Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.50 (157) 2008. gada 10. decembris
            

  Biznesa vide | Uzņēmumu reģistra paveiktais un plānotais

Vieta, kur sākas tirgus ekonomika
Klinta Ločmele, "KV”


Foto: Māris Kaparkalējs "LV"

– Iedomājieties – jūs esat viens ar pāris darbiniekiem. Jums iedod dažus lietotus, pa pusei izjauktus galdus, vienu vecu latviešu rakstāmmašīnu, dažus žurnālus un saka: "Ar rītdienu sāciet reģistrēt uzņēmumus visā Latvijā!” – tā Uzņēmumu reģistra (UR) darbības sākumu pirms 18 gadiem atceras pirmais galvenais valsts notārs Valdis Strauts. Uzņēmumu reģistrs dibināts 1990.gada 1. decembrī. Šogad, atzīmējot iestādes pilngadību, UR plāno papildināt e-pakalpojumu klāstu un attīstīt citas ieceres iestādes darba optimizācijai un uzņēmēju ikdienas atvieglošanai.



Kā savā uzrunā UR preses konferencē teica tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, UR būtībā ir vieta, kurā sākas tirgus ekonomika. Viņš ir gandarīts, ka UR klientu apkalpošanas zālēs, neskatoties uz valsts ekonomiskajām grūtībām, joprojām ir dzīvība - ļaudis vēlas reģistrēt uzņēmumus vai iesniegt citus dokumentus. G.Bērziņš norādīja, ka viens no UR uzdevumiem nākotnē ir to biedrību, kas vairs neveic uzņēmējdarbību, izslēgšana no reģistra.

 

E-pakalpojumi uzņēmumiem

UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis norāda, ka patlaban UR uztur 13 reģistrus, bet no nākamā gada janvāra plāno reģistru skaitam pievienot arī četrpadsmito - Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru. Līdz ar tā pārņemšanu visu privāto tiesību subjektu reģistrācija būs pārgājusi UR ziņā.

Situācija valstī ietekmē arī rādītājus UR uzturētajos reģistros. Piemēram, ir mazinājies komercķīlu skaits, daudz aktīvāka darbība norit Maksātnespējas reģistrā.

Reģistru uzturēšanā liela nozīme ir arī informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Sistēmas tiek optimizētas un uzturētas neatkarīgi no tā, kāda situācija ir valsts ekonomikā un budžeta līdzekļos, saka SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kunce. Sadarbībā ar "Lursoft" notiek ne tikai reģistru pārvaldīšana, bet tiek piedāvāti arī dažādi e-pakalpojumi. Piemēram, D.Kunce piemin apmēram pirms gada ieviesto UR atgādinājumu sistēmu, kuras galvenais uzdevums - laikus informēt uzņēmēju par to, ka jāveic kādas formalitātes UR, piemēram, jāiesniedz gada pārskats, jāpagarina pārstāvniecības termiņš, ja tas nav izdarīts. "Prakse liecina, ka līdz ar šādu atgādinājumu izsūtīšanu, kas galvenokārt notiek elektroniski, ievērojami uzlabojas UR datu kvalitāte - jo uzņēmēji aktīvāk iesniedz dokumentus UR," uz pakalpojuma efektivitāti norāda D.Kunce.

Tāpat ikvienam internetbankas lietotājam ir iespēja tiešsaistes režīmā pārbaudīt, vai un kāda informācija par viņu ir reģistrēta UR - vai ir reģistrētas kādas komercķīlas, kapitāldaļas kādā uzņēmumā. To var noskaidrot bez maksas.

Līdz šim uzņēmējiem pārskata anketu vajadzēja iesniegt gan UR, gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Jau šogad UR uzņēmumu un komersantu gada pārskatus saņem no VID elektroniski.

Viens no tuvākās nākotnes plāniem ir panākt, lai uzņēmējs, reģistrējot jaunu komersantu, pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā varētu iesniegt UR (patlaban - VID).

Vēl kāda iecere, ko plānots veikt 2009.gadā, ir e-veidlapu ieviešana - uzņēmēji UR iesniedzamās veidlapas varētu aizpildīt un iesniegt UR elektroniskā formā. Taču ieceres īstenošanai līdztekus tehniskajam darbam nepieciešami arī attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos.

 

90.gadu sākumā bija grūtāk

Preses konferencē bija uzaicināti piedalīties arī bijušie galvenie valsts notāri. Viens no viņiem - Agris Eglītis - pēc UR apsveikuma piebilda: "Zīmīgi, ka arī tolaik, tāpat kā tagad, valdības vadītājs bija Ivars Godmanis, un arī tas laiks Latvijas valstij bija ļoti grūts. Biju pat at­saukts no atvaļinājuma, jo bija paredzēta daļas tirdzniecības objektu privatizācija un UR vajadzēja nodrošināt operatīvu uzņēmumu reģistrāciju. Runa bija par maizes veikaliem, jo pastāvēja bažas, ka tajā situācijā, kas bija Latvijā, varētu būt problēmas pārtikas apgādē. Ja mēs tagad runājam par to, ka šobrīd ir grūti laiki, manuprāt, salīdzinot ar tiem apstākļiem un bažām, kas, par laimi, nepiepildījās, viegli var secināt - pašreizējie apstākļi ne tuvu nav tādi, kā brīdī, kad attīstījās UR."

Savukārt bijušais valsts galvenais notārs Jānis Endziņš iezīmēja iespējamu UR attīstības virzienu - atkārtojot savu reiz izteikto domu par UR apvienošanos ar citiem Latvijas reģistriem, piemēram, Kadastra reģistru, Zemesgrāmatu reģistru, Transportlīdzekļu reģistru un citiem: "Nav ekonomiska vai juridiska pamatojuma, kāpēc Latvijā nevarētu būt viens liels reģistrs. Tādā veidā valsts varētu ietaupīt miljonus."

 

 



UZZIŅAI

Reģistru attīstība

Uzņēmumu reģistrs (1990.gads)

Masu informācijas līdzekļu reģistrs (1997)

Sabiedrisko organizāciju reģistrs (1997)*

Pārstāvniecību reģistrs (1997)

Laulāto mantisko attiecību reģistrs (1998)

Komercķīlu reģistrs (1998)

Koncesiju reģistrs (2001)

Komercreģistrs (2002)

Arodbiedrību reģistrs (2003)

Biedrību un nodibinājumu reģistrs (2004)

Politisko organizāciju (partiju) reģistrs (2004)*

Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrs (2004)

Šķīrējtiesu reģistrs (2005)

Politisko partiju reģistrs (2007)

Maksātnespējas reģistrs (2008)

* Šajos reģistros jauni subjekti vairs netiek reģistrēti

Avots: UR

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas