Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
      Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.50 (157) 2008. gada 10. decembris
            

  Biznesa vide | Par ceļu nodevas iekasēšanas kārtību

Ceļu nodevas kravas automašīnām – sagaidāmas arī Latvijā
"KV” informācija


Saeima 20.novembrī, otrajā lasījumā izskatot grozījumus likumā "Par autoceļiem”, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz iekasēt autoceļu lietošanas nodevu transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem. Šāds maksājums jeb eirovinjete ir vairākumā ES valstu. Saeimā tiek izskatīts arī likumprojekts par autoceļu lietošanas nodevu.

Uzņēmuma "AGES”, kas nodarbojas ar ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu līgumu vadību, tarifikāciju un maksājumiem, Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Ludgers Linnemans skaidro, ka šāda ceļu nodevas maksa ir ieviesta lielākajā daļā Eiropas valstu, ieskaitot Latvijas kaimiņvalsti Lietuvu.




Iespējamie varianti

Ņemot vērā, ka Latvijā nav izveidota ceļu nodevas iekasēšanas kārtība, tas dod iespēju jau uzreiz ieviest modernu un efektīvu sistēmu. Svarīgi izvēlēties tādu, kas savienojama ar jau esošajiem pārbaudes mehānismiem (piem., Ceļu policijas vai citu pārbaudes institūciju tehnisko aprīkojumu, kamerām u.tml.), kas neprasa papildu investīcijas tehnoloģiju izstrādē un uzstādīšanā, kā arī lai tā kopumā būtu droša valstij un ērta lietotājam.

Pašlaik pieejamas vairākas ceļu maksas kontroles sistēmas, kas balstītas uz dažādām tehnoloģijām.

• Vispierastākā ir tā sauktā papīra vinjete, kas ir automašīnas logā ielīmējama uzlīme vai vinjetes iegādi apliecinošs dokuments (piem., Lietuvā, Polijā, kā arī eirovinjetes zonas valstīs līdz šā gada 1.oktobrim). Šīs sistēmas galvenā priekšrocība ir vienkāršība. Savukārt tās mīnuss - samērā dārgās izmaksas, jo nepieciešams izdrukāt uzlīmes, tās uzglabāt. Ir apgrūtināta arī vinjetes iegāde internetā vai ar telefona starpniecību. Papīra vinjete ir visvieglāk viltojama.

• Uz GPS tehnoloģijām balstīta sistēma (piem., Londonā) ir tehnoloģiski sarežģītāka, un tai ir nepieciešama specifiska automašīnā uzstādīta tehnika. Lielākais šīs sistēmas mīnuss ir tas, ka GPS signālam nevar nodrošināt 100% pārklājumu, piemēram, tas nedarbojas, automašīnai iebraucot tunelī.

• Uz DSRC tehnoloģijām balstīta sistēma (piem., Austrijā). Arī šī sistēma prasa papildu tehnikas uzstādīšanu gan automašīnā, gan arī kontroles sistēmu ceļa malās (radiosignālu raidītājus/uztvērējus).

• Elektroniskā vinjete ir pašlaik pieejamais visjaunākais risinājums, kas jau pastāv vairākās Eiropas valstīs. Elektroniskā vinjete līdzinās Latvijā no 1.jūnija ieviestajai OCTA e-polisei, ko var iegādāties internetā un ko Ceļu policija var pārbaudīt attālināti, pieslēdzoties datubāzei. Arī dati par vinjetes iegādi uzglabājas vienotā datubāzē, kas pārbaudes institūcijām ir pieejama attālināti, un attiecīgi autovadītājiem nav jāpārvadā līdzi ne uzlīmes, ne veidlapas. Turklāt, tā kā vinjete tiek reģistrēta konkrētam automašīnas numuram, to var pārbaudīt, pat neapstādinot attiecīgo mašīnu. Līdz ar to vienkāršāk ir fiksēt regulārus nemaksātājus.

 

Elektroniskā eirovinjete Eiropā

No 1.oktobra šādu elektroniskās eirovinjetes sistēmu ieviesa valstis, kurās kopš 1995.gada darbojas vienota pārrobežu ceļu nodevas iekasēšanas sistēma, t.i., Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Dānija un Zviedrija. Pašlaik eirovinjete atzīta arī valstīs, kurās ir jau izstrādāta sava ceļu nodevu sistēma, piemēram, Francijā, Lielbritānijā, Somijā, kā arī Vācijā, kas sākotnēji bija minēto valstu sistēmā, bet 2003.gadā izveidoja savu ceļu nodevas apmaksas sistēmu, pamatojoties uz nobraukumu. Elektroniskās eirovinjetes sistēmu minētajās valstīs izstrādāja un apsaimnieko uzņēmums "AGES".

Ieguvumi autovadītājiem

E-vinjetes iegāde ir ļoti ērta. To var nopirkt degvielas uzpildes stacijās, internetā, piezvanot pa noteiktu tālruni. Noformējot e-vinjeti, jāzina mašīnas numurs, asu skaits, ekoloģiskie rādītāji (piemēram, izmešu klase).

Pēc vinjetes iegādes vairs nav jāvadā līdzi nekāds dokuments, jo dati par vinjeti glabājas vienotajā datubāzē, kurai var piekļūt gan Ceļu policija, gan citas atbilstošās transporta uzraudzības institūcijas.

Atšķirībā no papīra vinjetes logā nav jāliek uzlīmes, nav jāved līdzi dokumenti. Atšķirībā no citām uz radioviļņiem vai GPS tehnoloģijām balstītajām sistēmām automašīnā nav jāuzstāda speciālas iekārtas.

Ieguvumi valstij

Valstij papildus nav jāinvestē jaunas sistēmas izstrādē, jo ir pieejama gatava elektronisko vinješu sistēma, ko iespējams pielāgot vietējo pārbaudes institūciju tehnoloģijām un prasībām, kā arī nākotnē pievienot starptautiskajam eirovinjetes tīklam vai arī sistēmu papildināt ar jaunākiem risinājumiem.

Sistēmas uzstādītājs un apsaimniekotājs nodrošina tās uzraudzību, kā arī uzņemas finanšu risku. Valstij regulāri tiek pārskaitīta nauda par iegādātajām e-vinjetēm, kā arī sistēmas apsaimniekotājs uzņemas finanšu risku par parādu nemaksātājiem.

Elektroniskā vinjete ir finansiāli izdevīgāka, jo nav nepieciešams sagatavot specifiskas veidlapas vai uzlīmes, tās nav jāglabā, nav jāuzstāda specifiskas iekārtas vinjetes esamības pārbaudei.

Elektronisko vinjeti iespējams pārbaudīt attālināti un ļoti ātri, pat neapstādinot attiecīgo automašīnu. Viens no pārbaudes veidiem ir ar Ceļu policijas vai citas atbilstošās institūcijas automašīnā jau esošiem mobilajiem termināļiem, tāpat vinjetes esamību iespējams pārbaudīt ar ceļa malās novietotu kameru palīdzību, kas fiksē automašīnas numura zīmi.

Elektroniskā vinjete ir drošāka pret viltojumiem nekā papīra vinjete.

 

 



UZZIŅAI

• Latvijā ir apmēram 12 000 kravas automašīnu virs 12 tonnām, kuras veic starptautiskos kravu pārvadājumus un uz kurām attieksies šāds maksājums.

• Maksa par vienas dienas vinjeti varētu sasniegt 6–7 latus. Šāda maksa būtu jāmaksā ārvalstu autopārvadātājiem un tiem Latvijas autopārvadātājiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus. Savukārt tām kravas mašīnām, kas veic iekšzemes pārvadājumus, ceļu lietošanas maksa tiktu noteikta kā vienreizējs gada maksājums aptuveni 281 lata apmērā.

Avots: LETA

• Šā gada 1.oktobrī deviņās Eiropas valstīs tika ieviesta elektroniskā eirovinjete.

• Pirmajā tās darbības mēnesī pārdotas aptuveni 800 000 eirovinješu.

Avots: "AGES Group”

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas