Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.45 (152) 2008. gada 5. novembris
            

  Biznesa vide | Arī kaimiņi no Latvijas pērk mazāk

Visi vienā tirdzniecības laivā
AIGA PELANE, INGUNA UKENĀBELE, BNS, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Aiga Pelane

  

Baltijas valstis cita citai jau gadiem ir arī svarīgākās tirdzniecības partneres – attālumi nav lieli, tirgi mazi un ar savām īpatnībām, tajos ir līdzīgi patērētāju ieradumi un vienota sapratne par biznesa nosacījumiem. Tomēr nu paļaušanās uz tuvākā plecu var sagādāt arī pamatīgas grūtības. Laikā, kad tikpat kā visi valdības pārstāvji izeju no krīzes saskata eksporta veicināšanā, Latvijas galvenie eksporta tirgi vai nu ir tikpat lielā bedrē kā pati Latvija, vai arī balansē uz tās malas.



"Ļoti straujais tirdzniecības pieaugums ar Lietuvu un Igauniju iepriekšējos gados noteikti ir veicinājis Latvijas ekonomikas izaugsmi. Taču līdz ar to mēs esam kļuvuši vairāk pakļauti cikliskajai lejupslīdei mūsu kaimiņvalstīs," atzīst "Swedbank" galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

No visām Baltijas valstīm Igaunijai patlaban klājas vissmagāk, taču eksperti arī uzsver, ka tā pirmā atrisinās visas ekonomikas problēmas. Igaunijai pēc situācijas nopietnības seko Latvija, un vislabāk jūtas Lietuva, kura, pēc starptautisko ekonomistu aplēsēm, vienīgā no Baltijas valstīm varētu nepiedzīvot ekonomikas recesiju. Taču arī tur ekonomiskā aktivitāte mazinās un patēriņš krītas. Līdz ar to - preču un pakalpojumu ir nepieciešams mazāk.

Tomēr pagaidām, neraugoties uz visai bēdīgajām norisēm un vēl bēdīgākajām prognozēm par ekonomikas attīstību nākamgad, Baltijas valstu eksporta apjomi uz kopējā Eiropas fona nemaz neizskatās slikti. Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka Latvijas eksports šogad pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-jūliju pieaudzis par 17%, kas bija sestais spraigākais kāpums Eiropas Savienības valstu vidū. Vēl straujāk nekā mūsu valstij eksportu šajā laikā izdevās kāpināt Rumānijai un Polijai - abām valstīm par 19%, Slovākijai - par 20%, Čehijai - par 21%, Bulgārijai - par 24%, bet Lietuvai pat par 34%. Igaunijas eksports pieaudzis krietni pieticīgāk - vairs tikai par 6%.

"Es pieļauju, ka Lietuvas ekonomiku pieprasījuma mazināšanās Latvijā varētu ietekmēt krietni vien vairāk nekā mūsu ekonomiku," vērtē a/s "SEB banka" ekonomists Andris Vilks. Viņš uzsver, ka lielu daļu Lietuvas eksporta aizņem Latvija, kurā mazumtirdzniecības apjomi pēdējo mēnešu laikā būtiski sarūk.

 

Ekonomika buksē - patēriņš krītas

Salīdzinot ar IKP pieaugumu pērn par 10,3%, tagad Latvijas ekonomikā notiekošais ir līdzvērtīgs aukstai dušai. Arī nākamgad nekas labs nav gaidāms, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda prognozes liecina, ka 2009.gadā Latvijas IKP samazināsies par 2,2%. Turklāt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada deviņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, samazinājies par 5,6%.

Tas nozīmē, ka būtiski sarucis iekšējais pieprasījumus, kas liecina - saruks arī importa apjomi un ražošana. Lai arī kā zāles pret ekonomikas lejupslīdi ilgu laiku tika minēts eksports, patlaban runāt par būtisku iespēju to palielināt ir grūti. Drīzāk jau pretēji - ir varbūtība, ka samazināsies pat pašreizējie apjomi.

Situācija Igaunijā, kas ir otrs lielākais Latvijas eksporta tirgus pēc Lietuvas, kļūst arvien sliktāka - tur otrā ceturkšņa laikā IKP samazinājies par 0,9%, kas sekoja kritumam par 0,5% pirmajā ceturksnī. Kopumā šogad Igaunijas Banka lēš ekonomikas kritumu par 1,8%, bet nākamgad prognoze ir mīnus 2,1%. Tirdzniecības plūsma uz šo ziemeļu kaimiņvalsti arī sāk buksēt.

Vienīgā optimisma zeme Baltijā joprojām ir Lietuva. Tā arī vienīgā jau ir aprēķinājusi trešā ceturkšņa ekonomikas rezultātus, kas liecina, ka deviņu mēnešu laikā Lietuvas ekonomika ir augusi par 5%. Lai arī Lietuvā vērojama samērā veselīga izaugsme, tomēr arī tajā redzamas atdzišanas pazīmes. Par to liecina mazumtirdzniecības izaugsmes palēnināšanās un iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanās. Tomēr Lietuvā joprojām vērojama rūpniecības izaugsme un straujš eksporta pieaugums.

"Situācija kļūst sliktāka - tas redzams, un par to liecina arī mūsu veiktā uzņēmēju aptauja," atzīst Latvijas kredītmenedžmenta kompānijas "IGK Service" valdes priekšsēdētāja Gaļina Seržante. Taču viņa piebilst, ka patlaban vissmagāk klājas tiem eksportētājiem, kas preces pārdod Īrijā un Lielbritānijā. Eksporta kritums uz šīm valstīm ir visstraujākais. "Uz Lietuvu un Igauniju strauja eksporta samazinājuma vēl nav," uzsver G.Seržante.

 

Tirgošanās ar dienvidu kaimiņiem

Gadiem ilgi tieši Igaunija un Lietuva ir galvenie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri, turklāt ar stabilu pieauguma tendenci. Savstarpējā tirdzniecība gadu no gada uzņem apgriezienus gan eksporta, gan importa ziņā.

Uz Lietuvu pērn Latvija eksportēja preces 638,6 miljonu latu vērtībā - par 32% vairāk nekā gadu iepriekš, un tā ir lielākā Latvijas eksporta partnere. Eksports uz Lietuvu veido 15,8% no kopējā Latvijas eksporta. Uz Lietuvu pārsvarā tiek vestas lauksaimniecības un pārtikas preces (22,5% no kopējā eksporta uz Lietuvu pērn), ķīmiskās rūpniecības ražojumi (13,2%), metāli un to izstrādājumi (12,8%), kā arī mehānismi, mehāniskās un elektroiekārtas (11,8%). Arī Latvija ir nozīmīgs Lietuvas tirdzniecības partneris - kopā ar Krieviju tā stabili ieņem vislielākā Lietuvas eksporta tirgus vietu.

Kopējā Latvijas importā Lietuva pērn ieņēma 13,9% ar ievestām precēm 1,082 miljardu latu vērtībā. Tādējādi arī importā Lietuva ir lielākais Latvijas sadarbības partneris, apsteidzot Vāciju, Krieviju un Poliju. Turklāt imports no Lietuvas turpina pieaugt - augustā, salīdzinot ar jūliju, tas palielinājies par 4,5%, bet gada laikā - par 11%. Visvairāk no Lietuvas tiek ievesti minerālprodukti, tostarp degviela (29,3% no kopējā Lietuvas importa pērn), lauksaimniecības un pārtikas preces (18,6%), mehānismi un elektroiekārtas (14,9%), kā arī ķīmiskās rūpniecības preces (8,5%).

Ir gan viens "bet". Jaunākie statistikas dati par ārējo tirdzniecību pašlaik ir pieejami par augustu, un tie liecina, ka tieši šajā mēnesī ir noticis pamatīgs Latvijas eksporta apjomu samazinājums uz Lietuvu. Salīdzinot ar jūliju, augustā eksporta apjomi ir samazinājušies par 15%. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada augustu, gada laikā tomēr joprojām ir vērojams pieaugums - 2%.

Ekonomists A.Vilks norāda: lai arī Lietuva ir visnotaļ atkarīga no situācijas pieprasījuma Latvijā, kaimiņiem ir arī kāda būtiska priekšrocība - plaši sazarojies un arī Latvijā izpleties mazumtirdzniecības tīkls "Maxima". "Viņi ar šo tirdzniecības tīklu var būtiski palielināt savus eksporta apjomus, piedāvāt atlaides un vairāk pārdot preces Latvijā," uzsver A.Vilks.

 

Kritums Igaunijā

Savukārt ārējā tirdzniecībā Latvija papilnam var izjust Igaunijas ekonomikas krituma sekas. Vēl pērn uz Igauniju tika eksportētas Latvijas preces 581,8 miljonu latu vērtībā, un tā ar 14,4% bija otrs lielākais Latvijas eksporta tirgus. Tomēr šogad aina jau ir drūmāka. Augustā salīdzinājumā ar šo pašu laiku pirms gada eksporta apjomi uz Igauniju ir samazinājušies par 3%. Salīdzinot ar jūliju, kritums ir 1,8%. Tas nozīmē vienu - Igaunija ir sākusi iepirkt mazāk.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz mūsu ziemeļu kaimiņvalsti ir lauksaimniecības un pārtikas produkti (16% no kopējā eksporta uz Igauniju pērn), mehānismi un elektroiekārtas (12,8%), ķīmiskās rūpniecības preces (12,2%), kā arī koksne un tās izstrādājumi (11,9%).

Tostarp arī pašai Igaunijai Latvija ir trešais nozīmīgākais tirdzniecības partneris pēc Somijas un Zviedrijas. Taču arī importa apjomi no kaimiņvalsts sāk rukt. Pērn no Igaunijas Latvijā ieveda preces 629,9 miljonu latu vērtībā, kas ir 8% no kopējā importa. Nozīmīgāki importētāji ir tikai Lietuva, Vācija, Krievija un Polija. Tomēr augustā, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, Igaunijas imports ir sarucis dramatiski - par 32%. Salīdzinot ar jūliju, kritums ir bijis par 13,5%.

 

Samazinājums vēl tikai tiek gaidīts

Galvenā Latvijas eksporta prece uz kaimiņvalstīm ir pārtikas produkti. Salīdzinot šā gada astoņus mēnešus ar iepriekšējā gada to pašu laiku, pārtikas produktu eksporta pieaugums uz Lietuvu un Igauniju veido 26,4%, uzsver Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Tas būtu vērtējams kā ļoti labs rādītājs un parāda iepriekšējos gados izveidoto veiksmīgo sadarbību. Taču prognozes diemžēl nav tik iepriecinošas. I.Gulbe paredz, ka, visdrīzāk, eksporta apjomi uz kaimiņvalstīm samazināsies.

Taču eksperti arī pieļauj, ka tieši pārtikas produkti varētu būt tie, kas izvilks eksporta apjomus un neļaus tiem būtiski mazināties. "Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir samērā stabils," uzsver P.Strautiņš. Viņš arī norāda, ka risku savstarpējā Baltijas valstu tirdzniecībā var mazināt arī tas, ka tā daļēji ir reeksports. Piemēram, vienā Baltijas valstī ir kāda starptautiska uzņēmuma pārstāvniecība un distribūcijas centrs. Vai arī - viens Baltijas uzņēmums nopērk cita Baltijas uzņēmuma ražoto produktu un pārdod tālāk.

Neskatoties uz to, ka Igaunijas ekonomika varētu sākt atveseļoties ātrāk, tas diez vai būtiski varētu atvieglot Latvijas eksportētāju dzīvi. "Būtu jau labi, ja tā notiktu, bet es nedomāju, ka Igaunijas ekonomika izies ātrāk no krīzes kā Latvijas ekonomika," uzskata I.Gulbe. Savukārt P.Strautiņš ir vēl skaudrāks: "Tas, ka Latvijas galvenie eksporta tirgi ir divas ļoti nelielas un ļoti līdzīgas ekonomikas, ir pārejoša situācija. Tā atspoguļo faktu, ka Latvijas eksporta lielākā daļa nav ļoti specializēti produkti. Nav lielas jēgas vest uz ASV mūsu pārtiku, transporta izdevumi būtu pārāk lieli!" Ekonomists uzskata, ka Latvijas ekonomika var augt, vairāk domājot par specializāciju.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas