Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
      Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.47 (154) 2008. gada 19. novembris
            

  Likumu ABC | Par nodokļu maksājumiem

PVN darījumos ar nekustamo īpašumu
JADVIGA NEILANDE, nodokļu konsultante


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"


Turpinājums. Sākums "KV" Nr. 45(152), 05.11.2008.

 

PRIEKŠNODOKĻA ATSKAITĪŠANA

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk - likums) 10.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka PVN priekšnodokli ir tiesības atskaitīt tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētai ar PVN apliekamai personai. Atskaitīto priekšnodokli uzrāda PVN nodokļa deklarācijās, proti, no citām PVN apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu likums nosaka speciālo kārtību, kas noteikta 10.panta ceturtajā daļā.

Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu:

• kopējā nodokļa summa ir nodokļa summa, kas norādīta no citas apliekamās personas saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi vai nodokļa rēķinos par celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas pakalpojumiem;

• atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona ir reāli atskaitījusi, ievērojot minētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem reģistrācijas brīdī VID;

• atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.

(Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 218.punkts)

 

1. Priekšnodokļa atskaitīšana, ja veic tikai apliekamus darījumus

Likuma 10.panta ceturtās daļas 1.punktā noteikts, ka apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai, priekšnodokli atskaita pilnā apmērā.

Piemērs.

Ar PVN apliekamā persona iegādājas jaunu nelietotu nekustamo īpašumu par 500 000 LVL + 90 000 PVN. Kopā uzņēmums par iegādāto īpašumu samaksājis 590 000 LVL. Nekustamo īpašumu paredzēts izmantot biroju iznomāšanai apliekamo darījumu veikšanai. Iegādāto nekustamo īpašumu uzņēmums reģistrē uz 10 gadiem VID vienlaikus ar PVN deklarācijas iesniegšanu. Reģistrējot nekustamo īpašumu, uzņēmums norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajā nodokļa rēķinā (pavadzīmē) par nekustamā īpašuma iegādi. Tātad uzņēmums PVN deklarācijā ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli 90 000 LVL apmērā, ko uzrāda PVN deklarācijas 62.rindiņā.

 

2. Priekšnodokļa atskaitīšana, ja veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus

Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka pēc paredzamās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar likuma 10.panta desmito daļu. Tātad, ja nelietotu nekustamo īpašumu, par kuru tika atskaitīts priekšnodoklis, izmanto gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā, kurā iesniedz PVN deklarāciju, aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā - veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā - kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (likuma 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa).

Attiecībā uz nekustamo īpašumu proporciju rēķina atsevišķi no citiem darījumiem!

Piemērs.

Paredzamie ieņēmumi no telpu īres ir 7000 LVL gadā, bet no nomas 30 000 LVL. Kā nosaka proporciju?

Tātad: apliekamie darījumi 30 000 LVL;

nepaliekamie darījumi 7000 LVL.

Aprēķins: 30 000 : (30 000 + 7000) = 30 000 : 37 000 = 0,81 x 100% = 81,08

Tātad apliekamo darījumu īpatsvars ir 81,08.

Lai aprēķinātu, kādā summā jāatskaita priekšnodoklis, 81,08 pareizina ar priekšnodokļa summu. Tādējādi var izrēķināt, cik faktiski drīkst atskaitīt priekšnodokli. PVN deklarācijā priekšnodokli par izrakstītajiem un saņemtajiem rēķiniem uzrāda 62.rindiņā, bet neatskaitāmo priekšnodokļa daļu pēc proporcijas aprēķina 66.rindiņā.

Proporcijas aprēķinu veic, pamatojoties uz grāmatvedības izziņu, un neatskaitāmo priekšnodokli iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās.

Likuma 6.panta pirmajā daļā minētie neapliekamie darījumi nav tas pats, kas Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi) 2.punktā minētie darījumi, kuriem šā likuma normas nepiemēro vispār.

Neapliekamie darījumi, kas noteikti likuma 6.pantā, var būt, piemēram, īres līgumi ar fiziskām personām - iedzīvotājiem, kā arī, ja ēku izmanto izglītības, kultūras vai citu neapliekamo pakalpojumu veikšanai. Tātad, ja nekustamo īpašumu izmanto neapliekamu darījumu veikšanai, kas minēti likuma 6.pantā, tad atskaitāmajam priekšnodoklim ir jārēķina proporcija attiecībā tieši uz konkrēto nekustamo īpašumu atbilstoši paredzamajiem apliekamajiem/neapliekamajiem darījumiem. Tas nozīmē, ka iepriekš ir jāparedz un jāplāno, cik liela daļa no ieņēmumiem gadā būs no PVN apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem.

Iesniedzot VID gada PVN deklarāciju, proporcija apliekamiem/neapliekamiem darījumiem tiek pārrēķināta un starpība attiecīgi iemaksājama budžetā vai atmaksājama no tā.

 

3. Priekšnodokļa atskaitīšana, ja nekustamo īpašumu pārdod gada laikā pirmo reizi

Atbilstoši MK noteikumu 227.punktam, ja nelietotu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā pārdod pirmo reizi, pārdevējs neveic priekšnodokļa korekciju. Nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu, kas aprēķināta no pārdodamā nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, pārdevējs iemaksā valsts budžetā, un pircējam ir tiesības to atskaitīt kā priekšnodokli likumā noteiktajā apjomā.

Ja nekustamais īpašums pārdots ar PVN apliekamai personai, pircējs reģistrē iegādāto nekustamo īpašumu VID teritoriālajā iestādē, kurā tas ir reģistrējies kā ar PVN apliekamā persona, un turpmāk veic priekšnodokļa korekciju par šo nekustamo īpašumu. Uz neapliekamām personām, piemēram, ja šo īpašumu iegādājas fiziska persona dzīvošanai, šī norma neattiecas.

Piemērs.

Apliekamā persona pārdod nelietu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā par 500 000 LVL + 90 000 PVN. Apliekamā persona priekšnodokļa korekciju neveic. Īpašumu nopērk ar PVN apliekama persona. Pircējs iegādāto īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā uz 10 gadiem un atskaita priekšnodokli 90 000 LVL, jo paredz to izmantot tikai apliekamiem darījumiem.

 

4. Gada proporcijas aprēķināšana

Likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktā noteikts, ka apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta.

Jāpievērš uzmanība, ka proporcijas aprēķināšana jāveic katru gadu pirms PVN gada deklarācijas iesniegšanas, kuras termiņš ir 1.maijs. Ja veidojas starpība, kura jāmaksā budžetā, tad iemaksu veic līdz 1.maijam.

Jāvērš uzmanība arī uz to, ka ne visi neapliekamie darījumi attiecas uz nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem PVN proporciju un korekcijas veic atsevišķi no citiem PVN darījumiem.

Ja proporcija no nekustamā īpašuma darījumiem nav mainījusies, tad atbilstoši likuma 10.panta ceturtās daļas 5.punktam tā nav jāveic. Ievērojot MK noteikumu 226.punktu, proporcijas izmaiņas fiksē, ja tās pārsniedz vienu procentu.

Ja apliekamā persona ir reģistrējusi VID vairākus nekustamos īpašumus, priekšnodokļa korekcija veicama par katru nekustamo īpašumu atsevišķi atbilstoši MK noteikumu 225.punktam.

Piemērs.

Paredzamie ieņēmumi no telpu īres sastādīs 5000 LVL gadā, bet no telpu nomas birojiem 17 000 LVL gadā. Priekšnodoklis par nekustamo īpašumu atskaitīts 150 000 LVL apmērā.

Neapliekamo darījumu proporciju aprēķina šādi:

5000 + 17 000 = 22 000 LVL

5000 : 22 000 = 0,23 x 100% = 22,73

Tātad proporcijas koeficients neapliekamajiem darījumiem ir 22,73.

Neatskaitāmais prognozējamais priekšnodoklis par 10 gadiem:

150 000 x 22,73 : 100 = 34 095 (10 gados)

34 095 : 10 gadiem = 3409,50 (1 gads)

Faktiskā gada proporcija pēc pārrēķina ir 30,45.

6700: 22 000 = 0,3 x 100% = 30,45

150 000 x 30,45 : 100 = 45 675 (10 gadi)

45 675 : 10 gadi = 4567,50 (1 gads)

Tātad pārrēķinot faktisko gada proporciju ar plānoto, rezultātā budžetā jāatmaksā PVN priekšnodoklis (jāpiemaksā līdz 1.maijam pēc gada deklarācijas) PVN par gadu 1158 LVL (3409,50 - 4567,50).

 

5. Rekonstrukcija, renovācija, restaurācija

Ievērojot MK noteikumu 228.punktu, ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi VID saskaņā ar šo noteikumu 220.punktu un tā paša gada laikā turpina šā nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā precizē atskaitītā priekšnodokļa summu, iesniedzot gada deklarāciju, un veic priekšnodokļa korekciju no kopējās nodokļa summas.

Piemērs.

Apliekamā persona ir reģistrējusi VID rekonstruētu nekustamo īpašumu un atskaitījusi PVN priekšnodokli 10 000 LVL apmērā par 1.kārtu. VID šo īpašumu tur uzskaitē 10 gadus. Apliekamā persona turpina rekonstrukcijas darbu 2.kārtu. Pēc pieņemšanas ekspluatācijā atskaitāmais PVN priekšnodoklis par 2.kārtu ir 5000 LVL. Tātad priekšnodokļa summu precizē par 10 000 + 5000 = 15 000 LVL, iesniedzot PVN gada deklarāciju. Katru rekonstrukcijas kārtu VID reģistrē atsevišķi, līdz ar to katrai rekonstrukcijai būs savs uzskaites beigu termiņš 10 gadu periodā.

Ievērojot MK noteikumu 229.punktu, ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi VID saskaņā ar šo noteikumu 220.punktu un nākamajos 10 taksācijas gados veic jaunu šā nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā rakstiski informē VID par priekšnodokļa summu, kas atskaitīta par rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma daļu, un iesniedz nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.

Tātad par katru nekustamā īpašuma rekonstrukciju, kas veikta dažādos posmos ir jāinformē VID, kurš reģistrē katru šo darījumu ar to datumu, kad īpašums un darbi pieņemti ekspluatācijā. Tāpēc rekonstrukcijas darbu rezultātā atskaitāmais priekšnodoklis tiek turēts uzskaitē no dienas, kad īpašuma daļa pieņemta ekspluatācijā, 10 gadus.

Turpmāk vēl.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas