Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.47 (154) 2008. gada 19. novembris
            

  Aktuāli | Latvijai – 90

Jaunās ražotnes 2008.gadā Latvijā
Ekonomikas ministrijas un "KV" apkopotā informācija


Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunā a/s "Grindeks" gatavo zāļu ražotne

    

"Pašlaik daudz runājam par faktu, ka palielinājies to uzņēmumu skaits, kuri pieteikuši maksātnespēju, bet maz uzsveram, ka šogad Latvijā ir atvērtas daudzas jaunas, modernas ražotnes. Veiksmīgie uzņēmēji ar saviem panākumiem nemēdz skaļi lielīties, tādēļ negatīvā informācija gūst pārsvaru. Iespaids, ka Latvijā viss iet tikai uz leju, ir maldinošs," saka Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktora vietniece Astrīda Burka. Patiešām, kādēļ neielūkoties mūsu rūpniecības procesa jaunākajos failos, kas, izklaidus pavīdējuši "Komersanta Vēstneša" un citu plašsaziņas līdzekļu ziņu lapās, izgaisuši ikdienas rutīnā? Bet tieši tā, liekot stūrakmeni pie stūrakmens, top vēsture.



RĪGA UN RĪGAS RAJONS

Neskatoties uz saspringto ekonomisko situāciju valstī, a/s "Grindeks"turpina realizēt vērienīgu investīciju programmu, kuras ietvaros galvenie projekti 2008.gadā ir gatavo zāļu formu ražotnes paplašināšana un attīrīšanas iekārtu celt­niecība. Šo projektu kopējās investīcijas sasniegs 10 milj. latu (ražotne - 7,5 milj., attīrīšanas iekārtas - 2,5 milj. latu). Gatavo zāļu formu ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektu a/s "Grindeks" plāno pabeigt šā gada beigās un no 2009.gada uzsākt ražošanu. Pirms jaunā ražotne sāk strādāt, tai jāsaņem apliecinājumi par ēkas, telpu, inženiertehnisko sistēmu un iekārtu atbilstību Labas ražošanas prakses(LRP) un farmācijas likumdošanas prasībām.

Oktobrī tika saņemts Valsts komisijas atzinums par uzbūvētās ēkas, telpu un apkārtnes, kā arī ar būvniecības procesu saistītās dokumentācijas atbilstību projekta arhitektūras un plānošanas uzdevumam un tehniskajiem noteikumiem. Pēc sekmīgas Zāļu valsts aģentūras Farmaceitiskās darbības atbilstības novērtēšanas nodaļas inspekcijas pārbaudes 5. un 6.novembrī tuvākajā laikā tiks saņemts arī pozitīvs ziņojums par visu ražotnes telpu un sistēmu atbilstību LRP prasībām. Līdz gada beigām plānots paveikt pēdējo posmu - iekārtu uzstādīšanu, kvalificēšanu un procesu validāciju. Pēc modernizācijas ražotnes plānotā jauda būs 2 miljardi tablešu un kapsulu gadā, tādējādi a/s "Grindeks"līdzšinējās gatavo zāļu ražošanas jaudas palielināsies vismaz divas reizes.

A/s "Preses nams" augustā atklāja 13,5 milj. latu vērtu grāmatu ražotni. Plānots, ka tā kļūs par vienu no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas uzņēmumiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Jaunās grāmatu ražotnes Rīgas rajona Ropažu novada Silakroga "Jāņsilos" jaudas tuvākajos gados ļaus sasniegt grāmatu drukas palielināšanu pat dubultā apjomā: no 250 000-350 000 grāmatu mēnesī patlaban līdz pat 500 000-700 000 grāmatu mēnesī pēc ražotnes pilnīgas aprīkošanas.

SIA "Spilva" augustā atklāja ražotnes jauno korpusu. Tā izveidē ir ieguldīti aptuveni 3 milj. latu, lai ievērojami uzlabotu ražošanas procesus atbilstoši augstākajiem ES noteiktajiem kvalitātes un higiēnas standartiem.

Jaunajā korpusā atrodas dārzeņu pirmapstrādes cehs ar nodalītu tīro un netīro dārzeņu apstrādes vietu, saldētava, aukstuma kamera svaigu dārzeņu ilgstošai uzglabāšanai, etiķskābes šķīduma pagatavošanas telpa ar īpašu grīdas segumu, kas izturīgs pret skābes iedarbību, majonēzes gatavošanas telpas un jaunas ievārījuma fasēšanas līnijas, kā arī atsevišķs nodalījums alergēnu izejvielu uzglabāšanai un maisījumu sagatavošanai ar specializētiem svēršanas boksiem. Atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem ir ieviesta arī temperatūras un gaisa mitruma režīma kontrole un ventilācijas sistēma.

Jūlijā Jūrmalā tika atklāta jauna transportbetona rūpnīca, kas vienā stundā spēj saražot 120 m3 transportbetona. Šī ir jau trešā SIA "Baltijas Betonmix" (BBX) ražotne. Rūpnīca darbojas pēc BBX franšīzes līguma. Ražotnei ar jau esošajām rūpnīcām ir kopīga loģistika, produkcijas kvalitātes kontrole un pārējā infrastruktūra. BBX ir Latvijas uzņēmējiem piederoša kompānija.

Augustā darbu sāka SIA "MADARA Cosmetics" jaunā ražotne. Tās izveides mērķis ir vēl augstāku ekostandartu īstenošana ražošanas procesā un ražošanas kapacitātes paaugstināšana līdz 12 tonnām produkcijas mēnesī. "MADARA Cosmetics" pieder ekokosmētikas zīmols "MaDARA" - Latvijā ražoti sejas un ķermeņa kosmētikas produkti, kas gatavoti no dabiskām vielām un bioloģiski sertificētu Baltijas augu ekstraktiem. Jaunajā ražotnē tiek gatavoti ECOCERT sertificēti produkti. Ražotnē veiktas investīcijas 600 tūkst. eiro apjomā.

SIA "GroGlass" maijā Rīgā (Katlakalnā) atklāja jaunu unikālu progresīvo tehnoloģiju rūpnīcu, kurā ražo liela izmēra optiskos stikla vakuumpārklājumus. Jaunās rūpnīcas izveidē un tehnoloģiju iegādē investēti 20 milj. latu, no kuriem 600 tūkst. latu bija ES struktūrfondu atbalsts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras palīdzību, bet pārējie līdzekļi iegūti no dažādiem ASV investīciju fondiem. Uzņēmums nākamgad plāno sasniegt 10 milj. latu apgrozījumu, jo Nīderlandē ļoti pieprasīts ir siltumnīcu stikls un citviet pasaulē - Saules bateriju stikls; stabils noieta tirgus ir arī augsto tehnoloģiju stiklam mākslas darbu ierāmēšanai. SIA "GroGlass" rūpnīcā kopumā strādās aptuveni 100 cilvēku.

Atklājot ražotni, ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons uzsvēra: "Rūpnīca "GroGlass" ir ļoti labs piemērs ASV un Latvijas sadarbības arvien pieaugošajam līmenim. Jaunajā ražotnē ir investēti 37 miljoni dolāru, un pēdējo desmit gadu laikā tas ir viens no lielākajiem ASV investoru ieguldījumiem Latvijā ražošanas sektorā. Šīs investīcijas dod labumu abām valstīm: ASV investori var izmantot Latvijas zinātnieku un speciālistu lieliskās iespējas, loģistikas tīklu un izveidot gluži jaunu produktu, kam būs liela nozīme tirdzniecībā visā pasaulē. Bet vienlaikus šī jaunā tehnoloģija palīdzēs Latvijas rūpniecībai pārtapt par augstu tehnoloģiju ražotāju un paaugstināt konkurētspēju pasaules mērogā. Saskaņā ar LIAA datiem kopējais ASV investoru ieguldījums pērn bija 542 miljoni dolāru, un pēdējos četros gados investīciju līmenis arvien pieaug."

 

LIEPĀJA

Februārī SIA "Baltic Rim" atklāja savu ražotni industriālajā parkā "Liepājas Biznesa centrs". Izmantojot modernas tehnoloģijas, SIA "Baltic Rim" ražo "Volvo" karjeru traktoru plastmasas detaļas. Kopējās investīcijas līdz gada beigām sasniegs vienu miljonu eiro. SIA "Baltic Rim" ražotnes izveide tika uzsākta 2007.gada februārī. Jaunajā ražotnē ir uzstādītas plastmasas detaļu slīpēšanas un krāsošanas iekārtas, bet līdz šā gada beigām paredzēts pabeigt ražotnes otrās kārtas izbūvi, kas radīs iespēju turpat uzņēmumā presēt detaļas no īpaši izturīgas plastmasas.

Augustā Liepājas Biznesa centrā tika atklāta elpošanas ekipējumu ražotne SIA "Interspiro Production". Ražotnē 1700 m2 platībā izvietots produkcijas montāžas cehs, noliktava un biroja telpas. Liepājā tiek ražotas maskas, respiratori, mērinstrumenti, dažāda aparatūra un sistēmas, ko izmanto cilvēku glābšanai un kas nepieciešamas ugunsdzēsējiem, ūdenslīdējiem un citiem, kas strādā putekļainā vai ķīmiski bīstamā vidē. Ražotnē pilnībā tiek nodarbināti jau 25 darbinieki - visi vietējie iedzīvotāji. Šā gada laikā uzņēmuma darbinieku skaitu plānots palielināt līdz 35.

A/s "Liepājas papīrs" septembrī atzīmēja 110 gadu jubileju un oktobra sākumā svinīgi atklāja jauno ražošanas korpusu. Tā būvniecībā uzņēmums ieguldījis 540 tūkst. latu pašu līdzekļu, nepiesaistot kredītus. Ražošanas telpās tiek attīstīta uzņēmuma tradicionālā produkta - uzlīmju - ražošana. A/s "Liepājas papīrs" izgatavo daudzkrāsainas pašlīmējošās etiķetes, termosarukuma plēves etiķetes, biļetes un ir viens no lielākajiem šāda veida produkcijas ražotājiem Baltijas valstīs. Pēdējos trīs gados uzņēmums daudz pūļu velta eksporta tirgus palielināšanai. Šim mērķim darbojas pārstāvniecība Maskavā, un 2006.gadā tika atvērta pārstāvniecība Lietuvā. Poligrāfisko darbu veikšanai tiek izmantotas izejvielas no Somijas, Šveices, Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Norvēģijas. Uzņēmumā strādā aptuveni 110 darbinieku.

 

VENTSPILS

Beļģijas meitasuzņēmums Latvijā SIA "Malmar Latvia" Ventspilī līdz gada beigām plāno sākt jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību. Par galveno iemeslu ražotnes izvietošanai tieši Ventspilī tiek minēta intensīvā pasažieru un kravu prāmju satiksme ar Zviedriju un Vāciju, jo visa saražotā produkcija tiks eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm. Metālapstrādes ražotnē tiks izgatavotas metāla konstrukcijas autobūves uzņēmumiem. Sākotnējā metālapstrādes ražotnes jauda paredzēta 750 tonnu gatavās metāla produkcijas gadā. Pakāpeniski tā varētu tikt palielināta pat līdz 2500 tonnām. Uzņēmums sākotnēji varētu radīt ap 20 jaunu darba vietu, ar laiku šis skaitlis varētu palielināties līdz diviem simtiem.

Novembrī tika pabeigta un jau ir nodota ekspluatācijā norvēģu uzņēmuma "Heimdal Byggsystem International AS" meitasuzņēmuma Latvijā SIA "HBSI Production" moduļu māju ražotne. Tajā tiks ražoti bloka māju moduļi ar pilnu iekšējo apdari. Paredzēts, ka uzņēmums ražos līdz 2000 dzīvojamo ēku moduļu gadā un produkcija tiks eksportēta sākumā uz Norvēģiju un nākotnē arī uz citām valstīm. Norvēģu uzņēmuma investīciju apjoms 1.kārtā ir aptuveni 10 miljoni latu, un uzņēmums plāno izveidot līdz 120 jaunu darba vietu. Jaunā ražotne atrodas Ventspils brīvostas teritorijā. Taču uzņēmuma rūpniecības vadītājs Jānis Priedītis informē, ka ekonomikas krīzes dēļ pašlaik ir pieklusis arī produkcijas noieta tirgus Skandināvijā, tādēļ ražošanas sākums pagaidām atlikts uz pavasari.

Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums SIA "Bucher Schoerling Baltic", kas darbojas Ventspilī, jūlijā sāka ražošanu jaunuzceltā ēkā Ventspils brīvostas teritorijā. Ēkas īpašnieks ir Ventspils pašvaldība, teritorija atrodas Brīvostas pārvaldes valdījumā. Nomas līgums starp Ventspils Brīvostas pārvaldi un SIA "Bucher Schoerling Baltic" svinīgi tika parakstīts 30.jūnijā. Jau uzceltajā ēkā ieguldīts vairāk nekā 3 milj. latu, vismaz tikpat lielas investīcijas plānotas arī nākamajā būvniecības kārtā - metināšanas hallē. Nākamo kārtu - aptuveni 4640 m2 lielo halli - plānots pabeigt līdz 2009.gada beigām. Uzņēmuma attīstības plāni paredz, ka līdz 2011.gadam abās ražotnēs kopumā tiks nodarbināti 120 darbinieki.

Jūnijā SIA "Bio-Venta" ekspluatācijā nodeva Latvijā lielāko lieljaudas biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīcu. Kopumā uzbūvēti vairāk nekā 20 dažādu funkciju ēku un būvju, tai skaitā administrācijas ēka, rapša sēklu un raušu izkraušanas un iekraušanas mezgls un glabāšanas noliktava, rapša eļļas spiešanas un attīrīšanas iecirknis, biodīzeļdegvielas ražošanas iecirknis, katlumāja, elektrosadales punkts un citas palīgēkas, kā arī cauruļvadu estakāde līdz "Bio-Venta" esošajai produktu noliktavai. Rūpnīca aizņem vairāk nekā 4 ha Ventspils brīvostas teritorijas. Plānotā rūpnīcas jauda ir 100 tūkst. tonnu biodīzeļdegvielas gadā. Kopējā jaunās biodīzeļdegvielas rūpnīcas un pārkraušanas termināļa vērtība sasniedz vairāk nekā 57 milj. latu, no kuriem rūpnīcas būvdarbu vērtība ir vairāk nekā 27 milj. latu.

Maijā darbu uzsāka jauna metālkonstrukciju ražotne, kuras izveidošanā pazīstamais Latvijas uzņēmums "Izoterms" kopumā investējis 3 milj. latu. Ar modernākajām tehnoloģijām un iekārtām apgādātajā rūpnīcā Ventspils brīvostas speciālajā ekonomiskajā zonā top metāla būvkonstrukcijas gan eksportam, gan vietējiem pasūtītājiem. Jaunajā rūpnīcā pirmajā kārtā ražošana sākta 2000 m2 platībā, bet turpmāk to plānots palielināt vēl par 9000 m2. Sākotnēji radītas 25 jaunas darba vietas, vēlāk strādājošo skaits tiks palielināts līdz 60-70 darbiniekiem. Pērn SIA "Izoterms" apgrozījums pieaudzis par 40%, sasniedzot 17,4 milj. latu. Savukārt peļņa palielinājusies 3,8 reizes, tuvojoties 2 milj. latu atzīmei. Toties strādājošo skaits palielināts tikai par 5,3%. SIA "Izoterms" galvenie eksporta tirgi ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Zviedrija, Dānija. Pavisam aizrobežu partneriem tiek piegādāti vairāk nekā 20% no saražotā - lielākoties siltumizolētie cauruļvadi, ko izmanto siltā ūdens piegādes sistēmās lielpilsētās. Kopš 2001.gada visi SIA "Izoterms" tehniskie procesi atbilst starptautiskajam ISO 9001:2000 kvalitātes vadības sertifikātam.

Jūlijā tika atklāta jauna transportbetona ražotne "Ventspils MB", kas šobrīd ir astotā "MB Betons" grupas stacionārā transportbetona ražotne Latvijā. Saražotā transportbetona apjomu ziņā "MB Betons" grupa ir līderis Latvijā. Pērn grupas konsolidētais apgrozījums bija 26,9 milj. latu. Vienlaikus ar betona ražotņu tīkla attīstību Latvijā "MB Betons" grupas dzelzsbetona rūpnīcas turpina aktīvi strādāt eksportam, darbojoties Skandināvijā un virzoties uz Lietuvas un Krievijas tirgu. "MB Betons" grupa kā patstāvīgi strādājoša uzņēmumu grupa ietilpst holdingsabiedrībā a/s "UPB".

Užavas alus darītava ir īstenojusi Eiropas struktūrfondu līdzfinansētu projektu "Užavas alus ražošanas paplašināšana ar standartiem atbilstošu jaunu ražotni". Jaunā ražotne ekspluatācijā nodota jūlijā. Tajā alus darītavas īpašniece SIA "Zaksi" ieguldījusi 3 milj. latu. Jaunajā ražotnē uzstādīta automatizēta alus pudeļu pildīšanas līnija; iepriekš uzņēmumam alus pildīšanas procesā bija ļoti daudz roku darba. Tehnoloģiju iegādei līdzfinansējumu - 600 tūkst. latu - uzņēmums saņēmis no ES struktūrfondiem. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 1 047 380 latu - gandrīz par 16% vairāk nekā 2006.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 903 905 lati.

 

JELGAVA

Septembrī Jelgavā tika atklāta Baltijā lielākā un modernākā polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu pārstrādes rūpnīca "PET Baltija". Tā gada laikā pārstrādās 15 tūkst. tonnu plastmasas pudeļu. Piesaistot vietējo un ārvalstu kapitālu, kā arī ES līdzfinansējumu, rūpnīcas iekārtās investēti gandrīz 4 milj. latu, tajā skaitā 600 tūkst. latu ES struktūrfondu finansējuma.

 

TUKUMS

Jūnijā a/s "Komforts" (viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgalē) sāka jaunas ražotnes celtniecību. Tā būs viena no lielākajām un modernākajām industriālo apkures katlu ražotnēm Baltijā. Jaunajā ražošanas cehā tiks izmantotas modernākās tehnoloģijas siltumtehnikas iekārtu ražošanai. Celtniecībā jau ieguldīti vairāk nekā 400 tūkst. latu. Pašlaik objektu pilnībā finansē pats uzņēmums. Šā gada laikā ražošanas ceha būvniecībā plānots ieguldīt vēl aptuveni 800 tūkst. latu uzņēmuma līdzekļu. Paredzams, ka ražošanas cehs nodrošinās ne vien lielāku saražotās produkcijas apjomu, bet arī aptuveni 100 darba vietu. Jaunās ražošanas ēkas kopējā platība būs 5702 m2, un to paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā.

 

SALDUS UN SALDUS RAJONS

Saldū reģistrētā būvkonstrukciju ražošanas firma SIA "Saber" aprīlī atklāja sendvičpaneļu ražotni. Tā aprīkota ar Austrālijā ražotu automātiskā režīmā strādājošu daudzoperāciju tehnoloģisko līniju, kur uz konveijera uzliktā putupolistirola plāksne no vienas vai abām pusēm (pēc pasūtītāja vēlēšanās) tiek apjumta ar 0,5 mm biezu jau krāsotu cinkota tērauda loksni. Maiņā šādi var saražot aptuveni 1000 m2 daudzslāņu paneļa.

Brocēnos pilnā sparā norisinās jaunās cementa ražotnes būvniecība. To paredzēts nodot ekspluatācijā nākamā gada pirmajā ceturksnī. Par šā objekta celtniecību viens no pasaules vadošajiem būvniecības materiālu ražotājiem "CEMEX" pērn decembrī parakstīja līgumu ar būvniecības uzņēmumu "TVA Constructions", kas specializējies tiltu, sarežģītu industriālo objektu inženierijā un celtniecībā. "CEMEX" jaunajā ražotnē kopumā tiks investēti 245 milj. eiro.

Oktobrī Saldus rajona Saldus pagasta teritorijā darbu sāka SIA "Reneta" jaunuzbūvētā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca aprīkota ar Itālijā ražotām jaunākās paaudzes automātiskās vadības tehnoloģiskajām iekārtām un ir viena no modernākajām Eiropas Savienībā. Tās būvniecībā ieguldīti 6,5 milj. eiro, no kuriem 2 milj. eiro ir ES līdzfinansējums. Jaunuzceltā rūpnīca gadā var pārstrādāt līdz 10 tūkst. tonnu gaļas atlikumu, tostarp kritušos mājlopus, ko uzņēmuma loģistikas dienests vāc visā Latvijas valsts teritorijā. SIA "Reneta" jaunuzbūvētā rūpnīca pieder Lietuvas uzņēmumam "Rietavo veterinarine sanitarija", bet zeme, uz kuras tā uzbūvēta, pieder Latvijas partneriem. SIA "Reneta" gaļas atlikumu savākšanas nozarē darbojas jau piecus gadus. Utilizējamo izejvielu galaprodukts ir dzīvnieku gaļas un kaulu milti, kā arī dzīvnieku tauki. Iegūtos miltus iznīcina, sadedzinot, piemēram, cementa ražošanas procesā, bet taukus izmanto kā kurināmo biodegvielas ražošanai.

Novembra pirmajā nedēļā darbu atsāka SIA "Brocēnu keramika" flīžu ražotne, un paredzēts, ka no 2009.gada tā strādās jau ar pilnu jaudu. "Vienīgais flīžu ražošanas uzņēmums Latvijā SIA "Brocēnu keramika" ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi flīžu ražošanā ir veicis vērienīgu rekonstrukcijas projektu, uzstādot vairāku miljonu vērtu jaunu un mūsdienīgu keramisko flīžu ražošanas līniju," teikts uzņēmuma mājaslapā. "Jaunā flīžu ražotne spēj nodrošināt ražošanas apjomu - vairāk nekā 3000 m² flīžu diennaktī. Sasniedzot pilnu ražošanas jaudu noslodzi, gada ražošanas apjoms var sasniegt 1 milj. m² flīžu.

Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas SIA "Brocēnu keramika" saglabājusi abu iepriekš piedāvāto flīžu veidu - neglazētas fasādes flīzes (mājas ārējās fasādes apdarei) un glazētas sienas flīzes (iekštelpām) - ražošanu. Kopumā rūpnīcā tagad strādās apmēram 75 cilvēki - gan iepriekšējie darbinieki, gan no jauna apmācīti.

Šā gada augustā par SIA "Brocēnu keramika" īpašnieku kļuva Krievijas būvnieku koncerns "Gruppa Kompanij SU-155" - viens no lielākajiem savas nozares uzņēmumiem Krievijā. Flīzes tiks ražotas galvenokārt šā uzņēmuma vajadzībām. Pēc Krievijas uzņēmuma aprēķiniem, 2009.gadā eksportam uz Krieviju būs vajadzīgi aptuveni 700 tūkst. m2 flīžu.

 

RĒZEKNES RAJONS

Jūnijā Ozolaines pagasta "Tēviņos" Zviedrijas metālapstrādes kompānijas "Leax Group AB" meitasuzņēmums "Leax Baltix" atklāja jau otro ražotni Latvijā. Pirmajā projekta posmā uzcelta 2000 m2 plaša ražošanas ēka. Kopējais projekta investīciju apjoms ir aptuveni 5 milj. eiro. Strādājot ar pilnu ražošanas jaudu, paredzēts nodarbināt 120 darbinieku. "Leax Baltix" jaunajā ražotnē saražoto produkciju pilnībā eksportēs.

"Leax Group AB" ir 1982.gadā dibināta Zviedrijas kompānija, kas nodarbojas ar detaļu inženiertehnisko izstrādi, detaļu ražošanu un apkalpošanu. Kompānija ir viena no vadošajām grupām savā darbības jomā. Tās klientu lokā ir tādas pazīstamas OEM (Original Equipment Manufacturing) kompānijas kā "ABB", "Volvo", "Scania". SIA "Leax Baltix" Latvijā darbojas kopš 2001.gada.

 

DOBELE UN DOBELES RAJONS

Jūnijā Dobelē tika atklāta SIA "Brikers Latvija" jaunā bruģa un sīkbetona izstrādājumu ražotne. Tā piedāvā jauninājumus bruģakmens, ietvju apmaļu un sienu bloku klāstā gan formas un krāsas, gan materiālu izvēlē. Jaunās ražotnes plānotā jauda - kvadrātmetrs kvalitatīva bruģa ik pēc 15 sekundēm. Plānots, ka uzņēmuma apgrozījums 2009.gadā sasniegs 5 milj. eiro un rūpnīcas ražība spēs sasniegt 100 tūkst. m2 bruģa mēnesī. Gadā tiks saražots vairāk nekā milj. m2 būvniecības materiāla. Pateicoties Latvijas Garantiju aģentūras atbalstam un DnB NORD Bankas līdzfinansējumam, rūpnīcas izveidē investēti aptuveni 5 milj. eiro. Lai nodrošinātu visaugstāko produkcijas kvalitāti un samērā zemas cenas, no Vācijas iegādātas modernas ražošanas iekārtas 3,5 milj. eiro vērtībā. Jaunās iekārtas apvieno visas pašlaik Eiropā izmantotās augstās tehnoloģijas bruģa un sīkbetona izstrādājumu ražošanā.

Dizaina mēbeļu ražotājs SIA "Marks M", investējot aptuveni 0,25 milj. latu, Tērvetē būvē jaunu ražotni, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus. Ražotnes "Pils matrači" jauda no pašreizējām aptuveni 500 vienībām mēnesī pieaugs līdz 2000.

 

PREIĻI

Augustā Preiļos tika atklāta jauna a/s "Preiļu siers" ražotne, kas uzņēmumam izmaksājusi aptuveni 6 milj. eiro. Līdz ar to akciju sabiedrība pašlaik ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kas pilnībā pārstrādā visu iepirkto pienu un vienlaikus spēj ražot piecus konkurētspējīgus eksporta produktus - sieru, sviestu, siera suliņu pulveri, bet tagad arī vājpiena un pilnpiena pulveri. Uzņēmums 2006.gadā pārstrādāja 80 tūkst. tonnu piena, 2007.gadā - 100 tūkst. tonnu, bet šogad iepirktā piena apjoms tuvosies jau 115 tūkst. tonnu. Līdz ar to pieaug siera ražošanas apjomi, nodrošinot būtisku siera suliņu apjomu pieaugumu. Jaunā ražotne atšķirībā no iepriekšējās, kur iespējams pārstrādāt tikai siera sūkalas, ļauj ražot plašāku produkcijas klāstu. Uzbūvēts jauns aparātu cehs, tāpēc gala produkti var būt arī vājpiena un pilnpiena pulveris.

 

JĒKABPILS RAJONS

Jūnijā Krustpils pagastā Jēkabpils lidlauka teritorijā darbu sāka SC grupas uzņēmuma SIA "Saldus ceļinieks" asfaltbetona ražotne. Ražotnes jauda ir 200 tonnu stundā. Tā aprīkota ar modernākajām tehnoloģijām, izmantojot jaunākos sasniegumus asfalta ražošanas kvalitātes un vides drošības jomā. Iekārtu izgatavotājs ir pasaulē atzītā vācu kompānija "Benninghoven GmbH & Co". Tehnoloģija ļauj par ražotnes kurināmo izmantot gan gāzi, gan degvielu, turklāt ar niecīgu kaitīgo izmešu daudzumu. Ražotnē ieguldīti vairāki miljoni latu, jo bez iekārtām bija jāizveido ražošanas infrastruktūra (laukumi un iekšējie ceļi) un jāizbūvē gāzes un elektrības pieslēgumi. Galvenie finanšu līdzekļi bija SC grupas ieguldījums un "SEB līzinga" kredīts.

Septembrī SIA "Latgran" Kūku pagastā atklāja vienu no modernākajām un jaudīgākajām kokskaidu rūpnīcām Eiropā. Tās ražošanas jauda - 150 tūkst. tonnu gadā. Rūpnīca ir otrais "Latgran" uzņēmums Latvijā. Jaunjelgavā 2005.gadā tika atklāta pirmā rūpnīca, kas gadā saražo 75 tūkst. tonnu kokskaidu granulu. Līdz ar to uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem Eiropā. SIA "Latgran" īpašnieki ir Zviedrijas uzņēmums "Kinnevik Investments" (51% akciju) un Somijas uzņēmums "Baltic Resources" (49% akciju). SIA "Latgran" visu produkciju eksportē uz ES valstīm.

 

LIMBAŽU RAJONS

Februārī Salacgrīvā tika atklāta SIA "K-MIX" betona ražotne. Šī firma ir viens no diviem SIA "Kubs" meitasuzņēmumiem. Ražotnē ir noslēgtais ražošanas process, kas nodrošina apkārtnes nepiesārņošanu. Rūpnīca ir mobila - nepieciešamības gadījumā pārvietojama tuvāk objektam. Ražotnē strādā tikai trīs cilvēki, vēl 10 saistīti ar tās apkalpošanu. Rūpnīca līdz ar betona pārvadājamo tehniku - divām jaunām un moderni aprīkotām automašīnām - izmaksājusi vairāk nekā pusotru miljonu eiro.

 

VALMIERAS RAJONS

Jūnijā Valmiermuižā sākusi darboties Latvijā jaunākā un modernākā alus darītava "Valmiermuižas alus", kurā no augstākās kvalitātes izejvielām, rūpīgi ievērojot lēnās brūvēšanas principus, gatavo ekskluzīvu augstākās kvalitātes dabīgo gaišo alu. Jaunās alus darītavas celtniecībā un teritorijas sakopšanā SIA "Valmiermuižas alus" investējusi gandrīz 2,4 milj. latu. Projekta līdzfinansējums 808 tūkst. latu apjomā saņemts no ES struktūrfondiem. Pārējā finansējuma nodrošināšanā izmantots a/s "Hansabanka" kredīts un alus darītavas īpašnieku līdzekļi. SIA "Valmiermuižas alus" pašlaik brūvē vienu gaišo alus šķirni "Valmiermuižas alus", kas netiek pasterizēts, tā brūvēšanas process ilgst mēnesi. Iespējams, nākotnē uzņēmums piedāvās arī citas alus šķirnes.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas