Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
      Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.47 (154) 2008. gada 19. novembris
            

  Nodokļi | Valsts kabata nepildās

Budžetā situācija kā bojevikā – galvenais jautājums: kur nauda?
Lidija Dārziņa, "KV"


   

Bezatbildīgas kreditēšanās reklāmas aizliegums no 1.novembra ir amorāli aizkavējies. Vairākums, jau sen pirkumu un aizdevumu tīklos un ķeselēs nozvejoti, tikai tagad sāk pa īstam saprast notikušo un ķezu, kurā iekūlušies desmitiem gadu uz priekšu. Pavīd arī doma, ka patērētāji tā pārbiedēti, ka vairs latu no konta neizlaiž pat tie, kuri varētu atļauties normāli dzīvot. Līdz ar to putinot vietējos preču un pakalpojumu piedāvātājus. Nav gluži tā, ka ļaudis uz veikaliem vairs neiet vispār – Rīgā "Stockmann" trakajās dienās straume plūda kā metro stacijā. Taču akcijas dienas atsevišķos veikalos nav rādītājs. Vēl jo mazāk tādos, kuru cenas uzskata par vidusšķirai pieejamām. Bet tā Latvijā ir saplacināta kā bute. ASV nākamais prezidents Baraks Obama savas zemes glābšanas plānos ietilpinājis vēstījumu par obligātu vidusšķiras vairošanu. Latvijā skeptiķi sliecas domāt, ka pie mums nu ir tikai miljonāri un pārējie. Kā nedomāt, ja šā gada budžeta bilance pat pēc grozījumiem nerāda likumā plānoto līdzsvaru, ko var nodrošināt ne jau maza saujiņa veiksminieku, bet ļoti plašs nodokļu maksātāju loks. Jo asāk tas izpaudīsies 2009.gadā, jo nākamā gada budžetu valdība gluži kā latviešu pasakā pazīstamais kalējs pārkalšot ik pēc brīža, jau sākot no janvāra.



Ieņēmumi pieauguši par 300 miljoniem, izdevumi - par 600 miljoniem latu

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi kopējie šā gada pirmo 10 mēnešu valsts pamatbudžeta izdevumi pārsnieguši ieņēmumus, bet speciālajā budžetā ieņēmumi - izdevumus, un valsts budžetā izveidojies finansiālais deficīts - 107 miljoni latu.

Oktobrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 243,1 miljons latu, bet izdevumi sasniedza 441,2 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 198,1 miljons latu. Kopējie 10 mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi sasniedza 2,8 miljardus latu, izdevumi - 3,1 miljardu latu, bet finansiālais deficīts bija 340,9 miljoni latu. Salīdzinot ar 2007.gada pirmajiem 10 mēnešiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad ir bijuši par 317,6 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi pieauguši par 602,6 miljoniem latu.

Valsts speciālā budžeta oktobra ieņēmumi sasniedza 117 miljonus latu, izdevumi - 124,5 miljonus, finansiālais deficīts bija 7,5 miljoni latu. Kopējie 10 mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,2 miljardi latu, izdevumi - 985,1 miljons, bet finansiālais pārpalikums - 233,9 miljoni latu. Salīdzinot ar 2007.gada pirmajiem 10 mēnešiem, valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir bijuši par 173,3 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi pieauguši par 234,8 miljoniem latu. Tāda ir situācija gada nogalē.

 

Ieņēmumi pamatbudžetā mazāki, nekā plānots

Latvijā kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā pārskata periodā tika plānoti 1,9 miljardu latu apjomā, savukārt faktiskā izpilde bija 1,876 miljoni latu, tas ir, par 25,3 miljoniem latu jeb 0,6% mazāk, nekā plānots - liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums valdībai par valsts budžeta izpildi deviņos mēnešos.

Valsts pamatbudžetā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde bijusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumos. PVN ieņēmumu plāns 2008.gada deviņos mēnešos netika izpildīts par 15,5 miljoniem latu jeb 1,7%, UIN - par 2,3 miljoniem latu jeb 0,6%, savukārt akcīzes nodoklis - par 1,9 miljoniem latu jeb 0,5%, teiks ziņojumā.

Nodokļu ieņēmumu plāns nav izpildīts arī sociālās apdrošināšanas iemaksu un kopējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plāns netika izpildīts par 7,6 miljoniem latu jeb 0,6%, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis - par 6,5 miljoniem latu jeb 0,8%.

Ziņojumā teikts, ka šā gada deviņos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, izveidojās finansiālais ietaupījums 98,6 miljonu latu apjomā, tomēr tas ir par 186,7 miljoniem latu jeb 65,4% mazāk nekā pērn šajā periodā.

 

PVN - gan nepildās, gan vairāk jāatmaksā

PVN ieņēmumi ir nozīmīgākais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas šā gada deviņos mēnešos veidoja 46,7% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

Šā nodokļa ieņēmumi bija 876,0 milj. latu un salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem samazinājās par 5,9 milj. latu jeb 0,7%.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju lielākos PVN maksājumus deviņos mēnešos veica uzņēmumi, kas darbojās šādās nozarēs:

• vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, - 420,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem ir par 16,8 milj. latu jeb 4,2% vairāk;

• mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, - 169,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem ir par 18,1 milj. latu jeb 12,0% vairāk;

• būvniecība - 141,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem ir par 23,4 milj. latu jeb 19,8% vairāk.

Šogad deviņos mēnešos lielāko daļu no PVN ieņēmumiem (78,3%) veidoja iekšzemē iekasētais nodoklis - 686,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem ir par 7,1 milj. latu jeb 1% mazāk. Uz robežas iekasētais PVN deviņos mēnešos veidoja 21,7% no kopējiem šā nodokļa ieņēmumiem un bija 189,9 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem tas ir par 1,2 milj. latu jeb 0,6% vairāk.

PVN ieņēmumu plāns izpildījās par 98,3%, t.i., kopumā deviņu mēnešu plāns netika izpildīts par 15,5 milj. latu jeb 1,7 procentiem. Ieņēmumus ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājums, kā arī nodokļa atmaksu summas, kas pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas. Šogad deviņos mēnešos PVN atmaksāts 442,5 milj. latu apmērā, t.i., par 112,6 milj. latu jeb 34,1% vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā.

Saskaņā ar VID informāciju lielākās PVN atmaksas deviņos mēnešos bija vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus (Ls 79,4 milj.), sauszemes transportā, cauruļvadu transportā (Ls 43,2 milj.) un operācijās ar nekustamo īpašumu (Ls 37,1 milj.)

Šogad PVN ieņēmumi tiek prognozēti 1170,0 milj. latu apmērā, kas ir par 93,1 milj. latu jeb 7,4% mazāk, nekā apstiprināts likumā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2008.gadam"" - teiks ziņojumā.

 

Godmanis: decembrī izdevumi jāsamazina vēl

Kaut arī šogad valsts budžetā ieplānots pārpalikums 0,05% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja valdība decembrī vēl vairāk nemazinās izdevumus, gadu Latvija varētu noslēgt ar 1,8% līdz 2% deficītu no IKP - ziņo BNS, atsaucoties uz Ministru prezidenta Ivara Godmaņa teikto intervijā Latvijas Radio. Tādēļ valdība jau uzreiz pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas Saeimā sākšot samazināt izdevumus šā gada budžetā. Premjers atzina, ka tēriņu ierobežošana nepieciešama īpaši decembrī, jo tad valsts pārvaldes iestādes parasti tērē divreiz vairāk nekā citos mēnešos. Izdevumus plānots samazināt ar īpašiem pasākumiem. "Ja pie mūsu ienākumu samazinājuma mēs atstāsim tā, kā ir, tad gadu beigsim ar 1,8%-2% deficītu. To mēs atļauties nevaram," skaidroja premjers.

Šogad valsts budžeta ieņēmumi plānoti 5,264 miljardu latu apjomā, savukārt izdevumi - 5,256 miljardu latu apjomā. Budžeta pārpalikums šogad paredzēts 0,05% apjomā no IKP jeb 8 miljoni latu.

 

Par pazaudēto gadu - starptautisks redzējums

20.novembrī "Ekonomistu apvienība 2010" pasniegs Spīdolas balvu ekonomikā, ar ko šogad tiek pagodināts Latvijas Nacionālās operas direktors un uzņēmējs Andrejs Žagars. Pēdējos gados šajā sarīkojumā tradicionāli vārds gada lekcijai tiek dots autoritatīvam cilvēkam tautsaimniecībā. Pērn gada lekciju lasīja ekspremjers Andris Šķēle, kurš izteica vismaz duci priekšlikumu, kā būtu jārīkojas valdībai, lai valsts attīstītos. Pēc gada, šoruden, viņš atzina: "Toreiz bija daži cilvēki, kas uzskatīja, ka mana nostāja virknē jautājumu ir pārāk radikāla. Šodien domāju, ka tādu vairs nav. (..) 2008.gads Latvijas izaugsmei ir zaudēts gads."

Šogad gada lekciju lasīs Starptautiskā Valūtas fonda konsultantu grupas pārstāvis Jānis Platais, savulaik finanšu ministra vietnieks. Ekonomists nu jau ar pieredzi starptautiskajos finanšu tirgos sniegs pārskatu par Latvijas ekonomikas izaugsmi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un analizēs ar to saistītās pārmaiņas. Sagaidāms, ka tiks izteiktas arī prognozes par ekonomikas attīstību tuvākajos gados un arī ieteikumi turpmākajai rīcībai, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi.

 

 

 




 

Par ekonomisko situāciju, biediem un tēriņiem

VALDIS DOMBROVSKIS, Eiropas Parlamenta deputāts:

"Valdībai nevajadzētu biedēt sabiedrību, bet skaidri iezīmēt reālo situāciju un rīcības plānu. Jo ar biedēšanu nepārtraukti sabiedrībā tiek provocēts pesimisms, un arī tie iedzīvotāji, kas krīzi tieši neizjūt, to sāk iekodēt savā patēriņa uzvedībā. Tas viss noved pie tā saucamā taupības paradoksa – arī šie cilvēki sāk ierobežot patēriņu, rada problēmas uzņēmējiem, kas ir orientēti uz iekšzemes tirgu. Rezultātā tiek pārslogots arī sociālais budžets. Protams, recesija, vai tie 2%, vai 4–5%, ir ļoti nepatīkama, bet arī tas vēl nav pasaules gals.

>>>


OJĀRS KEHRIS, "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents:

"Šoruden apvienība izteica prognozes, ka nākamā gada IKP samazināsies par 5%. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera prognozēja 4–5% IKP samazinājumu. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds savās prognozēs minēja IKP samazināšanos par 2–3%. Finanšu ministrija turpina strādāt pie nākamā gada budžeta ar iepriekš prognozēto 2–3% IKP pieaugumu.


>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas