Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.48 (155) 2008. gada 26. novembris
            

  Biznesa vide | Kā gādāt par savu drošību

Visiem trūkst naudas. Arī kriminālajā pasaulē
AIVARS KĻAVIS


Foto: Nora Krevneva, A.F.I.

Pēdējā laikā ne tikai ikdienas sarunās, bet arī plašsaziņas līdzekļos izskan bažas, ka ekonomiskās krīzes apstākļos var atgriezties deviņdesmito gadu kriminogēnā situācija. Ar reketu, izspiešanām, uzņēmēju fizisku ietekmēšanu un tiešu kaitējumu nodarīšanu viņu biznesam. Tiem, kuri pārdzīvojuši šo laiku, tās nav patīkamas atmiņas.
Valsts policijas Rīgas reģiona Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks INTS ĶUZIS gan uzskata, ka šādām bažām nav pamata. Jo nekas tiešā veidā atgriezties nevar. Tomēr viņš nenoliedz, ka situācija valstī, jo īpaši tautsaimniecībā, ietekmē arī noziedzību.



"Tas ir vispārzināms, un neko īpaši jaunu šeit neatklāšu," saka I.Ķuzis. "Noziedzības tendences un tās dinamiku nosaka sociālekonomiskie apstākļi. Mēs redzam, kas notiek valstī, Eiropā un pasaulē. Šie procesi tad arī nosaka kriminogēno situāciju un noziedzības tendences."

 

Krāpšanos ar patēriņa kredītiem nomaina zādzības

- Kā tas izpaužas? Kāda ir pašreizējā kriminogēnā situācija un noziedzības tendences Latvijā?

- Ir nozieguma veidi, kuru skaits tieši pēdējos mēnešos samazinās, bet galvenā tendence ir tā, ka pieaudzis nekvalificēto noziegumu skaits. Tas nozīmē zādzības no veikaliem, birojiem... No vietām, kur iespējams brīvi piekļūt visam, kam ir kaut kāda vērtība un ko var nozagt. Ja atceramies, gada sākumā aktuāli bija gluži citi noziegumu veidi. Nekaunīgas ielaušanās juvelierveikalos, bankomātu uzlaušana... Tagad vairākas no šīm noziedzīgajām grupām aizturētas. Tomēr pārkāpumu skaits turpina pieaugt - un tie ir nekvalificētie noziegumi, zādzības, kuru daudzums kopumā palielinājies par trešdaļu.

- Kā situācija tautsaimniecībā ietekmē tā dēvētos ekonomiskos noziegumus?

- Gada sākumā atsevišķas bankas un citas finanšu iestādes, cīnoties par savu vietu tirgū, piedāvāja iedzīvotājiem viegli pieejamus patēriņa kredītus. Parasti līdz piecsimt latiem. Un beigās tos varēja saņemt pat ar interneta starpniecību. Vajadzēja uzrādīt vienīgi konta numuru, personas kodu un nosūtīt pases kopiju. Līdz ar to strauji pieauga dažādas krāpšanas, kas bija saistītas ar šiem patēriņa kredītiem. Tika viltoti dokumenti, paraksti... Cilvēki saņēma naudu un pazuda. Tātad pati situācija provocēja noziegumu. Tiklīdz bankas šos patēriņa kredītus pārstāja dot, un, kā zināms, šobrīd to izsniegšana pārtraukta pilnībā, nav vairs arī attiecīgo pārkāpumu.

"Ekonomiskās krīzes dēļ procesi ir apstājušies. Bet naudu šodien vajag visiem. Un vajag tūlīt. Tāpēc to mēģina atgūt ar dažādiem, arī pretlikumīgiem, līdzekļiem."

Pēc tā, kā saruka šo noziegumu skaits, mēs varam pateikt, kad īsti bankām sākās finansiālās grūtības. Tas notika vienlaikus, un tur nav nekā pārsteidzoša. Toties pieaugušas nelikumīgas darbības ar kredītkartēm - pagājušajā gadā šādu noziegumu bija ap 300, pašlaik to jau ir divreiz vairāk.

- Ko nozīmē nelikumīga kartes izmantošana?

- Tas nozīmē, ka izmanto vai nu zagtu, vai viltotu bankas karti, lai noņemtu no konta naudu. Dominē pirmais variants, jo diemžēl ļoti daudz cilvēku pinkodus glabā makā kopā ar kartēm, lai gan zina, ka to darīt nedrīkst. Mēs gaidījām un gatavojāmies, ka tiks izmantoti skeneri karšu kodu nolasīšanai. Par laimi, šīs prognozes nepiepildījās. Vismaz ne tādos apjomos, kā domājām. Atsevišķi gadījumi ir bijuši, tomēr neteiksim, ka īpaši kvalificēti. Pirms tam, izmeklējot tamlīdzīgus noziegumus, mēs secinājām - kodu iespējams nolasīt, atrodoties vairāku tūkstošu kilometru attālumā no bankomāta, kur to fiksē vienīgi attiecīga iekārta.

 

Izpausmes līdzīgas, motīvi - citi

- Pirms gada aktuāli bija dažādi krāpnieciski darījumi ar nekustamo īpašumu. Kas notiek pašlaik?

- Tirgus ir apstājies, un arī šajā nozarē stāvoklis krasi mainījies. Krāpt jēga ir tikai tad, ja izkrāpto var realizēt. Tātad ne tikai no tirgus, bet arī no kriminogēnā viedokļa šī vide ir inerta, un pagaidām mēs attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu nekādus riskus neredzam. Ja dzīvokļiem cenas kritušās par 40 procentiem, tad arī noziedzīgajai pasaulei tirgus vairs nav interesants. Tomēr ir viena lieta, ko mēs prognozējām jau pērn, un es to sauktu par gruzdēšanu. Cilvēki iegādājušies nekustamos īpašumus, veikuši priekšapmaksas. Tātad investējuši savus līdzekļus. Ekonomiskās krīzes dēļ procesi ir apstājušies. Bet naudu šodien vajag visiem. Un vajag tūlīt. Tāpēc to mēģina atgūt ar dažādiem, arī pretlikumīgiem, līdzekļiem. Žurnālisti nereti jauc, apgalvodami, ka atgriežas deviņdesmitie gadi.

"Tās vietas, kur cilvēki parasti slēpj naudu, zagļi zina tikpat labi kā mēs paši, tāpēc remonta laikā varbūt vajag izbūvēt speciālu naudai un vērtslietu glabāšanai paredzētu slēptuvi."

- Tad kas šīm situācijām ir kopīgs ar deviņdesmitajos gados kriminālajai pasaulei raksturīgo, un ar ko tās atšķiras no tiem laikiem?

- Kopīgs ir izpausmes veids. Naudas atgūšanas mēģinājumi kā kriminālas darbības tik tiešām varbūt atgādina deviņdesmitos gadus, bet kriminālie, ekonomiskie un sociālie aspekti šeit ir gluži citi. Pagaidām mēs neesam saņēmuši nevienu iesniegumu, ka no kāda cilvēka mēģinātu izspiest naudu tāpēc, ka viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Kā tas bija deviņdesmitajos gados. Vēl vairāk - šādi fakti nefigurē arī informācijā, ko saņemam operatīvās darbības rezultātā. Toties zināms ne viens vien naudas izspiešanas gadījums, kas attiecas uz parādsaistībām. Cilvēki mēģina atgūt savu naudu, izmantojot kriminālas metodes. Pamatā to nosaka divi faktori. Garā un sarežģītā tiesāšanās, kā arī valsts nespēja nodrošināt, lai parādnieks savas saistības pildītu. Jo vairumā gadījumu viņam nekas nepieder. Tātad juridiski no viņa neko arī nevar paņemt. Sanāk, ka tiesāties nemaz nav vērts. Savukārt, izmantojot tik tiešām no reketa aizgūtas metodes - iebiedēšanu vai fizisku ietekmēšanu -, cerēto rezultātu iespējams panākt.

- Vai tad cietušie meklē palīdzību policijā?

- Jā. Un parasti atkārtojas stipri līdzīgas ainas. Mēs redzam, ka cilvēks nonācis lielās finansiālās grūtībās, tāpēc nespēj nokārtot savas parādsaistības. Tomēr tajā pašā laikā neko nedara, lai stāvokli vērstu par labu. Iespējams, viņam to neļauj pašreizējie ekonomiskie apstākļi. Un šis cilvēks kļūst it kā par situācijas ķīlnieku. Vienlaikus var saprast arī naudas aizdevējus. Bet tikai tad, ja viņi mēģinātu atgūt vienīgi aizdoto naudu. Faktiski notiek procentu uzskrūvēšana. Piemēram, ja kāds ir parādā četrus tūkstošus, viņam, pirms sākas sarunas par parāda atdošanu, jāparaksta parādzīme par vēl četriem tūkstošiem. It kā par kaitējumu, kas nodarīts, laikus naudu neatdodot. Diemžēl visbiežāk cilvēki mūsu palīdzību meklē tikai tad, kad jau parakstījuši gan jaunās parādsaistības, gan visus līgumus un pārējos dokumentus. Tāpēc šādās reizēs ir ļoti grūti kaut ko pierādīt un panākt. Mēs redzam, ka tur ir nozieguma sastāvs, bet faktiski izdarīt neko nevaram. Bet pirms tam taču parādnieku noteikti brīdināja, viņam draudēja, tika veiktas citas darbības. Lūk, tad arī vajadzēja vērsties policijā!

 

Pret paša gribu zaudēts uzņēmums

- Tas vairāk attiecas uz fiziskām personām. Bet kas draud uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās? Vai arī tie riskē nonākt organizētās noziedzības ietekmes laukā?

- Starptautiskajā vidē pazīstams tāds termins kā rēderisms. Tās ir dažādas darbības, kuru rezultātā uzņēmums maina īpašnieku pret viņa gribu vai dažreiz pašam īpašniekam to nemaz nezinot. Arī mums jau ir pirmie iesniegumi par līdzīgiem gadījumiem. Tie ir jauna veida noziegumi, kam nav tiesisko precedentu un ko tiesībsargājošās struktūras vēl pilnībā nav izpratušas. Ne tikai Latvijā, arī citās valstīs.

Piemēram, tā pavisam vienkāršoti - sākumā tiek iepirkts neliels daudzums akciju vai investēts kādā uzņēmumā, pēc tam, izmantojot dažādas likumu nianses un to nezināšanu, īpašumu pamazām pārņem pilnībā. Mēs redzam, ka ir perfekti izstrādātas shēmas, darbojas profesionāli juristi, tāpēc ļoti grūti ir ko pierādīt. Vispirms mums pašiem jātiek skaidrībā, kur tad ir šis noziegums. Par to jātiek skaidrībā prokuratūrai. Un nākamgad tai noteikti jābūt vienai no mūsu prioritātēm, pie kā nopietni strādāsim. Tieši šo jauno noziedzīgo fenomenu apzināšana ekonomikā.

Mums gan ir pieredze saistībā ar krāpšanas gadījumiem, kur tika izmantoti tā dēvētie nodomu protokoli, kas bija sastādīti tik viltīgi, ka, cilvēkam neiedziļinoties un precīzi pa minūtēm neizpildot tajos minētās prasības (it sevišķi, ja viņš vēl apzināti tiek maldināts), spēkā stājas jau cits līgums un īpašums tiek praktiski zaudēts.

- Bet, ja pat tiesībsargājošās iestādes jaunos noziegumu veidus pilnībā nav izpratušas, tad ko darīt uzņēmējiem?

- Nemēģināt sarežģītus juridiskus jautājumus risināt pašiem, bet meklēt speciālistus. Jā, kvalificēts pakalpojums attiecīgi maksā, bet reizēm, vēloties ietaupīt dažus simtus, var pazaudēt tūkstošus. Patiesībā visu stratēģisko jautājumu kārtošanu vajadzētu uzticēt speciālistiem. Un vēl - ļoti uzmanīgi izturēties pret ikvienu palīdzības piedāvājumu. Pašlaik tas notiek bieži. Lūk, man ir brīvi līdzekļi, es jums varu palīdzēt. Kāpēc šis cilvēks man pēkšņi grib palīdzēt? Jebkura tamlīdzīga situācija ļoti rūpīgi jāizvērtē. Un nevajag biznesā jaukt emocijas, pamatojot šo palīdzēšanu ar to, ka palīdzības piedāvātājs ir labs cilvēks. Pat tad, ja tā ir šķietami vienīgā iespēja, kā glābt savu biznesu. Jāizvērtē gan konkrētais piedāvājums, gan vienlaikus jābūt gataviem uz atbildes soļiem.

- Kāda interese pašreizējā ekonomiskajā situācijā noziedzniekiem varētu būt par uzņēmējdarbību, ja vairākumam uzņēmumu vienkārši trūkst naudas?

- Tur jau tā lieta, ka arī kriminālajā pasaulē šobrīd trūkst naudas. Vēl vairāk - arī organizēto noziedzību skārusi krīze, tāpēc tā meklē jaunas darbības formas. Tas nozīmē, ka visapdraudētākie ir uzņēmēji, kuri atraduši savu nišu pat krīzes situācijā un kuriem biznesā pašlaik veicas. Tāpēc paredzu, ka drīzumā pieaugs cenas apsardzes pakalpojumiem. Un cilvēki pret drošības jautājumiem sāks izturēties nopietnāk. Jo skaidrs, ka par pārdesmit latiem nekādu apsardzi nav iespējams veikt. Tā ir butaforija! Vieni izliekas, ka maksā, otri - ka sargā. Ja uzņēmumi, kurus krīze skārusi mazāk, ievēros kopīgās tendences un domās par savu drošību, izvairoties no riska situācijām, viņi nekļūs par noziedznieku upuriem.

 

Lielākais apdraudējums - darījumi ar skaidru naudu

- Kas ir riska situācijas?

Pilnīgi noteikti - skaidra nauda un darījumi ar skaidru naudu. Tas pašlaik ir vislielākais apdraudējums. Mēs baidāmies, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt arī uzbrukumu skaits privātām personām. Kā jau teicu - naudas nav ne noziedzniekiem, ne uzņēmējiem. Krīze skārusi arī narkotiku tirgu, bet ražošana jau nav samazinājusies. Un šādos kritiskos apstākļos vienmēr atradīsies cilvēki, kas būs gatavi uz visu, lai tiktu pie naudas.

- Bailēs no banku krīzes daļa cilvēku noteikti sāks glabāt lielākas naudas summas mājās. Kā šo riskanto pasākumu tomēr padarīt mazāk bīstamu?

- Attiecībā uz fiziskām personām tā pirmkārt ir informācija. Mums ir bijuši gadījumi, ka cilvēkam nolaupīti vairāk nekā desmit tūkstoši, un, izmeklējot lietu, atklājas - visa māja zinājusi ne tikai to, ka cilvēks neuzticas bankām, bet arī to, kurā dienā naudu no bankas izņēmis. Vai arī, piemēram, cilvēks pārdod īpašumu, un viss kvartāls zina, ka pusi naudas viņš ielicis bankā, bet pusi atstājis mājās. Es uzskatu, ka pat ģimenē visiem nav jāzina par šīm darbībām. Nākamais - kur glabāt. Tās vietas, kur cilvēki parasti slēpj naudu, zagļi zina tikpat labi kā mēs paši, tāpēc remonta laikā varbūt vajag izbūvēt speciālu naudai un vērtslietu glabāšanai paredzētu slēptuvi.

Pirms laika mēs bijām uz pēdām kādai dzīvokļu apzadzēju grupai. Bet tad viņi no mūsu redzesloka pazuda. Izrādās, bija aizbraukuši uz bagāto Eiropu. Kad atkal parādījās, mēs tos aizturējām... Prasām, kāpēc atgriezāties? Viņi atbild - bet tur taču nav ko zagt. Dzīvoklī pavecs televizors, mēbeles, sadzīves priekšmeti un viss. Ne tur kristāli, ne zelts, ne nauda. Cilvēki šādas lietas vienkārši netur mājās. Bet pie mums dažs dzīvoklis vienlaikus ir gan banka, gan depozitārijs, gan antikvariāts, gan muzejs. Un zog jau tur, kur ir ko zagt.

- Bet arī uzņēmēji un juridiskās personas grēko, veicot dažādas operācijas ar skaidru naudu vai to uzglabājot.

- Inkasācija - tā ir vienīgā atbilde, ja gribam, lai nauda būtu drošībā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tuvojas decembris, kas šajā ziņā vienmēr bijis kritisks mēnesis. Uz Ziemassvētkiem tiek izmaksātas prēmijas, parādās visādas labās, kreisās naudas... Kasieris brauc uz banku pēc skaidras naudas, bet tam cilvēkam, kas viņu ved, arī vajag naudu. Arī viņam šogad naudas ir mazāk, nekā bija pagājušā gadā. Tāpēc uzņēmējiem vajadzētu atcerēties vēl vienu lietu - vislielākais drauds uzņēmumam reizēm mēdz būt paši tā darbinieki. Nevis noziedzīgi elementi vai kriminālas struktūras.

- Līdztekus sīkām zādzībām, kuru skaits strauji pieaug, parādās jauni, augsti kvalificēti noziegumu veidi. To rezultātā īpašnieki var zaudēt uzņēmumus vai nekustamos īpašumus simtiem tūkstošu latu vērtībā. Bet budžets tiek apcirpts, un policijā likvidē ap 500 štata vietu. Kā šādā situācijā efektīvi cīnīties ar noziedzību?

- Es jau labu laiku saviem kolēģiem saku - atcerieties, ka Latvija tāda, kāda tā bija līdz šā gada jūnijam, vairs nebūs nekad. Tāpēc, ka gaidāmas lielas un arī sarežģītas pārmaiņas. Policijas darbs pie mums vēl arvien balstās padomju sistēmas praksē. Likumdošana ir Eiropas Savienības. Bet filozofija - kaut kur pa vidu. Tāpēc mums jāatvadās no tās darba organizācijas, kāda bijusi līdz šim, un jāpārgrupējas uz svarīgāko, vienlaikus atsakoties no mazāk būtiskā. Piemēram, daudzās Eiropas valstīs ir lietas, ko policija izmeklē, un ir lietas, ko tikai uzskaita. Savukārt štatu samazināšana, kas nenotiek pirmo reizi, šoreiz atšķirībā no iepriekšējām neskar tos, kas dara praktisko darbu. To jomu, kur visvairāk trūkst darbinieku. Darbinieku netrūkst administratīvajā aparātā un tajās struktūrās, kas veic papildu funkcijas. Šoreiz štatu samazināšana notiek uz to rēķina. Tāpēc noziegumu, tajā skaitā ekonomisko, atklāšanu tas neietekmēs. Savukārt, vai mums jātērē līdzekļi un resursi, lai atklātu katru zādzību pārdesmit latu vērtībā, šo lietu izmeklētu un vainīgo dabūtu uz tiesu, - es šaubos.

 

 

 



Kā nosargāt savu īpašumu un biznesu

Daži vispārzināmi ieteikumi (kurus parasti cilvēki ignorē):

• neielaisties apšaubāmos darījumos savā biznesā pat tad, ja šķiet, ka citas izejas nav;

• pirms darījuma noskaidrot visu, ko vien iespējams, par potenciālajiem partneriem, izmantojot publiskās datu bāzes, citus interneta resursus un pārējos informācijas avotus;

• atcerēties, ka jebkurš kvalitatīvs pakalpojums maksā naudu, un necensties ietaupīt nenozīmīgu summu, ja runa ir par vērienīgu darījumu;

• neuzticēties dažādiem nejaušiem starpniekiem, paziņām, arī draugiem un radiem, kuru padoms varbūt var noderēt, bet tieša līdzdalība nav vēlama;

• izmantot profesionālu un sertificētu nekustamā īpašuma, biznesa, finanšu speciālistu vai firmu pakalpojumus;

• rūpīgi iepazīties ar visiem dokumentiem, it īpaši līgumiem. Ja rodas neskaidrības, lūgt to skaidrojumu juristiem; parakstīt dokumentus tikai tad, kad teksts pilnībā ir saprotams un pieņemams;

• sargāt informāciju par saviem darījumiem – sevišķi tiem, kas saistīti ar norēķiniem skaidrā naudā. Ne vienmēr tā jāuztic pat ģimenes locekļiem;

• darījumos ar skaidru naudu izmantot tikai inkasācijas pakalpojumus;

• īpašuma apsardzi uzticēt licencētām apsardzes firmām;

• darījuma partneri vērtēt tikai kā darījuma partneri un nemēģināt iedziļināties viņa cilvēciskajās īpašībās.

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas