Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.48 (155) 2008. gada 26. novembris
            

  Aktuāli | Kā konkurējam ar kaimiņiem

Investīciju piesaistē uzvarēs biznesam komfortablākā valsts
AIGA PELANE, INGUNA UKENĀBELE, BNS, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Inguna Ukenābele

  

Lai arī, pēc starptautisko ekspertu vērtējuma, Latvijas biznesa vides kvalitāte salīdzinoši tikai nedaudz atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, tagadējos globālās ekonomiskās vētras apstākļos svarīgi ir šo vērtējumu vismaz noturēt un vērtējuma tabulās nenokrist uz leju. Ekonomiskai darbībai labvēlīga vide ir būtiskākais aspekts, kas liek uz valsti plūst investīcijām, veidoties jaunām darbavietām un pieaugt iekšzemes kopproduktam. Tas viss ir tik ļoti nepieciešams Latvijai, lai tā tiktu ārā no pašreizējās ekonomiskās bedres.



Ja ar uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu varētu saprast tikai tiešos atbalsta veidus - mazus nodokļus, visāda veida tiešos finansiālos atbalsta mehānismus, ieskaitot subsīdijas eksportētājiem, visdrīzāk, tad tieši bagāto valstu uzņēmēji nonāktu vislabākos apstākļos, jo šāda valsts biznesam varētu piespricēt visvairāk. Taču, ņemot vērā to, ka vairums pasaules valstu uzskata par nozīmīgu nodrošināt liberālus savstarpējās tirdzniecības nosacījumus, proti, lai tirgoties visiem būtu vienlīdz izdevīgi, tās cenšas definēt un arī ievērot godīgas konkurences pamatnosacījumus. Līdz ar to par visbūtiskāko kļūst tieši uzņēmējdarbības vides apstākļu kopums, kurus valsts veido vienādus visiem uzņēmējiem, kas gatavi strādāt tās teritorijā.

"Vidēji viens uzņēmums Latvijā darbojas tikai trīs gadus - pēc šī rādītāja Latvija atrodas 86.vietā pasaulē."

Latvija ir padarījusi daudz, taču uzņēmēji joprojām ir neapmierināti par biro­krātiskām procedūrām un nespēju ātri saņemt dažādas atļaujas. Tiek arī minēts, ka valsts par maz sniedz atbalstu, jo īpaši šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. "Valsts var lielāku atbalstu sniegt eksportam, tas ir būtiski," uzsver ekonomiste Raita Karnīte. Lai arī valsts uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām ir pārstāvniecības ārvalstīs, to darbiniekiem, viņasprāt, trūkst izpratnes, kā veidot ekonomiskos sakarus un kas būtu nepieciešams, lai reāli aktivizētos tirdzniecība. R.Karnīte norāda, ka nenoliedzami svarīgs ir arī valsts finansiālais atbalsts, taču tad būtisks kļūst jautājums par naudas apjomu un sadales kārtību - vai tā ir pietiekami caurskatāma un vai tā nonāk līdz tiem, kam vajadzīga.

Viens no būtiskākajiem valsts šā gada soļiem pretī uzņēmējiem ir no nākamā gada neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli to peļņas daļu, kas tiek reinvestēta ražošanā, iegādājoties jaunas tehnoloģijas un ražošanas iekārtas. Vairāki uzņēmēji gan ir pauduši viedokli, ka šis pasākums ir novēlots, jo, saasinoties krīzei, pelnošo uzņēmumu skaits kusīs kā sniegs pavasara saulītē. Tāpat uzņēmējiem nav zudusi cerība, ka, iespējams, jau nākamā gada sākumā beidzot reāli sāks darboties arī vairāki valsts solītie atbalsta mehānismi eksporta atbalstam, piemēram, eksporta garantijas.

 

Atbalsts - ne tikai nauda

"Es aicinu uz uzņēmējdarbības atbalstu raudzīties plašāk - kā uz vienotu un skaidri formulētu koncepciju. Uzņēmējdarbības atbalsta koncepcijai jāparedz gan konkrētas mērķprogrammas, gan noteiktu ietekmes faktoru uzlabošana. Citiem vārdiem, tā ir tās pašas uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kur vērā tiek ņemti tādi apstākļi kā cik ātri var uzsākt uzņēmējdarbību, kādā veidā notiek investīciju aizsardzība, kā tiek veidota nodokļu politika, kā tiek veidotas darba tiesības, un citi aspekti," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Arī "Swedbank" galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka uzņēmējdarbības atbalstam ir jābūt iespējami mazāk konkrētam un iespējami vairāk vērstam uz kopējās biznesa vides veidošanu. "Pārāk tiešs atbalsts atsevišķiem uzņēmumiem gandrīz vienmēr deformē konkurenci. Tāpēc, ja valstij ir iespējas uzlabot uzņēmējdarbības vidi kopumā - investējot infrastruktūrā, izglītībā un citos resursos, kas uz vienlīdzīgas konkurences pamata pieejami visiem uzņēmumiem, samazina to darbības izmaksas un palīdz paaugstināt darba ražīgumu -, šīs iespējas ir jāizmanto pirmkārt," uzskata ekonomists.

Latvijai arī patlaban ir izstrādāts vesels plāns, kā turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Taču vairums ekspertu atzīst, ka plānu un programmu nekad šajā valstī nav trūcis, taču smagi gājis ar to īstenošanu. "Valstī ir skaidras stratēģijas trūkums," uzsver ekonomiste R.Karnīte. Darba devēju pārstāve E.Egle turpina, ka "jāiemācās ne tikai rakstīt skaistus stratēģiskos dokumentus un koncepcijas, bet tās arī jāspēj realizēt praksē". Viņasprāt, ambiciozo mērķu sasniegšana Latvijā ir iespējama, ja no formālas sadarbības pārejam pie partnerattiecībām starp valsts institūcijām, pašvaldībām, biznesa un nevalstiskajām organizācijām. Šādai pieejai esot jābūt sākot ar nacionālo interešu aizstāvību Eiropas Savienībā un beidzot ar labu bērnudārzu un pansionātu piedāvājumu iedzīvotājiem.

 

Vietas uz goda pjedestāla

Ja mēs pavērtējam pašreizējo uzņēmējdarbības vidi starptautisko ekspertu skatījumā, tad izrādīsies, ka sasniegtie rezultāti nebūt nav slikti. Pirmais trīsdesmitnieks - tieši tur pasaules valstu uzņēmējdarbības vides novērtējumā, kuru katru gadu veic Pasaules Banka (PB), atrodas Baltijas valstis. Lielākā daļa no faktoriem, kuri būtiski ietekmē uzņēmumu darbību, ne mūsu, ne kaimiņvalstīs, izrādās, nav nemaz tik slikti, kā to dažkārt mēdzam iztēloties.

Šā gada PB pētījumā "Doing Business 2009" Latvija starp vairāk nekā 180 valstīm ir atzīta par divdesmit devīto uzņēmējdarbībai labvēlīgāko vietu pasaulē. Tas gan ir par trīs pozīcijām sliktāks rezultāts nekā pērn. Igaunija šajā pētījumā ir ierindota 22.vietā, bet Lietuva - 28.vietā. Lietuva ir saglabājusi to pašu vietu ko pērn, bet Igaunija ir noslīdējusi lejup par četrām pozīcijām. Par pasaulē labvēlīgākajām valstīm uzņēmējdarbībai šogad atzītas Singapūra, Jaunzēlande un ASV, bet par visnelabvēlīgāko - Kongo Demokrātiskā Republika.

Vislabākā situācija Latvijā ir ar tādu procedūru kā līgumu stāšanās spēkā - pēc šī rādītāja Latvija ir pat 4.vietā pasaulē. 12.vieta ir piešķirta par uzņēmumu spēju iegūt kredītus. Latvijai ir labas pozīcijas tādā rādītājā kā starpvalstu tirdzniecības nosacījumi - 25.vieta pasaulē. Savukārt vissliktāk Latvijai klājas ar darbinieku nolīgšanas un piesaistes procedūrām - vien 103.vieta. Tomēr arī šeit izmaiņas varētu radīt ekonomikas krīze, jo bezdarbs pieaug un līdz ar to pieaug arī pieejamā darbaspēka daudzums un kvalitāte. Ne visai laba situācija Latvijai ir arī ar uzņēmējdarbības ilgtspēju. Vidēji viens uzņēmums Latvijā darbojas tikai trīs gadus - pēc šī rādītāja Latvija atrodas 86.vietā pasaulē. Tāpat slikts rādītājs ir būvniecības atļauju iegūšanā. PB ir aplēsusi - lai saņemtu būvniecības atļauju, Latvijā vidēji ir jāiziet 25 procedūras un viss process ilgst ap pusgadu. Tas Latviju ierindo vien 78.vietā pasaulē.

Igaunijā vislabākā situācija ir ar starptautiskās tirdzniecības nosacījumiem, būvniecības atļauju saņemšanu un biznesa uzsākšanu. Savukārt lielākās problēmas ir saistītas ar darbinieku atrašanu, uzņēmumu slēgšanu un investoru aizsardzību. Savukārt Lietuvā PB visvairāk plusus ir saskatījusi tādās jomās kā īpašumu reģistrācija, līgumu stāšanās spēkā un starptautiskā tirdzniecība. Savukārt vislielākās grūtības rodas ar darbinieku atrašanu, investoru aizsardzības jautājumiem, kā arī ar biznesa uzsākšanas procedūrām.

Tikmēr auditori "PricewaterhouseCoopers" Latviju ir ierindojuši 36.vietā pasaulē uzņēmumu nodokļu nomaksas vienkāršības ziņā. Arī pats uzņēmumu nodokļu slogs Latvijā nav uzskatāms par īpaši lielu. Lietuvai šajā pētījumā ir 57.vieta, Igaunijai - 34.vieta.

 

Galvenais - noturēties

"Šos Latvijas rādītājus vairāk nekā 180 valstu grupā var uzskatīt par ļoti labiem. Taču, lai tos noturētu esošajā līmenī, būs smagi jāstrādā, jo situācija ir būtiski mainījusies," uzsver E.Egle. Viņa piebilst: pats fakts, ka Latvija atpaliek no Lietuvas vien par vienu vietu un septiņām vietām no Igaunijas, nav nekas ārkārtējs, jo atšķirību starp valstīm tomēr esot maz.

Kā vienu no nopietnākajiem izaicinājumiem E.Egle uzskata iespēju saglabāt Latvijas priekšrocības sadaļā par kredītu pieejamību, kur Latvija atradās 12.vietā, bet kaimiņvalstis būtiski atpalika. Tas patiesi ir vērtējams kā ļoti labs sasniegums, bet jāpiebilst - kopš pasaules finanšu krīze iet dziļumā, situācija kreditēšanā arī Latvijā ir pasliktinājusies. Ne velti pat Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs publiski ir aicinājis apdomāties vairākas bankas, kuras jau tā tautsaimniecībai nelabvēlīgā laikā ir aizgriezušas ciet arī kredītu izsniegšanu.

To, ka Latvijai nevajadzētu dusēt uz sasniegtā lauriem, uzsver arī R.Karnīte: "Ja jau Latvijas uzņēmējdarbības vide būtu uzņēmējiem labvēlīga un pievilcīga, tad droši vien šeit aktīvi notiktu arī pati uzņēmējdarbība." Viņa piebilst, ka par to Latvijā būtu priekšlaicīgi priecāties. Ekonomiste norāda, ka Latvijai, atšķirībā no Igaunijas, bieži vien pietrūkst spējas ātri apzināt traucējošos faktorus un tos arī operatīvi novērst.

E.Egle norāda, ka Baltijas valstu kontekstā Latvija pēdējos gados bija sevi iezīmējusi kā reģiona finanšu centru. "Diemžēl virkne nepārdomātu priekšlikumu izmaiņām normatīvajos aktos apdraud šāda centra saglabāšanas iespēju nākotnē. Šeit ir izšķiršanās par to, vai valsts to uzskatīs par prioritāti arī nākotnē un ņems to vērā, veidojot nodokļu politiku," uzsver E.Egle. Viņa arī piebilst, ka Latvijai iepriekšējos gados bija ļoti labvēlīgi nosacījumi starptautisko kompāniju centrālo biroju piesaistei. Taču pēdējā laikā vērojama tendence, ka arī šajā jomā Latvija savas pozīcija atdod Igaunijai.

"Diemžēl visvājākā pozīcija ir ražošanas jomā, un šeit skarbus vārdus ir pelnījušas Latvijas pašvaldības, kuras ir palaidušas vējā iespējas, kādas tuvākajā laikā var arī neatkārtoties. Šobrīd varam konstatēt vien faktu, ka par Baltijas ražošanas līderi kļūst Lietuva," norāda E.Egle. Joprojām, viņasprāt, neizmantota iespēja ir Latvijas lielākā priekšrocība - ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tās sniegtās iespējas, piesaistot ārvalstu investīcijas, izveidojot attiecīgo infrastruktūru un novirzot kravu plūsmu caur Latviju. "Diemžēl kamēr mēs domājam, mūs ievērojami apsteigusi ir Somija, kur jau ir nodrošināta lieliska infrastruktūra," Latvijas pozīcijas novērtējumu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm pabeidz E.Egle.

 

Līdzšinējie sasniegumi jau novērtēti

PB ekspertu vērtējumā, Latvija pēdējā gada laikā ir bijusi visčaklākā Baltijas valsts, kura īstenojusi virkni pasākumu, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi. Tika atrisinātas divas būtiskas problēmas - sācis darboties jaunais Maksātnespējas likums, kā arī uzlabota Valsts zemes dienesta darbība. Bankas pētnieki uzsver: jaunais Maksātnespējas likums ļauj turpināt darbību finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem reorganizējoties. Taču speciālisti uzskata, ka būtu jāizvirza stingrākas kvalifikācijas prasības maksātnespējas administratoriem. Savukārt Valsts zemes dienests pēc elektroniskās datubāzes ieviešanas ir spējis saīsināt īpašumu reģistrācijas laiku.

Arī Lietuva pēdējā laikā ir atvieglojusi īpašumu reģistrācijas procedūru, apvienojot vairākas darbības vienā. Savukārt Igaunijā, pēc PB ekspertu domām, pēdējā gada laikā nav paveikts it nekas, kas būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas