Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.49 (156) 2008. gada 3. decembris
            

  Biznesa vide | Palūkot izaugsmes iespējas līdzās

Kā nenogalināt ideju
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: no spacegurrl.wordpress.com
  

Krīze izdzen uzņēmēju no komforta zonas, un, nonākot stresa zonā, gribi negribi, ir jāķeras pie jaunu ideju meklēšanas – tā ir viena no atziņām, ko diskusijās apcerēja Rīgā notikušās gadskārtējās starptautiskās vadības konferences "Praktiskā inovācija – no idejas līdz rezultātam" dalībnieki. Ražotāji, vadītāji, konsultanti, eksperti un auditori atzina, ka modernās ekonomikas iezīme ir tā, ka viss jādara tempā, jo gan uzņēmumu, gan produktu dzīves cikls saīsinās. Protams, klausoties runās par ideju ģenerēšanu, miljonārs vai tāds, kam šolaik miljoni neglābjami kūst, ar latvietim raksturīgu skepsi varētu jautāt – kur gaisa pilīm naudu ņemt?



Izdzīvot vai mirt

Uzņēmējiem nav izvēles - ja ir krīze, ir nepieciešamas darbības, lai no tās izkļūtu, jo ir jāizvēlas, vai būt inovatīviem un izdzīvot vai mirt - situāciju saasināti pasniedza Norvēģijas Menedžmenta skolas pasniedzējs Nilss Otu Erjasēters. Inovāciju novērtēšanas indeksā Latvija ir izcili sliktā vietā Eiropas Savienībā - lejasgalā. Bet šajā situācijā ir arī pozitīvisms nākotnei: kā teica referents - tātad jums ir daudz iespēju pilnveidoties. Jo Latvijā pašreizējo laiku ne viens vien salīdzina ar deviņdesmito gadu sākumu, kad daudz kas radās bezizejas situācijā.

Taču jāzina arī procesi pasaulē, jo konkurence ir kļuvusi atvērtāka, nesaudzīgāka un sarežģītāka. Un inovatīvi uzņēmumi ir daudz izturīgāki un var paveikt daudz vairāk, jo spēj gūt lielākus ienākumus, sasniegt augstākus eksporta rādītājus un tērēt mazāk līdzekļu jaunu biznesa ideju ģenerēšanai.

Cita referente - starptautiska konsultante inovāciju jautājumos Mila Božiča no Slovēnijas - lēš: ja iepriekšējā periodā uzņēmumi būtu koncentrējušies uz izaugsmi, daudzi tagad krīzi nepiedzīvotu. Pašreiz, kad pasaules tirgos robežu precēm un pakalpojumiem tikpat kā nav, kompānijas pat ar dažu procentu izaugsmi gadā var gūt pasakaini augošu peļņu. Ar piebildi, ja vien spēj tikt šajos tirgos un noturēties.

Ne jau tikai vienā - mūsu - zemē tiek prātots, kā uzbrūkoši iekarot eksporta tirgus. Kāds iepakojuma vairumtirgotājs un ražotājs stāsta, ka pašreiz konkurences spiediens nāk no visām pusēm - Rietumiem, Austrumiem, Skandināvijas, Āzijas. Ja neizlauzīsies tagad, pēc tam tas var būt arī neiespējami.

 

Pietrūkst veiksmes stāstu pozitīvisma un prieka

Latvijā nemāk priecāties par citu panākumiem. Konferences rīkotājas, Latvijas Kvalitātes asociācijas, prezidente Antra Trukšāne uzsver: ir svarīgi uzņēmēju pieredzes stāsti. To Latvijā ir pārāk maz. Katru dienu dzirdam sliktas ziņas (izmaksas aug un augs, kredītlīnijas tiks samazinātas, resursi kļūs dārgāki, pirktspēja krītas un turpinās kristies, bankroti ir neizbēgami, cilvēki zaudēs darbu). Ko tagad darīt? Samazināt darbinieku skaitu, pārtraukt apmācību finansēšanu, sarauties maziņiem un cerēt, ka kaut kā jau pārziemosim? Viņa pesimismam liek pretī gribēšanu izmantot šā laika iespējas, kas jāmāk saskatīt un gudri likt lietā.

 

Ideju vētras

Inovācija ir komandas darbs - šo atziņu aizstāvēja ne tikai starptautiskie konsultanti. To kā vienu no serdeņa izvirzīja arī konferences dalībnieki, diskutējot par idejas dzīvotspējas ceļu - no tās rašanās līdz īstenošanai. Jo komandu var uztvert arī kā kuģi, kuram ir gan enkurs, kas bremzē, bet ir vajadzīgs gan kurinātājs, gan tāds, kurš ceļ paniku, pirmais sakāmies redzam tuvojamies sēkli.

Protams, kā vissvarīgākais tika uzsvērts cilvēciskais faktors. Ir taču mums līdzās ideju ģeneratori. Vieni uzskata, ka idejas tapšanas pamatā ir zināšanas, izglītība, pieredze, taču tiek piebilsts, ka reizumis dullas idejas rodas, ja pieredzes nav.

Dažs tomēr ieteica atturīgāk izturēties pret krīzes faktu kā stimulu, jo, ja cilvēks saņem paziņojumu par atlaišanu resursu optimizācijas nolūkā, diez vai viņš uz krīzi raudzīsies gaišām acīm.

Svarīgi ir arī saziņas līdzekļi, lai jaunās idejas varētu ģenerēt, - diskusijas un komunikācija, kā arī sistēmiska pieeja idejas nonākšanai līdz inovācijai, proti, definēts idejas virzīšanas ceļš - kā to piefiksējam, izvērtējam, konstruktīvi nokritizējam.

Idejas īstenošanai ir vajadzīgs līderis, jo ne vienmēr tas, kas ideju ģenerē, to var novirzīt līdz galam - pārliecināt vadību, piesaistīt resursus. Latviešiem ideju attīstībai ir daudzpieminēts šķērslis - mentalitāte, jo nemākam priecāties par citu panākumiem, par iniciatīvu nereti varam sagaidīt nopēlumu.

A.Trukšāne aicina vairot pozitīvismu un mācīties uzklausīt. Jo daudz labu ideju, ko iesaka kolēģis, pazūd tikai tāpēc, ka nespējam kāda ieceri noklausīties. Jo varbūt tā ir tieši tā jaunā vērtība, par ko klients būs gatavs maksāt vairāk.

 

Inovāciju kultūra un vērtības

Protams, definēti kā temata nosaukums, šie vārdi nevedina cerēt uz rezultātu, vismaz uzņēmuma maka turētājus. Taču norvēģis Ēriks Holms-Melbī atgādina: inovācijas neievieš organizācijas, to dara cilvēki. Viņš ierosina uzņēmumos un organizācijās pamēģināt noteikt, kāds ir patiesais klimats ideju dzīvotspējai, piemēram, anketējot savus darbiniekus, ļaut viņiem izteikties par iespējām, kādas ir un kādas viņi vēlētos, un uz šiem jautājumiem atbildēt arī pašiem vadītājiem. Salīdzinot atbildes diagrammā, varēs redzēt, vai un cik daudz atšķiras tas, ko domā vadība, no tā, ko par sava uzņēmuma iespējām pilnveidoties saka darbinieki.

 

Apmieriniet ziņkāri - kur ņēmāt naudu?

Un, izrādās, pat Rīgā ir pārsteigti par veiksmes stāstiem reģionos. Jo neviltotu interesi izraisīja SIA "Meža īpašnieku konsultatīvais centrs" Cēsu rajona Priekuļu pagasta "Lidlaukā", kura izaugsmi 12 gados prezentēja attīstības direktore Inese Suija. Uzņēmums, kura rīcībā ir lidmašīna, modernas tehnoloģijas, izveidots, lai sniegtu pakalpojumus mežsaimniekiem. Pakalpojumu izmanto lielie meža īpašnieki. "Kur jūs ņēmāt naudu, vai kāds palīdzēja jums nopirkt lidmašīnu?" - tas esot visbiežāk uzdotais jautājums, atbildēja Inese, kad arī konferences auditorijā radās tieši šāda interese. Uzņēmumam nav bijis ne valsts atbalsta, ne izmantota Eiropas nauda. Uzņēmuma mērķis nav bijis pirkt lidmašīnu, skatījušies, ko tirgum vajag. Tad arī rakstījuši biznesa plānu un strādājuši ar finanšu institūcijām. "Ja ko grib darīt, jādara," saka Inese. "Jo inovācijas nerodas nedarot."

Viņas pieredze liecina - lai radītu inovācijas, ir jāspēj apšaubīt un atkāpties no tradicionālām pieejām: "Protams, tajā brīdī, kad es sāku runāt par tehnoloģijām, daudzi iedomās, kur būs mana vieta. Bet cilvēks vienmēr būs vajadzīgs. Tomēr, ja gribat inovēt, tad jāmet izaicinājums tradicionālajai kārtībai, tikai tā var apšaubīt gumijas zābakus un piedāvāt labāku risinājumu. Bizness, kurā mēs strādājam, ir saistīts ar ievērojamiem ieguldījumiem. Mūsu vadmotīvs ir - nebaidīties no lieliem ieguldījumiem, baidīties no maziem ieņēmumiem. Un tas ir tas uzdevums, ko izvirzām saviem darbiniekiem, kad viņiem ir kārtējā trakā ideja, - domāt, kā to ideju pārdot un kas šo ideju pirks."

 

 



UZZIŅAI
Latvijas Kvalitātes balvas laureāti 2008.gadā
Lielo uzņēmumu grupa: Latvijas Gaisa satiksme
MVU grupa: Komerccentrs DATI grupa

Klientu apkalpošanas balvas laureāti 2008.gadā
Lielo uzņēmumu grupa: Latvijas Mobilais telefons
MVU grupa: Drošas Braukšanas Skola

• Latvijas Kvalitātes balva tiek pasniegta 12.reizi. 1997.gadā balva apstiprināta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.419. To pasniedz Latvijas Kvalitātes asociācijas ikgadējā konferencē.

• Klientu apkalpošanas gada balvas idejas autori ir "Swedbank" (Hansabanka).
Balva tiek pasniegta kopš 2005.gada. Šogad mainīti balvas kritēriji, pretendentus var pieteikt arī klienti un sadarbības partneri.

VEIKSMES STĀSTS

"No gumijas zābakiem līdz augstām tehnoloģijām" – tā uzņēmuma SIA "Meža īpašnieku konsultatīvais centrs" izaugsmi formulēja attīstības direktore INESE SUIJA, viscaur uzsverot – veiksmes pamatā ir trakas idejas un uzdrīkstēšanās atrasties tur, kur vēl neviena nav.

Uzņēmuma galvenie pakalpojumi ir inovatīvi: augstas precizitātes mežu inventarizācija un koku vitalitātes novērtēšana.
Uzņēmums dibināts 2006.gadā, šogad strādā pusotra desmita darbinieku, kuriem ir stabils pakalpojuma eksporta tirgus – galvenokārt Zviedrijā un Norvēģijā. Cerīgi skaitļi –  laikā no 2003. līdz 2007.gadam neto apgrozījums pieaudzis gandrīz trīs reizes, tuvojoties vienam miljonam latu.
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas