Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.46 (153) 2008. gada 12. novembris
            

  Biznesa vide | Kā veidot eksporta ceļus

Daudzsološā Ukraina ar nacionālajām īpatnībām
Mudīte Luksa, "KV"


Katrs Latvijas uzņēmējs, kurš domā par komercdarbības paplašināšanu ārpus Latvijas un darbību ilgtermiņā, kāri tver ikvienu informāciju par valstīm, uz kurām varētu mest biznesa tiltu. Šajā ziņā ļoti labs izziņas avots ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotie semināri, kuros sīki tiek aplūkotas biznesa iespējas un nosacījumi dažādās valstīs. Izklāstus par iešanu uz Francijas, Norvēģijas, ASV un citu labāk pazīstamu valstu tirgiem var uzskatīt jau par tradicionāliem ik gadu. Jaunums šogad bija informatīvais seminārs par tuvo un nepazīstamo Polijas tirgu (sīkāk "KV" Nr. 36(143), 03.09.2008.) un nupat aizvadītajā nedēļā – par Ukrainu. Interesentu ieradās tik daudz, ka semināra vadītāji sacīja: pirmo reizi nu ir pasākums, kurā dalībnieki stāv pie durvīm rindā, un vien ar lielām grūtībām visiem varēja atrast vietu.



Sadarbības gaišā puse

Ukraina patiešām mūsu uzņēmējiem var būt vilinošs mērķis: pirmkārt, jau sava plašuma un faktiski neierobežotā tirgus dēļ, otrkārt, tā ir valsts, kura neatlaidīgi klauvē pie Eiropas Savienības vārtiem un iespēju robežās nežēlo pūliņus, lai reiz tie tiešām atvērtos.

Kā seminārā norādīja Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava, viņa pārstāvētā valsts ļoti augstu vērtē sadarbību ar Latviju arī no gūstamās pieredzes viedokļa - kā sakārtojama likumdošanas bāze atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, kā integrēties Eiropas valstu apvienībā, kā gatavoties uzņemšanai NATO, un, galu galā, noderīga būs arī mūsu pašreizējā negatīvā pieredze. Arī Ukrainu ir skārusi ekonomiskā krīze, bet iekšzemes kopprodukts šā gada trijos ceturkšņos samazinājies tikai nedaudz un turas 6,9% līmenī. Rūpniecības apjomi kopumā pieauguši par 5,1 procentu.

Kontakti starpvalstu līmenī arvien paplašinās. Kā norādīja Ukrainas vēstniecības Latvijā pirmā sekretāre Alla Gorņicka, kopš abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas visā pilnībā ir sakārtota divpusējo attiecību līgumiski tiesiskā bāze, kas ietver 70 dokumentus. Pašlaik likumdošana regulē sadarbību transporta, sakaru, tūrisma, standartizācijas un citās jomās. Jūnijā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Ukrainā tika parakstīta abu valstu Ekonomiskās sadarbības programma 2008.-2009.gadam, kurā nosaukti prioritārie divpusējās sadarbības virzieni. Šā dokumenta veidošanā piedalījušies eksperti no tām abu valstu ministrijām, kuru kompetencē atrodas programmā aplūkotās iniciatīvas, tātad nostādnes ir gana konkrētas un lietišķas. Programmā cita starpā paredzēts paplašināt sadarbību transporta, enerģētikas un apstrādes rūpniecības nozarēs, kā arī humanitārajā sfērā.

Ieguldījumu šajā sadarbībā dod arī Starpvalstu komisija ekonomikas, rūpniecības un zinātniskās pētniecības jautājumos, kurā līdzpriekšsēdētāji ir abu valstu ekonomikas ministri.

Ukrainas Mazo un vidējo uzņēmumu apvienības prezidents Vjačeslavs Bikovets informēja, ka gana ciešas saites jau nodibinātas arī starp abu valstu uzņēmēju profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, tostarp ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Savukārt Leonīds Gava, Ukrainas Regulējošās likumdošanas un uzņēmējdarbības komitejas Juridiskā departamenta direktors, gandrīz stundu ilgā prezentācijā izklāstīja pamata informāciju par uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu bāzi, uzsverot, ka tā pamatā jau ir saskaņota ar Eiropas Savienības standartiem.

Tiktāl izklausās ļoti cerīgi, tā vien gribas posties ceļā uz lielo, sirsnīgo zemi. Ja ne viens sīki brīdinošs uzsvariņš kāda referenta teiktajā: Ukrainā gan šad un tad ir jāpārvar aizspriedums pret Latviju kā ļoti sīku un tādēļ maznozīmīgu partneri.

 

Iespējamās ēnas puses

Jā, tā ir Ukrainas vilinājuma tumšā zona: kaut arī normatīvo aktu bāze it kā ir sakārtota, joprojām praksē nedarbojas likums par atļauju sistēmu saimnieciskās darbības sfērā, un tam ir jūtamas sekas. Ļoti ilga (aptuveni pusgadu) var būt jaunu uzņēmumu reģistrācija, turklāt ierēdņu prasības par nepieciešamajiem dokumentiem ir atšķirīgas, un pingpongs no viena kabineta uz citu un klejojumi pa iestādēm var izvērsties gana bezgalīgi un mokoši. Kontrolējošo dienestu rīcība ir visai haotiska, un finanšu, ugunsdrošības, darba drošības, sanitāro normu ievērošanas pārbaudes var izvērsties pat terorā.

Ar to visu gan jau cieši būs saistīts augstais korupcijas līmenis valstī, ko atzina arī Ukrainas uzņēmēju pārstāvji.

Ja tas viss nebaida, tad uz Ukrainu var doties. Neiespējami tur strādāt nav, savā pieredzē daloties, sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Cilvēki ir sirsnīgi, pretimnākoši, ar plašu dvēseli. Tikai Latvijas uzņēmējam gan būtu savs bizness cieši jāpieskata, vadības grožus paturot savās rokās, it sevišķi attiecībā uz finansēm, kā arī līdzās allaž jābūt labam juristam.

Par to, ka Ukrainā var strādāt, liecina arī Latvijas investīciju pieaugums pēdējā laikā: tiešo Latvijas investīciju apjoms kopš 2005.gada ir teju divkāršojies, sasniedzot 66 milj. ASV dolāru. Un tās investētas arī 185 Ukrainas uzņēmumos.

 

 

 



UZZIŅAI

Īsi par Ukrainu

Platība: 603 700 km2

Iedzīvotāju skaits: 46,37 milj.

IKP pieaugums 2007.gadā: 7,6%

Eksporta produkti: metāli un to izstrādājumi (42,2%), mašīnas un iekārtas (10,1%), minerālie produkti (8,7%), ķīmiskās rūpniecības produkti (8,2%), trans­porta līdzekļi (6,7%)

Importa produkti: minerālie produkti (28,5%), mašīnas un iekārtas (17,4%), transporta līdzekļi (13,5%), ķīmiskās rūpniecības produkti (8,8%), metāli un to izstrādājumi (7,8%)

Galvenās nozares: mašīnu, iekārtu un transportlīdzekļu ražošana, ogļu un dzelzsrūdas ieguve, pārtikas rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība

Uzņēmumu ienākuma nodoklis: 25%

• 2006.gadā Ukraina pievienojusies Eiropas Biznesa reģistram

• Šogad Ukraina uzņemta Pa­saules Tirdzniecības organizācijā


Bez darba palikt nebaidāmies

NIKOLAJS KOVAĻČUKS, SIA "Baltimex" līdzīpašnieks:

"Mūsu uzņēmums cita starpā nodarbojas ar būvniecības materiālu pārdošanu – pārstāvam Nīderlandes kompāniju, kas ražo ēku starpstāvu pārseguma pārklājumu, ko izmanto rekonstrukcijas darbos. Strādājam jau vienpadsmito gadu. Bizness labi veicās visos iepriekšējos gados, nav apstājies arī tagad, jo ēku rekonstrukcija notiek joprojām. Baiļu, ka rīt varētu palikt bez darba, mums nav. Tādēļ, ka vismaz pagaidām mūsu piedāvājums Baltijā tāds ir vienīgais un būs pieprasīts. Mums ir plāns par darbības paplašināšanu, tādēļ raugāmies arī uz Ukrainas pusi."

 

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas