Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
      Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.47 (154) 2008. gada 19. novembris
            

  Likumu ABC | Viedoklis

Publiskas personas komercsabiedrības pamatpienākums informācijas atklātības aspektā
LL.M, Latvijas Universitātes juridiskās zinātnes doktorante KRISTĪNE JARINOVSKA


Foto: no personiskā arhīva

Gaidāmās cikliskās tautsaimniecības recesijas apstākļos šobrīd izskan daudz priekšlikumu, kas saistīti ar publisko resursu taupību, tajā skaitā arī par komercsabiedrībām. Informācijas pieejamībai ekonomēšanā nereti ir atslēgas loma. Nereti diskusijās par informācijas atklātību un jo sevišķi pienākumu sniegt informāciju parādās jautājums par publiskas personas komercsabiedrības pienākumu apjomu informācijas atklātības jautājumos. Diskusijas juridiskās doktrīnas veidošanas dēļ, protams, ir apsveicamas, sevišķi tādēļ, ka informācijas atklātība Latvijas juridiskajā doktrīnā ir izpelnījusies nepamatoti maz uzmanības. Tomēr, kad tiesību piemērotājs tā vietā, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības, turpina diskusijas par pamatlietām, rodas pamatots jautājums par to, vai debates virzītas uz lietu noskaidrošanu un tiesiskāku rīcību vai arī diskusiju izmanto kā ieganstu likuma nepildīšanai. Raksta uzdevums ir viest skaidrību, pielikt punktu vismaz vienā pamatjautājumā par publiskas personas komercsabiedrības pienākumu apjomu informācijas atklātības jautājumos.



Bieži uzdod jautājumu, vai publiskas personas komercsabiedrībai ir pienākums sniegt informāciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam un Informācijas atklātības likumam. Atbilde ir apstiprinoša.

Informācijas atklātības likums attiecas uz visiem, kas atbilst jēdzienam "iestāde"1 šā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē. Tātad informācijas sniegšanas pienākums Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā ir "ikviena[i] iestāde[i], kā arī persona[i], kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi". Publiskas personas komercsabiedrības pastāvēšana pati par sevi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajai daļai nozīmē, ka tā īsteno iepriekš minētajā tiesību normā, kā arī citur minētos valsts pārvaldes uzdevumus. Tātad gan gramatiskā, gan arī sistēmiskā tiesību normas interpretācija norāda uz publiskas personas komercsabiedrības pienākumu sniegt informāciju. Turklāt šāda pienākuma esību apstiprina arī attiecīgas tiesību normas vēsturiskā interpretācija.

"Sabiedrībai jābūt pieejamai informācijai par valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu neatkarīgi no tā, kāds ir uzdevumu īstenotāja juridiskais statuss."

2005.gadā, iesniedzot 8.Saeimā priekšlikumus likumprojektam "GrozījumiInformācijas atklātības likumā", arī šā likuma 1.pantā, kurus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja un kuru rezultātā 2005.gada 22.decembrī bija pieņemti atbilstoši grozījumi, papildinot Informācijas atklātības likumu ar 1.panta 4.punktu, izglītības un zinātnes ministra vārdā, parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga personā, bija pievienots arī pamatojums. Tā kā šī norma bez mainītas jēgas ir spēkā līdz pat šim brīdim, pamatojums, kas bija attiecīgās normas rašanās pamatā, izmantojams kā avots vēsturiskai interpretācijai.

Skaidrojot nepieciešamību precizēt subjektu loku, uz ko attiecas Informācijas atklātības likums, bija norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jomā esošos valsts pārvaldes uzdevumus īsteno vairākas komercsabiedrības - valsts un privātas. Līdzīga situācija ir arī citu ministriju kompetences jomu īstenošanā. Ievērojot minēto un to, ka priekšlikuma iesniegšanas brīdī bija izplatīts viedoklis, ka komercsabiedrībām, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, nav jāievēro Informācijas atklātības likuma prasības, bija norādīts uz situācijas neatbilstību apspriešanās demokrātijā2 pieņemtajiem principiem, proti, sabiedrībai jābūt pieejamai informācijai par valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu neatkarīgi no tā, kāds ir uzdevumu īstenotāja juridiskais statuss. Kā divi spilgtākie piemēri nepieciešamībai precizēt Informācijas atklātības likumu, tieši attiecinot informācijas atklātības prasības arī uz komercsabiedrībām, bija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BulduruDārzkopības vidusskola" un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis", kura izveides pamats, cita starpā, ir Latvijas Republikas 90.panta īstenošanas nodrošināšana3, tātad informēšana ir tā pamatfunkcija.

Piedaloties likumprojekta izstrādē, virzībā un apspriedē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā arī Tieslietu ministrijā pildot atbildīgās darbinieces amatu attiecībā uz VSIA "Latvijas Vēstnesis", varu apliecināt, ka, izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja pamatojumā minēto domu precizēt Informācijas atklātības likumu, skaidri norādot, ka informācijas atklātība attiecināma arī uz komercsabiedrībām - valsts un privātām -, ja tās īsteno valsts pārvaldes uzdevumus. Par komisijas un līdz ar to arī Saeimas atbalstu minētajam Informācijas atklātības likuma saturiskajam precizējumam var pārliecināties arī, iepazīstoties ar Informācijas atklātības likuma 7.panta otro daļu, kas paredz, ka "par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi", un kas pieņemta, arī pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga 2005.gadā Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Informācijas atklātības likumā" un priekšlikumiem pievienotajā pamatojumā minēto.4 Proti, tā kā jēdziens "komercnoslēpums"5 ir privāto tiesību jēdziens un iespējams tikai, esot komersantam6, uz ko norāda Komerclikuma 19.pants, kas paredz, ka komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un ziņām, kuras atbilst likumā izsmeļoši uzskaitītām pazīmēm, tajā skaitā pazīmēm, ka tām ir vērtība un to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam, un, tā kā Informācijas atklātības likuma 7.panta pirmā un otrā daļa rada papildu nosacījumus komercnoslēpuma statusa noteikšanā, tad Informācijas atklātības likuma 7.panta pirmā un otrā daļa uzskatāma par tiešu norādi tam, ka Informācijas atklātības likums attiecināms arī uz komercsabiedrībām. To apstiprina arī vēsturiskie attiecīgās normas rašanās pamati. To var secināt, pirmkārt, iepazīstoties ar iepriekš minēto pamatojuma argumentāciju:

"Ievērojot to, ka Informācijas atklātības likuma 1.panta 4.punkts (likumprojekta 1.pants) precizē iestādes jēdzienu atbilstoši Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, ir nepieciešams precizēt arī jēdziena "komercnoslēpums" saturu, lai, pirmkārt, panāktu Informācijas atklātības likumā iestrādāto mērķi, proti, īstenot Latvijas Republikas Satversmes 100., 104. un 115.pantā ietvertās tiesības, un lai, otrkārt, novērstu situāciju, ka persona, kas atbilst Informācijas atklātības likuma 1.panta 4.punktā (likumprojekta 1.pants) minētajām pazīmēm, ļaunprātīgi izmanto jēdzienu "komercnoslēpums", attiecinot to uz informāciju, kam ir jābūt vispārpieejamai."7

Otrkārt, faktiskie un tiesiskie apstākļi priekšlikuma iesniegšanas brīdī labi ilustrē pamatojumā minētos argumentus. Piemēram, kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņēmēja pienākumu pildīšana atsevišķās komercsabiedrības, kurās Izglītības un zinātnes ministrija bija kapitāla daļu turētāja, jo sevišķi VSIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola", bija apgrūtināta tieši tādēļ, ka atsaukšanās uz komercnoslēpuma esību izmantoja, lai radītu šķēršļus faktiskās un tiesiskās situācijas izzināšanai attiecīgajā komercsabiedrībā. Tā rezultātā nebija iespējams efektīvi uzraudzīt attiecīgo komercsabiedrību tiesiskumu. Līdzīgu situāciju esība arī citās jomās bija par iemeslu attiecīgā priekšlikuma atbalstīšanai.

Informācijas atklātības likuma radītā tiesiskā situācija, kas uzliek pienākumu komercsabiedrībām, kuras īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izpildīt Informācijas atklātības likuma normas, nav unikāla un saskan ar kopīgām Eiropas un arī citu pasaules valstu laikmetīgām tendencēm informācijas atklātības īstenošanas jautājumos. Turklāt šāda rīcība saskan arī ar Eiropas Savienības praksi, piemēram, ar Eiropas Kopienu Tiesas secinājumiem lietā Rothmans International v. Commission8, kur tiesa norādīja, ka mērķa - informācijas atklātība - nodrošināšana nebūtu iespējama, ja to neattiecinātu uz visiem ar Eiropas Savienības institūcijām saistītajiem veidojumiem. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība un tās prakse ir informācijas atklātības minimuma paraugs, nevis maksimums. Valstis ir aicinātas šo standartu arvien paaugstināt.

Acīmredzot, sekojot Eiropas, arī citu pasaules valstu un starptautisko organizāciju praksei, arī Latvijas administratīvo tiesu prakse atzīst, ka publiski tiesiska atbildība izriet no kompetences publisko tiesību jomā.9 Atzīta arī atbildība informācijas atklātības jautājumos.10

Tātad šobrīd komercsabiedrībām, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, jo sevišķi publisko personu komercsabiedrībām (valsts, pašvaldību, augstskolu, citu zinātnisko institūciju ar atvasinātas publiskas personas statusu) bez izņēmumiem11 ir jānodrošina Informācijas atklātības likuma izpilde.


1Jēdziens "iestāde" Informācijas atklātības likumā pirmo reizi tika ietverts, grozot Informācijas atklātībaslikumu, kas stājās spēkā 2006.gada 1.februārī. Ar 2006.gada 5.oktobra grozījumiem jēdziens "iestāde" tika nedaudz precizēts, nemainot tā likumdevēja sākotnēji iecerēto saturu.

2 Apspriešanās demokrātija (deliberative democracy) J.Habermāsa, Dž.Rolza, J.Koena izpratnē.

3 Skat. paskaidrojumu rakstu Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra rīkojumam Nr.816 "Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību".

4 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja arī šos priekšlikumus un komisijas sēdei rakstiski un mutvārdos sniegto argumentāciju priekšlikumu nepieciešamībai.

5 Vairāk par privāttiesisku noslēpumu skat. Jarinovska K. Publiskās informācijas pieejamības principi un prakse. Likums un Tiesības, 2007, februāris, 9.sējums, Nr.90.

6 Atbilstoši likuma "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā" 24.pantam komercnoslēpums var būt arī Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai.

7 Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga 2005.gada decembra priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi Informācijas atklātības likumā" 3.lasījumam. Materiāls nav publicēts; pieejams: Izglītības un zinātnes ministrijā un Saeimas Kancelejā.

8 Lieta T-188/97 Rothmans International v. Commission, [1999] ECR II-2463, §62. Par visplašākās piekļuves nodrošināšanu Eiropas Savienības institūciju un ar to kompetencē nodoto uzdevumu izpildi saistīto citu veidojumu pienākumu nodrošināt visplašāko pieeju dokumentiem skat. arī: ģenerāladvokāta M.Pojareša Maduru [M.Poiares Maduro] 2007.gada 18.jūlija secinājumi lietā C-64/05 P, Zviedrijas Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju u.c.

9Skat., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 25.janvāra lēmumu lietā Nr.SKA-87, kur norādīts, ka par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē atzīstama arī privātpersona, kurai ar likumu vai līgumu deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma īstenošana.

10 Skat., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 9.jūnija lēmumu lietā Nr.A42517806, kur norādīts uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības nepārprotamu pienākumu izpildīt Informācijas atklātības likuma prasības.

11 Jo to pastāvēšana pati par sevi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajai daļai nozīmē, ka tās īsteno iepriekš minētajā tiesību normā, kā arī citur minētos valsts pārvaldes uzdevumus.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas