumam un finansējuma saņēmējs nebija sasniedzis projektā plānoto mērķi (piemēram, projektā bija paredzēts atbalstīt komersanta dalību izstādē, bet šajā pasākumā patiesībā piedalījās kāds cits) vai arī netika iesniegta gala atskaite par projekta īstenošanu - tātad granta finansējuma saņēmējs nepierādīja, ka ir realizējis projektu, un nepieprasīja atbalsta summu.

Lielākā daļa nerealizēto līgumu ir tā dēvētajā izstāžu programmā (līgumus lauza paši projektu iesniedzēji, atsaucoties uz to, ka projektu vairs nevar paspēt īstenot), un diezgan daudz ir arī standartu programmā nerealizētu projektu.

 

Par 2007.-2013.gada VAP īstenošanu

- Ko liecina līdz šim atklāto programmu pirmās kārtas pieredze?

- LIAA ir iesniegusi Ekonomikas ministrijā vairākus priekšlikumus par grozījumiem programmā "Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" (ĪAT). Tie ir šādi: jāatsakās no uzņēmumu dalīšanas pēc mazā un vidējā komersanta (MVK) statusa sīkajos un mazajos. Pirmajā kārtā pārsvarā atbalstu varēja gūt mazie uzņēmumi, bet liela daļa projektu iesniedzēju bija sīkie, un līdz ar to nācās daudzus projektus noraidīt. Gan jāņem vērā, ka palielinās programmu pārklāšanās risks - Lauku atbalsta dienesta administrētā programma atbalsta nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību sīkajos uzņēmumos visā valsts teritorijā.

Nākamie ierosinājumi: sākotnējo ieguldījumu (iekārtu) pārvietošana ārpus ĪAT nav atbalstāma, un jāpalielina atbalsta summa.

Apmācību programmā (AP) labā ziņa ir tā, ka 72% pirmajā kārtā apstiprināto projektu tiek īstenoti uzņēmumos, kas pārstāv apstrādes rūpniecību (iepriekšējā periodā to bija tikai 30%). Savukārt ne tik laba ziņa ir tā, ka projektu iesniegumu vērtēšanā ir milzīgs konkurss. Galvenie iemesli: nav noteikti stingrāki nozaru ierobežojumi, apmācību programmu ierobežojumi (liela daļa projektu ir vērsta uz komandu veidošanas, projektu vadības, pārdošanas un līdzīgām apmācībām).

Tādēļ LIAA ir iesniegusi šādus priekšlikumus programmas grozījumiem: rast iespēju neatbalstīt komandu veidošanas, projektu vadības un pārdošanas apmācības, vairāk koncentrējoties uz speciālajām apmācībām (piemēram, iekārtu operatori, profesionālo zināšanu padziļināšana u.tml.); izskatīt iespēju samazināt finansiālā atbalsta intensitāti, lai izvairītos no ārkārtīgi lieliem konkursiem.

Samērā maza ir komersantu interese par augstas kvalitātes darbinieku piesaistes programmu (AKD) - apstiprināti projekti par mazāk nekā pusi no pieejamā finansējuma. Savu sākotnējo mērķi - ārzemēs strādājošo speciālistu piesaistīšana vai zinātnieku iesaistīšana uzņēmumu darbā - programma īsti nav sasniegusi. Problēmas ir ar ārvalstu darbinieku izglītības dokumentu autentiskuma noteikšanas procedūru. Līdz šim, iesniedzot projektu, prasījām Akadēmiskā informācijas centra (AIC) apliecinājumu (šāda apliecinājuma sagatavošana ilgst līdz sešiem mēnešiem, jo tiek pieprasīti visi izglītību apliecinošo dokumentu oriģināli, sākot no pirmās augstākās izglītības). Iespējams, ka turpmāk to varētu prasīt pēc projekta apstiprināšanas, bet tad rodas problēma par izglītības noteikšanas kritērija nepieciešamību.

- Ko gaidāt no jauno produktu un tehnoloģiju ieviešanas programmas, kā norisināsies vērtēšana?

- Programmas mērķis ir veiksmīgi izstrādātu jaunu produktu ieviešana ražošanā, un projektu pieņemšana 1.kārtā beidzas 7.novembrī. Vērtēšana norisināsies saskaņā ar izstrādāto kārtību, ievērojot trīs mēnešu izvērtēšanas termiņu.

Paredzēts, ka programma, pirmkārt, veicina inovāciju kultūru uzņēmumos, piemēram, rosina komersantus domāt par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Viena no iespējām saņemt finansējumu ir tad, ja jaunas iekārtas iegāde ir nepieciešama, lai ieviestu ražošanā projekta iesniedzēja izstrādātu jaunu produktu, ko apliecina uz projekta iesniedzēja vārda reģistrēts jaunā produkta patents.

Otrkārt, šī aktivitāte rosina komersantus domāt par ieguldījumu pētniecībā un attīstībā nodalīšanu grāmatvedības uzskaitē: piemēram, viena no iespējām saņemt finansējumu ir tad, ja jaunas iekārtas iegāde ir nepieciešama, lai ieviestu ražošanā projekta iesniedzēja izstrādātu jaunu produktu, ko apliecina komersanta ieguldījumi pētniecībā un attīstībā pēdējos trijos gados. (Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir jāatspoguļo gada pārskata bilances postenī "Nemateriālie ieguldījumi".)

- Ko ir devusi atklāto konkursu metode projektu vērtēšanā?

- Secinājumi par atklātu konkursu ir šādi: pluss ir tas, ka konkursu iztur kritērijiem atbilstošākie uzņēmumi, mīnuss - atšķirībā no iepriekšējās rindu kārtības nav nekādu iespēju nevērtēt projektus, kam nepietiek finansējuma (jāsaka, ka šāda pieeja iepriekšējā periodā netika izmantota - papildu finansējums vienmēr tika atrasts).

Par programmās iesniegtajiem projektu iesniegumiem un to novērtējumu pašlaik ir šādi dati. ĪAT ir iesniegti 274 projekti, apstiprināti 150 (nosedz aptuveni 60% no 1.kārtā pieejamā finansējuma). AKD iesniegti 8, apstiprināti 6 projekti (nosedz aptuveni 50% no 1.kārtas finansējuma). Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu programmā iesniegti 10, apstiprināti 9 projekti (nosedz 96% no programmas finansējuma). Vērtspapīru biržas programmā iesniegts 1, apstiprināti 0 projektu (tā šobrīd nav aktuāla programma). Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanas programmā iesniegti 11, apstiprināti 8 projekti (nosedz 100% no 1.kārtas finansējuma). Individuāli organizēto apmācību programmā iesniegti 527, apstiprināts 131 projekts (4 projekti uz 1 vietu). Partnerībā organizēto apmācību programmā iesniegti 44, apstiprināti 13 projekti (3 projekti uz 1 vietu).

- Valsts atbalsta programmas tiek atvērtas ļoti novēloti. Kā tas var ietekmēt to īstenošanu?

- Šā gada deviņos mēnešos LIAA ir uzsākta projektu pieņemšana deviņās dažādās programmās, līdz šim ir pieņemti un izvērtēti 875 projekti.

ĪAT programmā vērojama tendence atteikties no projektu īstenošanas - jau ir trīs četri šādi gadījumi. Tas, iespējams, nav saistīts ar programmu novēlotu atklāšanu, bet gan vairāk ar šā brīža ekonomisko situāciju - finanšu līdzekļi (banku kredīti) ir kļuvuši grūtāk pieejami un dārgāki.

Pašreizējā perioda darbības programmu galvenie virzieni tika noteikti 2006.gadā, kad mūsu valsts ekonomika attīstījās straujos tempos un saistībā ar atbalstu komercdarbībai svaigā atmiņā bija rindas pie LIAA. Ņemot vērā apstākļus, komercdarbības atbalsta virzienu izstrādē galvenokārt tika akcentētas programmas, kas nodrošina jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādāšanu. Tieši šīm programmām tika ieplānota lielākā finansējuma daļa. Darbības programmu apstiprināšana ievilkās līdz 2007.gada beigām.

Diemžēl šobrīd situācija ir strauji mainījusies (salīdzinājumā ar normāliem ekonomikas izmaiņu termiņiem) un ekonomikas attīstībai/uzturēšanai nepieciešams atbalsts tieši produktivitātes uzlabošanā un ne tik ļoti jaunu produktu izstrādē un ieviešanā.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas