Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
      Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.48 (155) 2008. gada 26. novembris
            

  Ziņas īsumā | Latvijā un pasaulē

Bankas izgāž Zviedrijas finanšu glābšanas plānu, valdība sola to mainīt 


Zviedrijas valdība ir nolēmusi veikt izmaiņas vērienīgajā 1,5 triljonus kronu (aptuveni 106 miljardi latu) vērtajā finanšu nozares glābšanas plānā, jo vairākas lielas zviedru bankas atteikušās tajā iesaistīties ar pašreizējiem nosacījumiem, 21.novembrī ziņoja plašsaziņas līdzekļi. Problēmas valdībai sagādā tas, ka līdz šim finanšu nozares atbalsta programmā iesaistījusies tikai "Swedbank", bet trīs citas lielas kredītiestādes (SEB, "Nordea" un "Handelsbanken") no dalības atturas, vēsta BNS/BLOOMBERG/FT.

Lai gan nav īstas skaidrības, kāpēc citas bankas negrib sekot "Swedbank" piemēram, viens no iemesliem varētu būt valdības izvirzītais nosacījums, ka bankām, kļūstot par plāna dalībniecēm, ir jāsamazina ļoti augstās algas un prēmijas saviem augstākā ranga vadītājiem, raksta zviedru mediji.

Zviedrijas finanšu ministrs Matss Odells iepriekš draudēja, ka piespiedīs bankas iesaistīties programmā, taču pēc ceturtdien notikušās apspriedes ar banku pārstāvjiem, kurā tām lūdza paskaidrot neiesaistīšanās iemeslus, ministrs atzina, ka tagad esot gatavs izdarīt izmaiņas plānā.

"Mēs centīsimies atrisināt problēmas, par kurām tikām informēti," viņš paziņoja pēc apspriedes.

Aģentūra "Bloomberg" norāda, ka banku nevēlēšanās kļūt par glābšanas plāna dalībniecēm pārkāpj Zviedrijā pastāvošo konsensa politikas tradīciju, atbilstoši kurai kompānijas, arodbiedrības un politiķi parasti vienojas par kopīgu nostāju. Bankas apgalvo, ka plāna dēļ valsts var iegūt iespēju pārmērīgi ietekmēt banku stratēģiju, savukārt politiķi un kompāniju vadītāji uzskata, ka plāns vairos banku vēlmi izsniegt kredītus, tādējādi palīdzot uzņēmumiem un stimulējot ekonomikas izaugsmi.

Vairāku zviedru banku pārstāvji, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka pēc apspriedes valdība ir atkāpusies no savas kareivīgās pozīcijas un atzinusi, ka plāns ir slikti izstrādāts.

Savukārt finanšu ministrs Odells atzina, ka ir gatavs apspriest izmaiņas vadlīnijās par banku kapitāla atbilstību, taču uzsvēra, ka tādi nosacījumi kā plāna izmaksas nevar tikt mainīti, jo tos ir noteikusi Eiropas Savienība. Viņš arī mudināja bankas īstenot pragmatisku pieeju šajā jautājumā.

Zviedrijas valdības pagājušajā mēnesī prezentētais plāns paredz, ka bankas un finanšu institūcijas, kam radušās likviditātes problēmas, varēs ar īpašiem nosacījumiem saņemt 90 dienu līdz piecu gadu aizdevumus līdz pat 1,5 triljoniem zviedru kronu.

Valdība arī izveidos 15 miljardus zviedru kronu (aptuveni 1 miljards latu) vērtu stabilitātes fondu, lai palīdzētu bankām, ja tām nākotnē rastos maksātspējas problēmas. Plāns arī dod iespēju valstij piešķirt bankām kapitālu apmaiņā pret akcijām un zināmās situācijās kļūt par banku akcionāru, īstenot akciju piespiedu dzēšanu.

Zviedrijas bankas varēs saņemt plānā atvēlētos līdzekļus līdz 2009.gada 30.aprīlim, taču valdība būs tiesīga pagarināt plāna darbību līdz pat nākamā gada 31.decembrim.

Zviedrijas finanšu ministrs norādīja, ka šāds plāns ir nepieciešams, lai pašreizējo globālo satricinājumu gaisotnē atjaunotu uzticību Zviedrijas finanšu sistēmai.

Vairākām lielām Zviedrijas bankām, tostarp "Swedbank" un SEB, ir meitas­uzņēmumi Baltijas valstīs.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas