Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.45 (152) 2008. gada 5. novembris
            

  Biznesa vide | Cik drošā darba vidē strādājam

Vienvirziena ceļš darba drošībā un aizsardzībā
Klinta Ločmele, "KV"


Situāciju darba drošībā un aizsardzībā tēlaini var salīdzināt ar ceļu satiksmes noteikumiem un to ievērošanu. Piemēram, ir vienvirziena iela un ceļa zīme "Iebraukt aizliegts!". Bet, vienalga, četri no desmit autovadītājiem brauks tālāk. Tāpat arī – ja ir brīdinājuma zīme "Lietot ķiveri!", tad arī četri no desmit cilvēkiem, piemēram, būvlaukumā, ieies bez tās. Kāpēc tāds apgalvojums, ka četri no desmit cilvēkiem noteikumus neievēros? Pētījums par darba apstākļiem un riskiem Latvijā vēsta, ka tikai nepilni 62% darbinieku ievēro aizlieguma zīmes, ja tās darba devējs vispār ir uzlicis. Tāpat kā uzņēmumu darbiniekiem, kuri neievēro brīdinājuma zīmes, arī šoferiem ir dažādas atrunas – bija jāsteidzas, zīmi nevarēja redzēt, braucu tur katru dienu, un nekas slikts nav noticis. Bet kādam, kurš darba vietā nelieto cimdus vai aizsargbrilles tad, kad tās ir jālieto, tā var būt arī pēdējā reize.



Šādu salīdzinājumu, kas uzskatāmi parāda darba drošības un aizsardzības noteikumu ievērošanas nozīmību, Eiropas 2008.gada informatīvās kampaņas drošībai un veselībai darbā noslēguma konferencē izteica Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošais pētnieks Ivars Vanadziņš. Plašāk ar minētā pētījuma rezultātiem var iepazīties interneta vietnē www.darbatirgus.gov.lv.

 

Atšķirīga izpratne

Darba vides risku novērtējums ir uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas pamatā. Bet kā to pareizi veikt, ja uzņēmējam nav līdzekļu piesaistīt kompetento speciālistu vai institūciju un risku novērtējumu veic uzņēmuma darba aizsardzības speciālists? I.Vanadziņš saka, ka riska novērtējuma metožu ir ļoti daudz un par tām ir arī pieejami dažādi informatīvie materiāli un palīglīdzekļi, piemēram, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) interneta vietnē http://hw.osha.europa.eu. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vairumā gadījumu pietiek ar vienkāršākiem risku novērtēšanas veidiem, t.s. kontrolsarakstu metodēm. Papildinot ar kādu vienkāršu novērtējuma gradāciju, pietiekams ir arī 02.10.2007. Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"1.pielikums. "Lai arī riskus var noteikt pēc dažādām metodēm, to būtība ir ļoti līdzīga. Labāk labi un ar izpratni veikt riska novērtējumu ar vienkāršu metodi, nevis - pavirši ar sarežģītu un smalku metodi," iesaka I.Vanadziņš, piebilstot, ka jebkurā gadījumā ir jāatceras: ir zināms "minimālais riska faktoru skaits" (bīstamākie un biežākie), kuri jāpārbauda - jāidentificē un jānovērtē. Minēto MK noteikumu Nr.660 1.pielikums satur tikai minimāli izvērtējamo risku apjomu.

Darba devējiem jāņem vērā, ka riska novērtējums jāveic obligāti, iesaistot nodarbinātos un to pārstāvjus, piemēram, arodbiedrības. Jo "konkrētajā vietā nodarbinātais bieži vien vislabāk zina, kas viņu traucē un apdraud". Tikpat svarīgi par risku novērtējumu informēt arī pašus darbiniekus. Nereti darbinieks ir parakstījis darba drošības un aizsardzības instrukciju, bet viņam nav izpratnes, kas tajā ir teikts. I.Vanadziņš stāsta par gadījumu kādas mazpilsētas slimnīcā, kur slimnīcas vecākā māsa tikai sanāksmē, kur klāt bija arī kontrolējošā iestāde, uzzinājusi, ka slimnīcā ir bijis veikts darba vides riska novērtējums.

Informācijas par darba drošību un aizsardzību ir pietiekami daudz, tikai katra no iesaistītajām pusēm - darba devēji, nodarbinātie un eksperti - "runā katrs savā valodā", jeb ir atšķirīga izpratne par problēmām un to, kuri darba vides riski ir būtiskākie. Piemēram, tikai 13,4% veselības aprūpes nozares darba devēju uzskata, ka viņu darbinieki nes vai pārvieto smagus priekšmetus, bet no aptaujātajiem darbiniekiem to ir atzinuši 75,4 procenti. Uzdodot jautājumu par 10 biežākajiem riska faktoriem uzņēmumā, darba devēji atzīmējuši šādus riska faktorus: darbs ar datoru, summētais darba laiks, darbs piespiedu pozā, laika trūkums, darbs ārā dažādos laika apstākļos, smagu priekšmetu pārvietošana, darbs ar aprīkojumu, vienveidīgas kustības, maiņu darbs, plaukstas-rokas vibrācija.

Savukārt darbinieki norādījuši šādus darba vides riska faktorus: darbs piespiedu pozā, tiešs kontakts ar cilvēkiem, kuri nav darbinieki, vienveidīgas kustības, smagu priekšmetu pārvietošana, caurvējš, tik skaļš troksnis, ka nākas pacelt balsi, runājot ar cilvēkiem, virsstundu darbs, laika trūkums, darbs ar datoru, izgarojumu, dūmu, putekļu vai bīstamu ķīmisku vielu ieelpošana.

Tā kā darba devēju un darbinieku viedokļi atšķiras, darba vides risku novērtēšanā var palīdzēt laboratorisko mērījumu analīze.

 

Gaidāmi jaunumi likumdošanā

Viena no galvenajām problēmām darba drošībā un aizsardzībā Latvijā ir augsts bojā gājušo skaits nelaimes gadījumos darbā. Šogad valdībā ir pieņemtas Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes (2008-2013) un programma (2008-2010), kurā uzskaitīts pasākumu kopums ar vienu no mērķiem - samazināt letālos nelaimes gadījumus darbā par 30% - informē Labklājības ministrijas darba departamenta direktora vietnieks Renārs Lūsis.

Viņš norāda, ka drīzumā (laikā no pāris mēnešiem līdz gadam) sagaidāmi jauni normatīvie akti darba drošības un aizsardzības jomā. Pirmkārt, paredzēti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas jau ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Patlaban norit to saskaņošanas process. Grozījumi ietver prakses standartu ieviešanu. Tas ir nozarē balstīts dokuments, kas papildina administratīvos aktus. Pirmie prakses standarti taps biroju darbam un būvniecībai. Tajos būs norādītas visas prasības mikroklimatam, ergonomikai un citiem nozīmīgiem darba drošības un aizsardzības aspektiem - vienā dokumentā būs norādītas visas prasības, kas jāievēro attiecīgās nozares darbavietās. Prakses standartiem nav likuma spēka - to ievērošana nav obligāta. Bet reizē, ja darba devējs ievēro šos standartus, viņš būs arī izpildījis normatīvajos aktos minētās prasības.

Tāpat likuma grozījumi paredz darba aizsardzības sistēmas organizēšanas izmaiņas un darba vides institūta funkcijas, lai uzņēmējs pats var izvēlēties, vai viņa uzņēmumā ar vairāk nekā 50 darbiniekiem ir vai nav nepieciešams otrs darba aizsardzības speciālists. Jo patlaban dažos uzņēmumos šī likumā noteiktā otrā štata vieta ir tikai formalitāte, un labs darba aizsardzības speciālists pienākumus var veikt arī viens pats.

Otrkārt, Valsts sekretāru sanāksmē ir iesniegti izskatīšanai jauni MK noteikumi par obligātajām veselības pārbaudēm. Tie noteiks vienkāršotu ārstu apmeklēšanas kārtību, samazinās un sistematizēs obligāto veselības pārbaužu veikšanas biežumu un nepieciešamību. (Plašāk lasiet 08.10.2008. "Komersanta Vēstneša" 41.(148.) numurā.)

Treškārt, saskaņošanas procesā ir jauni MK noteikumi par apmācību darba aizsardzībā.

Ceturtkārt, MK ir iesniegti grozījumi MK noteikumos Nr.99 par komercdarbības veidiem, kuros darba aizsardzības speciālistam ir obligāta speciālā izglītība, pagarinot noteikumos minēto pārejas termiņu līdz 2012.gada 1.jūlijam. Tā kā tikai pagājušajā gadā Latvijas koledžas sāka piedāvāt apgūt 1.līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzībā, vēl līdz pat 2012.gada vidum bīstamajās nozarēs varēs strādāt darba aizsardzības speciālisti, kuriem ir augstākā izglītība citā jomā un pabeigti 160 stundu ilgi kursi darba drošības un aizsardzības jautājumos.

Izstrādes stadijā atrodas jauni MK noteikumi par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un uzskaiti, jauni MK noteikumi par darba aizsardzības prasībām darba vietām (pielikumos ir norādītas prasības mikroklimatam) un jauni MK noteikumi par nodarbināto aizsardzību pret optisko starojumu.

Informāciju par darba drošību un aizsardzību varēs iegūt arī izstādē "Drošam darbam 2008", kas šogad notiks no 27. līdz 29.novembrim Rīgā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

 

 



UZZIŅAI
Visvairāk uzņēmumu, kuros nav veikts riska novērtējums, atrodas:

• Balvu rajonā (74,6%)
• Kuldīgas rajonā (73,7%)
• Ogres rajonā (70,2%)
• Limbažu rajonā (70,0%)
• Madonas rajonā (68,2%)
• Gulbenes rajonā (66,2%)

Avots: pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā" rezultāti


Labās prakses balvas "Zelta ķivere 2008" pretendentu pieredze

A/s "Valmieras piens" – par roku darba likvidēšanu un efektīvas riska faktoru identificēšanas un novērtēšanas sistēmas ieviešanu uzņēmumā
Uzņēmuma pārstāvis Rūdolfs Veinbergs stāsta, ka līdz šim "Valmieras piena" darbiniekiem, kas strādāja pie ražošanas līnijas, maiņas laikā no tās bija jānoņem un jāsaliek kastēs simts tūkstoši piena paku. Strādnieki kastes sakrāva paletēs un ar hidrauliskajiem ratiem transportēja uz noliktavu. Tā kā darbs norisinājās vienveidīgās pozās, caurvējā un šaurās telpās, šajās darba vietās bija liela kadru mainība. Nu minēto darbinieku funkcijas veic uzstādītais robots, kuru uzmana speciāli apmācīts robota uzraugs. Strādnieki, kas pie līnijas strādāja iepriekš, netika atlaisti – viņiem uzņēmumā tika atrasts cits darbs.
R.Veinbergs uzskata, ka tur, kur darbinieki ir jau pārslogoti, bizness nemaz nevar attīstīties bez jaunu tehnoloģiju ieviešanas. Lai mazinātu roku darbu, uzņēmums arī ievārījumu jogurta ražošanai sācis transportēt 10 kg, nevis 20 kg iepakojumos, kā bija senāk.

"Zelta ķivere 2008" žūrijas komisijas pārstāvju komentāri:
I.Vanadziņš: Ar tehnoloģiju palīdzību ir likvidētas darba vietas, kurās darba vides risku dēļ neviens darbinieks nevēlas ilgi strādāt. Pat ja 40 tonnas izdala uz visu cilvēku skaitu, kas strādā vienas maiņas laikā, tas ir ievērojams smagums, ko katram nākas pārvietot. Kādreiz Anglijā strādnieki lauza mašīnas, jo tās atņēma darbu. Bet šis nav tas piemērs.
R.Lūsis: "Valmieras piens" ir izmantojis vienkāršu darba risku novērtēšanas metodi, kas atrodama EU-OSHA mājaslapā, un ar tās palīdzību ir labi novērtējis darba riskus.

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas