Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
      Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.49 (156) 2008. gada 3. decembris
            

  Aktuāli | ES koordinē izeju no krīzes

Finanšu asinsrites atjaunošanai
Lidija Dārziņa, "KV"



Katrs nodokļu maksātājs gribētu zināt, cik daudz naudas viņam būs jāzaudē, valstij glābjoties no finanšu un ekonomikas krīzes. Eiropas Komisijas (EK) paziņojums par 200 miljardu injekcijām Savienības ekonomikas stimulēšanai iedrošina sabiedrību. Tiesa, Latvijai pasaules problēmu piemeklēto pulkā ir arī hroniski veselības traucējumi, jo, pārdzīvojot finanšu satricinājumus, vēl jāspēj atgūt arī ekonomiskā varēšana. Un tajā Latvija visu laiku atradusies ES atpalicēju grupā.



Atkal ķersies klāt svētai lietai - nodokļiem

EK mudina valstis samazināt vairākus nodokļus, piemēram, pievienotās vērtības nodokli. Tāpēc Latvijas valdības paziņojums par iespējamo atteikšanos no PVN pazeminātās likmes tiek uztverts kā šokējošs. Nu jā. Viss šais laikos ir otrādi. Labajos gados arī EK debatēja par to, ka ir jāatslogo uzņēmēji, proti, jāmazina darbaspēka nodokļi, kompensējot ieņēmumus ar augstākām likmēm patēriņam (PVN un akcīzei). Latvija PVN piemērošanā saskata citas manevra iespējas, jo mums ir ne tikai viena no zemākajām PVN pamatlikmēm (18%) ES, bet tiek piemērota arī 5% pazeminātā likme (medikamentiem, grāmatām, preses izdevumiem, sadzīves pakalpojumiem, kino un sporta biļetēm, sabiedriskā transporta un frizieru pakalpojumiem - pavisam 20 pakalpojumiem un preču piegādēm, malku ieskaitot.)

Valdība jau paziņojusi arī par straujāku akcīzes palielināšanu, kam tik un tā jāpieaug, lai sasniegtu ES prasīto.

Pagājušajā trešdienā TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs atzina, ka vēl nav īstais brīdis atsākt diskusiju par finansēm valstī, jo ir pārāk daudz nezināmo: iespējamās valsts parādu summas, iespējamie donori, nav reāli prognozējami ieņēmumi. Turklāt arī sabiedrībā gruzd bažas, vai aizkulisēs nenoris klusa savējo glābšana. Jo tāda tā bija arī 1995.gada banku krīzē. Lūk, tikai par izredzēto spēlmaņu izpestīšanu neviens nodokļu maksātājs negribētu maksāt.

 

Ko nevar no valsts, varēs no pašvaldības?

Aktuālie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību jau no 26.novembra finanšu ministram dod plašas pilnvaras rīcībai, ja ir saspringta situācija budžetā. Uzņēmēji, kas saskaņā ar līgumiem valsts pārvaldes iestādēm bija paredzējuši pārdot pakalpojumus, piemēram, mācību, konsultāciju seminārus, jau ir saskārušies ar tēriņu ierobežojošo rīkojumu sekām. Nauda ieplānotajiem pasākumiem vairs neienāks.

Šajā sakarā kā divdomīgu var uztvert situāciju ar pašvaldību tēriņiem, kuriem nav lieguma. Pašvaldības var un varēs atļauties jebkam. Arī veidojot budžetu ar deficītu. Piemēram, kā uzskata galvaspilsētas vadība, Rīgai nav jāuztur nabagi reģionos. Un Rīga budžetā plāno -6,3% deficītu.

Jau tagad tiek lēsts, ka valdībai būs jāaizdod nauda pašvaldībām kritiskā situācijā. Tātad tā atkal būs visu - nodokļu maksātāju - nauda.

Šogad naudas algas dienās nav kļuvis mazāk tiem, kam vēl ir darbs. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī trešajā ceturksnī bija 486 lati un, salīdzinot ar otro ceturksni, tā pieauga par 1,9% (sabiedriskajā sektorā - par 0,7%, privātajā - par 2,7%).

Taču visiem zināms, kas pašreiz apēd naudu Latvijā - maksājumi par kredītiem un siltu pajumti.

 

 



EK 200 miljardu eiro plāns

Eiropas Komisija (EK) 26.novembrī  ierosināja 200 miljardu eiro (140 miljardu latu) vērtu plānu, lai stimulētu Eiropas Savienības (ES) ekonomiku un ierobežotu globālās finanšu krīzes ietekmi. Šī summa veido 1,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).
Plāns noteic, ka ES valstīm fiskālās stimulēšanas pasākumiem būs jāatvēl aptuveni 170 miljardi eiro (119 miljardi latu) jeb 1,2% no IKP, bet pārējo daļu jeb 30 miljardus eiro (21 miljardu latu) no saviem līdzekļiem piešķirs ES un Eiropas Investīciju banka (EIB).
Plāns paredz piešķirt vismaz piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu) smagi skartajam ES autobūves sektoram un paātrinātus struktūrfondu maksājumus dalībvalstīm līdz pat 6,3 miljardiem eiro (4,4 miljardi latu).
EK mudina ES valstis samazināt vairākus nodokļus, piemēram, PVN, kas veicinātu patēriņu, tomēr Komisija neiesaka samazināt šo nodokli saskaņoti visās 27 ES valstīs.
EK sola uz laiku mīkstināt fiskālās disciplīnas nosacījumus un norāda, ka Eiropā ir iespējas īstenot turpmākus procentlikmju pazeminājumus.
EK arī uzskata, ka valdībām ir jāpalielina tēriņi, lai sniegtu sociālo palīdzību nabadzīgajiem sabiedrības slāņiem un bezdarbniekiem, jāpagarina bezdarbnieku pabalstu izmaksu periods, kā arī jāatvēl vairāk naudas investīcijām mazajos un vidējos uzņēmumos.
EK plānu paredzējusi iesniegt ES valstu un valdību vadītājiem, kuri 11. un 12.decembrī pulcēsies uz tikšanos Briselē.

Avots: BNS/AFP/REUTERS

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas