Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.46 (153) 2008. gada 12. novembris
            

  Biznesa vide | Ekonomikas krīze un rūpniecības pulss

Statistikas skaitļu valoda un uzņēmēju domas
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Juris Griķis

    

Centrālā statistikas pārvalde ziņo – gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar šādu laikposmu pērn rūpniecības produkcijas izlaide, izņemot tvaika un ūdens apgādi, pēc darba dienu izlīdzinātiem datiem samazinājusies par 7,6%, tostarp apstrādes rūpniecībā par 9,8 procentiem. Lielākie apjomu kritumi no janvāra līdz septembrim pēc neizlīdzinātiem datiem vērojami mēbeļu ražošanā (30,3%), apģērbu ražošanā (17,3%), metālapstrādē –mašīnu, iekārtu un darba mašīnu ražošanā (10,8%).



Kaut arī produkcijas izlaides apjomi palielinājušies gatavo metālizstrādājumu ražošanā (11,4%), automobiļu piekabju un puspiekabju (8,5%) un citu transportlīdzekļu ražošanā (42,9%), statistikas datu ailēs dominē mīnusi, cērtot robus lejup slīdošajā tautsaimniecības izaugsmes summējumā. Taču rūpniecības nozaru vadītāji realitātē raugās, bruņojušies ar apņēmību nepadoties nelabvēlīgajiem apstākļiem un rast izeju arī šajā ražotājiem patiešām sarežģītajā laikā.

 

Kad pircēji nogaida

Juris Griķis, SIA "Marks M" īpašnieks un asociācijas "Latvijas mēbeles" prezidenta vietnieks:

"Es no sava skatpunkta varu teikt, ka vietējais tirgus ir palicis tādā pašā līmenī kā līdz šim, toties arvien grūtāk virzās eksports uz krīzes zonām Eiropā. Lielākie Latvijas mēbeļu ražotāju eksporta tirgi ir Vācija, Dānija un Lielbritānija. Esmu runājis ar vairākiem eksportētājiem, un viņu viedoklis ir šāds: pircējus lielā mērā ir ietekmējusi plašsaziņas līdzekļu paustā panika, un viņi nogaida, kad tirgū parādīsies masveida atlaides, inflāciju nomainīs deflācija.

"Uzņēmumiem patiešām ir jāļauj pagarināt nodokļu atmaksas laiku, jādod iespēja izmantot nodokļu atmaksas grafiku. Tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no maksātnespējas procesu lavīnas."

Tā kā mēbeļu ražošanas sektors lielākoties ir virzīts uz eksportu, statistikā var parādīties diezgan liels ražošanas kritums. Vaina tā, ka līdz šim ražotāji sevišķi nemeklēja alternatīvus produkcijas noieta tirgus, bet balstījās uz iepriekšminētajiem, klasiskajiem. Nesen tikos ar galveno Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmumu vadītājiem, un arī viņi pauda viedokli, ka iekšējā tirgū kritiskas situācijas būtībā nav. Pašlaik tirgū spēcīgākie uzņēmumi, manuprāt, ir "Elīza K", "Sencis", kuram ir arī savs veikalu tīkls, "Bolderājas Serviss" un "Daiļrade koks". Grūti ir tiem ražotājiem, kuri specializējušies tikai priežu mēbeļu ražošanā, jo šīs mēbeles pircēji vēlas iegādāties ļoti lēti - tik lēti, ka ražotājam tas vairs nav izdevīgi.

Saistībā ar savu uzņēmumu es pašlaik nejūtu, ka "Nakts mēbelēm" vietējā tirgū būtu samazinājies noiets. Finanšu rādītāji liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu pat esam nelielā plusā: apgrozījums palielinājies par pieciem procentiem. Bet attiecībā uz eksportu esam atraduši iespēju ieiet arī citos, alternatīvos tirgos. Mēs jau strādājam Tuvajos Austrumos - Arābu Emirātos Dubaijā, tur mūsu ražojumi ir pieprasīti augstās kvalitātes dēļ; patlaban cērtam ceļu uz Krievijas tirgu. Šonedēļ piedalāmies izstādē Maskavā "Mebeļ Klub 2008".

Uzņēmējus vairāk par visu baida stabilitātes trūkums. Tādēļ labi, ka vismaz valdība pašlaik ir noturīga, nenotiek haotiskas izmaiņas nodokļu sistēmā. Bet valdības rokās ir sviras, lai palīdzētu uzņēmējdarbībai.

Piemēram, mūsu uzņēmums februāra sākumā gatavojas piedalīties Skandināvijas mēroga mēbeļu izstādē Stokholmā, šā projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 20 tūkstoši latu. Jau esam saņēmuši rēķinu par dalības maksām. Vērsos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai varētu iegūt līdzfinansējumu no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, kas paredzēti uzņēmēju atbalstam dalībai izstādēs. Bet šī atbalsta programma ir vilcināta visu gadu, un LIAA speciālisti vēl pirms pāris nedēļām nezināja pateikt, kad programma tiks atvērta, un šaubījās, vai februāra pasākumam finansējumu paspēsim saņemt. Tā visa izstāžu sezona paies garām. Valdība mūs mudina - ejiet uz eksportu, ejiet uz eksportu! Es piekrītu: tas ir glābiņš, kas budžetā iepludinās svaigu naudu. Bet kādēļ valdība mums nepalīdz, neliek lietā tos atbalsta instrumentus, kas jau ir paredzēti un pašlaik ir tik ļoti vajadzīgi?

Bet var teikt, ka mēbeļnieki kopumā turas, pašlaik tiek veidota sadarbība ar dizaineriem, tam ir īpašas programmas, un nekādai panikai nav pamata."

 

Traģēdijas nav, bet par nākotni jādomā

Latvijas smagsvara ražošanas sektora stūrmanis, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, tāpat kā citkārt, uzsver, ka asociācijas rīcībā esošie dati īsti nesaskan ar oficiālās statistikas rādītājiem. "Mēs nozares produkcijas izlaidi lēšam faktiskajās cenās, jo vairāk nekā 70% no saražotā eksportējam. Globālajā tirgū esam spiesti ņemt vērā tur esošās cenas. Ja saistībā ar inflāciju sadomāsim par 8-10% sadārdzināt produkciju, izlidosim no šī tirgus kā korķi. Asociācijas datos, piemēram, neparādās iekārtu, mehānismu un darba mašīnu izlaides kritums par 27% septembrī salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Mūsu ieskatā, šī ražošana vismaz pagaidām nekrīt, samazinājums gan ir elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā. Tas tādēļ, ka a/s "Rebir" pārcēlusi ražošanu uz Ķīnu. No komersanta viedokļa tas ir normāli - puse Eiropas strādā Ķīnā, kādēļ lai mūsu uzņēmēji to nedarītu? Bizness diktē strādāt tur, kur ir lētāk un izdevīgāk. Kopumā ražošanas apjomu kritums nav tik milzīgs, jo to kompensē elektromašīnbūves rūpniecības produkcijas apjomu pieaugums. Pirms diviem gadiem Aizkrauklē darbību sāka jauns šīs nozares uzņēmums, tā ka nekādas lielas traģēdijas nav.

Iet mazumā metāla ražošana. Naudas izteiksmē tā varbūt noturēsies pērnā gada līmenī, varbūt būs nedaudz mazāka. Metāla ražošanas īpatsvars ir trešdaļa no visas nozares kopapjoma. Saistībā ar to jāmin vairāki faktori: apjomu sašaurināšana pasaules autorūpniecībā, kur apturēts dažs konveijers, un tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumu piegādes vairs nav vajadzīgas; otrkārt, pasaules tirgū krasi samazinās gan metāla cenas, gan pieprasījums pēc tā. Piemēram, metāllūžņu cenas ir samazinājušās piecas reizes.

Šajā situācijā svarīgi ir divi momenti. Pirmkārt, banku politika. Pašlaik uzņēmējiem bankās ir grūtāk dabūt kredītus. Tas liecina par kredītiestāžu izpratnes trūkumu, kā pašlaik vajadzētu rīkoties, jo visdrošākie tomēr ir ieguldījumi ražošanā. Ja uzņēmējam ir normāls biznesa plāns, līgumi ar produkcijas patērētājiem, arī aizdevumi ir iespējami droši. Protams, jebkuru līgumu ir iespējams lauzt, un tas šobrīd reizumis arī notiek, bet ne masveidā.

Salīdzinot ar citām valstīm, pašreizējā situācijā mums ir zināmas priekšrocības, jo mūsu uzņēmumi ir samērā nelieli, elastīgi. Ja to ražojumu kvalitāte, cena un piegāžu precizitāte būs nevainojama, ļoti iespējams, ka konkurences cīņā noturēsies tieši mūsējie. Šādā situācijā uzņēmumiem ir jāsaražo rezerve, lai varētu precīzi nodrošināt piegādes. Man ir informācija, ka tieši šim nolūkam dažiem uzņēmumiem ir sarežģījumi iegūt banku aizdevumu. Pašlaik ar iespējamiem kreditētājiem risinām pārrunas, tādēļ konkrēti neko neteikšu. Mēs šajā procesā piedalāmies, asociācija allaž ir gatava sniegt bankām objektīvu informāciju par saviem uzņēmumiem.

Otrkārt, mūs patiešām baida iespējamās parādu ķēdes starp uzņēmumiem. Ja saruks kredītlīnijas, tās vērsīsies plašumā, izraisot tā dēvēto domino kauliņu efektu. Šeit ļoti ir vajadzīga Valsts ieņēmumu dienesta izpratne. Juridiskie jautājumi pašlaik tiek kārtoti, un ļoti ceru, ka situācija nekļūs kritiska. Uzņēmumiem patiešām ir jāļauj pagarināt nodokļu atmaksas laiku, jādod iespēja izmantot nodokļu atmaksas grafiku. Tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no maksātnespējas procesu lavīnas. Kāds lielāks uzņēmums, nonākot šādā situācijā, var aizraut sev līdzi daudzus sadarbības partnerus. Tas šobrīd ir pats aktuālākais.

Nupat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir izveidota Nacionālās stratēģijas padome, kurā visu nozaru vadītāji un rūpnieki izstrādās vienotu viedokli par to, kā veidot dialogu ar valdību un valsts iestādēm, lai tiktu ņemtas vērā ražotāju vitāli svarīgās vajadzības. Ražotāji taču valstij dod visvairāk ienākumu no eksporta un uzlabo tirdz­niecības bilanci. Būtu daudz vienkāršāk pārdzīvot šo globālās krīzes laiku, ja apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijā būtu nevis 14%, bet vismaz par 10% lielāks - kā vecajās Eiropas Savienības valstīs. Mums ir jālūkojas pēc saviem produktiem, jāmeklē tiem vieta tirgū.

Šeit nonākam sākumpunktā - inženierzinātņu studentiem ir jāmāca arī biznesa ekonomika. Lai jaunie speciālisti nebūtu tikai izpildītāji, bet prastu un vēlētos veidot paši savu biznesu. Nesaprotu, kāpēc Latvija ar to nav nodarbojusies visus šos 17 gadus. Piemēram, Vidus­āzijas republikas sūta savus jauniešus mācīties ārvalstu augstskolās, un viņi pēc atgriešanās patiešām pērk tehnoloģiju licences un veido savas ražotnes. Viņi iet ļoti ātri uz priekšu.

Par inženieru izglītības sistēmas pārveidošanu runāju daudzus gadus. Pie tā vajadzēja ķerties tad, kad valsts tautsaimniecības attīstības tempi bija augsti, bet tā nenotika. Tad ir jādara tagad, ja vēlamies nostiprināt valsts ekonomikas nākotni."

 

Ir jādod pasūtījumi vietējiem ražotājiem

Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds norāda: "Mēs arī paši nozares kritumu salīdzinājumā ar pērno gadu šogad plānojam kopumā par 8%, jo vietējam tirgum gandrīz neko neražojam. Bet tik strauju kritumu - 14% - realitātē neredzam. Eiropas tirgus sašaurinās, un mēs tur neko nevaram darīt. Pastāvīgi gan palielinās eksporta apjomi uz Krieviju, līdz šim tie spēja kompensēt Eiropas tirgus kritumu, bet nu vairs ne. Šis laiks ir jāpārdzīvo. Pašlaik domājam, kā ražošanu saglabāt, nevis paplašināt. Bažas rada tas, ka uzņēmumiem sāk pietrūkt apgrozāmo līdzekļu. Bankas aizdevumus dod nelabprāt, un, nedod Dievs, ja kādam ir nepieciešams palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu, vajadzīgs tā dēvētais inkaso aizdevums. Maksātnespēju mūsu uzņēmumi cenšas nepieļaut, un viens variants, kā no tās izvairīties, ir uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku. Vasarā to izdarīja viens uzņēmums Ogrē. Bažīgi ir tas, ka ražošanu pēc tam var arī neatjaunot. Ražošanu sašaurinājusi arī a/s "Lauma Lingerie", jau pirms laba laika pārceļot daļu ražošanas uz Baltkrieviju. Uzņēmumiem lielākā daļa pasūtījumu ir līdz Ziemassvētkiem. Kas notiks nākamgad, ir grūti paredzēt, bet par grūtāko laiku uzskatām martu un aprīli. Lai atvieglotu vietējo ražotāju pastāvēšanu, valsts sektors varētu viņiem nākt pretī, dodot speciālos pasūtījumus tekstila izstrādājumu iepirkumiem gan spēka struktūru vajadzībām, gan medicīnas un citām iestādēm. Bet mūsu ierēdņi allaž aizbildinās, ka nav iespējams vietējiem ražotājiem dot priekšrocības, jo pret to iebildīšot Eiropas Savienība. Ir jādara gudri, tad neiebildīs. Vairākās Eiropas valstīs, ja konkursā par valsts speciālo pasūtījumu uzvarējuši ārvalstnieki, viņiem piemēro īpašu nodokli par šo pasūtījumu izpildi. Tas tādēļ, lai sniegtu priekšrocības vietējiem komersantiem. Mēs ierosinām, ka šie pasūtījumi ir jādod ražojošajiem uzņēmumiem, nevis tirgotājiem, kas piedāvā, piemēram, Ķīnā ražotas preces."

 

Jādomā par resursu taupīšanu un kooperēšanos

"Apstrādes rūpniecībā kopumā aptuveni puse produkcijas tiek ražota vietējam tirgum, puse - eksportam. Uzņēmumi produkciju spēj saražot, bet tagad jautājums - kur to realizēt? Gan ārvalstu, gan vietējā tirgū pieprasījums ir samazinājies. Tādēļ uzņēmējiem ir jāizvērtē izmaksu posteņi, iespējas, kā rīkoties laikā, kad tirgus pieprasījums vairs neatbilst ražošanas iespējām," spriež Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktora vietniece Astrīda Burka.

"Pašlaik daudz runājam par to, ka palielinājies to uzņēmumu skaits, kuri pieteikuši maksātnespēju, bet maz uzsveram, ka šogad Latvijā ir atvērtas daudzas jaunas, modernas ražotnes. Veiksmīgie uzņēmēji ar saviem panākumiem nemēdz skaļi lielīties, tādēļ negatīvā informācija gūst pārsvaru."

"Bieži tiek minēts, ka energoresursu sadārdzinājums mazina uzņēmumu konkurētspēju, jo sadārdzina produkciju. Taču, ja aplūkojam statistikas datus par enerģētikas produktu īpatsvaru kopējā preču un pakalpojumu klāstā, tad redzam, ka apstrādes rūpniecībā tas veido 5,2% no kopējām izmaksām. Protams, energoietilpīgākās nozarēs šis īpatsvars būs lielāks, piemēram, būvmateriālu un metālu ražošanā. Taču uzņēmējiem būtu jāseko līdzi šo resursu taupīšanai. Manuprāt, tam joprojām netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.

Es gribu uzsvērt, ka uzņēmumi ir saņēmuši gana lielu valsts atbalstu ražošanas stiprināšanai un attīstībai. Laika posmā no 2004.gada līdz 2006.gadam Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu ietvaros uzņēmējdarbības veicināšanai vairāk nekā pusotram tūkstotim projektu ir izlietoti 140 miljoni latu. Apstrādes rūpniecība ir saņēmusi 72% no šīs summas. Sadalījumā pa nozarēm šeit līderi ir būvmateriālu ražošana, kokapstrāde, metālapstrāde un ķīmiskā rūpniecība. Šajā struktūrfondu plānošanas posmā vairākus jaunus atbalsta veidus sniegs sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu veidotais Ieguldījumu fonds, tostarp eksporta garantijas, sēklas finansējumu un citus. Jau līdz šim vairāki mazie un vidējie ražošanas uzņēmumi saņēma valsts atbalstu tā dēvētās īpaši atbalstāmo teritoriju programmas ietvaros, nozīmīgas ir arī Latvijas Garantiju aģentūras nodrošinātās valsts garantijas. Taču, ņemot vērā pašreizējos finanšu krīzes apstākļus, ir uzņēmēji, kas spiesti atteikties no projektu īstenošanas. Tad nu kopīgi jāskatās, ko varam darīt ražotāju labā. Ekonomikas ministrija jau šogad sadarbībā ar uzņēmējiem ir daudz izdarījusi, lai uzlabotu komercdarbības vidi, tostarp jāmin panāktās izmaiņas nodokļu likumdošanā. Nozīmīgi ir grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" - gan par pašu kapitāla palielināšanu, gan par pamatlīdzekļu aizstāšanu, kas īpaši būtiski ir mazajiem uzņēmējiem. Ja nolietotas tehnoloģiskās iekārtas vietā tiks iegādāta līdzīga jauna, netiks piemērots uzņēmuma ienākuma nodoklis gūtajai peļņai par atsavināto ražošanas līdzekli, kā arī ieviests nemainīgs amortizācijas koeficients 1,5 jaunām tehnoloģiskajām iekārtām turpmākajiem pieciem gadiem. Turklāt šis koeficients tiek piemērots arī nemateriālo ieguldījumu norakstīšanā. Ir mainīta arī zaudējumu pārnešanas kārtība: iepriekšējo piecu gadu vietā termiņš pagarināts līdz astoņiem gadiem. Tāpat grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz, ka komersantu papildu izdevumi darbinieku nogādāšanai uz darbu un mājām tiks pielīdzināti saimnieciskiem izdevumiem un netiks aplikti ar nodokli. Te vēl jāpieskaita arī pasākumi, kas iekļauti makroekonomiskās stabilizācijas plānā, tā ka ir skaidri redzams - no nākamā gada uzņēmējiem būs jaunas un vērā ņemamas priekšrocības.

Pašlaik daudz runājam par to, ka palielinājies to uzņēmumu skaits, kuri pieteikuši maksātnespēju, bet maz uzsveram, ka šogad Latvijā ir atvērtas daudzas jaunas, modernas ražotnes. Veiksmīgie uzņēmēji ar saviem panākumiem nemēdz skaļi lielīties, tādēļ negatīvā informācija gūst pārsvaru. Bet man uz deviņām lappusēm ir informācija par šogad atvērtajām ražotnēm. Iespaids, ka Latvijā viss iet tikai uz leju, ir maldīgs.

Šis uzņēmējiem ir aktīvas darbošanās laiks, kad jāizmanto ikviena iespēja - gan ārvalstu pārstāvniecību palīdzība, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konsultācijas, gan valsts vizīšu laikā gūstamie kontakti, un tā tālāk.

Nupat ir pabeigta Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas pasūtītā pētījuma pirmā kārta par to, ko mūsu uzņēmēji varētu ražot militāro struktūru (un ne tikai) vajadzībām, aizstājot importētās preces ar vietējas izcelsmes izstrādājumiem.

Mums ir svarīgi atbalstīt sīkos un mazos ražotājus, jo to īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir ļoti liels: 64% uzņēmumu nodarbināti mazāk par desmit strādājošo, bet 27% to skaits nesasniedz piecdesmit. Bet šiem uzņēmumiem ļoti nopietni būtu jādomā par spēku apvienošanu, kooperēšanos, kaut arī tas Latvijā nav populāri."

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas