Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.48 (155) 2008. gada 26. novembris
            

  Aktuāli | Par krīzi un iespējām

Gada lekcijā ekonomikā viss salikts pa plauktiņiem. Valdībai ir par ko padomāt
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs "LV"

Spīdolas balva Andrejam Žagaram

 

Spīdolas balva ekonomikā piešķirta Latvijas Nacionālās operas direktoram un uzņēmējam Andrejam Žagaram – par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulei un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu. Balvu pasniedza Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers


   

Gada lekcijā ekonomikā, kas jau tradicionāli papildina Spīdolas balvas piešķiršanas pasākumu, "Ekonomistu apvienība 2010" šoruden piedāvāja savu redzējumu paust Latvijā un starptautiskajā vidē respektētam ekonomistam Jānim Platajam. Kādreizējais finanšu ministra vietnieks jau ilgu laiku strādā Starptautiskā Valūtas fonda konsultantu grupā, pašreiz – Afganistānā, pirms tam – Mongolijā un Ukrainā. Finanšu zinātājs ar bezkaislīga grāmatveža rūpību lekcijā "Pārdomas par Latvijas ekonomiku" savirknēja un vērtēja norises Latvijā, valdības rīcības un lēmumus, piesakot arī ierosinājumus. Latvijas valdībām dažu iepriekšējo lēmumu un vilcināšanās vērtējums nav glaimojošs. Un kļūdu sekas ne vienmēr var izskaidrot tikai ar notikumiem pasaulē, kuriem referents arī pievērsa uzmanību. 
"KV" piedāvā gada lekcijas fragmentus.*



Par straujo ekonomikas pieaugumu Latvijā

Strauji ekonomikas pieauguma tempi pasaules praksē ne vienmēr ir bijuši ekonomikas pārkaršanas simptoms. Daudzas valstis, uzsākot attīstību no zema līmeņa vai arī pēc smaga šoka, bieži vien ir nodrošinājušas augstus attīstības tempus un vispārēju labklājības uzlabojumu ilgākā laika posmā.

Tādu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību nodrošina makroekonomiskā stabilitāte, augsts investīciju līmenis konkurētspējīgā ražošanā un svarīgāko komponentu līdzsvars. Straujš kreditēšanas un darba samaksas pieaugums Latvijā izraisīja ekonomikas pārkaršanu, kad pieprasījums pieauga straujāk, nekā ekonomikas potenciāls var šo pieprasījumu segt. Pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība izraisīja inflācijas pieaugumu un paplašināja maksājumu bilances tekošā konta deficītu, lai imports kompensētu iekšzemes ekonomikas nespēju apmierināt pieprasījumu. Mūsu maksājumu bilances deficītu kreditēja labi funkcionējošie starptautiskie naudas tirgi. Diemžēl šī iespēja tika iztērēta, neradot pietiekami daudz jaunu jaudu, lai ražotu konkurētspējīgu augstas pievienotās vērtības eksporta produkciju vai vismaz aizstātu importu. Preču un pakalpojumu eksporta attiecība kopš 2005.gada pret IKP samazinās.

2006. un 2007.gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts pārsniedza 20% iekšzemes kopprodukta. Ārējais parāds, galvenokārt banku un privātajā sektorā, ir sasniedzis 140% iekšzemes kopprodukta. Tas prasītu gandrīz pusotra gada visas Latvijas pievienotās vērtības un vairāk nekā trīs gados saražotā eksporta vērtības, lai šo parādu atdotu. Ekonomiskā optimisma apstākļos, kad visi gaida straujus ekonomikas pieauguma tempus, ir cerība, ka parādu atdošana prasīs mazāk piepūles, kad kopējais IKP apjoms ir lielāks. Tomēr situācija var radikāli mainīties, ja ekonomikas pieauguma tempi apstājas vai IKP sāk samazināties. Risks tam, ka Latvija ilgāku laiku varētu piedzīvot IKP stagnāciju vai krišanos, ir ļoti nopietns. Padomājiet tikai, kas notiks, ja pārējā pasaule pēkšņi pārtrauks kreditēt patēriņu Latvijā (ap 20% vērtībā no IKP)!

Lielākā daļa Latvijas ārējā parāda izveidojās privātajā sektorā. Lielākā daļa ārējā parāda pieauguma tika novirzīta patēriņam un netirgojamo (ārēji nekonkurējošo) preču un pakalpojumu ražošanai. Patēriņa stimulēts pieaugums nevar būt ilglaicīgs, ja investīcijas nerada pamatu eksporta attīstībai un starptautiski tirgojamām precēm un pakalpojumiem (tradable). Maksājumu bilances deficītu finansēja aizņēmumi no ārzemēm daudz lielākā apmērā, nekā tas ir ekonomiski attaisnojams.

 

Par inflāciju un finansēm

Strauja naudas daudzuma apgrozībā pieauguma apstākļos ir svarīgi, lai visi pārējie politikas instrumenti orientētos uz inflācijas ierobežošanu. Tādos apstākļos vissvarīgākais ir veicināt uzkrājumus, nevis patēriņu. Uzkrāt līdzekļus var gan iedzīvotāji, uzņēmumi, gan arī valdība. Uzkrājumi salīdzinājumā ar patēriņu var notikt, gan palielinot naudas līdzekļus bankā, ieguldot uzņēmējdarbībā, gan atmaksājot parādus. Tādēļ budžeta izveidošana un izpilde ar ieņēmumu pārsniegumu kļūst par īpaši svarīgu soli, lai novērstu ekonomikas pārkaršanu un inflācijas pieaugumu.

Diemžēl arī treknajos gados, kad budžeta ieņēmumi strauji pieauga, valsts budžets tika izveidots un apstiprināts ar deficītu.

Dažs labs speciālists apgalvos, ka deficīts nemaz nav bijis pārlieku liels - tikai viens procents no IKP vai pat mazāk. Tomēr mums ir jāpievērš uzmanība ne tikai kopējam rezultātam, bet arī tā struktūrai. Pamatbudžeta deficīts pēdējā laikā ir bijis daudz lielāks nekā kopbudžeta deficīts uz sociālā budžeta ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem rēķina. Pamatbudžeta deficīts 2006.gadā sasniedza 2,7% un 2007.gadā - 1,9% IKP. Patēriņš pēc būtības notika, pamatbudžetam aizņemoties uz nākotnes pensiju rēķina, neņemot vērā nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko struktūru.

Uzskatu, ka nodokļu slogs Latvijā ir samērīgs un nav nepieciešams nodokļu slogu būtiski paaugstināt, lai palielinātu sabiedriskā sektora īpatsvaru ekonomikā un ienākumu pārdalē. Taču nodokļu struktūrā ir būtiskas rezerves, lai atvieglotu nodokļu slogu nozarēs, kas ražo konkurētspējīgu tirgojamo produkciju, uz patēriņa un uz patēriņu orientētajiem uzkrājumiem. Sākot ar 2007.gada vidu valsts nodeva par nekustamā īpašuma reģistrēšanu tika būtiski paaugstināta, radot pirmo ierobežojumu spekulatīvajiem darījumiem. Tomēr šis solis tika sperts pārāk vēlu, lai pārvarētu negatīvās tendences ekonomikā, kuras radīja Latvijas mājokļu tirgus. Veicot tālākus pārkārtojumus nodokļu sistēmā, vajadzētu izskatīt iespēju ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt mājokļus, ne tikai zemi, uz kuriem tie atrodas, bet dot nodokļu atlaides ģimenēm, kad tās veic maksājumus pirmā mājokļa iegādei. Būtu jāpadomā arī par nenodokļu pasākumiem konkurētspējīgas ražošanas stimulēšanai.

 

Par iespējām krīzes situācijā

J.Platais ierosina: gan privātajam sektoram, gan valdībai uz šo krīzes situāciju vajadzētu raudzīties kā uz jaunu iespēju veikt nepieciešamos pārkārtojumus ekonomikas struktūrā un uzņēmējdarbības atbalstam.

Viņš uzskata: ir jāpalielina valdības atbildība par makroekonomisko stabilitāti, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Tai skaitā vajadzētu pieņemt fiskālās atbildības likumu, kas noteiktu valdības atbildību par realizēto politiku un tās makro­ekonomiskajiem rezultātiem, tai skaitā budžeta deficītu, inflācijas ierobežošanu un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanu. Likumam arī vajadzētu ieviest noteikumus, kas ierobežo valsts aizņēmumu apjomu ar pamatlīdzekļu apjoma pieaugumu. Īpaša valdības atbildība ir nepieciešama par ieguldījumiem un sociālajām saistībām starp dažādām iedzīvotāju paaudzēm.

 

LB atbalsta fiskālās atbildības noteikšanu

Fiskālās atbildības likuma aktualitāti atzīst arī Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Pagājušo piektdien Latvijas radio viņš atgādināja, ka Latvijas valdība ir mēģinājusi izstrādāt ilgtermiņa budžeta stratēģiju nākamajiem trim gadiem, paredzot aizvien palielināt budžeta pārpalikumu - vēsta BNS. "Tās lietas diemžēl ir izčabējušas, neviens par to šobrīd nedomā. Manuprāt, tomēr būtu svarīgi, ka valdība pieturas pie šīm lietām un tās, kad tiek pieņemtas, vairs nevar mainīt," sacīja LB prezidents.

Gada referents Jānis Platais, kuru Latvijā atceras arī kā budžeta ministru, lekcijas sākumā norādīja, ka izteiktās pārdomas ir viņa paša domas un atbildība un neesot saistītas ar pašreizējo darba devēju.

Uz "KV" jautājumu, vai Latvija līdz šim ir pilnā mērā ievērojusi SVF ieteikumus, viņš atbildēja diplomātiski: "Valūtas fonds ir organizācija, kas palīdz valdībām novērtēt situāciju, apspriež politiku un rekomendē. Taču lēmumi ir pašu valdību ziņā. SVF eksperti, piedāvājot risinājumus, vadās no sava profesionālā redzējuma, viņi cenšas rekomendēt vislabāko risinājumu. Jo tā patiesība dzimst sadarbībā starp konkrētas valsts valdību un SVF ekspertiem."


* Lekcijas pilns teksts lasāms laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 22.novembra numurā un portālā www.vestnesis.lv

 

 



Ekonomistu apvienības 2010" prezidents OJĀRS KEHRIS:

"Gada lekcija ekonomikā parasti dod novērtējumu un iezīmē tuvākos darāmos darbus. Atgādināšu iepriekšējo gada lekciju akcentus. Pirms diviem gadiem lektors Uldis Osis brīdināja, ka pie Latvijas straujiem (toreiz) izaugsmes tempiem ekonomikā strukturālajā aspektā vērojama stagnācija, kas, apvienota ar augstu inflāciju, izvērsīsies par nopietnu tālākas izaugsmes problēmu. Latvijas ekonomikas un Latvijas budžeta restrukturizācija acīmredzot kavējas, kavējas arī tāpēc, ka izglītības un veselības aizsardzības reformas nenotiek. Turklāt sadrumstalotā administratīvā struktūra nav spējīga attīstīties ilgtermiņā. Pirms gada lektors Andris Šķēle uzsvēra, ka ekonomika ir reāli pārkarsēta, un redzams, ka arī 2008.gada budžeta pieņemšanas gaitā tā netika dzesēta ar visnoteiktāko rīcību. Bet bija nepieciešama auksta ūdens šalts, lai sāktu attapties.

>>>

Gada lektors ekonomikā JĀNIS PLATAIS:

"Pasaules finanšu sistēmai būs vajadzīgs laiks, lai attīrītos no finanšu tirgus produktu atvasinājumiem, kuru reālā vērtība nav skaidra un kuru esamība traucē normālu tirgus darbību. Bankas un kreditori kļūs daudz piesardzīgāki, izsniedzot aizdevumus. Pat tiem aizņēmējiem, kas līdz šim ir akurāti kārtojuši savas saistības, būs jāiegulda vairāk sava līdzfinansējuma un jāiziet daudz skrupulozāka finansiālā stāvokļa pārbaude nekā līdz šim."

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas