Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.48 (155) 2008. gada 26. novembris
            

  Biznesa vide | Bizness pēc tūrisma sezonas beigām

Piejūras pilsētu Pelnrušķītes stāsti
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: www.panoramio.com

Jūrkalne

     

Piejūras pilsētas mazliet līdzinās Pelnrušķītēm, kas pēc krāšņās balles vasarā, kad tūrisma dzīve mutuļo un nes ienākumus, rudeni un ziemu pavada, pieticīgi gaidot Princi pavasari, kas pasniegs kristāla kurpīti – jaunu silto sezonu. Taču ne visas piejūras pilsētas ir ar mieru klusi pārziemot, cerot uz nākamās vasaras lauriem. Visās trijās Baltijas valstīs ir piemēri, kā pilsētu pašvaldības un uzņēmēji mēģina paildzināt aktīvo tūrisma sezonu un atrast veidus, lai pilsētu padarītu pievilcīgu apmeklētājiem arī ziemā, kad ar sauli, pludmales smiltīm un ūdens tuvumu tūristus vilina dienvidu kūrorti.



Kad dabā ir iestājies rudens un ziemas miers, arī piejūras pilsētās, pagastos un ciemos vasarā ierasto rosību nomaina pieklusums. Līdz nākamajai tūrisma un vietējo uzņēmumu ienākumu sezonai. Pēc pīķa mēnešiem, kad atpūtnieki, vēloties nokļūt jūras tuvumā, stāvgrūdām piepilda vilcienu vagonus un naktsmītnes rezervē mēnešiem iepriekš, ziema piejūras pašvaldībām un uzņēmējiem liek meklēt jaunas iespējas ar galveno mērķi - piesaistīt tūristus un viņu maciņus arī pēc vasaras beigām, kad dabas dotās priekšrocības un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums vairs nelīdz.

"Jūrkalne vasarā ar tūristiem tiek pārblīvēta. Bieži atpūtniekiem pat trūkst naktsmāju, bet ziemā tā ir tikpat kā izmirusi. Vienīgais, kas tūristus uz Jūrkalni atvilina klusajos rudens un ziemas mēnešos, ir piemēroti laika apstākļi makšķerniekiem, lidotājiem ar aeroplāniem, vēl - vētras. Ir ļaudis, kas katru nedēļas nogali brauc uz Jūrkalni baudīt klusumu, mieru un jūru. Līdz ar vasaras beigām arī uzņēmējiem, kas darbojas tūrisma jomā, iestājas klusuma laiks. Ir tādi, kas ziemas periodā savu uzņēmumu slēdz vai uz iepriekšēju pieteikšanos rīko banketus, svinības. Arī veikaliem nav vairs tāds apgrozījums," lielākās daļas piejūras pilsētu un ciematu dzīvi mūsu klimata joslā spilgti ataino Jūrkalnes Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Baiba Trauberga.

Arī pārējo uzrunāto piejūras pilsētu pārstāvji atzīst, ka sezonas maiņa ir ievērojami jūtama gan tūristu skaita krituma, gan uzņēmēju ienākumu ziņā. Turklāt teorētiski siltās sezonas sākums vēl negarantē tūristu pieplūdumu un peļņu. Piemēram, Saulkrastu TIC pārstāve Gita Memmēna atzīst, ka "šogad sezona bija īpaši nelabvēlīga, jo bija tik īsa". Ļoti labs laiks noturējās pusotru mēnesi, līdz ar to Saulkrastu TIC apmeklētāju skaits bija krietni mazāks nekā 2007.gadā. Viņa saka: "Sezonalitāte izpaužas ļoti vienkārši: labs laiks - cilvēki ir, slikts laiks - cilvēku nav." Ko piejūras pilsētām darīt? Samierināties vai meklēt jaunas iespējas?

 

Līdz jaunam pavasarim

Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis tūristu skaita samazināšanos rudens un ziemas sezonā uztver kā dabisku procesu, jo lielākā daļa Eiropas atpūtnieku savus atvaļinājumus plāno siltajā laikā: "Aukstajā sezonā apmeklētāju ierašanās pamata mērķis ir darījumi, pasākumu apmeklēšana, ciemošanās pie radiem un draugiem. Tā kā Ventspils ir aktīva Baltijas jūras osta ar brīvo ekonomisko zonu, galvenie izmitināšanas pakalpojumu izmantotāji rudens un ziemas sezonā ir saistīti ar darījumu sfēru - uzņēmēji, inženieri, līgumstrādnieki, kā arī tranzīta pasažieri, kas izmanto Ventspils ostai nozīmīgās prāmju līnijas uz Vāciju un Zviedriju."

TIC vadītājs stāsta, ka, piemēram, Ventspilī daudziem uzņēmumiem tūrisms ir tikai viens no vairākiem darbības virzieniem, tāpēc tā saucamā tūrisma nesezona lielas problēmas nesagādā. Tās laikā norit gatavošanās jaunajai sezonai. Viena daļa Ventspils izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu savu darbību pārtrauc līdz nākamajam pavasarim. Savukārt lielākās viesnīcas, viesu nami, restorāni un krodziņi savu darbu turpina, jo Ventspils "ir saimnieciski rosīga pilsēta, tāpēc tajā viesi apgrozās visu gadu".

Kamēr lielajās pilsētās zināma rosība saglabājas arī ziemā, mazākas piejūras atpūtas vietas tūristu skaita kritumu izjūt daudz asāk. Kādas Latvijas piejūras mazpilsētas pārstāve saka tieši: "Sliktā laikā šeit ir ļoti maz atpūtas iespēju un tāpēc cilvēki vienkārši šurp nebrauc."

"Visiem Saulkrastu uzņēmumiem un apskates objektiem ir sezonāls raksturs. Viesu skaitam sarūkot pilsētā, mazinās arī apmeklētāju un pakalpojumu, preču pircēju skaits," norāda arī G.Memmēna. Tomēr ir uzņēmumi, kas atraduši veidu veiksmīgai pastāvēšanai arī tā dēvētajā klusajā sezonā. Piemēram, Saulkrastu TIC speciāliste kā piemēru min viesnīcu "Minhauzena Unda", kurai ir atsevišķas banketa telpas un neliela koncertzāle, un viesu namu "Aizvēji": "Pārējie pārziemo un gaida viesus nedēļas nogalēs." Saulkrastu velosipēdu muzejs pieejams arī nesezonā. Jūrkalnē ir sena lauku sēta "Lūķi", kas ziemas saulgriežos aicina vecākus ar bērniem pie Ziemassvētku vecīša.

 

Klusumu padziļina krīze

Pēc pašvaldību pārstāvju teiktā, patlaban ekonomiskās aktivitātes klusuma laiku piejūras pilsētās un pagastos vēl vairāk padziļina ekonomiskās grūtības valstī kopumā. "Latvijas atpūtnieku nedēļas nogalēs Ventspilī ir mazāk. Transporta izdevumu sadārdzinājuma dēļ pēdējā gadā ir samazinājies skolēnu ekskursiju grupu skaits. Tas šajos apstākļos ir saprotams, jo ceļošana cilvēkiem nav tik prioritārs izdevumu avots kā, piemēram, pārtika, komunālie maksājumi un izglītība. Šā gada deviņu mēnešu naktsmītņu dati Ventspilī liecina, ka nakšņojušo viesu skaits ir pat par dažiem tūkstošiem pieaudzis salīdzinājumā ar 2007.gada deviņiem mēnešiem, tomēr ir samazinājies to uzturēšanās ilgums, kas, iespējams, liecina - ceļojot tiek taupīta nauda. Visticamāk, ka īstās krīzes sekas vairāk būs jūtamas šajā ziemā," tā G.Seilis raksturo situāciju tūrisma nozarē Ventspilī.

Ekonomiskās grūtības ietekmē arī tūristu paradumus. Piemēram, B.Trauberga ir novērojusi, ka tūristi, kas citus gadus atbrauca un pirka piedāvātos pakalpojumus Jūrkalnē uz vietas, tagad par visu ir padomājuši laikus, piemēram, paši gatavo ēdienus, ņem līdzi savus gultas piederumus: "Ekonomiskā krīze ir izjūtama pat ļoti, tūristi nevar atļauties vairs pirkt mūsu uzņēmēju sniegtos pakalpojumus, līdz ar to arī uzņēmumiem ir grūti izdzīvot, jo tā uzturēšana un darbinieku saglabāšana prasa lielas izmaksas."

"Šā brīža situācijā uzņēmēji ir spiesti piebremzēt savu saimniecisko darbību: pieprasījuma samazināšanās un kredītresursu sadārdzināšanās mazina to vēlmi un iespējas domāt par jauniem projektiem, tai skaitā arī jaunu viesnīcu veidošanu," pieklusuma periodu tūrisma nozarē kopumā apliecina G.Seilis. Viņš domā, ka viena no Ventspils tuvāko gadu tūrisma attīstības iezīmēm, līdzīgi kā kaimiņvalstīs jau šobrīd, būs jaunu SPA produktu (viesnīcu) veidošanās, jo pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem esot pietiekams.

 

Jāmeklē jauni izaicinājumi

Šā gada oktobra pirmajā pusē Jūrmalas domes toreizējais mērs Raimonds Munkevics intervijā "Komersanta Vēstnesim" pauda viedokli, ka piejūras pilsētu dzīvi palīdzētu uzlabot kūrorta pilsētas statusa iegūšana, taču drīz pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā "kūrortu sistēma tika sagrauta". Tika likvidēta arī Latvijas kūrortu pārvalde. Turpretī Lietuva šo sistēmu ir spējusi saglabāt, un kaimiņvalstī vairākas pilsētas ne tikai tautas valodā sauc par kūrortpilsētām, bet tādas tās ir apstiprinātas arī oficiāli, kas savukārt nozīmē dažādas priekšrocības un valsts budžeta dotācijas.

R.Munkevics par veiksmīgu objektu Jūrmalas apmeklētāju piesaistei uzskata "Līvu akvaparku", kas darbojas neatkarīgi no laika apstākļiem. Jūrmalā padomā ir arī slēgtās slēpošanas trases "Kāpa" izveide, un ir iesniegts projekts, lai saņemtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu Ķemeru parka atjaunošanai. Par vēl vienu Jūrmalas attīstības virzienu bijušais pilsētas mērs atzina konferenču rīkošanu: "Jūrmala ir tādā pašā attālumā no Rīgas lidostas kā Rīga." Otrkārt, jau no pašvaldības pieredzes zināms, ka uzņēmējdarbību veicina arī dažādu lielu pasākumu rīkošana - starptautiskais konkurss "Jaunais vilnis" Jūrmalas uzņēmējiem ir pļaujas laiks. Jūrmalā rudens pusē notiek arī viens no rallija čempionāta posmiem - viens no notikumiem, lai parādītu pilsētas daudzpusību.

Lai gan daudzviet pasākumus tūristu pievilināšanai veic pašvaldība, paši piejūras pilsētu iedzīvotāji atzīst, ka vairāk tas ir atkarīgs no uzņēmējiem un viņu apņēmības. "Pašvaldība uzlabo infrastruktūru, tūrisma informācijas centrs sagatavo informāciju par to, ko iespējams pilsētā apskatīt, kur atpūsties un nakšņot, piedalās vietēja mēroga un starptautiskajos tūrisma gadatirgos, bet lielākoties tie ir uzņēmēji, kas varētu kaut ko darīt, lai piesaistītu tūristus, bet nesezona viņiem ir smags laiks. Naktsmītnēs piedāvātās zemākas cenas ir daudz par maz, lai nodrošinātu pietiekamu klientu skaitu," G.Memmēna norāda, ka uzņēmējiem tūristu ieinteresēšanai būtu jārīkojas daudz aktīvāk un ar plašāku izdomu. "Ir grūti piesaistīt tūristus pilsētai pašai, ja par to nedomā arī investori un uzņēmēji, jo tieši viņi un viņu izveidotie objekti būs tie, kas interesēs apmeklētājus," līdzīgi uzskata arī R.Munkevics.

Taču, iespējams, viss nav tik pelēkās krāsās, kā var šķist. Daudzkārt tūrisma nozares profesionāļi ir apgalvojuši, ka naudas taupības nolūkā cilvēki vispirms atteiksies no tālajiem ceļojumiem, taču atlicinās līdzekļus atpūtai nedēļas nogalē kādā no Latvijas vai kaimiņvalstu viesu namiem. Pasakām, tostarp arī par Pelnrušķīti, parasti ir laimīgas beigas. Arī daļa piejūras pilsētu jau sākušas rīkoties, lai Princis tās pamanītu ne tikai siltās sezonas laikā.

 

 



Kaimiņvalstu piejūras pilsētu pieredze

IGAUNIJĀ

Gaida latviešu tūristus

PĒRNAVAI ir 170 gadus ilga kūrorta centra vēsture. Pilsētas domes mārketinga speciāliste Katrina Jāska un Pērnavas Tūrisma informācijas centra menedžere Anneli Keskilla stāsta: citu pilsētu starpā konkurencē par tūristu pievilināšanu Pērnavai ir vairākas priekšrocības, piemēram, smilšu pludmale atrodas tikai 15 minūšu gājienā no pilsētas centra. Tā ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem, jo ūdens līmenis jūras piekrastē ir diezgan zems. Pērnavas upe un jūras pludmale piesaista dažādu sporta veidu cienītājus. Savukārt ostas mols ir piemērots romantiskām pastaigām. Pērnaviešiem ir arī sava sena leģenda. Tā vēsta, ka pāri, kuri skūpstās mola galā, būs kopā līdz mūža galam. K.Jāska uzskata, ka Pērnavas pluss ir arī tās arhitektūra – gan senas koka mājas, gan funkcionālās arhitektūras paraugi.

>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas